Ievads



ProjektsInformatīvais zi?ojums “Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratē?ijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos”Saturs TOC \o "1-3" \h \z \u Ievads PAGEREF _Toc53067850 \h 11. Zi?ojuma izstrādes mēr?is un pamatojums PAGEREF _Toc53067851 \h 21.1. ESFRI pētniecības infrastruktūras kā līdzeklis inovācijas un tautsaimniecības konkurētspējas veicinā?anai PAGEREF _Toc53067852 \h 31.2. ESFRI pētniecības infrastruktūras kā instruments cī?ā ar COVID-19 PAGEREF _Toc53067853 \h 42. ESFRI pētniecības infrastruktūras ES kontekstā PAGEREF _Toc53067854 \h 42.1. Pētniecības infrastruktūru veidi PAGEREF _Toc53067855 \h 52.2. Latvijas dalība ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās pēc 2020. gada PAGEREF _Toc53067856 \h 53. Pārskats par Latvijas dalību konsorcijos atbilsto?i 2016. gada ESFRI Ce?a kartei PAGEREF _Toc53067857 \h 74. Latvijas dalības papla?inā?ana ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos PAGEREF _Toc53067858 \h 195. Latvijas dalība un dalības maksa ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās, Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos, perspektīvajās ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās. Turpmākā rīcība. PAGEREF _Toc53067859 \h 24IevadsPamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 7. aprī?a noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 58.punktu, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi informatīvo zi?ojumu “Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratē?ijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ce?a kartes konsorcijos” (turpmāk – zi?ojums).Zi?ojuma mēr?is ir aktualizēt (papildināt) Ministru kabineta 2016. gada 5. aprī?a sēdē (prot.Nr.16 23.§) pie?emto informatīvo zi?ojumu “Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratē?ijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ce?a kartes konsorcijos” (TA-562), papla?inot Latvijas un Latvijas dalībnieku dalību ar ESFRI 2018. gada Ce?a kartē ((European Roadmap for Research Infrastructures) (turpmāk – ESFRI 2018 Ce?a karte) iek?autajām Eiropas pētniecības infrastruktūrām un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem (European Research Infrastructure Consortium (ERIC)), kā arī jaunveidojamajām Eiropas pētniecības infrastruktūrām, ko plānots iek?aut ESFRI ce?a kartē, kā to paredz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Kri?jā?a Kari?a vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īsteno?anai 60.1 punkts “Sagatavoti un izskatī?anai MK iesniegti priek?likumi par nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un finansē?anas principiem un aktualizēta un apstiprināta Latvijas ESFRI ce?a karte.” Vienlaikus zi?ojums sniedz starpposma pārskatu par Latvijas pārstāvību un Latvijas zinātnisko institūciju dalību ESFRI Eiropas pētniecības infrastruktūru 2016. gada Ce?a kartē iek?autajās Eiropas pētniecības infrastruktūrās un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos.1. Zi?ojuma izstrādes mēr?is un pamatojumsLatvijas dalības nodro?inā?ana ESFRI 2018 Ce?a kartē iek?autajos un zi?ojumā raksturotajos pētniecības infrastruktūrās ir būtiska, jo sniedz Latvijas zinātniskajām institūcijām piek?uvi augsta līme?a pētniecības infrastruktūrām Eiropas mērogā, kā arī Eiropas zinātnisko darbinieku piek?uvi Latvijas infrastruktūrām, veicina izcilas pētniecības attīstību un starptautisko zinā?anu apriti un sadarbību, kā arī paaugstina Latvijas iespējas piedalīties augsta līme?a projektos un piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pētniecības un inovācijas pamatprogrammām. Tādējādi tiek ?emtas vērā Latvijas intereses, izstrādājot pētniecības rekomendācijas un pētījumu standartizācijas pieejas. Tas svarīgi īpa?i saistībā ar jauna tipa inovatīvām pētniecības infrastruktūrām, veicinot zinā?anu par pētniecības tehnolo?ijām un pētniecības datu standartizāciju pieejamību Latvijā. Atsevi??as no ?īm aktivitātēm sa?em atbalsta finansējumu no ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – Apvārsnis 2020 programma).Kop? 2002. gada ESFRI ir Eiropas Padomes stratē?isks instruments, lai veicinātu pētniecības integrāciju Eiropā, nodro?inot atvērtu piek?uvi augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūrai, un paaugstinātu Eiropas zinātniskās darbības kvalitāti, piesaistot labākos pētniekus no visas pasaules. 2020. gadā ir publicēta jauna ESFRI Baltā grāmata, kura balstīta se?ās galvenajās prioritātēs:Stiprināt pētniecības infrastruktūras kā vienu no galvenajiem Eiropas pētniecības telpas (ERA) pīlāriem, veidojot dzīvotspējīgu, ilgtspējīgu un integrētu pētniecības infrastruktūru ekosistēmu, kura vērsta uz zinātnisko izcilību un ietekmes sasnieg?anu, kas sniedz pārnacionālus pakalpojumus un atbalsta izglītības un prasmju attīstību.Papla?ināt pētniecības infrastruktūru kā stratē?isku starpsektoriālu investīciju lomu, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas stratē?iskajām dienaskārtībām un veicinot Eiropas pētniecības un inovācijas būtisku ieguldījumu risinājumu izstrādē kompleksu un sabiedrībai nozīmīgu problēmu risinā?anā.Attīstīt un pielietot Eiropas pētniecības infrastruktūru potenciālu, būt par zinā?anu un inovāciju koncentratoriem, kas integrēti vietējā sabiedrībā un veido Eiropas konkurētspējas pamatu, turklāt ar re?ionālu ietekmi un globālu mērogu.Tālāk stiprināt Eiropas, nacionālo un re?ionālo prioritā?u un politikas saska?otību attiecībā uz pētniecības infrastruktūru attīstību un finansē?anu.Efektīvi izmantot pētniecības infrastruktūru nozīmīgo potenciālu Atvērtās zinātnes veicinā?anai, radot pārbaudītas kvalitātes atvērtos datus, kas atbilst FAIR principiem (atrodami, pieejami, savietojami, atkāroti izmantojami), atbalstot ieguldījumu Eiropas Atvērtā zinātnes māko?a veiksmīgai darbībai un tā darbības ietekmei, un tādējādi stiprinot nepiecie?amo kapacitāti, lai apmierinātu da?ādu lietotāju vajadzības.Labāk pielietot ESFRI potenciālu saska?otības veicinā?anai starp pētniecības infrastruktūru un politikas un investīciju plāniem Eiropā, stiprinot ESFRI kapacitāti ?ajā procesā.Tā kā ESFRI ir būtisks ERA koordinācijas un ilgtermi?a attīstības elements, ESFRI Ce?a kartes veido?ana ir nepārtraukts pilnveides process. Pirmo reizi ESFRI Ce?a karte tika izveidota 2006. gadā ar 35 Eiropas pētniecības infrastruktūrām, bet ESFRI 2018 Ce?a karte aptvēra jau 55 Eiropas pētniecības infrastruktūras. Par pirmo ERIC konsorciju – SHARE-ERIC – Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) pie?ēma lēmumu 2011. gadā, bet 2020.gadā ERIC konsorciju skaits ir jau 21.EK 2020. gada 30. septembra pazi?ojumā “Jauna Eiropas Pētniecības telpa (ERA) pētniecībai un inovācijai” (COM/2020/628) atsevi??ā 10. sada?a veltīta pētniecības infrastruktūrām, kur EK prioritārais priek?likums – kopā ar ES dalībvalstīm sniegt atbalstu ESFRI darbībām pasaules klases pētniecības infrastruktūru ekosistēmas izveidē, kā arī jaunas pārvaldības struktūras izveidei tehnolo?iskajām infrastruktūrām.1.1. ESFRI pētniecības infrastruktūras kā līdzeklis inovācijas un tautsaimniecības konkurētspējas veicinā?anai Pētniecības infrastruktūrām ir unikāla, pozitīva un neaizstājama joma starpsektoru sadarbībā. Jauna tipa infrastruktūras uzsāk eksperimentālo aprites fāzi pētniecības sektorā. Līdz ar komercializācijas procesu, notiek kompeten?u un tehnolo?isko procesu difūzija citos sociāli-ekonomiskajos sektoros, kuri ?īs infrastruktūras pār?em jau kā darba rīku savu uzdevumu veik?anai. ERIC metodolo?iskā darbība k?ūst arvien nozīmīgāka, strādājot pie kopīgām standartizācijas, kvalitātes nodro?inā?anas un informatīva atbalsta metodēm. ERIC resursi ir nozīmīgi tādām nozarēm kā veselības aprūpe un demogrāfija – gan metodolo?ijas attīstībai, gan e-infrastruktūru gadījumā kā references dati. ERIC resursus izmanto ne tikai zinātnieki, bet arī finan?u analīti?i, investori, fondu pārvaldnieki. Latvijas iesaistei ?ādos ERIC ir nozīmīgi papildus ieguvumi sociāli-ekonomiskajai attīstībai, un pētniecības infrastruktūras ir neat?emama sastāvda?a atbilsto?o nozaru ekosistēmās. Pētniecības infrastruktūras ir neaizstājamas augsti kvalificēta cilvēkkapitāla attīstī?anā un modernu studiju programmu īsteno?anā.EK pētniecības direktorāta sagatavotajā 2020. gada pārskatā par zinātnes, pētniecības un inovāciju rādītājiem (SRIP – Science, research and innovation performance of the EU 2020) nosauktas piecas galvenās jomas, kuras nosaka virzību uz sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju: līdzdarbība, transformācija, absorbcija, difūzija un virzība. Kā arī definēti 11 galvenie uzdevumi, no kuriem Nr. 9 ir – maksimizēt pētniecības un inovāciju rezultātus sabiedrības, ekonomikas un politikas labā. ?is dokuments arī tie?i adresē COVID-19 izraisīto vispasaules pandēmisko krīzi, un kā prioritāro uzdevumu nosaka – paātrināt pētniecību, ?im nolūkam uzlabojot pētniecības procesa priek?noteikumus kā atbilsto?as pētniecības infrastruktūras, informācijas apmai?as platformas, un ?emt vērā ētiskos jautājumus. Dokumentā īpa?i uzsvērta digitālā transformācija, kas spēcīgi ietekmēs arī pētniecību. Lai veicinātu tehniski sare??ītu (deep-tech), zinātnes virzītu inovāciju, nepiecie?ama atbilsto?a politiku kompozīcija – atbalsts progresīvai pētniecībai, zinātnes un attīstības laboratorijām, inovācijas un digitālajiem centriem, atbilsto?ai pētniecības un digitālajai infrastruktūrai, un pieeja digitālās pētniecības un inovācijas attīstības finan?u kapitālam. ?ajā pārskatā sīki analizēts Latvijai svarīgs aspekts – inovāciju difūzija. Viens no iemesliem inovāciju difūzijas at??irībām ES ir rūpniecības koncentrē?anās nedaudzās vietās, galvenokārt, ES centrālajā da?ā. Traucēta inovāciju difūzija var būtiski veicināt Centrālās, Austrumu un Dienvidu Eiropas valstu iek?ū?anu “vidējo ienākumu slazdā”. Tiek pamatota ārkārtīgi lielā loma, kāda ir modernām pētniecības infrastruktūrām un atbilsto?iem digitālajiem interfeisiem, kā arī atvērtajai zinātnei, lai paaugstinātu zinātnes un inovāciju sniegumu sabiedrībai un tautsaimniecībai. Jā?em vērā, ka zinā?anas un inovācijas var izplatīties tikai tur, kur jau ir sagatavota augsne to uz?em?anai – atbilsto?a infrastruktūra un kompetenti zinātniskie darbinieki.ESFRI infrastruktūras ir nozīmīgs specializēts resurss valsts iek?ienē, kas ārkārtas situāciju gadījumā var tikt operatīvi pielietots neatliekamu sabiedrības dro?ības problēmu risinā?anai. Papildus pozitīvs aspekts ir specializēta apkalpojo?ā personāla nodro?inājums, kas tiek veidots ap konkrētām pētniecības infrastruktūrām. Plāno?anas periodā no 2021. gada jāvērtē, vai atsevi??os gadījumos Latvijā būtu veidojami pamatcentri (core facilities) pētniecības infrastruktūru jomā, kas gan primāri atkarīgs no nepārtrauktas pasūtījumu plūsmas pietiekama noslogojuma sasnieg?anai un stabila finansējuma nodro?inājuma, lai pamatcentru uzturē?anas izdevumi atmaksātos.1.2. ESFRI pētniecības infrastruktūras kā instruments cī?ā ar COVID-19ESFRI, jo īpa?i tā ERIC jeb konsorciji, kā labi organizēta ERA strukturāla sada?a, deva iespēju pētniekiem efektīvi iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkaro?anā un problēmjautājumu risinā?anā, veicināja zinātnisko sazi?u un sadarbību. Darbības plānā ERAvsCorona cī?ai pret koronavīrusu ar konkrētu pētniecības un inovāciju pasākumu palīdzību kā viens no desmit uzdevumiem ir uzlabot piek?uvi pētniecības infrastruktūrām. Pētniecības infrastruktūru loma ES labākai sagatavotībai cī?ai pret koronavīrusa izraisīto pandēmiju un tās sociāli-ekonomiskajām sekām tika uzsvērta gan Horvātijas prezidentūras Eiropas Padomē (turpmāk – EP) centrālajā konferencē 2020. gada 15. maijā par pētniecības infrastruktūrām “Eiropas pētniecības infrastruktūras viedākai nākotnei” (European Research Infrastruktures for a Smarter Future) (videoformātā), gan ES 2020. gada 21. jūlija neformālajā Konkurētspējas padomes (turpmāk – COMPET) videokonferencē Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences (pētniecības) jomā. ESFRI platformas aktīvi koordinē ar COVID-19 saistītos jautājumus savas tehnolo?iskās kompetences ietvaros.ESFRI objekti, un īpa?i ERIC jeb konsorciji, apvienojot infrastruktūras resursus un veicot koordinācijas un informācijas izplatī?anas darbu, savās tīmek?a vietnēs ir izveidoju?i specializētas platformas saistībā ar COVID-19 pandēmiju un efektīvākajiem līdzek?iem tās pārvarē?anai. Primāri tas attiecas uz biomedicīnas infrastruktūrām, kur spektrs ir pla?s – no biobankām līdz klīniskajiem pētījumiem un arī ?oti dinamisks. Tā, piemēram, testē?anā ievērojams progress ir ātro vīrusa (antigēna) eksprestestu ievie?ana, atbildi sniedzot jau pusstundas laikā. Līdz ar to parādās izaicinājums, kā veikt masu paraugu pa?em?anu ar ?oti augstu uzticamības pakāpi, un kā nodro?ināt laboratorijas darbinieku kompetenci eksprestestu operatīvai nolasī?anai. ERIC apvienotā pla?