Ministru kabineta noteikumu projekta 'Norvēģijas finanšu ...



Ministru kabineta noteikumu projekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas

“Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Baltijas pētniecības programma”

un aktivitātes “Stipendijas” īstenošanas noteikumi”

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

|Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums |

|Mērķis, risinājums un |Mērķis: noteikt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada |

|projekta spēkā stāšanās laiks|perioda programmas “Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Baltijas pētniecības programma” un aktivitātes |

|(500 zīmes bez atstarpēm) |“Stipendijas” (turpmāk – Programma) projektu īstenošanas nosacījumus. |

| | |

| |Programmas mērķis ir veicināt padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstību, uzlabojot Baltijas pētniecības|

| |sniegumu starptautiskā līmenī (turpmāk – Baltijas pētniecības programma) un studentu un personāla prasmes un |

| |kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā (turpmāk – stipendiju programma). |

| | |

| |Pamatojoties uz noteikumu projekta regulējumu, tiks īstenota Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas |

| |pētniecības organizāciju sadarbība fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu ietvaros, radot jaunas zināšanas, |

| |prasmes un inovācijas un tādejādi stiprinot Baltijas sadarbību pētniecībā, kā arī Latvijas un donorvalstu |

| |augstskolas sadarbosies mobilitātes projektos, veicinot divpusējo sadarbību un mobilitāti augstākās izglītības jomā |

| |starp Latvijas un donorvalstu augstkolām, piedāvājot iespēju augstskolās studējošajiem, akadēmiskajam un |

| |administratīvajam personālam pilnveidot savas kompetences un prasmes. |

| |Stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā. |

| |

|I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |

|1. |Pamatojums |Ministru kabineta noteikumu projektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta|

| | |2014.–2021. gada perioda programmas “Pētniecība un izglītība” aktivitātes “Baltijas pētniecības programma” un |

| | |aktivitātes “Stipendijas” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavojusi Izglītības un zinātnes |

| | |ministrija kā Programmas apsaimniekotājs saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas |

| | |finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likuma 15. panta 12. punktu, kas nosaka, ka, lai nodrošinātu |

| | |Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta vadību, Ministru kabinets nosaka |

| | |Programmas mērķi, pieejamo finansējumu, sasniedzamos rezultātus, Programmas apsaimniekotāju, aģentūru un tās |

| | |pienākumus, ja aģentūra īsteno daļu no Programmas apsaimniekotāja pienākumiem, prasības projekta iesnieguma |

| | |iesniedzējam, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, atbalstāmo |

| | |darbību, izmaksu attiecināmības, projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus, divpusējās sadarbības fonda |

| | |aktivitāšu ieviešanas kārtību, ja tādas paredzētas Programmā, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, |

| | |ja Programmā paredzēts komercdarbības atbalsts. |

| | | |

| | | |

| | | |

| | | |

| | | |

|2. |Pašreizējā situācija |Nacionālajām programmām, kas tiek izstrādātas un īstenotas valsts līmenī, bieži vien trūkst vajadzīgā plašuma un |

| |un problēmas, kuru |dziļuma, lai būtiski ietekmētu galvenās sabiedrības problēmas. Apvienojot Baltijas un donorvalstu prioritātes, |

| |risināšanai tiesību |resursus un zināšanas kopīgā Baltijas pētniecības programmā, iespējams nodrošināt kritisko masu, kas nepieciešama, |

| |akta projekts |lai sasniegtu ievērojamākus rezultātus. Baltijas pētniecības programmas rezultātā varētu izveidoties sadarbības |

| |izstrādāts, tiesiskā |tīkls, kas apvienotu pētniekus no Baltijas un donorvalstīm. |

| |regulējuma mērķis un |Baltijas pētniecības programma sniegs virkni ieguvumu salīdzinājumā ar paralēlām divpusējām pētniecības programmām |

| |būtība |starp donorvalstīm un katru Baltijas valsti. Programma nodrošinās kritisko masu pētniecībā gan mēroga ziņā, gan |

| | |jomās, kurās pašām Baltijas valstīm nav pietiekamu resursu. Pētījumu veikšana Baltijas pētniecības programmas |

| | |ietvaros palielinās kompetenci un sekmēs izcilību pētniecībā. Programma uzlabos Baltijas internacionalizāciju |

| | |pētniecības attīstības un inovāciju jomā un izveidos izcilu pētnieku partnerību ar potenciālu turpmākai sadarbībai |

| | |citās pētniecības programmās, kā, piemēram, Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā |

| | |“Apvārsnis 2020” un Eiropas Komisijas programmā “Apvārsnis Eiropa”. |

| | |Augstākā izglītība bez starptautiskās mijiedarbības un starptautiskajiem kontaktiem nav konkurētspējīga un atpaliek |

| | |kvalitātes un attīstības ziņā. Ir svarīgi veicināt augstskolu sadarbību, iesaistīt tās sadarbības projektos, |

| | |akadēmiskā personāla un ekspertu apmaiņā, palielināt vispārējo informētību par sadarbības iespējām u.c. |

| | |Internacionalizācijas aktivitātes var potenciāli sekmēt mācīšanas kvalitāti augstākās izglītības jomā. |

| | |Tiks veicināta sinerģija starp Baltijas pētniecības programmu un stipendiju programmu, lai palielinātu pētniecības |

| | |un izglītības projektu ietekmi. Baltijas pētniecības programmas ietvaros tiek aicināts iesaistīt doktorantus, |

| | |zinātņu doktorus, maģistra un bakalaura studentus kopīgos pētniecības projektos. Projektu iesniegumi ar skaidriem |

| | |mobilitātes rezultātiem un sinerģiju ar pētniecības projektiem, kuriem jau būs piešķirts finansējums, tiks |

| | |apstiprināti prioritārā kārtībā. Mobilitātes projekti sekmēs augstākās izglītības un pētniecības iestāžu akadēmiskā |

| | |un administratīvā personāla kompetenci un izcilību. |

| | | |

| | |Atbilstoši ar Ministru kabineta 2019. gada 16. janvāra rīkojumu Nr. 20 “Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu |

| | |instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Pētniecība un izglītība” koncepcijas |

| | |projektu” atbalstītajam programmas koncepcijas projektam (turpmāk – Programmas koncepcija) un 2019. gada 27. augustā|

| | |parakstītajam Programmas līgumam[1] (turpmāk – Programmas līgums) ir izveidota Programma, kas paredz veicināt |

| | |padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstību, uzlabojot: |

| | |1) Baltijas pētniecības sniegumu starptautiskā līmenī, Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības |

| | |organizācijām sadarbojoties fundamentālo un lietišķo pētījumu jomā; |

| | |2) studentu un akadēmiskā un administratīvā personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības |

| | |jomā, veicinot divpusējo sadarbību un mobilitāti augstākās izglītības jomā starp Latvijas un donorvalstu |

| | |augstskolām. |

| | | |

| | |Projekta iesnieguma iesniedzējs: |

| | |1) Baltijas pētniecības programmā – Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās |

| | |institūcijas, kuras atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, kas noteikta Eiropas Komisijas paziņojumā |

| | |“Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (2014/C 198/01) (Eiropas Savienības Oficiālais |

| | |Vēstnesis, 2014. gada 27. jūnijs, Nr. C 198/1) (turpmāk – Nostādnes); |

| | |2) stipendiju programmā – Latvijas augstākās izglītības iestādes. |

| | | |

| | |Baltijas pētniecības programmas projekta partneri var būt tikai pētniecības organizācijas atbilstoši Nostādņu[2] |

| | |15. punkta (ee) apakšpunktam. |

| | | |

| | |Lai Baltijas pētniecības programmā iesniegtu projektu, ir obligāti nepieciešami vismaz divi partneri – vismaz viena |

| | |pētniecības organizācijas no Igaunijas vai Lietuvas un vismaz viena pētniecības organizācija no donorvalstīm. |

