Latvijas Stabilitātes programma 2018. – 2021.gadam



43510207890510 Rīga, 2018Latvijas Stabilitātes programma 2018. – 2021.gadam2018SATURS TOC \o "1-3" \h \z \u 1.Vispārējās ekonomiskās politikas vadlīnijas un mēr?i PAGEREF _Toc511027810 \h 42.Ekonomiskā situācija PAGEREF _Toc511027811 \h 52.1.?rējā ekonomiskā vide PAGEREF _Toc511027812 \h 52.2.Pa?reizējā ekonomiskā situācija PAGEREF _Toc511027813 \h 72.3.Makroekonomiskās attīstības scenārijs PAGEREF _Toc511027814 \h 133.Vispārējās valdības bud?eta bilance un parāds PAGEREF _Toc511027815 \h 213.1.Pa?reizējā fiskālā situācija PAGEREF _Toc511027816 \h 213.2.Fiskālās politikas stratē?ija un vidēja termi?a mēr?is PAGEREF _Toc511027817 \h 243.2.1.Strukturālās bilances mēr?a noteik?ana PAGEREF _Toc511027818 \h 243.2.2.Strukturālās bilances mēr?a noteik?ana PAGEREF _Toc511027819 \h 243.2.3.Vispārējie fiskālās politikas mēr?i un prioritārie attīstības virzieni 2018. – 2021. periodam - paveiktais pēc iepriek?ējas Stabilitātes programmas PAGEREF _Toc511027820 \h 293.2.4.Fiskāli nozīmīgākās strukturālās reformas Regulas Nr. 1175/2011 izpratnē PAGEREF _Toc511027821 \h 373.2.4.1.Pensiju sistēmas reforma PAGEREF _Toc511027822 \h 373.2.4.2.Veselības sistēmas reforma PAGEREF _Toc511027823 \h 373.3.Fiskālās attīstības scenārijs PAGEREF _Toc511027824 \h 523.4.Valdības parāda vidēja termi?a attīstības tendences PAGEREF _Toc511027825 \h 574.Jutīguma analīze un salīdzinājums PAGEREF _Toc511027826 \h 604.1.Makroekonomiskā scenārija riski PAGEREF _Toc511027827 \h 604.2.Jutīguma analīze PAGEREF _Toc511027828 \h 604.2.1.Optimistiskais scenārijs PAGEREF _Toc511027829 \h 604.2.2.Pesimistiskais scenārijs PAGEREF _Toc511027830 \h 625.Vispārējās valdības bud?eta bilances un parāda progno?u salīdzinājums ar Latvijas Stabilitātes programmu 2017. – 2020. gadam PAGEREF _Toc511027831 \h 656.Valsts finan?u kvalitāte PAGEREF _Toc511027832 \h 666.1.Valsts bud?eta līdzek?u efektivitāte un izlietojuma kontrole PAGEREF _Toc511027833 \h 666.2.Ie?ēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte PAGEREF _Toc511027834 \h 697.Publisko finan?u ilgtspēja PAGEREF _Toc511027835 \h 847.1.Publisko finan?u ilgtermi?a attīstības scenārijs PAGEREF _Toc511027836 \h 847.2.Valsts sniegtie galvojumi PAGEREF _Toc511027837 \h 918.Valsts finan?u institucionālās iezīmes PAGEREF _Toc511027838 \h 938.1.Valsts bud?eta noteikumu ievie?ana un citas institucionālās attīstības attiecībā uz valsts finansēm PAGEREF _Toc511027839 \h 938.2.Vidēja termi?a bud?eta plāno?ana PAGEREF _Toc511027840 \h 938.3.Bud?eta procedūras, t.sk. valsts finan?u statistikas pārvalde PAGEREF _Toc511027841 \h 948.3.1.Bud?eta procedūras PAGEREF _Toc511027842 \h 948.3.2.Valsts finan?u statistikas pārvaldība PAGEREF _Toc511027843 \h 97Pielikumi PAGEREF _Toc511027844 \h 99Saīsinājumu apzīmējumiANOApvienoto Nāciju OrganizācijaASVAmerikas Savienotās valstisAWG Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības noveco?anās un valsts finan?u ilgtspējas darba grupa?TI?rvalstu tie?ās investīcijasCSP Centrālā statistikas pārvaldeEK Eiropas KomisijaEKS 2010Eiropas Kontu sistēmaES Eiropas SavienībaFM Finan?u ministrijaFDL Fiskālās disciplīnas likumsFKTKFinan?u un kapitāla tirgus komisijasIetvara likums Vidēja termi?a bud?eta ietvara likumsIINIedzīvotāju ienākumu nodoklisIKP Iek?zemes kopproduktsLPS Latvijas Pa?valdību savienībaLBFV Likums par bud?etu un finan?u vadībuMK Ministru kabinetsNAP 2020Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadamOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OIKObligātās iepirkumu kompenentesOPECNaftas eksportētājvalstu organizācijaPCIPatēri?a cenu indekssPVNPievienotās vērtības nodoklisPZDGPotenciāli zaudētie dzīves gadiRegula Nr. 1175/2011Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par bud?eta stāvok?a uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprinā?anuUINUz?ēmumu ie?