ā kompetence, atbalstītās informācijas platformas ir izrādīju?ās ?oti vērtīgs resurss jautājumu risinā?anai COVID-19 pandēmijas un tās seku apkaro?anai, ne tikai klasiskās, bet arī sociālās medicīnas, informācijas autentiskuma nodro?inā?anas jomā. CLARIN ir izveidojis informācijas resursu COVID-19 saistīto tekstu analīzei un viltus informācijas filtrācijai, to paveicot ar speciāla hakatona palīdzību. ?āda ESFRI/ERIC konsultatīvi–atbalsto?a loma pandēmiju gadījumā arī jāsaglabā, jo pa?reizējā COVID-19 krīze nav beigusies un nav pamata izslēgt jaunas pandēmijas iespējamību nākotnē. 2. ESFRI pētniecības infrastruktūras ES kontekstāLai veicinātu lielu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidi un sadarbību starp ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm, 2009. gada 25. jūnijā tika pie?emta EP Regula Nr.723/2009, kas nosaka ERIC konsorciju darbību un tiesisko regulējumu (turpmāk – ERIC Regula). Saska?ā ar ERIC Regulu konsorcija galvenais uzdevums ir izveidot, lietot un pārvaldīt pētniecības infrastruktūru kā bezpe??as organizāciju. Pakalpojumu snieg?ana komercsektoram ir pie?aujama, bet tā nevar būt galvenais darbības mēr?is. ERIC regulējums piemērojams, veidojot jaunu pētniecības infrastruktūru vai jau eso?as infrastruktūras darbības nodro?inā?anai, kurai būtu lietderīgi mainīt juridisko formu, lai iegūtu konsorcija statusu. Atbilsto?i ERIC Regulas 3. un 4.pantam konsorcija galvenais uzdevums ir izveidot, lietot un pārvaldīt pētniecības infrastruktūras, kuras atbilst ?ādām prasībām:tā ir nepiecie?ama Eiropas pētījumu programmu un projektu īsteno?anai;tā rada pievienoto vērtību ERA stiprinā?anā un strukturē?anā un sniedz būtisku starptautiska mēroga uzlabojumu attiecīgajās zinātnes un tehnolo?ijas jomās;ES dalībvalstu un asociēto valstu pētniekiem ir nodro?ināta efektīva piek?uve saska?ā ar statūtos paredzētiem noteikumiem;ar to veicina pētnieku zinā?anu mobilitāti ERA un/vai palielina intelektuālā potenciāla izmanto?anu Eiropā;tā palīdz izplatīt un optimizēt Kopienas pētniecības, tehnolo?iju attīstības un demonstrējumu darbību rezultātus.2.1. Pētniecības infrastruktūru veidi Atbilsto?i ERIC Regulai, pētniecības infrastruktūra ir iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātniskie darbinieki izmanto, lai veiktu augstākā līme?a pētniecību atbilsto?ās jomās. Pētniecības infrastruktūra ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zinā?anām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus, datu bāzes vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikācijas tehnolo?iju infrastruktūru (re??a skait?o?anu (Grid), datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku) vai ikvienu citu līdzekli, kas ir būtisks izcilas pētniecības attīstībā.Pēc izvietojuma struktūras pētniecības infrastruktūra var būt:vienkopas – pētniecībai nepiecie?amie resursi ir koncentrēti vienā vietā (centralizēti);izkliedēta – pētījuma veik?anai nepiecie?amie resursi atrodami da?ādās vietās kā organizēts resursu tīkls;virtuāla – pakalpojums ir pieejams un tiek sniegts elektroniskā formātā (e-infrastruktūra).Salīdzino?i jauna koncepcija ir tehnolo?iskās infrastruktūras – telpiskie objekti, iekārtas, iespējas un atbalsta pakalpojumi, kas nepiecie?ami, lai tehnolo?iju attīstītu, pārbaudītu un pilnveidotu, un virzītos no apstiprinājuma laboratorijā uz augstākiem tehnolo?ijas gatavības līme?iem, kas veicami pirms ieie?anas un konkurences uzsāk?anas tirgū. Tās var būt publiskas, da?ēji–publiskas vai privātas.2.2. Latvijas dalība ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās pēc 2020. gadaESFRI 2018 Ce?a kartē ietver Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras, kas atbilst Eiropas ilgtermi?a vajadzībām ERA mērogā visās zinātnes nozarēs neatkarīgi no ESFRI infrastruktūru atra?anās vietas. No ES dalībvalstu viedok?a prioritāra ir dalība tajās ESFRI infrastruktūrās, kurām atbilsto?ajā jomā nacionālā līmenī pastāv labi attīstīta vai pat unikāla kompetence un pietiekami materiālie resursi.Saska?ā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu (turpmāk – NAP) 2021. – 2027.gadam pētniecības infrastruktūras attīstība nacionālā mērogā paredzēta pētniecības un inovācijas izcilības centros viedās specializācijas jomās (turpmāk – RIS3). Veidojot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centrus, jā?em vērā, ka primāri to darbības rezultātam jābūt starptautiski konkurētspējīgam, t.i. tie radīs jaunas zinā?anas, kas komercializācijas rezultātā jau radīs jaunus vai būtiski uzlabotus produktus un tehnolo?ijas (NAP 141. un 143. uzdevumi). Tas iespējams tikai tādā gadījumā, ja pētniecības īsteno?anai ir pieejama un tiek pielietota tāda infrastruktūra, kas atbilst zinātniski-tehniskā progresa sasniegumiem. Adekvātas infrastruktūras vai piek?uves tādām trūkums ne?aus Latvijas pētniekiem veikt izcilu un starptautiskas ievērības cienīgu pētniecību un publicēt zinātniskos rakstus augstas ietekmes ?urnālos, kā arī nesniegs industrijai iespēju efektīvi konkurēt produktu un pakalpojumu tirgos. Vienlaikus jārē?inās arī ar iepriek?ējos plāno?anas periodos uzstādītās pētniecības infrastruktūras atjauno?anas nepiecie?amību. Tāpat ir jā?em vērā apstāklis, ka, lai gan samērā bie?i runā par (makro)re?ionālajām infrastruktūrām, tomēr re?ionālais kartējums līdz ?im izrādījies nepietiekams, lai ietekmētu globalizācijas radīto konkurences spiedienu, un varētu koncentrēties tikai uz re?ionālām priek?rocībām. Arī Horvātijas prezidentūras EP konferences oficiālajos secinājumos norādīts, ka, attīstot sadarbību ar lokāla mēroga pārvaldes institūcijām un sabiedrību, re?ionālajiem zinā?anu un inovācijas mezgliem jāk?ūst par pla?ākas zinātniskās sabiedrības sastāvda?u un jābūt savienotiem ar aptvero?o Eiropas mēroga inovāciju tīklu.Izstrādājot Eiropas mēroga, re?ionālās un nacionālās investīciju programmas 2021. – 2027. gadam, ESFRI 2018 Ce?a karte ir būtisks instruments, lai veicinātu atbilsto?o programmu efektīvu ieguldījumu Latvijas un Eiropas līme?a stratē?iju realizācijā, pamatotu re?ionālās un viedās specializācijas nozīmību. Pētniecības infrastruktūras ir būtisks elements Za?ā kursa politikas un digitalizācijas radīto izaicinājumu sekmīgai risinā?anai.ESFRI pētniecības infrastruktūrās iek?autās Latvijas pētniecības infrastruktūras ir nozīmīgs resurss projektu realizācijai ES strukturālo un investīciju fondu programmās, fundamentālo un lieti??o pētījumu programmā, valsts pētījumu programmās, ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammās Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa, ES dalībvalstu iniciatīvās kā ERA-NET Cofund, kopējās programmē?anas iniciatīvās, Eiropas programmās kā EUREKA, Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. un 187.panta programmās, kā arī sadarbības projektu realizācijā ar komercsektoru. Tie?i ESFRI pētniecības infrastruktūras veido pētniecības infrastruktūru kodolu, kas nodro?ina efektīvu un augstākajiem standartiem atbilsto?u pētniecības norisi ar starptautiski novērtētu rezultātu un augstu zinā?anu un tehnolo?iju pārneses potenciālu. To sekmē tas, ka viens no ESFRI pētniecības infrastruktūras darbības veidiem Eiropas mērogā ir dalība pētniecības projektu izvērtē?anā, sniedzot atzinumu, vai konkrētā projekta realizācijai izvēlēta optimālā infrastruktūra, kā arī sniedzot atbalstu optimālās infrastruktūras komplektācijas izvēlē.2021. – 2027. gada periodā īpa?a loma būs tādai Eiropas pētniecības infrastruktūrai kā Eiropas Atvērtais zinātnes mākonis (European Open Science Cloud – EOSC). Tas risinās Atvērtās zinātnes, savienojamības, māko?skait?o?anas pakalpojumu izaicinājumus pētniecības sektorā. Savukārt biomedicīnas pētniecības infrastruktūras būs īpa?i noderīgas, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret pandēmijām. Tikai ar tādām infrastruktūrām, kas atbilst sasniegtajam līmenim pasaulē (state-of-the-art) iespējams atbalstīt atjaunotni pēc pandēmiskās krīzes, kā arī stiprināt jaunu krīzes vi??u kontroli.Infrastruktūru atbilstība ir priek?noteikums, lai veicinātu personalizētās/precīzijas medicīnas attīstību. Tikai tādējādi būtu iespējama savlaicīga diagnostikas, profilakses un terapijas ievie?ana, kas piemērota katra indivīda unikālajām vajadzībām, balstoties uz ?enētisko, molekulāro un klīnisko, kā arī vides un dzīves veida informāciju.Nodro?inot Latvijas pārstāvību ESFRI pētniecības infrastruktūrās, tiks veicināta Latvijas zinātnieku un pētnieku iesaiste ERA, veicinot zinātniskās kapacitātes un konkurētspējas attīstību un tādējādi nodro?inot NAP2027 radītāju sasnieg?anu: starptautiskās citējamības datubāzē Scopus iek?auto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā;starptautiskās citējamības datubāzes Scopus publikāciju īpatsvars, kuras iek?autas starp 10 % nozares citētāko pasaules publikāciju, no visām Latvijas autoru publikācijām;uz?ēmumu finansējums P&A aktivitātēm valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā % no visa P&A finansējuma valsts sektorā un augstākās izglītības sektorā.3. Pārskats par Latvijas dalību konsorcijos atbilsto?i 2016. gada ESFRI Ce?a karteiKop? 2016. gada Latvija ir iesaistījusies septi?os ERIC un vienā topo?ajā ERIC. Se?os ERIC Latvija ir pilntiesīgs dalībnieks, bet vienā – novērotāja statusā.Latvijas pa?reizējā dalība ERIC:BBMRI-ERIC (Biobanking and Biomolecular Resources Research Infrastructure) – Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūra - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;INSTRUCT-ERIC (Integrated Structural Biology – European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas strukturālās biolo?ijas integrētā infrastruktūra - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Stradi?a universitāte;EU-OPENSCREEN-ERIC (European Infrastrukture of Open Screening Platforms for Chemical Biology) – Eiropas infrastruktūras atvērtā skrīninga platforma ?īmiskajai biolo?ijai – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Organiskās sintēzes institūts;EATRIS-ERIC (European Advanced Translational Research Infrastructure in Medicine) – Eiropas augstākā līme?a infrastruktūra pētniecības atklājumu praktiskai izmanto?anai medicīnā – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Rīgas Stradi?a universitāte (novērotājs);JIV-ERIC (Joint Insititute for Very Long Baseline Interferometry in Europe) – ?oti garas bāzes interferometrijas apvienotais institūts - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs;CLARIN-ERIC (Common Language Resources and Technology Infrastructure) – Vienotā Valodas resursu un tehnolo?iju infrastruktūra – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”;ESS-ERIC (European Social Survey) – Eiropas Sociālais pētījums - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes Filozofijas un sociolo?ijas institūts.Latvijas dalība ESFRI infrastruktūrā (topo?ais konsorcijs):MIRRI (Microbial Resource Research Infrastructure) – Mikrobiolo?isko resursu pētniecības infrastruktūras platforma – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitāte.Nacionālo kontaktinstitūciju funkciju veik?anai zinātniskajām institūcijām tiek nodro?ināts atbalsta finansējums saska?ā ar Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 315 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mēr?a "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un tre?ās projektu iesniegumu atlases kārtas īsteno?anas noteikumi”. Divos gadījumos, kur Latvija pievienojusies ar mēr?i k?