| | |Ja projekta iesniegumā ir vismaz divi projekta partneri no abām Baltijas valstīm - vismaz viens no Igaunijas un |

| | |vismaz viens no Lietuvas, tad projekta maksimālā summa var būt 1 000 000 euro. |

| | |Projektā papildus kā projekta partneris var tikt iesaistīta arī trešajās valstīs[3] reģistrētās pētniecības |

| | |organizācijas un Latvijā reģistrētas pētniecības organizācijas. |

| | | |

| | |Stipendiju programmā projekta partneris ir Norvēģijas vai Islandes vai Lihtenšteinas augstskola. Savukārt, |

| | |programmas līguma 2.pielikuma 2.1.punktā norādīts, ka stipendiju programmā projekta partneri ir augstākās izglītības|

| | |un pētniecības institūcijas, kuras ir dibinātas Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā. Lai nodrošinātu nepārprotamu |

| | |normu skaidrību un atbilstību, tiks veikti grozījumi programmas līgumā, nosakot, ka projekta partneris ir |

| | |Norvēģijas vai Islandes vai Lihtenšteinas augstskola. Šādus redakcionālus grozījumus ar elektroniskā pasta |

| | |starpniecību saskaņoja donoru programmas partneris Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas |

| | |aģentūra augstākās izglītības jomā 2020.gada 29.janvārī, un Finanšu instrumentu birojs – 2020.gada 11.februārī. |

| | |Programmas apsaimniekotājs apliecina, ka stipendiju programmā projektu iesniegumu atlase tiks uzsākta tikai pēc |

| | |programmas līguma grozījumu parakstīšanas. |

| | | |

| | |Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums paredz piešķirt Programmas līdzfinansējumu tikai projekta |

| | |iesnieguma iesniedzējam, kas īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu. |

| | |Noteikumu projekts paredz, ka zinātniskā institūcija vai augstskola veic darbības, kurām nav saimniecisks raksturs. |

| | |Lai tiktu iekļautas visas prasības, kurām jāatbilst ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam, noteikumu |

| | |projekts aptver arī Nostādnēs noteikto par zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbībām. |

| | | |

| | |Aģentūra projekta iesniegumu administratīvajā vērtēšanā (1.pielikuma 2.administratīvā kritērijā) pārbaudīs projekta |

| | |iesnieguma iesniedzēja atbilstību pētniecības organizācijas statusam, ievērojot noteikumu projekta 2.8.apakšpunktā |

| | |noteikto. |

| | | |

| | |Ar noteikumu projekta 21.punktu nosaka tās atbalstāmās fundamentālo un rūpniecisko pētījumu darbības, kurām nav |

| | |saimniecisks raksturs, un tās tiks īstenotas, ievērojot, ka šādas darbības ir zinātniskās institūcijas, kas ir |

| | |pētniecības organizācija, pamatdarbība šādos virzienos: |

| | |izglītība (studējošo iesaiste) - nolūkā panākt personāla daudzuma un kvalifikācijas pieaugumu. Publiskā izglītība, |

| | |kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un |

| | |uzraudzīta, tiek uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība; |

| | |neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un |

| | |izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā; |

| | |pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, |

| | |brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru; |

| | |zināšanu pārneses darbības. |

| | | |

| | |Šo darbību nesaimnieciskais raksturs tiks nodrošināts arī, ja atbilstošo pakalpojumu sniegšana tiks pasūtīta trešām |

| | |personām, izmantojot atklātus konkursus. |

| | | |

| | |Zinātne un augstākā izglītība ir tautsaimniecības nozares ar nozīmīgu horizontālu ietekmi. Fundamentālo zinātņu |

| | |pētījumi visās zinātņu nozarēs sniedz ieguldījumu zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla veidošanā. Praktiskas ievirzes |

| | |sociālo un humanitāro zinātņu pētījumi sniedz ieguldījumu gan sabiedrības procesu izpētē un problēmu risināšanā, gan|

| | |arī modernas izglītības nodrošināšanā. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības |

| | |darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” 28.-31.punktu – valsts izglītības sistēmas ietvaros |

| | |nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisku darbību, jo valsts|

| | |īsteno savus pienākumus pret iedzīvotājiem sociālajā, kultūras un izglītības jomā. Faktu, ka valsts izglītības |

| | |pakalpojumi pēc būtības nav saimnieciskā darbība, neietekmē tas, ka skolēniem vai viņu vecākiem dažreiz jāmaksā |

| | |mācību vai uzņemšanas maksa, kas palīdz segt sistēmas darbības izdevumus. Šādas iemaksas bieži vien sedz tikai |

| | |nelielu daļu no konkrētā pakalpojuma patiesajām izmaksām un tādējādi nav uzskatāmas par atlīdzību par sniegto |

| | |pakalpojumu. Līdz ar to minētās iemaksas nemaina to, ka vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē |

| | |valsts, nav saimnieciska rakstura. Eiropas Komisija uzskata, ka atsevišķas darbības, ko veic universitātes un |

| | |pētniecības organizācijas, neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Tas attiecas uz to pamatdarbību, |

| | |proti: a) izglītību – nolūkā panākt cilvēkresursu apjoma un kvalifikācijas pieaugumu; b) neatkarīgiem pētījumiem un |

| | |izstrādi – nolūkā gūt plašākas zināšanas un labāku izpratni, tostarp kopīgiem pētījumiem un izstrādi; c) pētījumu |

| | |rezultātu izplatīšanu. |

| | | |

| | |Analizējot statistikas datus par augstākās izglītības institūcijām secināts, ka tajās ārvalsts studējošo skaits |

| | |pēdējos 3 pārskata gados vidēji ir 12 % (2017. gadā – 11%, 2018. gadā – 12%, 2019. gadā – 14%), kas nepārsniedz 15 %|

| | |robežu un tādējādi uzskatāms, ka atbalstam ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta |

| | |“Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta |

| | |jēdzienu” 196. un 197. punktu. |

| | | |

| | |Zināma veida salīdzinājumu sniedz arī pasaules augstskolu reitingi. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi |

| | |ir “QS World University Rankings” , “Times Higher Education World University Rankings”, kā arī Šanhajas ARWU (The |

| | |Academic Ranking of World Universities) reitings. “QS World University Rankings” tiek veidots kopš 2004. gada, |

| | |vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju |

| | |rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku |

| | |īpatsvara. |

| | |“QS World University Rankings” 2020. gada reitingā ir iekļuvušas trīs valsts universitātes: Rīgas Tehniskā |

| | |universitāte ierindojas 701. – 750. vietā, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte ierindojas 801. – |

| | |1000. vietā. Savukārt “Times Higher Education” 2020. gada reitingā Latvijas Universitāte ierindojas 801. – 1000. |

| | |vietā un Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte 1001+ vietā, bet Šanhajas ARWU |

| | |reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Šāds augstskolu salīdzinošais vērtējums liecina par Latvijas |

| | |augstskolu kopumā vietēja mēroga ietekmi. Līdz ar to pasākums neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. |

| | |panta 4. punktā noteiktajam. |

| | | |

| | |Baltijas pētniecības programmas ietvaros atbalstu saņem pētniecības organizācija, kas veic kopīgu pētniecību un |

| | |izstrādi, lai iegūtu vairāk zināšanu un inovācijas, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību un pētniecības |

| | |secinājumu iekļaušanu rīcībpolitikā. Šo noteikumu projekta ietvaros tiek sniegts atbalsts tikai tad, ja pētniecības |

| | |rezultātu tiek izplatīti bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves |

| | |datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. Šo noteikumu projekta ietvaros ir prasība pat |

| | |pētniecības datu izplatīšanai bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas. |

| | |Līdz ar to var secināt, ka neizpildās visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās valsts |

| | |atbalsta pazīmes, jo pētniecības organizācija neveic saimniecisko darbību un attiecībā uz saimniecisko darbību |