ēmumu nodoklisSIPStabilitātes un izaugsmes paktsSVF Starptautiskais valūtas fondsVID Valsts ie?ēmumu dienestsVK Valsts kaseVTM Vidēja termi?a bud?eta bilances mēr?is strukturālā izteiksmēVHCVīruss hepatīts CVTM SIPVidēja termi?a bud?eta bilances mēr?is SIP izpratnēVSAOIValsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksasVispārējās ekonomiskās politikas vadlīnijas un mēr?iLatvijas Stabilitātes programma ir vidēja termi?a politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2018. – 2020.gadam un ir sagatavots, vadoties pēc SIP ievie?anas nosacījumiem un vadlīnijām, un tiek sagatavota saska?ā ar Padomes 1997.gada 7.jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 par bud?eta stāvok?a uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprinā?anu prasībām. LBFV 28.pants nosaka, ka MK līdz kārtējā gada 15.aprīlim iesniedz Saeimai Latvijas Stabilitātes programmu.Pēc ekonomiskās izaugsmes sabremzē?anās 2016.gadā līdz 2,2%, Latvijas IKP pieauguma temps 2017.gadā ir būtiski paātrinājies, sasniedzot 4,5%, kas ir straujākais kāpums kop? 2011.gada. Ekonomiskās izaugsmes paātrinā?anos 2017.gadā pamatā nodro?ināja augo?ais ārējais pieprasījums un investīciju aktivitātes atjauno?anās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzek?u plūsmai, turklāt arī privātais patēri?? pērn bija samērā spēcīgs. Arī 2018.gadam visas vado?ās starptautiskās organizācijas prognozē spēcīgu pasaules ekonomikas izaugsmi. Pēc SVF janvāra prognozēm, pasaules ekonomikas izaugsme vēl paātrināsies no 3,7% 2017.gadā līdz 3,9% 2018.gadā. 2017.gadā atjaunojies arī ienāko?o ?TI apjoms Latvijā, neto plūsmai sasniedzot 640 milj. euro, tādējādi atgrie?oties pie vēsturiski vidējā līme?a pēc būtiska krituma 2016.gadā. Saska?ā ar FM aprē?iniem potenciālā IKP izaugsme vidējā termi?ā būs 3,2 – 3,4% apmērā, kas ir līdzīgi kā iepriek?ējos divos gados. Lai gan pa?reizējā ekonomiskā izaugsme norāda uz cikla aug?upeju, FM pozīcija attiecībā uz potenciālo ilgtermi?a izaugsmi balstās piesardzīgā pieejā, jo līdztekus paredzamajai pozitīvajai nodok?u reformas ietekmei uz uz?ēmējdarbības vidi, potenciālo izaugsmi nākotnē ierobe?os tādi strukturāli faktori kā darbaspēka trūkums un zemais investīciju līmenis.Latvijas valdības fiskālās politikas virziens ir saglabājies nemainīgs – īstenot tādu bud?eta politiku, lai ilgtspējīgi kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tādējādi 2018.gada valsts bud?ets ir izstrādāts balstoties pieejā, kas (i) nodro?ina adekvātu valsts bud?eta finansējumu valsts aizsardzības spēju uzlabo?anai, (ii) īstenojot nodok?u politikas reformu rada labvēlīgus nosacījumus uz?ēmējdarbības vides stimulē?anai un mazina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kā arī (iii) nodro?ina papildu valsts bud?eta finansējumu jomām, kas ir valsts ekonomikas stūrakme?i – veselības aprūpe, demogrāfiskās situācijas uzlabo?ana un autoce?u uzturē?ana. ?stenojot augstākminētos rīcības virzienus, valdība tajā pa?ā laikā ievēro fiskālās politikas īsteno?anas principus, kas ir balstīti fiskālās disciplīnas nosacījumos.Fiskālās prognozes rāda, ka 2018.gadā vispārējās valdības bud?eta deficīts, neietverot fiskālos riskus, būs 0,9% no IKP, 2019.gadā pie nemainīgas politikas un, neietverot fiskālos riskus, tas palielinātos līdz 1,0%, bet 2020. un 2021.gadā samazinātos attiecīgi līdz 0,4% un 0,3% no IKP. Saska?ā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības bud?eta deficīts 2019.gadā nedrīkst pārsniegt 0,9% no IKP un 2020. un 2021.gadā 0,4% no IKP.Ekonomiskā situācija?rējā ekonomiskā videPasaules ekonomika 2017.gadā sasniedza straujāko kāpumu pēdējo se?u gadu laikā, salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu palielinoties par 3,9%, liecina jaunākie SVF dati. Gada laikā izaugsmes prognozes gan pasaulei kopumā, gan īpa?i lielajām attīstītajām valstīm un euro zonai kopumā tika pastāvīgi paaugstinātas, un straujais pieaugums ?ajās valstīs arī noteica kopējās globālās izaugsmes tempu paātrinā?anos. Kopumā pasaules attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsme pērn paātrinājās līdz 2,3%, salīdzinot ar 1,7% 2016.gadā, un īpa?i būtiski izaugsmes tempi kāpa ASV, Vācijā un euro zonā kopumā. Tāpat uzlabojās arī attīstības valstu izaugsme – no 4,4% 2016.gadā paātrinoties līdz 4,7 procentiem 2017.gadā, bet ?eit uzlabojumi nebija tik strauji. ?