ūt par pilntiesīgu dalībnieku (EATRIS, MIRRI), finansējums kontaktinstitūcijai orientējo?i ir paredzēts trīs gadu periodam, pēc kura iesniedzams pilntiesīga dalībnieka pieteikums. Dalībai se?os ERIC, kuriem Latvija uzreiz pievienojās kā pilntiesīga dalībniece, kontaktinstitūciju funkciju nodro?inā?anai nepiecie?amais atbalsta finansējums paredzēts līdz 2022. gadam. Ir aktuāli risināms jautājums par kontaktinstitūciju nacionālā mezgla pārvaldības un atbalsta nodro?inā?anas funkciju turpmāko finansējumu.Latvijā kontaktinstitūciju primārais uzdevums ir infrastruktūras resursu apzinā?ana, katalo?izācija un nacionālo mezglu (national node) izveide un atbalsts. Nacionālais mezgls ir infrastruktūras nodro?inātāju un pārvaldītāju apvienība, kura vienojas par sadarbības principiem, un veido Latvijas resursa kopumu ERIC vai atsevi??ā gadījumā ESFRI pētniecības infrastruktūrā. Atsevi??os gadījumos nacionālo mezglu var veidot arī viena institūcija, ja tajā koncentrēta praktiski visa atbilsto?ā infrastruktūra. Pārskats par nacionālo mezglu darbību veidots pēc tematiskā principa – sākot ar ERIC nacionālo mezglu raksturojumu biomedicīnas nozarē un tālāk astronomijā un sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Noslēgumā raksturota situācija ar MIRRIS, kas nenoslēdza ERIC izveides procesu pārskata periodā, bet plāno to izdarīt 2021. gadā.BBMRI-ERIC (Biobanking and Biomolecular Resources Research Infrastructure European Research Infrastructure Consortium) – Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūra.Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).Konsorcijs izveidots: 2013. gadāLatvija pievienojās: 2016. gadāDalības statuss: pilntiesīgs dalībnieksNacionālā mezgla darbība ir integrēta ar BMC izveidoto Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi, kas veic Nacionālās biobankas funkcijas un ir ārkārtīgi nozīmīgs un neaizstājams resurss precīzijas medicīnas attīstībai un augstākā līme?a prasmju un kompeten?u ieguvē, nodro?inot nepiecie?amo izpētes materiāla un datu reprezentativitāti. Latvijas Nacionālās biobankas izveides ietvaros attīstītā labā prakse, metodolo?ija, IT un kvalitātes nodro?inā?anas risinājumi veido zinā?anu bāzi, kuru tālāk var izplatīt nacionālo biobanku tīkla ietvaros. BBMRI ERIC ie?em īpa?u vietu Eiropā ar to, ka tas attīsta apmācības aktivitātes par pētniecības infrastruktūrām. ?īs aktivitātes no ES Ietvara programmām periodiski (bet ne pastāvīgi) atbalsta EK, piemēram RItrain projekta “Reseach Infrastructures Training Programme” (2015.-2020.g.) rezultātā tika izveidota jauna ma?istra programma par pētniecības infrastruktūrām Milānas Boconi Universitātē.Nacionāla līme?a biobanku tīkls iek?auj pētniecības biobankas un biolo?isko paraugu kolekcijas veidojo?ās iestādes Latvijā: Rīgas Stradi?a Universitāti, Latvijas Universitāti un citas institūcijas. Latvijas gadījumā BBMRI.LV kontaktinstitūcija veic arī atvērtas darbības, tādā nozīmē, ka tajās var iesaistīties pla?s interesentu loks. Biobanku kompetence nepiecie?ama arī veselības aprūpes sektora eso?ajām pētniecības institūcijām, primāri universitātes slimnīcām. Mazākām zinātniskām institūcijām vajadzība pēc biobanku kompetences rodas periodiski, un svarīgi, ka tā Latvijā ir operatīvi pieejama. Ir izstrādāta un ieviesta piek?uves politika. Latvijas BMC ir piedalījies kā partneris Apvārsnis 2020 programmas projektā ADOPT BBMRI-ERIC “Implementation and operation of the gateway for health into BBMRI-ERIC” (2015.-2019.g.)Latvija piedalās visos trīs galvenajos darba virzienos:IT nodro?inājums;?tiskie, likumiskie un sociālie aspekti (ELSI);Kvalitātes vadība, kas īpa?i būtiska saistībā ar jauniem ISO standartiem biobanku jomā ISO 20387 “Vispārīgas prasības biobankām” un ISO 21899 “Vispārējās prasības biolo?isko materiālu apstrādes meto?u validācijai un verifikācijai biobankās”.Ir ieviestas galvenās kvalitātes pārvaldības procedūras – kā starplaboratoriju testē?ana. Nacionālās biobankas paraugu apstrādes procedūras ir izvērtētas ar BBMRI-ERIC veidotajiem kvalitātes novērtē?anas rīkiem. IT tehnolo?iju jomā tiek nodro?ināts kopīgs resursu katalogs un veidota kopīga anketē?anas sistēma. Tiek sniegtas konsultācijas citām zinātniskajām institūcijām. Nacionālā biobanka realizē pilota projektu FAIR datu re?īma ievie?anā. Sasaiste ar EOSC notiek caur projektu EOSC-Life “Providing an open collaborative space for digital biology in Europe” (2019.-2023.g.), kurā BBMRI-ERIC ir dalībnieks un tādējādi nodro?ina ERIC dalībvalstu iesaisti.BBMRI-ERIC Latvijas nacionālais mezgls efektīvi veic pasākumus, lai paaugstinātu kompetenci biobanku un molekulāro resursu jomā Latvijā. Doktorantu skaits, kas veic pētījumus uz infrastruktūras bāzes – apm. 10/gadā.Būtiska jauna aktivitāte ar nacionālā mezgla atbalstu ir Biobanku likuma izstrāde. ?obrīd likums ir izstrādāts sākotnējā versijā, notiek saska?o?ana starpministriju darba grupā. ?emot vērā ?ī likuma tie?i kā biobanku un molekulāro resursu infrastruktūras primārā tiesiskā ietvara nozīmi pētniecībai un arī inovācijai – kombinācijā ar datu ezeru kā e-infrastruktūru, likumu plānots virzīt pie?em?anai līdz 2020. gada beigām.BMC ir k?uvis par Latvijas galveno spēlētāju COVID-19 pandēmijas kontekstā, nodro?inot biolo?isko paraugu pārvaldību un SARS-CoV-2 filo?enētisko analīzi. Arī ?eit būtisks ir BBMRI devums da?ādu standarta operacionālo procedūru izveidē, kā arī sadarbība ar Eiropas Bioinformātikas institūtu. BBMRI interneta vietnē atrodama dalībvalstīm būtiska informācija saistībā ar COVID-19 biolo?iskā materiāla iegū?anu un apstrādi.Latvijas ieguvumi no dalības BBMRI-ERIC:starptautiskās sadarbības iespējas, jo īpa?i starptautiska biolo?isko paraugu pieejamības nodro?inā?ana pētniecībai, bioinformātikas meto?u izstrāde, apguve un pielieto?ana pētniecībai, infekcijas a?enta SARS-CoV-2 vīrusa genomu izpētes jomā;nacionāla līme?a sadarbības attīstība un nacionālo intere?u komunikācija un īsteno?ana BBMRI-ERIC darbības ietvaros;labāko starptautisko biobanku veido?anas un pārvaldības prak?u īsteno?ana Latvijā (IT, ētikas un likumdo?anas, kvalitātes vadības jomās);biobanku darbības veicinā?ana, lai tā atbilstu Eiropas zinātnes telpas prasībām;nacionāla līme?a aktivitā?u virzība, piemēram, biobanku likuma izstrāde, biobankas veidojo?o institūciju izglīto?ana un savstarpējās komunikācijas nodro?inā?ana, nacionāla līme?a projektu attīstības veicinā?ana.dalība BBMRI-ERIC sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ija”, “Informācijas un komunikācijas tehnolo?ijas”, “Zinā?anās balstīta bioekonomika” attīstībā;Latvija ir parakstījusi ES 1+ miljona genomu deklarāciju, un BMC tie?i BBMRI ietvarā darbojas genoma datu ieguves jomā, plānojot to kopā ar atbilsto?ām ētiskām un normatīvām aktivitātēm, lai nodro?inātu ?o genomu potenciālo pieejamību ?īs deklarācijas mēr?u īsteno?anai Latvijā un Latvijas iek?au?anos ?ajā iniciatīvā. Gan ?ī, gan arī citu references genoma datu nodro?inājumam uz Nacionālās biobankas bāzes būtu pie??irama augsta prioritāte kā precīzijas medicīnas attīstībai nozīmīgam resursam;papildus genomikas datu ievāk?anai, tiek veicināta arī citu omikas datu (transkriptoma, proteoma, metaboloma, mikrobioma), kā arī medicīnas attēlu un citu precīzijas medicīnas attīstībai nepiecie?amo datu pla?āka ieguve, dokumentācija un apmai?a.Uzdevumi nākamajam periodam: attīstīt jaunu biobanku veido?anos, biobanku kvalitātes vadības sistēmu īsteno?anu un nodro?inājumu Latvijā, it īpa?i kontekstā ar aktivitātēm, kas nepiecie?amas biobanku sertifikācijai pēc ISO standartiem, balstoties uz BBMRI kompetenci;izveidot Latvijas nacionālo biobanku par paraugu un references centru, integrēt jaunās automatizētās paraugu ?em?anas un apstrādes tehnolo?ijas; attīstīt biobanku tīklu Latvijā, kas seko BBMRI vadlīniju sistēmai un sadarbības principiem;veidot kompetences centru saistībā ar jaunām paraugu iegū?anas tehnolo?ijām, tai skaitā arī situācijā, ja COVID-19 epidēmija turpinās ilgsto?i;datu atvēr?ana, kā priek?nosacījums integrācijai EOSC. Starp biobanku sistēmu un datu ezeru ir efektīvi jāveido vēl viens posms – medicīnas un veselības datu atvēr?ana publiskajai pētniecībai;papildus genoma datu ieguvei, veicināt arī citu omikas datu (transkriptoma, proteoma, metaboloma, mikrobioma), kā arī medicīnas attēlu (radioma) ieguvi precīzijas medicīnas attīstībai, to efektīva integrācija digitālās veselības platformā.Komercsektora ieguvumi. Reprezentatīvu biolo?isko paraugu un molekulāro resursu pieejamība ir priek?noteikums jaunu produktu izpētei, attīstībai un to retrospektīvai validācijai. Zā?u un medicīnisku ierī?u izpētē modernie translācijas standarti pieprasa pētījumus par pacientu stratifikāciju un terapeitisko līdzek?u personalizāciju, kuru izpēti sāk ar biobanku un molekulāro resursu etapu. Augstas kvalitātes biobankas būtiski var samazināt tālāko translācijas pētījumu risku.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai: indikatīvi 15,0 milj. EUR, no tiem infrastruktūru izmaksas 10 milj. EUR, telpu izmaksas 2 milj. EUR, investīcijas IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 1,4 milj. EUR, veselības datu māko?a attīstībai 1,6 miljoni EUR.Tehnolo?iskie uzturē?anas izdevumi 2021.-2027.g. – eso?ās infrastruktūras remonts/atjauno?ana – 200 tūksto?i EUR, sertifikācijas uzturē?ana – 20 tūksto?i EUR. Cilvēkresursu attīstība: zinātnisko darbinieku apmācība – 7 tūksto?i EUR, ienāko?o zinātnieku atbalsts – 68 tūksto?i EUR. Ikgadējās nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas veido 97,9 tūksto?us EUR.2) INSTRUCT ERIC (Integrated Structural Biology — European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas strukturālās biolo?ijas integrētā infrastruktūra - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC). Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Rīgas Stradi?a universitāte (RSU).Konsorcijs izveidots: 2017. gadā.Latvija pievienojās: 2018. gadā.Dalības statuss: pilntiesīgs dalībnieks.Latvijai ir ievērojamas tradīcijas strukturālās biolo?ijas jomā. ?pa?i attīstīti ir da?ādi pielietojamie aspekti, tajā skaitā jaunu zā?vielu un vakcīnu dizains ar kristalogrāfijas un kodolmagnētiskās rezonanses (KMR) meto?u palīdzību. ?ajā jomā primāri darbojas BMC, OSI, kā arī specifiskus pētījumus saistībā ar atsevi??ām ?eit pielietojamām mikroskopijas metodēm veic RSU, bet nanotehnolo?ijās – Latvijas Universitāte. Nacionālā mezgla līgums nosaukto ?etru zinātnisko institūciju starpā ir slēg?anas stadijā.INSTRUCT ERIC ir izstrādāta piek?uves politika un Latvijas zinātniskās institūcijas izmanto ERIC ietvaros pieejamo infrastruktūru da?ādās ārvalstīs, kuras izmanto?anas laiku var rezervēt centralizēti. Sasaiste ar EOSC notiek caur projektu EOSC-Life “Providing an open collaborative space for digital biology in Europe” (2019.-2023.g.), kurā INSTRUCT ERIC ir dalībnieks un tādējādi nodro?ina ERIC dalībvalstu iesaisti.INSTRUCT ERIC ir viena no infrastruktūrām, kas ES mērogā ir visvairāk iesaistīta COVID-19 pretpandēmijas pasākumos, nodro?inot ātrus pakalpojumus, attīstot jaunas zāles un vakcīnas. Latvija ?eit dod ieguldījumu atsevi??os pētniecības posmos. Informācijas tehnolo?iju nodro?inājumam tiek pielietots pieejamais lieljaudas dators, kas tiek izmantots kriomikroskopijā, kur vajadzīga lieljaudas attēlu apstrāde. Attīstot strukturālās biolo?ijas pētniecību ilgtermi?ā, Latvija varētu jau komerciāli veikt būtiskas da?as no medicīnas produktu attīstības, jo ir izveidota nepiecie?amā kompetence. Doktorantu skaits, kas veic pētījumus uz infrastruktūras bāzes – apm. 10/gadā.Latvijas ieguvumi no dalības INSTRUCT-ERIC:piek?uve Eiropas strukturālās biolo?ijas resursiem – KMR un krio-elektronmikroskopijas aparatūrai;iespēja sta?ēties ārvalstu laboratorijās un attīstīt cilvēkresursus;iespēja jaunajiem pētniekiem pieteikt “pilot” pētniecības projektus;iespēja bez maksas apmeklēt Instruct-ERIC strukturālās biolo?ijas konferenci;sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomas “Biomedicīna, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ija” un “Viedie materiāli, tehnolo?ijas un in?eniersistēmas” attīstībā saistībā ar jaunas zā?u vielu un vakcīnu izstrādi un medicīnā pielietojamu materiālu attīstību.Komercsektora ieguvumi. Strukturālās biolo?ijas metodes ir neat?emama modernās zā?u un vakcīnu izpētes sastāvda?a. Būtiski ir tas, ka ?ajā specializētajā jomā tehnolo?iskas iespējas iet roku rokā ar personāla kompetenci, tās nav atdalāmas. Zā?u atklā?ana ir Latvijas industrijai būtiska joma, vakcīnu izpēte notiek sadarbībā ar Eiropas uz?