| | |neiegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. |

| | | |

| | |Atbilstoši noteikumu projekta 3.1.apakšpunktam Baltijas pētniecības programmas mērķis ir veicināt padziļinātu, uz |

| | |pētījumiem balstītu zināšanu attīstību, Latvijas, donorvalstu, Igaunijas un Lietuvas pētniecības organizācijām |

| | |sadarbojoties fundamentālo pētījumu un rūpniecisko (lietišķo) pētījumu jomā. |

| | |Šajā gadījumā Baltijas pētniecības projektos veiktie pētījumi atbilst 1.-5. tehnoloģiju gatavības līmenim[4]. Līdz |

| | |ar to šajās tehnoloģiju gatavības līmeņos intelektuālā īpašuma objekts varētu būt, piemēram, patents uz veidu, |

| | |formulu, kādā veidā sintezē kādu noteiktu vielu, diagnostikas testa veidu, ja tam ir pierādīta novitāte, utt. |

| | | |

| | |Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī, līdzfinansējuma |

| | |saņēmējam un tā projekta partneriem preču un pakalpojumu iegāde projekta vajadzībām jāveic ievērojot publisko |

| | |iepirkumu regulējumu, atklātā, pārskatām un nediskriminējošā procedūrā. |

| | | |

| | |Atvērtā piekļuve noteikumu projektā definēta, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) |

| | |ziņojumā sniegto informāciju[5] |

| | |Pētniecības dati noteikumu projektā definēti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija |

| | |Direktīvā (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkal izmantošanu (Eiropas |

| | |Savienības Oficiālais Vēstnesis 2019. gada 26. jūnijs Nr. L 172/56) noteikto. |

| | | |

| | |Programmas ietvaros Programmas apsaimniekotājs izveido sadarbības komiteju, kurā iekļauti pārstāvji no četrām |

| | |institūcijām: |

| | |1) Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas aģentūras augstākās izglītības jomā; |

| | |2) Izglītības un zinātnes ministrijas kā Programmas apsaimniekotāja un attiecīgās nozares ministrijas; |

| | |3) Valsts izglītības attīstības aģentūras kā Programmas ieviešanas aģentūras; |

| | |4) Valsts izglītības satura centra. |

| | |Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejas sēdēs novērotāja statusā Norvēģijas Ārlietu |

| | |ministrijas, vadošās iestādes un Finanšu instrumenta biroja pārstāvjus. |

| | |Sadarbības komiteja veic funkcijas, kas norādītas Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta noteikumos[6]. |

| | |Sadarbības komiteja lemj atbilstoši tās uzdevumiem, kas noteikti Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta |

| | |noteikumu 2014.-2021.gada periodam 4.4.sadaļā. |

| | |Sadarbības komitejas uzdevumi ietver: |

| | |a)konsultēšanu par apspriedēm ar ieinteresētajām personām; |

| | |b)konsultēšanu par koncepcijas sagatavošanu; |

| | |c)konsultēšanu par divpusējiem pasākumiem un attiecīgā gadījumā par iespējamajiem projektu partneriem donorvalstīs; |

| | |d)konsultēšanu par vērtēšanas kritērijiem un par atklātā konkursa tekstu; |

| | |e)progresa izskatīšanu programmas rezultātu, iznākumu un mērķu sasniegšanā; |

| | |f)progresa izskatīšanu divpusējo attiecību stiprināšanā; |

| | |g)programmas ieviešanas rezultātu pārbaudi; |

| | |h)programmas gada pārskatu projektu izskatīšanu; |

| | |i)programmas apsaimniekotāja konsultēšanu par jebkurām programmas izmaiņām, kas ietekmē vēlamo programmas rezultātu |

| | |panākšanu un mērķa sasniegšanu; |

| | |j)attiecīgā gadījumā konsultēšanu par divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietošanu. |

| | |Sadarbības komitejas dokumentu, protokolu un darba valoda ir angļu valoda. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikumu projekta 14. un 15. punkts atbilst vadības likuma 15.panta 12.punktā dotajam deleģējumam, |

| | |jo attiecas uz divpusējās sadarbības fonda aktivitātēm. |

| | | |

| | |Lai nodrošinātu stipendiju programmas projektu iesniegumu vērtēšanu, aģentūra izveidos vērtēšanas komisiju, kuras |

| | |sastāvā indikatīvi iekļaus: |

| | |1) kā locekļus ar balsstiesībām: Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas aģentūras augstākās|

| | |izglītības jomā pārstāvi; divus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus augstākās izglītības un zinātnes jomā,|

| | |kuru amata pienākumos neietilpst Programmas apsaimniekotāja funkciju veikšana; aģentūras pārstāvi; Latvijas zinātnes|

| | |padomes pārstāvi; |

| | |2) kā novērotāju – Programmas apsaimniekotāja pārstāvi. |

| | |Skaidrojam, ka tad, kad stipendiju programmas vērtēšanas komisija būs pieņēmusi lēmumu par finansējuma piešķiršanu |

| | |projektiem, un Aģentūra būs apstiprinājusi šo sarakstu, Aģentūras pārstāvis informēs Sadarbības komiteju un atbildēs|

| | |uz tās jautājumiem. Vērtēšanas komisija līdz ar gala lēmumu pieņemšanu par finansējuma piešķiršanu, savu darbību |

| | |izbeigs. Sadarbības komiteja turpinās pārraudzīt programmas ieviešanas starprezultātus, lai nodrošinātu programmas |

| | |rezultātu, iznākumu un mērķu sasniegšanā. |

| | | |

| | |Programmas ietvaros programmas apsaimniekotājs izveido Programmas komiteju, kurā iekļauti astoņi zinātnieki no |

| | |četrām valstīm – divi pārstāvji no Norvēģijas, divi – no Latvijas, divi – no Igaunijas, divi – no Lietuvas. Visu |

| | |trīs saņēvalststu programmas apsaimniekotāji un Norvēģijas pētniecības padome kā donorvalstu programmas partneris |

| | |izvēlas divus zinātniekus, kas pārstāvētu šo valstu zinātnes intereses programmas komitejā. Saņēmējvalsts programmas|

| | |apsaimniekotājs, kurš organizē programmas komitejas sēdi vai lēmumu pieņemšanu rakstveida procedūrā, apstiprina |

| | |programmas komitejas sastāvu ar rīkojumu. Programmas komitejas darba valoda ir angļu. |

| | |Programmas komitejas sēdēs novērotāja statusā piedalās Programmas partneru, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, vadošās|

| | |iestādes, Finanšu instrumenta biroja, Programmas apsaimniekotāja un aģentūras pārstāvji. Programmas komiteja īsteno |

| | |funkcijas, kas norādītas donorvalstu Pētniecības vadlīnijās[7]. Programmas komiteja pieņem lēmumu par finansējuma |

| | |piešķiršanu projekta iesnieguma iesniedzējiem projekta īstenošanai, balstoties uz ārējo ekspertu projektu iesniegumu|

| | |vērtējumu. Projektu iesniegumu vērtēšanu angļu valodā veic aģentūras atlasīti eksperti no Eiropas Komisijas ekspertu|

| | |vai līdzvērtīgas ārvalstu ekspertu datu bāzes, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumā ekspertiem noteiktās |

| | |prasības. |

| | | |

| | |Atbilstoši Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumam, lai gūtu pārliecību, ka Programmas līdzekļi netiek |

| | |izmaksāti sankciju subjektiem, aģentūra jebkurā no projektu administrēšanas un uzraudzības posmiem pārbaudīs, vai |

| | |projekta gala labuma guvējiem, tai skaitā projekta partneriem,  projekta ietvaros veikto iepirkumu uzvarētājiem un |

| | |to apakšuzņēmējiem neatkarīgi no iepirkuma summas un piemērotās procedūras nav piemērotas starptautiskās vai |

| | |nacionālās sankcijas. Ja aģentūra konstatēs, ka nav iespējams izpildīt projekta līgumu vai īstenot projektu tādēļ, |