ēmumiem. Strukturālo biolo?iju pielieto arī jaunu materiālu radī?anā, kas interesanti industrijai.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:INSTRUCT strukturālās biolo?ijas centra attīstībai Latvijā 2021.-2027.g. periodā indikatīvi nepiecie?ami 9,8 milj. EUR, no kuriem lielākā da?a - 9,2 milj. EUR - paredzēti krioelektronmikroskopijas aparatūras iegādei, kura ?obrīd Latvijā nav pieejama; IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC nepiecie?ami - 0,1 milj. EUR, un 250 kv.m. lielu specializētu telpu izveidei - 0,5 milj. EUR.Tehnolo?iskie uzturē?anas izdevumi 2021.-2027.g. - eso?ās infrastruktūras remonts - 0,1 milj. EUR. Cilvēkresursu attīstība - atbalsts ienāko?ajiem zinātniekiem - 10 tūksto?i EUR, personāla apmācības izmaksas - 10 tūksto?i EUR. Ikgadējās nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 49,3 tūksto?i EUR.3) EU-OPENSCREEN-ERIC (European Infrastructure of Open Screening Platforms for Chemical Biology European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas infrastruktūras atvērtā skrīninga platforma ?īmiskajai biolo?ijai – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI).Konsorcijs izveidots: 2018. gadā.Latvija pievienojās: 2018. gadā.Dalības statuss: dalībnieks.Latvijas nacionālo mezglu pārstāv OSI, kas ir vado?ā zinātniskā institūcija Latvijā ?īmiskās biolo?ijas jomā, ta?u sadarbība notiek arī ar BMC, Latvijas Universitāti un RSU. Augstskolas veic pētījumus ?ai jomai būtiskajā farmācijas nozarē.Ir izstrādāti piek?uves nosacījumi atbilsto?i Eiropas hartai par piek?uvi pētniecības infrastruktūrām, kā arī ir vienots izmaksu modelis. Latvijas infrastruktūras iek?autas kopējā katalogā. Doktorantu skaits, kas pētījumu veik?anai izmanto infrastruktūru – apm. 30/gadā.OSI ir dalībnieks projektā OPENSCREEN-DRIVE (Ensuring long-term sustainability of excellence in chemical biology within Europe and beyond EU), tādējādi piesaistot Apvārsnis 2020 finansējumu. EU-OPENSCREEN ietvaros ir izveidota Eiropas ?īmiskās biolo?ijas datu bāze, ko Latvija aktīvi lieto. Zinātnes digitalizācijas ietvaros tiek izmantoti lokāli kiberdro?i autentificēti risinājumi, piemēram, Elektroniskās laboratorijas piezīmju grāmatas (ELN). Sasaiste ar EOSC notiek caur projektu EOSC-Life “Providing an open collaborative space for digital biology in Europe” (2019.-2023.g.), kurā EU-OPENSCREEN ERIC ir dalībnieks un tādējādi nodro?ina ERIC dalībvalstu iesaisti.Latvijas ieguvumi no dalības EU-OPENSCREEN ERIC:dalība jaunos starptautiskos konsorcijos;papildus finansējuma piesaistes iespējas pētniecībai;pasaules līme?a standartiem atbilsto?s atbalsts darbībai ?īmiskās biolo?ijas nozarē;dalība sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomu attīstībā – “Biomedicīna, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ijas” (jaunu zā?u vielu pamatstruktūru atklā?ana, jaunu terapeitisko mēr?u identifikācija, fundamentāli pētījumi ?īmiskajā biolo?ijā), “Zinā?anu ietilpīga bioekonomika” (veterinārmedicīnas un pārtikas pētījumi) un “Viedā ener?ētika” (vides zinātne).Komercsektora ieguvumi. Zā?u vielu skrīnings ir agrīnās farmaceitisko produktu izpētes fāzes neat?emama sastāvda?a. Pieeja OPENSCREEN resursiem ?auj pielietot visas tajā ietilpsto?as komponen?u bibliotēkas, pielietojot modernās in-silico (datormodelē?anas) metodes.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:EU-OPENSCREEN ERIC Latvijas infrastruktūras centra attīstībai nepiecie?ams finansējums 8,85 milj. EUR apmērā: jaunai infrastruktūrai – 3,3 milj. EUR, telpu izbūvei un pielāgo?anai 2,35 milj. EUR, IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 3,2 milj. EUR.Tehnolo?iskie uzturē?anas izdevumi 2021.-2027.g. - eso?ās infrastruktūras atjauno?anai/remontam – 3,1 milj. EUR. Cilvēkresursu attīstība - zinātnisko darbinieku apmācībai 100 tūksto?i EUR, ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam un starptautiskajai sadarbībai uz infrastruktūras bāzes - 2,5 milj. EUR (tai skaitā realizējot ERAChair projektu). Nacionālā mezgla ikgadējās administrē?anas izmaksas ir 30 tūksto?i EUR.4) EATRIS - ERIC (European Advanced Translational Research Infrastructure in Medicine European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas augstākā līme?a infrastruktūra pētniecības atklājumu praktiskai izmanto?anai medicīnā - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Rīgas Stradi?a universitāte (RSU).Konsorcijs izveidots: 2013. gadā.Latvija pievienojās: 2016. gadā.Latvijas dalības statuss: novērotājs – ?is statuss ir ierobe?ots laikā, un ar 2021. gadu jāk?ūst par pilntiesīgu dalībnieku.2016. gadā Latvija EATRIS-ERIC pievienojās kā novērotājs, jo tobrīd saska?ā ar statūtiem bija salīdzino?i augstas pilntiesīga dalībnieka izmaksas, kas ?obrīd ir samazinātas par 35% un ir citu ERIC dalības maksu līmenī. Translācijas centru infrastruktūra ir nozīmīga Latvijai, lai īstenotu viedās specializācijas stratē?iju RIS3 specializācijas jomā ?Biomedicīna, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ijas", jo EATRIS darbība ir īpa?i vērsta uz zinā?anu pārnesi, ievie?anu, virzību uz pielieto?anu praktiskajā medicīnā.Nacionālā mezgla koordinators ir RSU un EATRIS ir parakstījis arī pilna apjoma nacionālā mezgla līgumus ar Latvijas Universitāti, OSI un BMC, tādējādi izveidojot nacionālo konsorciju EATRIS-LV. Par sadarbību ar EATRIS liela interese ir arī no citu zinātnisko institūciju un veselības aprūpes iestā?u puses, ta?u, lai k?ūtu par ERIC dalībniekiem visām organizācijām ir jāapliecina saimnieciskās un ar saimniecisku darbību nesaistītas darbības atdalī?anu finan?u un grāmatvedības politikā un sistēmās. EATRIS - ERIC uztur piecas produktu platformas, ?etras galveno slimību darba grupas, lai strukturētu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību medicīnā. Latvijas pārstāvji aktīvi iesaistīti ?ajās darbībās un Latvija ir veikusi visus nepiecie?amos sagatavo?anās darbus, lai pārietu pilntiesīga dalībnieka statusā ar 2021. gada 1. janvāri.Tā kā līdz ?im Latvija piedalījās EATRIS kā novērotājs, tad Latvijas pētniecības infrastruktūras resursi vēl nav atspogu?oti EATRIS katalogā pilnā apmērā. Arī kontaktbir?as funkcionalitāte Latvijai bija pieejama ierobe?oti. Līdz ar pārie?anu pilntiesīga dalībnieka statusā paredzama aktīvāka ?o resursu izmanto?ana. Zinātniskās institūcijas, kas pievienojas EATRIS translācijas centru katalogam, paraksta ar koordinācijas centru (EATRIS C&S) ietvara vieno?anos – EATRIS FRAMEWORK AGREEMENT (EFA), kura noslēg?ana paredzēta 2021. gada pirmajā pusē.EATRIS sniedz ?oti būtisku atbalstu COVID-19 ERAvsCorona pasākumu ietvaros, atbalstot t.s. paātrināto translāciju ar mēr?i ātrāk radīt zāles un vakcīnas cī?ai ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju. EATRIS ir centrālā loma tie?i jaunu ārstniecības līdzek?u attīstībā pret COVID-19.EATRIS attīsta biomedicīniskās pētniecības standartizācijas bāzi, kas preklīniskos pētījumos ir būtisks izaicinājums. Izstrādātas kvalitātes vadlīnijas “Quality Standards of Pharmaceutical Development in EATRIS”. EATRIS sadarbībā ar ELIXIR un BBMRI veido specializētu inovatīvo re?istru darba grupu. Tā aktivitātes atbilst arī Viedās specializācijas jomai ?Informācijas un komunikāciju tehnolo?ijas". Inovatīvo re?istru attīstība ir primārais priek?noteikums rezultātos balstītās veselības aprūpes (value-based healthcare) attīstībai, īpa?i saistībā ar ?oti dārgu biolo?isko preparātu ienāk?anu klīniskajā praksē. Tas ?auj veidot tādas zā?u kompensācijas sistēmas, kas pamatojas uz rezultātu, kas sasniegts, pielietojot ?ādas inovatīvās terapijas. RSU da?ādu uzdevumu risinā?anai saistībā ar EATRIS ir pieeja RTU bāzētajiem augstas veiktspējas skait?o?anas pakalpojumiem, tas īpa?i aktuāli saistībā ar attēlveido?anu un trasē?anu kā EATRIS aktivitā?u jomām. ?īs aktivitātes dod ieguldījumu RIS3 prioritārās jomas “Informācijas un komunikāciju tehnolo?ijas” attīstībā.RSU ir dalībnieks projektā EATRIS-PLUS “Consolidating the capacities of EATRIS-ERIC for Personalised Medicine”, piesaistot finansējumu no Apvārsnis 2020 programmas ar EATRIS-ERIC atbalstu. Dalība augsta līme?a projektā saistībā ar personalizēto un precīzijas medicīnu būtiski nostiprina Latvijas kapacitāti personalizētās / precīzijas medicīnas jomā.EATRIS infrastruktūru pielieto praktiski visi biomedicīnas un klīniskās medicīnas doktoranti. Vismaz 30 doktoranti gadā veic pētījumus, pielietojot EATRIS tematikai atbilsto?os infrastruktūras resursus. Būtisks pieprasījums pēc pētniecības infrastruktūras resursa ir no zinātniskajām institūcijām un arī slimnīcām. Vērtīgi ir arī EATRIS rīkotie kursi translācijas medicīnā, jo tiem nav alternatīvas Latvijas apstāk?os.Latvijas ieguvumi no dalības EATRIS-ERIC:paātrinātas izpētes projektu izstrādes iespējas, pateicoties EATRIS centrālā biroja ātrajai iesaistei;kontaktbir?as saved kopā labākos zinātniekus un klīniskās prakses ekspertus un paver ce?u produktīvākajām translācijas platformām;akadēmiskajos projektos savu ieguldījumu sniedz galvenie sabiedriskās domas veidotāji attiecībā uz translācijas pētījumiem, klīnisko zinātību un produktu izstrādi, komplicētiem bioētikas jautājumiem;EATRIS piedāvā zinā?anas reglamentētās sfēras jautājumos, kvalitātes nodro?inā?anā un projektu pārvaldībā, kā arī translācijas izpētes apmācībā;dalība EATRIS-ERIC nodro?ina tās dalībniekiem pla?as iespējas sadarbībai ar industriju, iek?aujot dalībnieku infrastruktūru un ekspertīzi EATRIS centralizētā re?istrā.Komercsektora ieguvumi. EATRIS ir nozīmīgs produktu un pakalpojumu attīstībā visā ?ēdē no fundamentālās pētniecības līdz klīnisko pētījumu uzsāk?anai. ?pa?i svarīgi ir izpētes standartizācijas un prakses jautājumi, jo tie tiek iek?auti produkta dokumentācijā un tos vērtē kompetentās institūcijas, lemjot par klīnisko pētījumu at?auju, produktu re?istrāciju un tirgus autorizāciju.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:EATRIS Latvijas translācijas centra attīstībai 2021.-2027.g. periodā kopumā nepiecie?ams finansējums 5,84 milj. EUR apmērā: jaunai pētniecības infrastruktūrai - 3,4 milj. EUR, telpu izbūvei un pielāgo?anai 0,3 milj. EUR, IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 2,14 milj. EUR. Tehnolo?iskie uzturē?anas izdevumi 2021.-2027.g.: 2,81 milj. EUR eso?ās infrastruktūras atjauno?anai/remontam, un 0,21 miljons EUR sertifikāciju uzturē?anai. Cilvēkresursu attīstība: zinātnisko darbinieku apmācībai - 250 tūksto?i EUR, un ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam un starptautiskajai sadarbībai uz infrastruktūras bāzes - 250 tūksto?i EUR. Nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 23,6 tūksto?i gadā.5) JIV-ERIC (Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry European Research Infrastructure Consortium) – ?oti garas bāzes interferometrijas apvienotais institūts - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (Ventspils Augstskolas (VeA) struktūrvienība).Konsorcijs izveidots: 2014. gadā.Latvija pievienojās: 2016. gadā.Latvijas dalības statuss: pilntiesīgs dalībnieks.JIV-ERIC Latvija iesaistās ar ?oti būtisku savu infrastruktūru, dodot piek?uvi pētniecības infrastruktūrai un resursiem arī citu valstu zinātniekiem. Nacionālais mezgls aptver 8 organizācijas: 1) VeA In?enierzināt?u institūts "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VeA IZI VSRC); 2) Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI); 3) LU ?eodēzijas un ?eoinformātikas institūts (LU ??I); 4) LU Astronomijas institūts (LU AI); 5) Rīgas Tehniskās universitātes Lieti??o datorsistēmu institūts; 6) RTU Radioelektronikas institūts; 7) RTU Telekomunikāciju institūts, Transporta elektronikas un telemātikas katedra; 8) RTU Būvniecības in?enierzināt?u fakultātes ?eomātikas katedra.Izstrādāta piek?uves politika, kas pamatota ar Eiropas hartu piek?uvei pētniecības infrastruktūrām. Darbojas atvērtās laboratorijas princips. Latvijas infrastruktūras iek?autas kopējā katalogā. Notiek aktīva starptautiska sadarbība, zinā?anu apmai?a un pārnese. Infrastruktūra sniedz ieguldījumu pētniecības cilvēkkapitāla attīstībā, nodro?inot resursu 4 doktorantiem, kas veic zinātnisko darbību salīdzino?i specifiskās jomās. Nacionālā mezgla ietvaros darbojas augstas veiktspējas skait?o?anas klasteris, kas apstrādā iegūtos datus. Tiek nodro?ināta virtuāla pieeja, t.i. mērījumu praktisko izpildi veic infrastruktūras personāls. Ieviestas kvalitātes nodro?inā?anas procedūras, tiek piemēroti nozares standarti. ERIC nodro?ina augstu standartizācijas pakāpi gan datu, gan skait?o?anas procedūru jomā, kā arī sniedz atbalstu lietotājiem. JIV-ERIC arīdzan sadarbojas ar EOSC izveides grupu, lai atbilsto?os datus varētu izvietot mākonī.VeA ir dalībnieks Apvārsnis2020 projektā RADIONET-4 “Advanced Radio Astronomy in Europe”, tādējādi nodro?inot Nacionālā mezgla iek?au?anos Eiropas Radioastronomijas attīstībā pilnā apmērā.Latvijas ieguvumi no dalības JIV-ERIC:Eiropas un pasaules līme?a infrastruktūras izmanto?ana un pētījumu veik?ana. VeA VSRC radioteleskopi RT-32 un RT-16 jau no 2011. gada piedalās starptautiskajās pētījumu programmās. Lielu ieguldījumu Latvijas un pasaules zinātnē devusi dalība Eiropas Sevi??i lielas bāzes interferometrijas tīklā (EVN) un RadioAstron - kosmiskā radioteleskopa (Krievija) konsorcijos. No 2017. gada VSRC radioteleskopi piedalījās gravitācijas vi??u detektē?anā un atkārtotu ātro radiouzliesmojumu re?istrācijā (publikācija ?urnālā “Nature”), kas bija vieni no svarīgākajiem atklājumiem astronomijā un astrofizikā pēdējos gados;2019. gadā VSRC ar saviem radioteleskopiem nodro?ināja starptautiskajiem novērojumiem vairāk kā 1000 stundu;piedalī?anās pētījumos, kas iespējami sadarbojoties vairākām zinātniskajām infrastruktūrām un pētniecības kolektīviem;Latvijas starptautiska atpazīstamība kā augsti attīstītu tehnolo?iju valsts;zinātnisko darbinieku kvalifikācijas cel?ana un pieredzes apmai?a;sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomas “Informācijas un komunikāciju tehnolo?ijas” attīstībā. Perspektīvā arī “Viedā ener?