| | |ka ir piemērotas starptautiskās vai Latvijas nacionālās sankcijas, tā var vienpusēji atkāpties no līguma izpildes |

| | |vai atcelt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Minētā nosacījuma pārbaudei aģentūra ņems vērā Ārlietu |

| | |ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādāto informatīvo materiālu (vadlīnijas) sankciju efektīvai |

| | |ieviešanai Latvijā, kas ir pieejamas Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļas “Sankcijas” jaunākajā atvērumā |

| | |“Informatīvie materiāli”[8] kur vienkopus atrodami gan Ārlietu ministrijas, gan citu institūciju sagatavoti |

| | |skaidrojošie materiāli sankciju jautājumos. |

| | |Programmas apsaimniekotājs uzņemas pilnu atbildību par Programmas ieviešanu kopumā, tas ir, gan Programmas |

| | |ieviešanas posmā, gan arī nodrošinot Programmas un projektu ilgtspējas nosacījumu pēc projektu pabeigšanas |

| | |atbilstoši Programmas līgumam un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta noteikumiem. |

| | | |

| | |Ar 2020. gada 1. jūliju tiek reorganizētas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes |

| | |iestādes – Latvijas Zinātnes padome, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Studiju un zinātnes administrācija, |

| | |izveidojot jaunu izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi – Latvijas Zinātnes |

| | |padomi. 2020.gada 1.aprīļa MK noteikumi Nr. 151 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts |

| | |pārvaldes iestāžu reorganizāciju un likvidāciju" cita starpā paredz, ka Baltijas pētniecības programmas aģentūras |

| | |funkcijas no 2021.gada 1.jūlija veic Latvijas Zinātnes padome. Savukārt, 2020.gada 1.aprīļa rīkojums Nr. 150 |

| | |“Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas |

| | |"Pētniecība un izglītība" koncepcijas projektā" apstiprina grozījumus programmas koncepcijā un uzdod veikt |

| | |grozījumus programmas līgumā. |

| | |Lai neradītu papildus administratīvo slogu, grozot noteikumus, noteikumu projekta 9.punktā ir noteikts, ka ar |

| | |2021. gada 1. jūliju Latvijas Zinātnes padome izpilda aģentūras funkcijas daļā par Baltijas pētniecības programmu. |

| | | |

| | |Līdz ar to aģentūra būs: |

| | |1) Baltijas pētniecības programmai – līdz 2021. gada 30. jūnijam – Valsts izglītības attīstības aģentūra, no |

| | |2021. gada 1. jūlija – Latvijas Zinātnes padome; |

| | |2) stipendiju programmai – no Programmas sākuma līdz beigām Valsts izglītības attīstības aģentūra. |

| | |Lai nodrošinātu Baltijas pētniecības programmas ieviešanas nepārtrauktību un programmas partneru atbalstu, |

| | |Izglītības un zinātnes ministrija ir informējusi par plānoto reorganizāciju un tās laika grafiku Norvēģijas |

| | |Pētniecības padomi un Finanšu instrumentu biroju (Brisele) un saņēmusi to saskaņojumu ar elektroniskā pasta |

| | |starpniecību. |

| | |2020.gada 1.aprīlī programmas apsaimniekotājs iesniedza programmas līguma grozījumu projektu vadošajā iestādē, |

| | |savukārt 2020.gada 29.aprīlī - oficiālus programmas līguma grozījumus, lai tā tos savukārt iesniegtu Finanšu |

| | |instrumentu birojam grozījumu veikšanai. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikumu projekta 30. punktā minētais Saprašanās memorands ir Saprašanās memorands par Eiropas |

| | |Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.—2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, |

| | |Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra |

| | |noteikumiem Nr. 712 "Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes |

| | |saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā". |

| | | |

| | |Skaidrojam par noteikumu projekta 17. punktā noteikto ārējo ekspertu pieaicināšanu. Vispārējā prakse (piem. Eiropas |

| | |Komisijas organizētais konkurss Apvārsnis 2020, Apvārsnis Eiropa, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu Baltijas |

| | |pētniecības programmas Igaunijas un Lietuvas konkursi, gan nacionālie pētniecības konkursi) ir, ka pētniecības |

| | |konkursos projektu iesniegumu vērtēšanā tiek pieaicināti eksperti no Eiropas Savienības un starptautiski atzītām |

| | |ekspertu datu bāzēm. Tas nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu objektīvu, neatkarīgu, pētniecības jomai atbilstošu |

| | |projektu iesniegumu ekspertīzi. Eksperta kvalifikācijai nepieciešamās prasības tiks noteiktas projektu iesniegumu |

| | |atlases nolikumā. |

| | |Stipendiju programmas projektu iesniegumu vērtēšanā ārējie eksperti tiek iesaistīti, lai nodrošinātu ātru un |

| | |kvalitatīvu projektu iesniegumu izvērtēšanu, saņemot lielu skaitu projekta iesniegumu. Ārējo ekspertu piesaistē tiks|

| | |izmantota citu starptautisku projektu pieredze un prakse (piem. Erasmus +), eksperta kvalifikācijai nepieciešamās |

| | |prasības tiks noteiktas projektu atlases nolikumā. |

| | | |

| | |Skaidrojam noteikumu projekta 18. un 19. punkta atbilstību vadības likuma 15. panta 12. punktā noteiktajam |

| | |pilnvarojumam Ministru kabinetam. Noteikumu projekta 18.punkts, kas nosaka projektu īstenošanas ilgumu attiecas uz |

| | |izmaksu attiecināmības nosacījumiem, jo ārpus noteiktā projektu ilguma izmaksas nav attiecināmas. Arī noteikumu |

| | |projekta 19.projekts, kas nosaka prasības pētniecības rezultātu un pētniecības datu izplatīšanai atbilstoši |

| | |programmas līgumam, attiecas uz izmaksu attiecināmības nosacījumiem, jo šīs prasības ievērošana ir būtiska projekta |

| | |izdevumu attiecināšanai. |

| | |Attiecībā par noteikumu projekta 21.5.apakšpunktu skaidrojam, projektu īstenošanā būs iesaistīti partneri no |

| | |vairākām valstīm, kuri veiks kopīgus pētījumus un katrs no partneriem, veicot projektā plānotās darbības, dalīsies |

| | |gan pētniecības pieredzē, gan zināšanās, tādā veidā sekmējot jaunu zinātnisko metožu apgūšanu projekta ietvaros, kas|

| | |cita starpā ir viens no programmas mērķiem, kas noteikts programmas pētniecības vadlīnijas |

| | |. |

| | |Papildus norādām, ka doktorantu un zinātnisko grāda pretendentu iesaiste un zinātnieku mobilitāte arī ir noteikta |

| | |minētajās vadlīnijās. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikumu projekta 23.punktā minēto darbību atbilstība tiks izvērtēta noteikumu projekta 2.pielikuma |

| | |1., 2. un 3.kvalitātes vērtēšanas kritērijā, kā arī veicot projektu īstenošanas uzraudzību un projektu noslēguma |

| | |pārskatu pārbaudi. |

| | | |

| | |Stipendiju programmas projektu atlases nolikumā tiks paredzēta iespēja projekta iesnieguma iesniedzējam iesniegt |

| | |vienu vai vairākus projektu iesniegumus konkursā. Projekta iesniegumam jābūt vismaz par vienu augstskolā īstenoto |

| | |akreditēto studiju virzienu. Šī prasība arī neizslēdz iespēju iesniegt vienu projekta iesniegumu par vairākiem |

| | |studiju virzieniem. |

| | |Skaidrojam, ka noteikumu projekta ietvaros komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikuma projekta 20.2.apakšpunktā norādītās netiešās attiecināmās izmaksas tiek noteiktas |

| | |atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta noteikumu 2014.-2021.gada periodam 8.5.panta “Netiešās |

| | |projektu izmaksas (pieskaitāmās izmaksas)” c) punktam, kas nosaka vienotas likmes, kas atbilst līdz 15% no tiešajām |