ētika” saistībā ar zema ener?ijas patēri?a instrumentu attīstību.Komercsektora ieguvumi. Latvijā ir aktīva kosmosa industrijas ekosistēma. Galvenās infrastruktūras esamība ir būtisks priek?noteikums veiksmīgai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai strauji augo?ajā aeronautikas un kosmosa industrijā.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:JIV-ERIC Latvijas infrastruktūras attīstībai 2021.-2027.g. periodā nepiecie?ams finansējums 1,34 miljonu EUR apmērā: jaunai infrastruktūrai - 1,1 milj. EUR, telpu izbūvei un aprīko?anai - 200 tūksto?i EUR, IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 40 tūksto?i EUR.Tehnolo?iskās uzturē?anas izmaksas 2021.-2027.g.: eso?ās infrastruktūras atjauno?anai/remontam – 15 tūksto?i EUR, sertifikāciju uzturē?anai - 59,5 tūksto?i EUR. Cilvēkresursu attīstībai: zinātnisko darbinieku apmācībai - 10 tūksto?i EUR, ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam - līdz 50 tūksto?iem EUR.Nacionālā infrastruktūras objekta uzturē?anas (administrācijas un apsaimnieko?anas) izmaksas ir 518 tūksto?i EUR/gadā un VSRC nepiecie?amā zinātnisko darbinieku darbības nodro?inā?ana – 510 tūksto?i EUR/gadā, tātad kopā 1,028 milj. EUR gadā, tai skaitā nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 53 tūksto?i EUR gadā. Dalības maksu JIV-ERIC, sākot ar 2021. gada paredzēts palielināt par 15% saistībā ar pieaugu?o uzdevumu loku.6) CLARIN-ERIC (Common Language Resources and Technology Infrastructure European Research Infrastructure Consortium) – Vienotā Valodas resursu un tehnolo?iju infrastruktūra – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” (LU MII).Konsorcijs izveidots: 2012. gadā.Latvija pievienojās: 2016. gadā.Latvijas dalības statuss: pilntiesīgs dalībnieks.Latvijas dalības CLARIN galvenais mēr?is ir latvie?u valodas un citu Latvijā pētīto valodu iek?au?ana visā aktivitā?u spektrā saistībā ar valodas digitalizācijas izaicinājumiem un atbilsto?ajām modernajām tehnolo?ijām. CLARIN nacionālais kontaktpunkts ir LU MII, sākotnējais konsorcijs ietver LU, LU LFMI un RSU. Valsts pētījumu programmas "Humanitāro zināt?u digitālie resursi" ietvaros plānots noslēgt līgumu ar Latvijas Nacionālo Bibliotēku, Rēzeknes Tehnolo?iju akadēmiju un? Liepājas Universitāti un pakāpeniski arī ar citām digitālo humanitāro zināt?u organizācijām. Līgumi pa?laik ir slēg?anas stadijā. CLARIN Latvija darbības pārraudzī?anai 2009. gadā IZM izveidoja Nacionālo konsultatīvo padomi, kuras darbību plānots atjaunot.Latvijas sada?a CLARIN ir izveidota – repozitorijs repository.clarin.lv. Repozitorijs ?auj jebkuram Latvijas digitālo humanitāro zināt?u pētniekam valodas resursus dro?i un uzticami saglabāt repozitorijā. T.i., tie nepazūd līdz ar kāda projekta beigām un ir pieejami (citējami un atkalizmantojami) sabiedrībai. Līdz ?im lielākā problēma bija mēr?finansējuma trūkums atbilsto?a CLARIN centra satura nodro?inā?anai. Ir izstrādāts eksperimentāls meklētājs latvie?u valodas korpusos, kas ir saderīgs ar CLARIN? korpusu meklētāju, t.i. notiek SOP (standarta operacionālo procedūru) attīstība latvie?u valodas korpusam.CLARIN tiek nodro?ināta attālināta virtuāla pieeja valodas resursiem, datu bāze ir izkliedēta, centri atrodas dalības valstu atbilsto?ajās nominētajās institūcijās un to partnerinstitūcijās.Izstrādāta kvalitātes nodro?inā?anas sistēma: CLARIN-LV tiek veidots atbilsto?i CLARIN ERIC noteiktajiem un izmantotajiem standartiem. Par vadlīnijām tiek izmantots H2020 CLARIN PLUS projektā izstrādātais dokuments: "Adoption and Implementation of Standards", kā arī tiek ?emtas vērā dokumenta "The criteria for CLARIN Centres" un citas CLARIN-ERIC rekomendācijas, kas regulāri tiek atjaunotas.CLARIN-ERIC atbalsta ar COVID-19 saistītus pētījumus sociālajās un politikas zinātnēs. Tas ietver (pilns pasākumu saraksts atrodams: , tas mainās un tiek papildināts):pētniecībai nepiecie?amo korpusu izveide (piem., parlamenta korpusi CLARIN dalībvalstīs);rīku izveide nepatiesas un dezinformējo?as informācijas atpazī?anai zi?u un sociālo tīklu platformās (viltus zi?as);atbalsts datu vāk?anai un rīku izveidei;atbalsts virtuālajiem pasākumiem.CLARIN-ERIC ir valodas resursu un rīku platforma, kas var veicināt COVID-19 mazinā?anu un savlaicīgu informācijas izguvi no multilingvāliem valodas datiem. Iespējamie lietojumi – ma?īntulko?ana ātrai operatīvās informācijas apmai?a, multilingvālu (un monolingvālu) zi?a analīze, viltus zi?u izseko?ana un apturē?ana, mākslīgā intelekta radītas informācijas atpazī?ana, atvērto saistīto datu izguve no nestrukturētās tekstuālās informācijas. Latvijas gadījumā ?īs tehnolo?ijas ir ārkārtīgi nozīmīgas viltus zi?u filtrē?anai un mar?ē?anai, ?āda funkcija ir kardināli nepiecie?ama Latvijas noturības pret pandēmijām paaugstinā?anai.Tiek izmantoti gan Latvijā eso?ie skait?o?anas resursi, gan arī centrālie. Datu atbilstības nodro?inā?ana FAIR principiem ir procesā, turklāt ir arī specifisks standarts – “Federated Content Search”, kam tiek attīstīts programmrīku un lietotāju saskar?u atbalsts. Tas nodro?ina vienotu meklē?anu valodu korpusos, neatkarīgi no tā, kur un kādās platformās ?ie korpusi ir izvietoti. Tas ir nozīmīgi ne vien lingvistiskos pētījumos, bet arī komunikācijas pētījumos, piemēram, viltus zi?u satura un izplatības analīzē, un automatizētas klasificē?anas risinājumu izstrādē, turklāt multilingvālos kontekstos, kas ir īpa?i būtiski ES daudzvalodu vidē.CLARIN kā digitāla infrastruktūra ir EOSC dalībnieks. CLARIN ir vislielākais dalībnieks projektā SSHOC “Social Sciences & Humanities Open Cloud”, un attiecīgi kaskadē māko?a principus un operacionālos standartus uz dalības valstīm. ?īs aktivitātes dod ieguldījumu RIS3 prioritārās jomas “Informācijas un komunikāciju tehnolo?ijas” attīstībā.Doktorantu skaits, kas lieto CLARIN resursus – līdz 20 gadā (t.sk ārpus Latvijas un arī citām valodām). Jāatzīmē, ka CLARIN stiprina pla?u loku humanitāro un sociālo zināt?u augstākā līme?a studiju resursu.Latvijas ieguvumi no dalības CLARIN:atbalsts un kompetences pieejamība - neviena atsevi??a valsts nevar nodro?ināt kompetenci visās ar valodas resursu izveidi saistītās jomās, ta?u ?ādu kompetenci var sasniegt sadarbojoties; CLARIN ERIC izveidoti vairāk nekā 20 zinā?u centri, kas konsultē par valodas resursu un rīku lietojumu;vienota piek?uve monolingvāliem un multilingvāliem valodu resursiem, valodu tehnolo?iju rīkiem un servisiem, kas radīti CLARIN ERIC;piek?uve valodas tehnolo?ijām, kas radītas CLARIN ERIC un izmantojamas latvie?u valodas izpētē vai adaptējamas latvie?u valodai;CLARIN ERIC datubāzē iek?autos resursus un rīkus standartizējot, izmantojot vienotus metadatu un kategoriju standartus, tos iespējams savietot ar citu valodu resursiem un rīkiem, radot Latvijas pētniekiem pa?reiz trūksto?os un tik nepiecie?amos risinājumus;dalība CLARIN ERIC ?auj humanitāro zināt?u pētniekiem cie?i sadarboties ar citu valstu pētniekiem valodas resursu un rīku izveidē un sekmē iesaisti Eiropas līme?a projektos;pievienotā vērtība nacionālām iniciatīvām – iek?au?anās starptautiskajā apritē, Latvijā veidotie valodas resursi un rīki var tikt izmantoti visās CLARIN ERIC valstīs;potenciāls inovācijām – CLARIN infrastruktūra nodro?ina e-zinātnes iespēju izmanto?anu humanitārajās zinātnēs;zinā?anu pārnese, sekmējot Latvijas humanitāro zināt?u pētnieku kompetenci jaunajās tehnolo?ijās, un atbalsts jauno speciālistu sagatavo?anai;ilgtermi?a iespējas digitālos valodas datus un rīkus izvieto?anai (deponē?anai, piem. pēc projekta beigām), savieno?anai, analīzei un atbalstī?anai;iespēja sa?emt finansējumu ar CLARIN saistītu aktivitā?u īsteno?anai (mobilitātes granti, atbalsts semināriem un konferencēm, atbalsts ar izglītību un zinā?anu pārnesi saistītām aktivitātēm).Komercsektora ieguvumi. Modernās valodu un tulko?anas tehnolo?ijas ir attīstāmas, ja ir atbilsto?s valodas resurss. To attīstība ir nozīmīga komercaktivitāte arī Latvijā (SIA TILDE). Jauna joma ir pakalpojumi autentiskuma nodro?inā?anai un viltus zi?u filtrācijai komerciālos informācijas avotos.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:CLARIN Latvijas infrastruktūras centra attīstībai 2021.-2027.g. periodā kopumā nepiecie?ams finansējums 840 tūksto?u EUR apmērā: pilnvērtīgai B centra izveidei un darbībai – 720 tūksto?i EUR, IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 120 tūksto?i EUR. Tehnolo?iskās uzturē?anas izmaksas 2021.-2027.g.: eso?ās infrastruktūras atjauno?anai/remontam – 10 tūksto?i EUR, sertifikāciju uzturē?anai - 10 tūksto?i EUR. Cilvēkresursu attīstībai: personāla apmācībai 250 tūksto?i EUR un ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam – 250 tūksto?i EUR (iespējami piesaistot Pamatprogrammas mēr?sadarbības finansējumu) . Nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 53,8 tūksto?i EUR gadā.7) ESS-ERIC (European Social Survey European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas Sociālais pētījums - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes Filozofijas un sociolo?ijas institūts (LU FSI).Konsorcijs izveidots: 2013. gadā.Latvija pievienojās: 2018. gadā (ar 9. etapu).Latvijas dalības statuss: pilntiesīgs dalībnieks.ESS ir datu infrastruktūra, kura tiek papildināta ar datiem, kas tiek vākti dalības valstīs pēc standartizētām metodēm, aptaujām, un veikta arī atbilsto?ā datu pirmapstrāde. ESS ir akadēmiski virzīts starpvalstu pētījums, kas tiek veikts aptauju etapu (vi??u) veidā visā Eiropā reizi divos gados, izmantojot klātienes intervijas. ESS ir vienīgais ilgtermi?a salīdzino?s starptautisks pētījums, kas dod iespēju piedalīties mūsdienu pētniecisko tenden?u izstrādē un aprobācijā sociālo zināt?u jomā. ESS aptaujas galvenie mēr?i ir: novērtēt stabilitāti un izmai?as sociālajā struktūrā, apstāk?os un attieksmēs Eiropā; interpretēt izmai?as Eiropas sociālajā, politiskajā un vērtību struktūrā; uzlabot standartus un metodolo?iju starpvalstu pētījumos sociālajās zinātnēs; ieviest pamatotus rādītājus valstu progresa novērtē?anai, balstoties uz katras valsts pilso?u uzskatiem par sabiedrības galvenajiem izaicinājumiem; sekmēt prasmju apguvi Eiropas pētniekiem, kas izmanto salīdzino?ās, kvantitatīvās metodes un analīzi; veicināt sociālo pārmai?u datu izmanto?anu akadēmiskajā vidē, politikas veido?anā un sabiedrībā kopumā.Latvijā iegūto datu izmanto?ana ESS nodro?ina to, ka informācija par Latvijas iedzīvotāju viedok?iem da?