| | |attiecināmajām personāla izmaksām, piemērošanu, un to, ka šajā gadījumā programmas apsaimniekotājam nav jāveic |

| | |aprēķini, lai noteiktu piemērojamo likmi. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikuma projekta 22.2.apakšpunktā norādītās netiešās attiecināmās izmaksas tiek noteiktas |

| | |atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta noteikumu 2014.-2021.gada periodam 8.5.panta “Netiešās |

| | |projektu izmaksas (pieskaitāmās izmaksas)” b) punktam, piemērojot vienotu likmi, kas atbilst līdz 25% no kopējām |

| | |projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kurās nav iekļautas tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšlīgumu |

| | |slēgšanu. |

| | | |

| | |Attiecībā uz noteikumu projekta III. sadaļu “Divpusējās sadarbības fonda ieviešanas pasākumi” skaidrojam, ka |

| | |programmas komiteja vai sadarbības komiteja lemj par divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu plāna apstiprināšanu: |

| | |sadarbības komiteja lemj par stipendiju programmas aktivitāšu plānu; |

| | |programmas komiteja lemj par Baltijas pētniecības aktivitāšu plānu; |

| | |sadarbības komiteja un programmas komiteja lemj par aktivitātēm, kas skar gan Baltijas pētniecības programmu, gan |

| | |stipendiju programmu. |

| | | |

| | |Šādā veidā 2018. un 2020.gadā ir apstiprinātas divas divpusējās sadarbības fonda aktivitātes Baltijas pētniecības |

| | |programmas potenciālo projektu iesniedzēju, projekta partneru tīklošanās pasākumiem, kuru ieviešana - pasākumu |

| | |dalībnieku atlase, attiecināmo izdevumu pārbaude un maksājumu veikšana bija deleģēta VIAA. |

| | |Indikatīvi turpmākajā programmas ieviešanas gaitā ir plānots finansēt no programmai piešķirtā divpusējās sadarbības |

| | |fonda: 1) konferenci par Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas starprezultātiem, 2) programmas |

| | |noslēgumu pasākumu un 3) pieredzes apmaiņas pasākumus (semināri, komandējumi, vebināri u.c.) starp Programmas |

| | |apsaimniekotāju un aģentūru un donorvalstu, Igaunijas, Lietuvas attiecīgajām institūcijām pētniecības politikas |

| | |ieviešanas un pētniecības programmu administrēšanas jomā. |

| | | |

| | |Atbilstoši Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumam, lai gūtu pārliecību, ka programmas divpusējās |

| | |sadarbības fonda līdzekļi netiek izmaksāti sankciju subjektiem, Aģentūra jebkurā no divpusējās sadarbības fonda |

| | |iniciatīvu administrēšanas un uzraudzības posmiem pārbaudīs gan gala labuma guvējus, tai skaitā sadarbības |

| | |partnerus,  gan arī iniciatīvas ietvaros veikto iepirkumu uzvarētājus un to apakšuzņēmejus neatkarīgi no iepirkuma |

| | |summas un piemērotās procedūras, vai tiem nav piemērotas sankcijas. Ja Aģentūra konstatēs, ka nav iespējams īstenot |

| | |iniciatīvu tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai Latvijas nacionālās sankcijas, divpusējās sadarbības fonda |

| | |iniciatīva tiek atcelta. |

| | |Attiecībā par noteikumu projekta 7.1.3.1. apakšpunktu, skaidrojam, ka atbilstoši programmas līguma 2.pielikuma |

| | |2.1.punktā noteiktajam trešo valstu pētniecības organizācijas var piedalīties pētniecības projektā kā papildus |

| | |projekta partneri, nesaņemot finansējumu no projekta. Šādai pētniecības organizācijai jābūt reģistrētai ārpus |

| | |donorvalstīm un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, tās galvenais mērķis ir patstāvīgi veikt fundamentālos pētījumus, |

| | |rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādni vai plaši izplatīt to rezultātus mācīšanas, publicēšanas vai |

| | |zināšanu nodošanas veidā. Šādu trešo pētniecības organizācijas iesaiste projekta ieviešanā ir pamatota, ja tā |

| | |palielina ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanai. |

| | | |

| | |Programmas apsaimniekotājs apliecina, ka nosacījumi par līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera pienākumu |

| | |dokumentu glabāšanu nodrošināšanai atbilstoši programmas līguma 5.4.panta 2.punktam, tiks noteikti projekta līgumā. |

| | | |

| | | |

| | |Atbilstoši programmas līguma II. pielikuma 2.2.1.apakšpunktam Baltijas pētniecības programmas projekta partneriem no|

| | |Norvēģijas ir sniegta izvēles iespēja piemērot netiešo izmaksu vienoto likmi (donorvalstu Pētniecības vadlīniju |

| | |10.8.apakšpunkts) vai arī vienas vienības standarta likmi (Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu |

| | |2014.-2021.gada periodam 8.4.1. panta (b) daļa). |

| | |Ja projekta partneris no Norvēģijas izvēlas piemērot vienas vienības standarta likmi, tā tiek saskaņota ar |

| | |Norvēģijas pētniecības padomi. Šādā gadījumā šim projekta partnerim nav tiesības piemērot netiešās izmaksas. |

| | | |

| | |No noteikumu projekta 22.2.apakšpunktā minētajām netiešajām izmaksām var segt, piemēram, projekta vadības un |

| | |projekta īstenošanas personāla kancelejas preču, biroja piederumu, sakaru, interneta, IT uzturēšanas, pasta |

| | |pakalpojumu, biroja aprīkojuma nomas vai iegādes, telpu nomas un īres, komunālo maksājumu, telpu uzturēšanas |

| | |izmaksas (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionāla |

| | |segšana). |

| | | |

| | |Stipendiju programmā (noteikumu projekta 26.punkts) vienas vienības standarta likmes noteikumu projektā norādītas |

| | |atbilstoši donorvalstu Izglītības vadlīniju 3.pielikumam, savukārt projekta administratīvo izmaksu vienas vienības |

| | |standarta likmes ir noteiktas saskaņā ar Erasmus+ programmas vadlīnijās[9] noteikto (44.lpp.) - mobilitātes |

| | |projektos augstākās izglītības sektorā – 350 EUR par katru mobilitātes dalībnieku, ja dalībnieku skaits ir zem 100 |

| | |dalībniekiem, un 200 EUR par katru dalībnieku, ja dalībnieku skaits ir virs 100 dalībniekiem. |

| | |Programmas līguma 2.pielikuma 2.2.punktā ir noteikts, ka stipendiju programmā vienas vienības standarta likmes |

| | |jānosaka atbilstoši donorvalstu Izglītības vadlīnijām un ES Erasmus + programmas vadlīnijām (“organizational |

| | |support”). |

| | |Attāluma kategorijas noteikšanai izmanto Eiropas Komisijas apstiprināto Erasmus+ programmas attāluma aprēķināšanas |

| | |kalkulatoru[10]. |

| | |Atsevišķa metodika vienas vienības standarta likmes piemērošanai netiks izstrādāta. |

| | |Attiecībā par vienas vienības standarta likmi, skaidrojam, ka: |

| | |ceļa izdevumos ietilpst ceļa izdevumu segšana no mobilitātes dalībnieka dzīvesvietas uz mobilitātes norises vietu un|

| | |atpakaļ, ceļojuma apdrošināšanas izmaksas; |

| | |uzturēšanās izdevumos ietilpts izdevumi par naktsmītni (viesnīca, dienesta viesnīca, u.c.), ēdināšana, vietējais |

| | |transports; |

| | |projekta administratīvās izmaksās ietilpst augstskolas izmaksas mobilitātes sagatavošanai, uzraudzībai un |

| | |mobilitātes rezultātu atzīšanai, tai skaitā mobilitātes dalībnieku atlase, dalībnieku sagatavošanas pasākumi, |