ādos sociālpolitiskos jautājumos, vērtībām un dzīves kvalitāti tiek analizēta ne tikai nacionālā līmenī, bet arī salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Tas sekmē padzi?inātu izpratnes veido?anos par valstī notieko?ajiem procesiem un faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju vērtības un uzskatus, un ir svarīgi ne vien pētniekiem, bet arī politikas veidotājiem, medijiem un nevalstiskajām organizācijāmESS datus izmanto gan akadēmiskajā vidē, piemēram, Latvijas un Eiropas pētniekiem veidojot kvantitatīvus salīdzino?os un citus pētījumus, gan politikas veido?anā, tostarp rīcībpolitikas rezultātu mērī?anā. Piemēram, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir iek?auti septi?i ESS rādītāji. ?īs aktivitātes dod ieguldījumu RIS3 specializācijas jomas “Informācijas un komunikāciju tehnolo?ijas” attīstībā.LU FSI kā Latvijas nacionālais mezgls sadarbojas ar partneriem Latvijā (Latvijas Studentu apvienība; Pārresoru koordinācijas centrs) un ārvalstīs (ESS dalībvalstu nacionālās darba grupas; zinātniskās institūcijas, kas piedalās ESS organizācijā un aktivitā?u uzraudzībā; starptautiskās institūcijas, piem., Zieme?valstu padome). Dati ir pieejami pētniekiem un studējo?ajiem, kā arī tiek sniegts konsultatīvs atbalsts. Datu pārvaldība ESS ir centralizēta, sniedz konsultācijas dalības valstīm, un pastāv kopīgas anketē?anas sistēmas un datu katalogi.Latvijas ieguvums no dalības ESS-ERIC: pieejami augstas kvalitātes un augstas ticamības pakāpes sociālo aptauju dati un metodolo?ijas dokumenti, kas ir salīdzināmi Eiropas mērogā.Komercsektora ieguvumi. ESS resursus pla?i pielieto sociolo?isko pētījumu kompānijas, tos izmanto finan?u instrumentu dizainam, marketinga stratē?iju izstrādei.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:ESS Latvijas infrastruktūras attīstībai 2021.-2027.g. periodā nepiecie?amais finansējums divu etapu realizācijai (10. un 11.) ir 362 tūksto?i EUR. Cilvēkresursu attīstībai: zinātnisko darbinieku apmācībai 6 tūksto?i EUR un ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam – 3 tūksto?i EUR. Nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 20 tūksto?i EUR gadā.8) MIRRI (Microbial Resource Research Infrastructure) - Mikrobiolo?isko resursu pētniecības infrastruktūras platforma – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitāte (LU).Konsorcijs izveidots: paredzēts izveidot 2021. gadā.Latvija pievienojās: ir ESFRI platformas dalībnieks kop? 2016. gada.Latvijas dalības statuss: ESFRI platformas dalībnieks.MIRRI ir ESFRI platforma, kas iek?auj atbilsto?u zinā?anu un informācijas platformu mikrobiolo?ijas jomā, bet kurai ERIC plānots izveidot 2021. gadā.LU kā nacionālais mezgls ir atbalsto?ā Apvārsnis 2020 programmas projekta IS_MIRRI21 “Implementation and Sustainability of Microbial Resource Research Infrastructure for 21st Century” pilntiesīgs dalībnieks, līdz ar to jau ir integrēts MIRRI aktivitātēs, un piesaista Apvārsnis 2020 programmas finansējumu. Projekta rezultātā MIRRI ERIC tiks apstiprināts un uzsāks darbu. MIRRI-ERIC būs EOSC dalībnieks līdz ar ERIC izveido?anu.MIRRI-ERIC dos ieguldījumu RIS3 specializācijas jomās: “Biomedicīna, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ija” un “Zinā?anu ietilpīga bioekonomika”, kā arī “Viedie materiāli, tehnolo?ijas un in?eniersistēmas” saistībā ar biofilmu draudiem materiāliem un in?enierstruktūrām, kas var novest pie to bojā?anās.Saistībā ar COVID-19 pandēmiju, būtiski ir pētījumi par bakteriālo suprainfekciju. Piemēram, plau?u mākslīgās ventilācijas asociētā lielā mirstība pamatā saistīta ar rezistentu bakteriālu koloniju iek?ū?anu organismā (ventilatora-asociētā pneimonija). ?eit ir būtiski veikt pētījumus arī kolekcijās, lai raksturotu rezistences īpatnības Latvijā.MIRRI resursi nepiecie?ami arī visu ar antibiotiku rezistenci saistīto pasākumu atbalstam kā references resursam. Antibiotiku rezistences izraisītie zaudējumi tautsaimniecībā ir ?oti būtiski, turklāt rezistencei ir tendence izplatīties. Salīdzinājumi ar vēsturiskiem eksemplāriem mikrobu kolekcijās ?auj izprast rezistences un multirezistences mehānismus, transmisiju uz citiem mikroorganismiem, ?auj modelēt uzraudzības un diagnostikas pa?ēmienus.Latvijas ieguvumi no dalības MIRRI: efektīva un koordinēta piek?uve Eiropā biolo?isko resursu centros (BRCs) ex-situ apstāk?os glabātajiem mikrobiolo?iskajiem/?enētiskajiem resursiem un to atvasinājumiem un ar tiem saistītajām datu bāzēm un sniegtajiem pakalpojumiem; MIRRI standartu un specifikāciju ievie?ana LU Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijas (LMKK) tālākajā modernizācijā, apgūstot un ievie?ot jaunākās sekvencē?anas un identifikācijas metodes (piemēram, ITS-rDNA, MALDI-TOF ICMS u.c.).Komercsektora ieguvumi. Kolekcijas mikroorganismi ir pielietojami biotehnolo?ijā. Latvijā ir vērtīgas tradīcijas pārtikas biotehnolo?ijā. Perspektīva ir biotehnolo?iju pielieto?ana atkritumu un piesār?ojuma novēr?anā, kā arī oglek?a sekvestrācijā, tas ir nozīmīgs vides tehnolo?iju sektors. Tam nepiecie?ama stingri klasificēta un uzraudzīta mikroorganismu sistēma un kolekcija, lai novērstu potenciālos riskus. Arī antibakteriālu līdzek?u (pēta un ra?o arī Latvijā) iedarbības pārbaude notiek uz standartizētiem mikroorganismiem.Nepiecie?amās investīcijas infrastruktūras attīstībai:MIRRI Latvijas infrastruktūras centra attīstībai 2021.-2027.g. periodā nepiecie?ams attīstības finansējums 4 milj. EUR: 3,0 milj. EUR jaunai pētniecības infrastruktūrai, 0,8 milj. EUR telpu izbūvei un aprīko?anai, savukārt IKT, digitalizācijai un integrācijai EOSC – 200 tūkst. EUR. Tehnolo?iskās uzturē?anas izmaksas 2021.-2027.g.: eso?ās infrastruktūras remonts – 10 tūksto?i EUR, sertifikācijas izdevumi 3 tūksto?i EUR. Nacionālā mezgla administrē?anas izmaksas ir 20,6 tūksto?i EUR gadā. Cilvēkresursu attīstībai: personāla apmācībai - 10 tūkst. EUR, ienāko?o starptautisko zinātnieku atbalstam - 10 tūkst. EUR.4. Latvijas dalības papla?inā?ana ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos Ministrija veica ESFRI 2018 Ce?a kartes, kā arī ESFRI procesā pieteikto jauno iniciatīvu izvērtējumu. Pamatojoties uz to, tikai veikta Latvijas zinātnisko institūciju aptauja un identificētas se?as Eiropas infrastruktūras, kurās Latvijas dalība ir īpa?i aktuāla. Tās ir divas ESFRI pētniecības infrastruktūras un viens ERIC, kā arī divas iniciatīvas, kas attiecīgi veido ERIC un ESFRI pieteikumu, kā arī – ESFRI 2018 Ce?a kartē iek?autais PRACE infrastruktūras konsorcijs, kas darbojas kā starptautiska bezpe??as asociācija (AISBL).Lai nodro?inātu starptautisko sadarbību pētniecībā, resursu kopīgu lieto?anu un siner?iju un Latvijas pētnieku starptautiskās konkurētspējas uzlabo?anos, Latvijai nepiecie?ams pievienoties ?ādām ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem:SHARE-ERIC (European Research Infrastructure Consortium for the Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) – Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Veselības, noveco?anās un pensionē?anās apsekojumam Eiropā, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Rīgas Stradi?a universitāte;ELIXIR (European Life-sciences Infrastructure for Biological Information) – Eiropas dzīvības zināt?u infrastruktūra biolo?iskajai informācijai, kurā Latvijas kontaktinstitūciju funkcijas veiks - Rīgas Stradi?a universitāte un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, critical zone and socio-ecological system Research Infrastructure) – Eiropas integrētā ilgtermi?a ekosistēmu, kritisko apgabalu un socio-ekolo?isko sistēmu pētniecības infrastruktūra, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Latvijas Universitāte;LOFAR-ERIC (LOw Frequency ARray - European Research Infrastructure Consortium) – Zemas frekvences antenu masīvs, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs;ERIFORE (European Research Infrastructure for Circular Forest Bioeconomy) –Me?a resursu aprites bioekonomikas Eiropas pētniecības infrastruktūra, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Latvijas Valsts Koksnes ?īmijas institūts;PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe) – Eiropas Modernās skait?o?anas partnerība, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas veiks un Latviju dalībnieks PRACE konsorcijā būs Rīgas Tehniskā universitāte.Latvijas pētniecības infrastruktūras atbilstība papildināmajām ESFRI 2018 Ce?a kartes infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem, un iesaistītās zinātniskās institūcijas norādītas 1. tabulā.1.tabula Latvijas zinātniskās pētniecības infrastruktūras atbilstība papildināmajiem ESFRI 2018 Ce?a kartes infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem ESFRI infrastruktūrasIesaistītās Latvijas zinātniskās institūcijasLatvijas pētniecības infrastruktūraSHARE-ERICRīgas Stradi?a universitāteSHARE-ERIC divu vi??u dati par Latviju, ko finansēja EKNacionālās datu bāzesSAM 1.1.1.4 infrastruktūra Latvijas UniversitāteELIXIR (ESFRI 2018 Ce?a karte)Rīgas Stradi?a universitāteValsts iedzīvotāju genoma datu bāzeAtvērto datu repozitoriji RSU (Onkolo?ijas Institūta, Molekulārās ?enētikas Zinātniskās Laboratorijas) un citu pētniecības organizāciju uzkrātie ?enētiskie un citi molekulārie un klīniskie dati un medicīnas attēliRīgas Tehniskās Universitātes (RTU) augstas veiktspējas skait?o?anas (High-performance computing; HPC) klasterisBioinformātikas, medicīniskās informātikas un farmakokinētikas matemātiskās modelē?anas infrastruktūra Latvijā ar saslēgumiem ar citu valstu infrastruktūrām.Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūra SAM 1.1.1.4 infrastruktūraLatvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtsLatvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrsELTER (ESFRI 2018 Ce?a karte)Latvijas Universitātes Biolo?ijas institūtsMe?a un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūraSAM 1.1.1.4 infrastruktūraDaugavpils universitāteLOFAR-ERIC (sagatavo?anā)Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrsVentspils Starptautiskā radioastronomijas centra infrastruktūraInformācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnolo?iju valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūraSAM 1.1.1.4 infrastruktūraERIFORE (sagatavo?anā)Latvijas Valsts Koksnes ?īmijas institūtsMe?a un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūraSAM 1.1.1.4 infrastruktūraLatvijas Valsts me?zinātnes institūts SilavaLatvijas Lauksaimniecības universitātePRACE(ESFRI 2018 Ce?a karte)Rīgas Tehniskā universitāteInformācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnolo?iju valsts nozīmes pētniecības centra infrastruktūraSAM 1.1.1.4 infrastruktūraEURO-HPC kopuz?ēmuma resursiLatvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtsDatu avots: Ministrijas apkopotā informācijaZi?ojuma 1.tabulā minētās Latvijas zinātnisko institūciju pētniecības infrastruktūru siner?ija ar ESFRI 2018 Ce?a kartes infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem sniegs ieguldījumu vairāku RIS3 specializācijas jomu attīstībā - Zinā?anu ietilpīga bioekonomika, Viedā ener?ētika, Biomedicīnas, medicīnas tehnolo?ijas, biofarmācija un biotehnolo?ija, Informācijas un komunikāciju tehnolo?ija, kā arī veicinās zinā?anu pārnesi un nodro?inās e-zinātnes iespēju izmanto?anu humanitārajās un sociālajās zinātnēs.Indikatīvie ieguvumi no Latvijas dalības ESFRI 2018 Ce?a kartes infrastruktūrās (konsorcijos un platformās) un dalības statuss tajos apkopoti 2. tabulā.2.tabula Indikatīvie ieguvumi no Latvijas dalības ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos un dalības statuss tajosIeguvumi no dalības ESFRI infrastruktūrāsDalības statuss un tā pamatojumsSHARE-ERIC – Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Veselības, noveco?anās un pensionē?anās apsekojumam EiropāSHARE pētījumam ar EK finansējumu Latvijā ir veikti divi vi??i – septītais un astotais. Turpmākā dalība SHARE un datu vāk?ana ir Latvijas uzdevums. SHARE dati veido reprezentatīvu, apstiprinātas metodolo?ijas un starptautiski salīdzināmu datu kopumu, FAIR datu kopu, par sabiedrības noveco?anos, kas ir milzīgs izmaksu faktors jebkurā demokrātiskā sabiedrībā. Tā kā Latvijā novēro diferenciālu mobilitāti – jaunie cilvēki ir mobilāki nekā vecie, izaicinājums ir pensiju sistēmas ilgtspēja. Veicot stingri standartizētu pētījumus, SHARE ?auj konstatēt atsevi??u valstu priek?rocības, un riskus. Saistībā ar COVID-19 pandēmiju EK ir atbalstījusi īpa?u projektu SHARE-COVID, kura ietvaros tiks pētīta pandēmijas ietekme uz senioru dzīves apstāk?iem, pieeju veselības aprūpei, noveco?anās izmaksām. Tā kā Latvijā tradicionāli senioru aprūpē liela loma ir jaunākajai paaudzei, tad sociālā distancē?anās, veselības aprūpes pakalpojumu ierobe?o?ana atstāj ?oti būtisku ietekmi uz vecāko paaudzi. SHARE pētījumā iegūtie dati pētniekiem, kas re?istrēju?ies SHARE mājaslapā, ir pieejami bez maksas un datus no SHARE pētījumiem patlaban izmanto vairāk nekā 10 000 pētnieku visā pasaulē. Dati pētnieciskiem un pedago?iskiem mēr?iem var tikt izmantoti bez jebkādiem ierobe?ojumiem. SHARE pētījuma rezultāti izmantojami zinātnē un rīcībpolitikā, lai palīdzētu rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar sociālo nodro?inājumu un veselības aprūpi. Starptautiskā līmenī pētījumā SHARE iegūtos datus izmanto Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka. Piemēram, Pasaules Banka iegūtos datus ir izmantojusi, lai noteiktu migrācijas plūsmas starp Vāciju un Turciju, kā arī Franciju un Maroku.ES mērogā vairākas komisijas izmanto SHARE aptaujās iegūtos datus savos pētījumos, piemēram, Ekonomikas un finan?u lietu ?enerāldirektorāta pētnieki izmanto SHARE datus, lai iegūtu papildu informāciju par pensiju un veselības aprūpes ilgtermi?a izdevumiem. Veselības un pārtikas nekaitīguma ?enerāldirektorāta pētnieki izmanto SHARE datus, veidojot veselības indikatoru kopumu. Tam tiek izmantoti rādījumi par demogrāfisko un sociālekonomisko situāciju, veselības stāvokli un to noteico?ajiem faktoriem. SHARE dati arī tiek izmantoti, lai aprē?inātu sagaidāmo veselīgi nodzīvotā mū?a ilgumu. Nodarbinātības, sociālo lietu un iek?autības ?enerāldirektorāts izmanto SHARE pētījumā iegūtos datus, veidojot zi?ojumu par nodarbinātību un sociālo izaugsmi Eiropā.SHARE datus izmanto arī investīciju sektors, lai novērtētu valstu noveco?anās politiku ilgtspēju, lemjot par obligāciju iegādēm. ?pa?i nozīmīga ir salīdzino?ā analīze.Latvijas dalībai ir nepiecie?amas pie??irt finansējumu 9. un 10. etapu realizācijai 2021. - 2024. gadā. Katrs etaps ilgst divus gadus ar ikgadējām izmaksām 150 000 EUR.DalībnieksDalībnieka statusā, turpinot datu vāk?anu, Latvijas dati tiks iek?auti reprezentatīvu aptauju rezultātos. Tādējādi tie būs pieejami gan pētniekiem, studējo?ajiem, gan politikas veidotājiem. Dati nepiecie?ami arī ieguldījumu un apdro?inā?anas industrijas pārstāvjiem, lai dizainētu Latvijas apstāk?iem adekvātus ieguldījumu un pensijas apdro?inā?anas rmāciju pielietos arī globālie politikas analīti?i, vērtējot valstu sociāli ekonomisko ilgtspērmācija būtiska arī lielajiem investoriem, izvērtējot pēc salīdzināmām metodikām valstu ilgtspējas svarīgākos faktorus, lemjot par ?o valstu parādzīmju un citu finan?u instrumentu iegādi.Ja datu sērijas netiks turpinātas, Latvija izkritīs no ?īm reprezentatīvajām un pārbaudītajām datu bāzēm, un līdz ar to veidosies situācija, ka dati par Latviju tiek iegūti no nereprezentabliem, nepārbaudītiem, vai pat falsificētiem datu avotiem.ELIXIR – Eiropas dzīvības zināt?u infrastruktūra biolo?iskajai informācijaiLatvija jau ?obrīd ir ?oti būtiski atkarīga no ELIXIR resursiem:(1) bio.tools satur būtisku zinātnisku un tehnisku informāciju par pieejamajiem programmatūras rīkiem, datu bāzēm un citiem resursiem bioinformātikas un dzīvības zināt?u jomās, to skaitā genoma, transkriptoma, proteoma, metaboloma un mikrobioma datu analīzes vajadzībām, kam ?obrīd ir nozīmīga loma personalizētās/precīzijas medicīnas kontekstā. Saistībā ar pandēmijas COVID-19 izplatī?anās analīzi, izmantojot filo?enētikas datus, ELIXIR uztur visu standartu, struktūru un algoritmu sistēmu, kas nepiecie?ama attiecīgās biolo?iskās informācijas apstrādei: ;(2) FAIRsharing ir kurēts, informatīvs un izglītojo?s resurss par datu un metadatu standartiem, kas saistīti ar datu bāzēm un atvērtās zinātnes vadlīnijām;(3) TeSS ir kompeten?u paaugstinā?anas pasākumu kopums, kursu un elektronisko mācību materiālu re?istrs, kas piedāvā vērtīgu informāciju bioinformāti?u un dzīvības zināt?u kopienai, to skaitā programmē?anas pamatus R un Python, darba plūsmu rekomendācijas piem. ?obrīd tik aktuālajai atsevi??u ?ūnu transkriptoma analīzei, kā arī vadlīnijas, kā sagatavot Datu Pārvaldības Plānu (DMP) projektu pieteikumos. Neesot ELIXIR dalībniekam, aktīva iesaiste aug?minēto resursu veido?anā un uzturē?anā, kā integrētai kopienas da?ai, nav iespējama, kas, savukārt būtu absolūti nepiecie?ama lokālā cilvēkkapitāla attīstībai un zinātniskās kapacitātes cel?anai.ELIXIR pati neuztur savu centralizētu infrastruktūru, bioinformātikas centri atrodas dalības valstīs. Ta?u bez ELIXIR noteiktajiem standartiem, datu struktūrām, algoritmiem vispār nav iespējama augsta līme?a pētniecība un arī praktiskā darbība biomedicīnas un klīniskās medicīnas nozarē. ELIXIR nodro?ina jaunāko kompeten?u apguvi bioinformātikā dalībvalstu pārstāvjiem, alternatīvi apgūt ?ādus kursus un modu?us nav praktiskas iespējas. Vēl jo vairāk, esot ELIXIR biedriem, mūsu eso?ajiem un topo?ajiem bioinformāti?iem tiktu dota iespēja cie?i sadarboties ar Eiropas vado?ajiem bioinformātikas ekspertiem, kas rada analīzes rīkus un vada tālākizglītojo?os kursus, kā arī datu politikas veidotājiem, tādējādi aktīvi iesaistoties ?o resursu un procesu veido?anā un uzturē?anā.ELIXIR atbalstīta bioinformātikas kompetence nepiecie?ama medicīnas un veselības zināt?u, to skaitā veselības dro?ības un epidemiolo?iskās uzraudzības jomu veiksmīgai tālākattīstībai valstī. ELIXIR pieejas tiek lietotas, nosakot globālā veselības dro?ības indeksa vērtības kas parāda sagatavotību epidēmijām un pandēmijām . Labāka izpratne par ?ādu datu ieguvi un pielietojumu ir nozīmīga konkurencei globālā mērogā. Veiksmīga lielo datu pārvaldība un ar to saistītās kompetences ir ?īs sagatavotības neat?emams komponents. Jākonstatē, ka biomedicīnas un medicīnas jomā bie?i nav iespējams uz?emties projektus, tai skaitā ar ārēju finansējumu, jo valstī trūkst bioinformāti?u.Ekonomikas ministrijas paspārnē veidotā Precīzijas medicīnas ekosistēma ir tie?ā veidā atkarīga no tā, vai pastāvēs pietiekama kompetence bioinformātikā un lielo datu pārvaldībā, to skaitā atvērto datu (FAIR) un ar to saistīto ētisko un juridisko aspektu pārzinā?anā un ievie?anā praksē. Bez būtiskiem bioinformātikas un ar to saistītajiem datu pārvaldības resursiem ?āda ekosistēma nav īstenojama. ELIXIR būtiski veicina cilvēkresursu attīstību ?ajās jomās. ?īs ekosistēmas resursi ir nepiecie?ami komercsektoram attiecīgu digitālās un/vai personalizētās/precīzijas medicīnas produktu attīstībai. Lai veidotu veselības datu mākoni un precīzijas medicīnai nepiecie?amo datu ezeru, ir jāpieturas pie izstrādātajiem standartiem, kur ELIXIR ir centrālā loma.DalībnieksTā kā ELIXIR ir ESFRI Ce?a kartes objekts, kas vēl nav ERIC, novērotāja statuss var tikt pie??irts tikai ?oti īslaicīgi, kamēr tiek parakstīts abpusējais līgums. Novērotāja statuss nepastāv ilgākā termi?ā, līdz ar to racionāla ir tikai pilntiesīga dalība: Līdz ar abpusēju konsorcija līguma parakstī?anu, Latvija k?ūst par ESFRI ELIXIR dalībnieku.eLTER – Eiropas integrētā ilgtermi?a ekosistēmu, kritisko apgabalu un socioekolo?isko sistēmu pētniecības infrastruktūraLatvijā ar LU atbalstu izveidota LTSER (long-term socio-economic research) platforma kuras ietvaros sadarbībā ar Eiropas valstu pētniekiem tiek veikti kompleksi pētījumi par sociāli ekonomisko faktoru mijiedarbību ar re?iona biodaudzveidību sistēmas cilvēks-daba ietvaros.Klimata pārmai?as un biolo?iskās daudzveidības saglabā?ana Latvijai ir ārkārtīgi liels izaicinājums. Lauksaimniecības attīstība pēdējā desmitgadē ir notikusi ?oti intensīvi, un ir skaidri saskatāmas problēmas saistībā ar klimata pārmai?u amortizatoru saglabā?anu (īpa?i iek?zemes ūde?u un krasta), kā arī lauksaimniecības, īpa?i lauksaimniecībā lietojamo ?īmisko vielu ietekme uz biolo?isko daudzveidību. Latvijai ir ievērojama pieredze ?ajos pētījumos, aizsākumi meklējami LZA Biolo?ijas, vēlāk LU Biolo?ijas institūta veiktajos pētījumos, un ir uzkrāta vērtīga informācija par ekosistēmu attīstību ilgtermi?ā.?is būs pirmais ESFRI Ce?a kartes objekts, kur Latvija piedalīsies RIS3 specializācijas jomās Zinā?anu ietilpīga bioekonomika un Viedā ener?ētika. Atjaunojamās ener?ijas ieguve no vēja, biomasas, perspektīvā arī no jūras vi??iem, saskaras ar komplicētiem ekosistēmu un biolo?iskās daudzveidības aizsardzības jautājumiem.Krasta un litorālās ekosistēmas Latvijai būtiski pētīt arī no krasta erozijas, teritoriju zuduma un potenciālas iedzīvotāju pārvieto?anas perspektīvas. Tie?i sadarbība Eiropas mērogā, kā arī infrastruktūras izveide Latvijā, problēmu epicentrā, var savlaicīgi sniegt atbildes uz jautājumiem, kuru risinā?ana nākotnē prasīs milzīgas investīcijas. ?ie faktori tie?ā veidā ietekmē Latvijai nozīmīgas komercdarbības nozares.Zinātniski pamatotas prognozes un ieteikumi par ekosistēmu un to biolo?iskās daudzveidības izmai?ām ilgtermi?ā, precizētas prognozes un ieteikumi ekosistēmu ilgtspējas saglabā?anā, nepiecie?amas gan nozaru ministrijām, gan tādās ir ?oti ieinteresēta EK.?pa?a tēma ir mitrāji un kūdrāji, kur EK ir jau izteikusi viedokli par saimnieciskās darbības būtisku samazinā?anu 2020.g. Eiropas semestra zi?ojumā. To ekolo?ija ir maz pētīta, tai pa?ā laikā tiem ir nozīmīga loma CO2 piesaistē un pārejā uz klimatneitralitāti.DalībniekseLTER ?obrīd ir ESFRI Ce?a kartes objekts, kas virzās uz ERIC statusu, līdz ar to pastāv tikai dalībnieka statussLOFAR-ERIC – Zemas frekvences antenu masīvsLOFAR jomā Latvijai ir unikāla kompetence. VSRC pārraudzībā eso?ā LOFAR-Latvia stacija atrodas Irbenes Radioteleskopu kompleksā Ventspils novadā. Tā kā ILT tīkla sastāvda?a ir tehnolo?iski ekvivalenta citām starptautiskajām stacijām, bet mērījumu kvalitātes zi?ā var pat potenciāli pārspēt tās, jo atrodas ar citām stacijām salīdzinot no radio traucējumiem brīvākā ?eogrāfiskā vietā.LOFAR-Latvia stacija ir vienīgais ?āda tipa zemo frekven?u antenu masīvs Latvijā un Baltijas valstīs. LOFAR-Latvia stacija kopā ar staciju pie Gēteborgas (SE607) atrodas vistālāk uz zieme?iem, kas būtiski papla?ina visa tīkla iespējas. Tuvākās ILT stacijas atrodas Zviedrijā un Polijā.Latvijas LOFAR resursu integrācija ERIC atbilst ERIC regulas principiem, nodro?inās Latvijas infrastruktūru atbilstību pasaules līmenim. ?ajā jomā Latvija var attīstīt jaunas tehnolo?ijas, kas nepiecie?amas aeronautikas rmācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnolo?iju VNPC ietvaros izveidotais kosmisko datu apstrādes centrs paredz sadarbību ar ESFRI Ce?a kartes objektu SKA (Square Kilometre Array). Latvija ?im mēr?im var sniegt atbalstu ar LOFAR-ERIC. DalībnieksLīdz ar plānoto LOFAR-ERIC izveido?anu Latvijai ir racionāli uzsākt pilnvērtīgu darbību, jo fizikālā infrastruktūra jau Latvijā ir.LOFAR-ERIC tiek veidots uz ESFRI Ce?a kartes objekta SKA bāzes – skat. 94.-95.lpp. Latvija ?obrīd neplāno dalību SKA, ta?u nākotnē dalība būtu ?oti vēlama.ERIFORE – Me?a resursu aprites bioekonomikas Eiropas pētniecības infrastruktūraERIFORE atrodas ESFRI sagatavo?anas fāzē, paredzams, ka varētu tikt iek?auts 2024. gada Ce?a kartē. EK atbalstījusi ?o sagatavo?anas procesu ar projekta ERIFORE palīdzību - ERIFORE ir vienīgā iniciatīva Eiropas Pētniecības infrastruktūru vidū, kas saistīta ar me?a resursiem, ar uzsvaru tie?i uz pārstrādi, īpa?i aprites pārstrādi. Līdz ar to, ja ESFRI tiek apstiprināts pirms Latvijas ESFRI Ce?a kartes nākamās atjauno?anas, Latvijai ir nepiecie?ams pievienoties dalībnieka statusā, jo me?a resursi ir Latvijai īpa?i nozīmīga nozare.DalībnieksDalībnieks līdz ar iek?au?anu ESFRI Ce?a kartē. Latvijas Koksnes ?īmijas institūts piedalās sagatavo?anas projektā.PRACE - Eiropas Modernās skait?o?anas partnerībaPRACE izveidota 2010. gadā kā bezpe??as starptautiskā organizācija pēc Be??ijas likumiem (AISBL). PRACE integrē un piedāvā zinātniskās skait?o?anas pakalpojumus progresīvajai un lieti??ajai pētniecībai. 