| | |trīspusēju līgumu slēgšana ar mobilitātes dalībniekiem, mobilitātes uzraudzība, projekta pārskatu sagatavošana, un |

| | |citas izmaksas; |

| | |papildus izdevumos dalībniekiem ar īpašām vajadzībām ietilpst papildu izmaksas, kas tieši saistītas ar dalībniekiem,|

| | |kuriem ir invaliditāte, un pavadošajām personām, tai skaitā pielāgota izmitināšana, medicīniskā palīdzība, |

| | |palīglīdzekļi, mācību materiāla pielāgošana un citas izmaksas. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka dalībniekiem ar invaliditāti (noteikumu 27. punkts) attiecināmi noteikumu projekta 26.punktā minētās |

| | |vienas vienības standarta likmes. Noteikumu projektā 27. punktā minētie izdevumi ir papildus izdevumi (piem., |

| | |izmitināšanas pielāgošana, palīglīdzekļi, mācību materiāla pielāgošana, pavadošā persona) minētajiem dalībniekiem un|

| | |ir noteikti kā izņēmums no vienas vienības standarta likmju piemērošanas saskaņā ar donorvalstu Izglītības programmu|

| | |vadlīniju 3.pielikumā noteikto. Papildus izdevumi dalībniekiem ar invaliditāti tiek segti 100% un balstās uz |

| | |attiecināmajām faktiskajām izmaksām. |

| | | |

| | |Noteikuma projekta 2.pielikuma 10.administratīvais kritērijs tiks pārbaudīts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta |

| | |datu bāzes. |

| | | |

| | |Skaidrojam, ka noteikuma projekta 22.1.1.apakšpunktā noteiktais, ka projekta partneris no Norvēģijas atlīdzības |

| | |izmaksām var piemērot vienas vienības standarta likmi atbilstoši savas organizācijas noteikumiem, nozīmē, ka tam |

| | |Baltijas pētniecības programmas projektā jāpiemēro tādas pašas likmes kā organizācijā tiek piemērotas pirms šī |

| | |projekta, un nedrīkst tikt pielietots izmaksu sadārdzinājums. |

| | |Norvēģijas projekta partneri, kas izmantotu šo iespēju, ir zinātniskās institūcijas, kas vienlaikus nav augstākās |

| | |izglītības iestādes (nav universitātes, koledžas utt.). Šo zinātnisko institūciju likmes Norvēģijas Pētniecības |

| | |padomei ir zināmas, jo tā tās ir pārbaudījusi, šīm institūcijām startējot iepriekšējos, tai skaitā nacionālajos, |

| | |konkursos. Norvēģijas pētniecības padome šīs likmes vēlreiz pārbaudīs tiem Norvēģijas projektu partneriem, kuru |

| | |projektiem tiks piešķirtas tiesības saņemt finansējumu Baltijas pētniecības programmas ietvaros (pirms līgumu |

| | |slēgšanas). |

|3. |Projekta izstrādē |Izglītības un zinātnes ministrija kā Programmas apsaimniekotājs un Valsts izglītības attīstības aģentūra kā |

| |iesaistītās |Programmas ieviešanas aģentūra. |

| |institūcijas un | |

| |publiskas personas | |

| |kapitālsabiedrības | |

|4. |Cita informācija |Nav. |

|II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |

|1. |Sabiedrības mērķgrupas, kuras|Programmas apsaimniekotājs – Izglītības un zinātnes ministrija un tās amatpersonas, kuras tiks iesaistītas |

| |tiesiskais regulējums ietekmē|Programmas īstenošanā un uzraudzībā. |

| |vai varētu ietekmēt |Aģentūra – Valsts izglītības attīstības aģentūra un tās amatpersonas, kuras tiks iesaistītas Programmas |

| | |īstenošanā un projektu uzraudzībā. Savukārt no 2021. gada 1. jūlija – arī Latvijas Zinātnes padome un tās |

| | |amatpersonas, kuras tiks iesaistītas Baltijas pētniecības programmas īstenošanā un projektu uzraudzībā. |

| | |Vadošā iestāde – Finanšu ministrija un tās amatpersonas, kuras tiks iesaistītas Programmas ieviešanas |

| | |uzraudzībā. |

| | |Projektu iesniedzēju un to projektu partneru darbinieki, kuri tiks iesaistīti projekta iesniegumu |

| | |sagatavošanā un projektu īstenošanā. |

| | |Augstskolās studējošie, akadēmiskais un zinātniskais personāls, pētniecības organizācijas, zinātnieki. |

|2. |Tiesiskā regulējuma ietekme |Noteikumu projekta tiesiskais regulējums ietekmēs pētniecības, augstākās izglītības un inovācijas attīstību |

| |uz tautsaimniecību un |un sniegs pozitīvu ietekmi uz Latvijas zinātnes konkurētspēju un sadarbību zinātnē starp Baltijas valstīm. |

| |administratīvo slogu |Ietekme uz makroekonomisko vidi: |

| | |Programmas īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi. Starptautiskā līmenī būs uzlabots|

| | |Baltijas pētniecības sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa, uzlabotas studentu, personāla prasmes un |

| | |kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas konkurētspēju pētniecībā|

| | |un veicinās kvalificēta cilvēkkapitāla pieaugumu. Kvalificēts cilvēkkapitāls ir viens no priekšnosacījumiem,|

| | |lai, izpildoties citiem labvēlīgiem apstākļiem, investīcijas pētniecībā un inovācijas būtu efektīvas un |

| | |veicinātu valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību. |

| | |Ietekme uz administratīvo slogu: |

| | |Kopumā mērķgrupām un institūcijām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā|

| | |arī veicamās darbības. |

| | |Šo noteikumu projekta tiesiskais regulējumam nav būtiskas ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, konkurenci, vidi, |

| | |veselību un nevalstiskajām organizācijām. |

|3. |Administratīvo izmaksu |Viena Baltijas pētniecības programmas projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas nepārsniedz 6 000 euro, ja |

| |monetārs novērtējums |projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas zinātniskā institūcija ar pētniecības organizācijas statusu, un |

| | |par attiecīgā projekta iesnieguma sagatavošanu iepriekš nav saņemts Eiropas strukturālo un investīciju fondu |

| | |vai valsts budžeta finansējums. Ņemot vērā Baltijas pētniecības programmas Igaunijas konkursā iesniegto |

| | |projekta iesniegumu skaitu, tiek sagaidīts, ka Latvijas konkursā varētu tikt saņemti 130 projektu iesniegumi.|

| | |Taču jāpieņem, ka indikatīvi 80% no projektu iesniegumiem būs jau bijuši sagatavoti uz Baltijas pētniecības |

| | |programmas Igaunijas un Lietuvas konkursiem, bet, nesaņemot finansējumu projekta īstenošanai, tiks |

| | |pilnveidoti un iesniegti Latvijas konkursā. Šādu projekta iesniegumu sagatavošanas izmaksas nepārsniegtu 2000|

| | |euro. Kopā projektu iesniegumu sagatavošanas izmaksas Baltijas pētniecības programmā nepārsniegtu 364 000 |

| | |euro. |

| | | |

| | |Viena stipendiju programmas projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas nepārsniedz 2 000 euro, ja projekta |

| | |iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas augstskola, un par attiecīgā projekta iesnieguma sagatavošanu iepriekš nav|

| | |saņemts Eiropas strukturālo un investīciju fondu vai valsts budžeta finansējums. Ņemot vērā stipendiju |

| | |programmā iepriekšējā periodā iesniegto projekta iesniegumu skaitu, tiek sagaidīts, ka Latvijas konkursā |

| | |varētu tikt saņemti 80 projektu iesniegumi, tātad kopā 160 000 euro. |

| | | |

| | |Administratīvās izmaksas ievietojot informāciju tīmekļa vietnē: |

| | |- ievietojot tīmekļa vietnē informāciju par piešķirto atbalstu: (darbaspēka atlīdzības vidējā likme * laiks, |