2018. gadā PRACE sagatavoja dokumentu par zinātnisko skait?o?anu un zinātnes digitalizāciju visās galvenajās zinātnes nozarēs: kas ir pamats PRACE darbībai līdz 2026. gadam. Dokuments tiek periodiski aktualizēts.DalībnieksRīgas Tehniskā universitāte jau ir novērotāja organizācija PRACE, un saistībā arī ar aktivitātēm EURO-HPC kopuz?ēmumā, RTU arī būs Latviju pārstāvo?ā organizācija rmācijas avots: Ministrijas apkopotā informācija5. Latvijas dalība un dalības maksa ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās, Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos, perspektīvajās ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās. Turpmākā rīcība.Dalības maksas veido?anās nosacījumi ir noteikti katra konkrētā pētniecības infrastruktūras dibinā?anas dokumentā, piemēram, statūtos, bet var tikt mainītas ar dalībnieku pārstāvības institūcijas, piemēram, asamblejas lēmumu, ja to pie?auj dibinā?anas dokuments. Latvijas dalības nodro?inā?anai ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem nepiecie?amais finansējums tiks paredzēts no Izglītība un zinātnes ministrijas valsts bud?eta programmas 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īsteno?ana” apak?programmas 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnolo?iju attīstības programmās”, izdarot grozījumus Ministra kabineta 2015.gada 26.maija noteikumos Nr.259 “Atbalsta pie??ir?anas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnolo?iju jomā” un iek?aujot dalības maksu ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās ELIXIR un eLTER, Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos SHARE, LOFAR-ERIC, PRACE AISBL, kā arī jaunveidojamajā ESFRI Ce?a kartes infrastruktūrā ERIFORE. Dalības maksa PRACE AISBL integrēti iek?auj arī iemaksu PRACE2 piek?uves programmai. Dalības maksas ir apkopotas 3. tabulā.3.tabulaIndikatīvie izdevumi Latvijas dalībai no jauna iek?aujamās ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijosESFRI infrastruktūra, no jauna iek?aujamāParedzamā dalības maksa 2021 (EUR)Paredzamā dalības maksa 2022 (EUR)Paredzamā dalības maksa 2023 (EUR)Turpmāk ik gadu (EUR)Finan?u avotsSHARE-ERIC10 50010 50010 50010 500Izglītības un zinātnes ministrijas valsts bud?eta programma 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īsteno?ana” apak?programma 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnolo?iju attīstības programmās”ELIXIR10 92711 14511 36811 709eLTERNav precīzi noteikts, indikatīvi 2023.g. jāsāk maksāt 10 000 EUR saska?ā ar konsorcija sanāksmes lēmumu10 00010 000LOFAR-ERIC95 00099 00099 00099 000ERIFORENav vēl noteiktsPRACE AISBL, t.sk. gada maksa PRACE 2 piek?uves programmai 14.000 EUR65 00065 00065 00065 000Dalības maksas181 427185 645195 868196 209Datu avots: Ministrijas apkopotā informācijaFinansējums saistībā ar Latvijas statusa mai?u ESFRI konsorcijā EATRIS, ir jau iek?auts Informatīvajā zi?ojumā "Par at?auju Izglītības un zinātnes ministrijai uz?emties papildu valsts bud?eta ilgtermi?a saistības Izglītības un zinātnes ministrijas valsts bud?eta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īsteno?ana" apak?programmas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnolo?iju attīstības programmās" Eiropas Savienības politiku instrumentam "Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un tehnolo?iju attīstības projektu īsteno?anai"" (TA-1479), jo Latvija 2020.gadā ir sasniegusi maksimālo pie?aujamo ilgumu novērotāja statusam, un ar 2021. gada 1. janvāri jāpāriet pilntiesīga dalībnieka statusā. Vienlaikus ar minēto grozījumu minētos MK noteikumos, veik?anu Izglītība un zinātnes ministrija veiks attiecīgos pasākumus, lai nodro?inātu Latvijas pievieno?anos ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiem atbilsto?i to noteiktajai kārtībai. Plānotais laika grafiks ir norādīts 4.tabulā.4.tabula Plānotā Latvijas pievieno?anās ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrām un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijiemESFRI pētniecības infrastruktūraPlānotā rīcībaPlānotais pievieno?anās laiksKONSORCIJISHARE-ERICLatvija ir sa?ēmusi uzaicinājumu piedalīties 9. vilnī 2021.-2023.gadā, k?ūstot par SHARE dalībnieku2021.gads ELIXIRLatvija pievienojas, parakstot konsorcija līgumu2021. gadseLTERLatvija informē ESFRI Ce?a kartes objekta koordinējo?o institūciju par vēlmi pievienoties ESFRI, un par vēlmi iek?auties jaunveidojamā ERIC konsorcijā2021. gadsLOFAR-ERICLatvija informē SKA/ITL koordinējo?o institūciju par vēmi pievienoties LOFAR-ERIC2021. gadsERIFORETad, kad tiek iek?auts ESFRI Ce?a kartē, Latvija informē koordinējo?o institūciju par vēlmi pievienoties ESFRI, un perspektīvā ERICIndikatīvi 2022. gadsPRACELatviju pārstāv RTU kā novērotājs, notiks pāreja dalībnieka statusā2021. gadsDatu avots: Ministrijas apkopotā informācijaPlānotais iesaistes laiks ir indikatīvs un var mainīties atkarībā no sarunām par Latvijas pievieno?anos konsorcijam un Latvijas dalības maksas nodro?inājuma tajos.Lai Latvija un Latvijas dalībnieki varētu veiksmīgi piedalīties ESFRI Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos, ir aktuāls jautājums par finansējumu Latvijas zinātniskās pētniecības infrastruktūras uzturē?anai un attīstībai. ?is jautājums ir ?oti svarīgs ne tikai tām Latvijas pētniecības infrastruktūrām, kas sadarbosies ar ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūrām (konsorcijiem un platformām), bet gan visām Latvijas zinātniskās pētniecības infrastruktūrām, kurām ir nepiecie?ami ievērojami finan?u līdzek?i pētniecības infrastruktūru uzturē?anai. Ministrija uzskata, ka ir nepiecie?ams mēr?a finansējums ESFRI infrastruktūru attīstībai. ?āds priek?likums tika iesniegts Nacionālā attīstības plāna sagatavo?anas procesā, ta?u ?āda aktivitāte netika atbalstīta. Ministrija vēr? uzmanību, ka vairākās jomās – biomedicīnā un veselības aprūpē, bioekonomikā – ir steidzami jāveido pētniecības infrastruktūras, lai operatīvi rea?ētu uz pandēmisko krīzi un globālajām izmai?ām, kā arī virzību uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mēr?u sasnieg?anu. Jo īpa?i attiecībā uz efektīviem risinājumiem biolo?iskās daudzveidības saglāb?anai, klimata pārmai?u novēr?anai un fosilās ener?ijas lietojuma ierobe?o?anai, jaunu vīrusu slimību un antibiotiku rezistences problēmu efektīva risinājuma. Veselības nozarē COVID-19 krīze parādīja, ka biolo?iski draudi, tiem realizējoties, īsā laikā var radīt milzīgus sociāli-ekonomiskus satricinājumus, kādi pasaulei nav pazīstami ārpus kara laika periodiem. Tā kā neviena no ?īm problēmām nav atrisināta, un ?ādu krī?u un satricinājumu norises laikā ir ?oti ierobe?otas iespējas sa?emt palīdzību no ārpuses, tad valsts iek?ienē ?ajās jomās ir jābūt labi uzturētai un ar zināmu materiālu/rea?entu rezervi funkcionējo?ai pētniecības infrastruktūrai, kuru var izmantot pasākumu dizainē?anai ārkārtas situācijās, biolo?iskās un ekolo?iskās informācijas iegū?anai. Ministrija uzskata, ka valstī ir jābūt efektīvai pētniecības infrastruktūras attīstības programmai, savukārt īstermi?ā piesaistāmi resursi no Eiropas atvese?o?anās pakotnes, un arī no ES 2021.-2027. gadu daudzgadu bud?eta strukturālo un investīciju fondu instrumentiem. Arī RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru aktivitātes ietvaros jā?em vērā, ka inovāciju attīstībai nepiecie?amas nodro?ināt atbilsto?os ietvara nosacījumus, un nav perspektīvi attīstīt tādas inovācijas, kuras nesaskan ar Za?ā kursa politiku, pandēmisko sagatavotību, vai sociālās iek?au?anas principiem, nevar pamatot saska?otību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mēr?iem. Līdz ar to būtiska da?a no RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centriem jāveido tie?i pētniecības infrastruktūru attīstībai.Attiecībā uz zi?ojumā iek?autajām pētniecības infrastruktūrām, indikatīvie attīstības izdevumi norādīti 5. tabulā.5.tabula Jauniek?auto ESFRI 2018 Ce?a kartes pētniecības infrastruktūru un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorciju indikatīvās attīstības izmaksas 2021.-2027. gadāESFRI pētniecības infrastruktūraAttīstības izdevumiKopējais nepiecie?amais finansējums, EURSHARE-ERICSkat. iepriek? datu vāk?anas etapa izmaksas – 150 000 EUR/gadāDivi etapi 2021.-2024.g. periodā, 600 000ELIXIRSkait?o?anas infrastruktūra, centra izveide800 000eLTERLTSER platforma, materiāla vāk?anas stacijas, analīzes aparatūra3 000 000LOFAR-ERICAparatūras atjauno?ana, IT resursi2?500 000ERIFOREPārstrādes inovāciju infrastruktūra, RIS3 centrā5?000 000PRACEIek?auta EURO HPC izmaksās1?800 000Avots – zinātnisko institūciju un ESFRI sniegtā informācija?obrīd Latvijas nacionālo mezglu administratīvos izdevumus finansē no Darbības programmas?Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mēr?a ?Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma ?Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem. Ta?u ?is finansējums pieejams līdz 2022. gadam. Līdz ar to ir nepiecie?ams nodro?ināt finansējumu pēc 2022. gada. Ja zinātnisko institūciju rīcībā ir neizlietoti ?ī pasākuma līdzek?i, tad būtu jā?auj tos izmantot arī Ce?a kartē no jauna iek?aujamo infrastruktūru nacionālo mezglu atbalstam. ESFRI ELIXIR, SHARE ERIC un LOFAR-ERIC nacionālā mezgla administrē?anas izdevumi orientējo?i 10 000 EUR/gadā apmērā būtu nepiecie?ami jau no 2021. gada.Latvijas ESFRI Ce?a karti kopumā plānots atjaunot 2024. gadā, pamatojoties uz tobrīd aktuālo publicēto ESFRI Ce?a karti. Prioritāri iek?aujamas ir fizikas zinātnei nepiecie?amās ESFRI infrastruktūras: Eiropas Sinhrotronā starojuma centrs (ESRF) un dalība Eiropas infrastruktūrā neitronu atskaldī?anai (ESS), ar atsevi??u informatīvo zi?ojumu risinot jautājumu par iestā?anās nosacījumiem.Priek?likumi turpmākai rīcībai:Izglītības un zinātnes ministrijai nodro?ināt Latvijas pārstāvību un Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas pētniecības infrastruktūru stratē?ijas foruma (European Strategy Forum on Research Infrastructures) (turpmāk – ESFRI) 2018.gada Eiropas pētniecības infrastruktūru Ce?a kartes (European Roadmap for Researchers Infrastructures) (turpmāk – ESFRI 2018 Ce?a karte) Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijā (European Research Infrastructure Consortium (ERIC)) SHARE ERIC, starptautiskajā bezpe??as asociācijā (AISBL) PRACE, pētniecības infrastruktūrās ELIXIR un eLTER. Izglītības un zinātnes ministrijai nodro?ināt Latvijas dalību Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcija LOFAR-ERIC izveides pieteikumā, kā arī Latvijas dalību un Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti LOFAR-ERIC līdz ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcija (ERIC) statusa iegū?anu.?emot vērā me?zinātnes nozīmību Latvijas tautsaimniecībā, Izglītības un zinātnes ministrijai nodro?ināt Latvijas dalību pētniecības infrastruktūras ERIFORE izveides pieteikumā, kā arī Latvijas dalību un Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti pētniecības infrastruktūrā ERIFORE pēc iek?au?anas ESFRI ce?a kartē.4. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2020.gada 1. decembrim izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatī?anai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumos Nr.259 "Atbalsta pie??ir?anas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnolo?iju jomā", paredzot tajos Latvijas dalības maksas seg?anu ESFRI 2018 Ce?a kartē iek?autajās: SHARE ERIC, PRACE AISBL, ELIXIR, eLTER, un Eiropas Pētniecības infrastruktūru konsorcijos LOFAR-ERIC un ERIFORE.Izglītības un zinātnes ministrijai nodro?ināt Latvijas statusa mai?u ESFRI 2018 Ce?a kartē eso?ajā ERIC konsorcijā EATRIS, pārejot no novērotāja uz dalībnieka statusu ar 2021. gada 1. janvāri.Izglītības un zinātnes ministrijai dalības maksu SHARE ERIC, PRACE AISBL, ELIXIR, eLTER, LOFAR-ERIC, ERIFORE, EATRIS ERIC nodro?ināt valsts bud?eta programmas 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īsteno?ana” apak?programmas 70.06.00 “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnolo?iju attīstības programmās” eso?o līdzek?u ietvaros.Iesniedzējs:Izglītības un zinātnes ministreIlga ?uplinskaVīzē:V?alsts sekretāra pienākumu izpildītājs J. Volberts U. Ber?is, 67047865Uldis.Berkis@.lv J. Paiders, 67047936Janis.Paiders@.lv S. Mickevi?a, 67047984Sarmite.Mickevica@.lv ................
................

In order to avoid copyright disputes, this page is only a partial summary.

Google Online Preview   Download