| | |kas nepieciešams informācijas ievietošanai tīmekļvietnē) * (projektā īstenošanas personāla skaits, kas |

| | |ievieto informāciju * informācijas sniegšanas biežums visā projekta īstenošanas laikā) = (5,09*0,5) * (1*8) =|

| | |2,545 *8 = 20,36 euro (finansējuma saņēmējam un iesnieguma iesniedzējam); |

| | |- ievietojot informāciju tīmekļa vietnē par finansējuma saņēmēja projekta īstenošanu: (darbaspēka atlīdzības |

| | |vidējā likme * laiks, kas nepieciešams informācijas ievietošanai tīmekļvietnē) * (projektā īstenošanas |

| | |personāla skaits, kas ievieto informāciju * informācijas sniegšanas biežums visā projekta īstenošanas laikā) |

| | |= (5,09*0,5) * (1*32) = 2,545 *32 = 81,44 euro (finansējuma saņēmējam). |

| | | |

| | |Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums par ar datu uzkrāšanu/ievadīšanu, informācijas sagatavošanu un |

| | |informācijas ievietošanu tīmekļa vietnē saistītajiem izdevumiem ir veikts indikatīvi. |

|4. |Atbilstības izmaksu monetārs |Noteikumu projekts šo jomu neskar. |

| |novērtējums | |

|5. |Cita informācija |Nav. |

|III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |

|Rādītāji |2020. gads |Turpmākie trīs gadi (euro) |

| | |2021. gads |2022. gads |2023. gads |

| |saskaņā ar |izmaiņas kārtējā|saskaņā ar |izmaiņas, |saskaņā ar |izmaiņas, |izmaiņas, salīdzinot |

| |valsts budžetu|gadā, salīdzinot|vidēja termiņa |salīdzinot ar |vidēja termiņa |salīdzinot ar |ar vidēja termiņa |

| |kārtējam gadam|ar valsts |budžeta ietvaru|vidēja termiņa |budžeta ietvaru |vidēja termiņa |budžeta ietvaru 2022. |

| | |budžetu kārtējam| |budžeta ietvaru | |budžeta ietvaru |gadam |

| | |gadam | |2021. gadam | |2022. gadam | |

|1 |2 |3 |4 |5 |6 |7 |8 |

|1. Budžeta ieņēmumi |118 151 |46 165 |118 151 |3 372 887 |118 151 |2 188 017 |1 211 497 |

|1.2. valsts speciālais |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|budžets | | | | | | | |

|1.3. pašvaldību budžets |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|2. Budžeta izdevumi |139 001 |54 312 |139 001 |3 968 102 |139 001 |2 574 138 | 1 425 291 |

|2.1. valsts pamatbudžets |139 001 |54 312 |139 001 |3 968 102 |139 001 |2 574 138 | 1 425 291 |

|2.2. valsts speciālais |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|budžets | | | | | | | |

|2.3. pašvaldību budžets |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|3. Finansiālā ietekme |-20 850 |-8 147 |-20 850 |-595 215 |-20 850 |-386 121 |-213 794 |

|3.1. valsts pamatbudžets |-20 850 |-8 147 |-20 850 |-595 215 |-20 850 |-386 121 |-213 794 |

|3.2. speciālais budžets |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|3.3. pašvaldību budžets |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |

|4. Finanšu līdzekļi papildu |20 850 |+8 147 |X |+595 215 |X |+386 121 |+213 794 |

|izdevumu finansēšanai | | | | | | | |

|(kompensējošu izdevumu | | | | | | | |

|samazinājumu norāda ar "+" | | | | | | | |

|zīmi) | | | | | | | |

|5. Precizēta finansiālā | |0 | |0 | |0 |0 |

|ietekme | | | | | | | |

| | | | | | | | |

| | | | | | | | |

| | | | | | | | |

| |X | |X | |X | | |

|5.1. valsts pamatbudžets | |0 | |0 | |0 |0 |

|5.2. speciālais budžets | |0 | |0 | |0 |0 |

|5.3. pašvaldību budžets | |0 | |0 | |0 |0 |

|6. Detalizēts ieņēmumu un |Provizoriski plānotā naudas plūsma: |

|izdevumu aprēķins (ja | |

|nepieciešams, detalizētu | |

|ieņēmumu un izdevumu aprēķinu|2018.g. |

|var pievienot anotācijas |2019.g. |

|pielikumā) |2020.g. |

| |2021.g. |

| |2022.g. |

| |2023.g. |

| |2024.g. |

| |Kopā |

| | |

| |Programmas administratīvie izdevumi |

| |42 335 |

| |74 798 |

| |193 313 |

| |140 875 |

| |134 185 |

| |135 813 |

| |154 543 |

| |875 862 |

| | |

| |t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums15% |

| |6 350 |

| |11 220 |

| |28 997 |

| |21 131 |

| |20 128 |

| |20 372 |

| |23 181 |

| |131 379 |

| | |

| |t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējums 85% |

| |35 985 |

| |63 578 |

| |164 316 |

| |119 744 |

| |114 057 |

| |115 441 |

| |131 362 |

| |744 483 |

| | |

| |Baltijas pētniecības programma |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |3 016 508 |

| |2 262 381 |

| |1 131 191 |

| |1 131 192 |

| |7 541 272 |

| | |

| |t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums15% |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |452 476 |

| |339 357 |

| |169 679 |

| |169 679 |

| |1 131 191 |

| | |

| |t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējums 85% |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |2 564 032 |

| |1 923 024 |

| |961 512 |

| |961 513 |

| |6 410 081 |

| | |

| |Stipendiju programma |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |949 720 |

| |316 573 |

| |158 287 |

| |158 286 |

| |1 582 866 |

| | |

| |t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums15% |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |142 458 |

| |47 486 |

| |23 743 |

| |23 743 |

| |237 430 |

| | |

| |t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta līdzfinansējums 85% |

| |0 |

| |0 |

| |0 |

| |807 262 |

| |269 087 |

| |134 544 |

| |134 543 |

| |1 345 436 |

| | |

| |KOPĀ |

| |42 335 |

| |74 798 |

| |193 313 |

| |4 107 103 |

| |2 713 139 |

| |1 425 291 |

| |1 444 021 |

| |10000000 |

| | |

| | |

| |2020. gadā Programmas aktivitāšu īstenošanas izdevumi 193 313 euro, no tiem: |

| |administratīvie izdevumi – 193 313 euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%). |

| |2021. gadā Programmas aktivitāšu īstenošanai – 4 107 103 euro, no tiem: |

| |administratīvie izdevumi – 140 875 euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |avansa maksājums 40% apmērā no projektu līguma summas Baltijas pētniecības programmas projektu īstenošanai – 3 016 508 euro |

| |(t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |avansa maksājums 60% apmērā no projekta līguma summas stipendiju programmas projektu īstenošanai – 949 720 euro (t.sk. valsts|

| |budžeta finansējums 15%). |

| |2022. gadā Programmas aktivitāšu īstenošanai – 2 713 139 euro, no tiem: |

| |administratīvie izdevumi – 134 185 euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |starpposma maksājums 30% apmērā no projektu līguma summas Baltijas pētniecības programmas projektu īstenošanai – 2 262 381 |

| |euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |starpposma un gala maksājums 20% apmērā no projektu līguma summas stipendiju programmas projektu īstenošanai – 316 573 euro |

| |(t.sk. valsts budžeta finansējums 15%). |

| |2023. gadā Programmas aktivitāšu īstenošanai – 1 425 291 euro, no tiem: |

| |administratīvie izdevumi – 135 813 euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |starpposma maksājums 15% apmērā no projektu līguma summas Baltijas pētniecības programmas projektu īstenošanai – 1 131 191 |

| |euro (t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |starpposma un gala maksājums 10% apmērā no projektu līguma summas stipendiju programmas projektu īstenošanai – 158 287 euro |

| |(valsts budžeta finansējums 15%). |

| |2024. gadā Programmas aktivitāšu noslēgšanas izdevumi 1 444 021euro, no tiem: |

| |administratīvie izdevumi – 154 543 euro (no kuriem valsts budžeta finansējums 15%); |

| |gala maksājums 10% apmērā no projektu līguma summas Baltijas pētniecības programmas projektu īstenošanai – 1 131 192 euro |

| |(t.sk. valsts budžeta finansējums 15%); |

| |gala maksājums 10% apmērā no projektu līguma summas stipendiju programmas projektu īstenošanai – 158 286 euro (valsts budžeta|

| |finansējums 15%). |

| | |

| |Provizoriskā naudas plūsma sagatavota pamatojoties uz Baltijas pētniecības programmas un stipendiju programmas sagatavošanas |

| |un īstenošanas laika grafiku. Plānots, ka 2020. gada 2. ceturksnī tiks izsludināts atklāts konkurss pētniecības projektu |

| |iesniegumu iesniegšanai, un līgumi par pētniecības projektu ieviešanu tiks noslēgti ne vēlāk kā 2021. gada 1. ceturksnī. |

| |Plānots, ka 2020. gada 4. ceturksnī tiks izsludināts atklāts konkurss stipendiju projektu iesniegumu iesniegšanai. Stipendiju|

| |programmas konkursa rezultāti būs zināmi ne vēlāk kā 2021. gada 1. ceturksnī. |

| |Projektiem izmaksātais avanss ir jāizlieto 12 mēnešu laikā no avansa izmaksāšanas dienas, atbilstoši Ministru kabineta 2018. |

| |gada 13. novembra noteikumu Nr. 683 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta |

| |2014.–2021. gada perioda vadības noteikumi” 16.10. apakšpunktam. |

|6.1. detalizēts ieņēmumu | |

|aprēķins | |

|6.2. detalizēts izdevumu | |

|aprēķins | |

|7. Amata vietu skaita |Noteikumu projekts šo jomu neskar. |

|izmaiņas | |

|8. Cita informācija |Nav. |

|IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |

|1.Saistītie tiesību aktu projekti |Ar 2020. gada 1. jūliju tiek reorganizētas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās |

| |tiešās pārvaldes iestādes – Latvijas Zinātnes padome, Valsts izglītības attīstības aģentūra un |

| |Studiju un zinātnes administrācija, izveidojot jaunu izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā |

| |esošu tiešās pārvaldes iestādi – Latvijas Zinātnes padomi. 2020.gada 1.aprīļa MK noteikumi Nr. 151|

| |"Par Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju un |

| |likvidāciju" cita starpā paredz, ka Baltijas pētniecības programmas aģentūras funkcijas no |

| |2021.gada 1.jūlija veic Latvijas Zinātnes padome. Savukārt, 2020.gada 1.aprīļa rīkojums Nr. 150 |

| |“Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta |

| |līdzfinansētās programmas "Pētniecība un izglītība" koncepcijas projektā" apstiprina grozījumus |

| |programmas koncepcijā un uzdod veikt grozījumus programmas līgumā. |

|2.Atbildīgā institūcija |Izglītības un zinātnes ministrija |

|3. Cita informācija |Nav |

|V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |

|1. |Saistības pret Eiropas |Noteikumu projekts šo jomu neskar. |

| |Savienību | |

|2. |Citas starptautiskās |Noteikumu projektā noteiktais tiesiskais regulējums nodrošina Saprašanās memoranda* par Eiropas Ekonomikas |

| |saistības |zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, |

| | |Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra |

| | |noteikumiem Nr. 712 "Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes |

| | |saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā” B pielikuma 3. daļas |

| | |A. punktu. |

|3. |Cita informācija |Nav. |

|1. tabula |

|Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem |

|Noteikumu projekts šo jomu neskar. |

|2. tabula |

|Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai |

|organizācijas dokumentiem. |

|Pasākumi šo saistību izpildei |

|Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai |Saprašanās memorands. |

|starptautiskas institūcijas vai | |

|organizācijas dokumenta (turpmāk – | |

|starptautiskais dokuments) datums, numurs | |

|un nosaukums | |

|A |B |C |

|Starptautiskās saistības (pēc būtības), |Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas|Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas |

|kas izriet no norādītā starptautiskā |starptautiskās saistības, tiek noteikti |minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā |

|dokumenta. |projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai|vai daļēji. |

|Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, |dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, |Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas|

|kas nepieciešami šo starptautisko saistību|kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko |daļēji, sniedz skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad|

|izpildei |saistību izpilde |un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas|

| | |pilnībā. |

| | |Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību |

| | |izpildi pilnībā |

|Saprašanās memoranda B pielikuma 3. daļas |Viss noteikumu projekts kopumā. |Starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā. |

|A. punkts. | | |

|Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās |Saprašanās memorandā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas |

|saistības nav pretrunā ar jau esošajām |starptautiskajām saistībām. |

|Latvijas Republikas starptautiskajām | |

|saistībām | |

|Cita informācija |Nav. |

Piezīme.

*

|VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |

|1. |Plānotās sabiedrības līdzdalības |Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes tika nodrošinātas 2018. gada laikā, pirms Programmas|

| |un komunikācijas aktivitātes |koncepcijas iesniegšanas Ministru kabinetā atbalstīšanai. |

| |saistībā ar projektu | |

|2. |Sabiedrības līdzdalība projekta |2018. gada 13. februārī notika Programmas nozares konsultācijas – ieinteresēto pušu sanāksme, kurā tika |

| |izstrādē |uzaicinātas un piedalījās arī nevalstiskās organizācijas, sniedzot savus ieteikumus Programmas |

| | |koncepcijas izstrādei, tai skaitā arī aktivitātei “Baltijas pētniecības programma” un aktivitātei |

| | |“Stipendiju programmai”. |

| | |2018. gada 3. jūlijā notika konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kurās tika analizētas |

| | |nevalstisko organizāciju iesaistes iespējas Programmā. 2018. gada 19. decembrī Programmas koncepcija tika|

| | |apspriesta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. |

| | |2020.gada 3.februārī šie noteikumi tika publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē* un |

| | |Valsts kancelejas tīmekļvietnē** sabiedrības līdzdalībai ar termiņu līdz 2020.gada 17.februārim. |

|3. |Sabiedrības līdzdalības rezultāti|2018. gada 13. februāra ieinteresēto pušu diskusiju, 2018. gada 3. jūlija nevalstisko organizāciju |

| | |diskusiju un 2018. gada 19. decembra Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda |

| | |īstenošanas padomes diskusiju rezultāti tika ņemti vērā noteikumu projekta izstrādē. |

| | | |

| | |Par 2020.gada 3.februārī publicētajiem šiem noteikumiem priekšlikumi netika saņemti. |

|4. |Cita informācija |Nav. |

Piezīmes.

*

**

|VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |

|1. |Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |Noteikumu projekta izpildi nodrošinās šādas institūcijas: |

| | |1) Izglītības un zinātnes ministrija; |

| | |2) Valsts izglītības attīstības aģentūra un Latvijas Zinātnes padome kā Programmas |

| | |ieviešanas aģentūras; |

| | |3) Finanšu ministrija kā vadošā iestāde; |

| | |4) pētniecības organizācijas un augstskolas. |

|2. |Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un |Noteikumu projekts šo jomu neskar. |

| |institucionālo struktūru. | |

| |Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju | |

| |likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz | |

| |institūcijas cilvēkresursiem | |

|3. |Cita informācija |Nav. |

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Vizē:

Valsts sekretāre L. Lejiņa

Jansone 67047877

Antra.Jansone@.lv

Depkovska 67047772

Anita.Depkovska@.lv

-----------------------

[1]

[2] Atbilstoši Programmas līgumā noteiktajam

[3] Noteikumu projekta ietvaros – valstis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

................
................

In order to avoid copyright disputes, this page is only a partial summary.

Google Online Preview   Download