īnas ekonomikas izaugsme paātrinājās līdz 6,8%, bet Krievija pēc divu gadu krituma sasniedza ap 1,8% IKP pieaugumu.Latvijas lielākajā eksporta tirgū ES pērn pirmo reizi kop? 2007.gada ekonomikas izaugsme tika sasniegta pilnīgi visās dalībvalstīs, un IKP, salīdzinājumā ar 2016.gadu, palielinājās par 2,4%, kas bija straujākais kāpums pēdējo desmit gadu laikā. Izaugsmes paātrinā?anos ES nodro?ināja gan spēcīgi augo?ais iek?zemes pieprasījums, ko veicināja situācijas uzlabo?anās darba tirgū un pozitīvie uz?ēmēju un patērētāju konfidences rādītāji, gan globālās tirdzniecības aktivitātes pieaugums, palielinot ārējo pieprasījumu. ES ekonomiskās konfidences indekss (ESI indekss) gada beigās sasniedza augstāko līmeni kop? 2000.gada un tuvu ?im līmenim saglabājās arī nākamajos mēne?os.Būtisks izaugsmes paātrinājums pērn bija arī lielākajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Lietuvā IKP pieauguma temps paātrinājās no 2,3% līdz 3,8%, Igaunijā – no 2,1% līdz 4,9%, Vācijā no 1,9% līdz 2,2%, Polijā – no 2,9% līdz 4,6%. Vienlaikus divās citās nozīmīgās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs – Lielbritānijā un Zviedrijā – izaugsmes tempi nedaudz pazeminājās. Lielbritānijā to lielā mērā ietekmēja nenoteiktība saistībā ar valsts gaidāmo izstā?anos no ES, bet Zviedrijas ekonomikas izaugsmes tempi iepriek?ējos divos gados jau bija visai augsti, 2017.gadā pazeminoties līdz 2,4%, kas joprojām ir labs izaugsmes temps.2.1.tabula. Lielāko pasaules ekonomiku IKP pieauguma tempi un prognozes, % pret iepriek?ējo gadu201620172018p2019pSalīdzinājumā ar SVF 2017.gada oktobra prognozēm20162017Pasaule3,23,73,93,9+0,2+0,2Attīstītās valstis1,72,32,32,2+0,3+0,4Eurozona1,82,42,22,0+0,3+0,3Lielbritānija1,91,71,51,50,0-0,1ASV1,52,32,72,5+0,4+0,6Japāna0,91,81,20,9+0,5+0,1Kanāda1,43,02,32,0+0,2+0,3Attīstības valstis4,44,74,95,00,00,0?īna6,76,86,66,4+0,1+0,1Indija7,16,77,47,80,00,0Krievija-0,21,81,71,5+0,10,0Arī 2018.gadam visas vado?ās starptautiskās organizācijas prognozē spēcīgu pasaules ekonomikas izaugsmi. Pēc SVF janvāra prognozēm, pasaules ekonomikas izaugsme vēl paātrināsies no 3,7% 2017.gadā līdz 3,9% 2018.gadā, un līdzīgas prognozes par pasaules ekonomikas izaugsmi martā izteica arī OECD. Izaugsmi pasaulē turpinās nodro?ināt augo?ās investīcijas, pasaules tirdzniecības aktivizē?anās un to vēl papildus veicinās nodok?u atvieglojumi ASV, kā arī Vācijas īstenotie fiskālās stimulē?anas pasākumi. Līdzīga pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2019.gadā, kad tā pēc SVF prognozēm tāpat būs 3,9% līmenī. Arī 2018. un 2019.gadā līdzīgi kā 2017.gadā pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu nodro?inās galvenokārt attīstītās valstis, pirmkārt, ASV, kur ekonomikas izaugsme 2018.gadā paātrināsies līdz 2,7%, bet 2019.gadā veidos 2,5%. Euro zonas ekonomikas izaugsme 2018.gadā saglabāsies visai augstā 2,2% līmenī, bet 2019.gadā veidos 2,0%. Spēcīga izaugsme saglabāsies arī Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur tā nākamajos gados būs arī augstāka par ES vidējo.2.1.attēls. Latvijas partnervalstu un ES IKP pieauguma tempi un prognozes, %Kopumā Latvijas septi?u galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidējā svērtā ekonomikas izaugsme 2018.gadā veidos 2,7% un 2019.gadā – 2,3%. Pēdējā gada laikā Latvijas tirdzniecības partnervalstu tāpat kā visas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes ir būtiski uzlaboju?ās, un pa?laik partnervalstīm prognozētā izaugsme 2018.gadam ir par 0,4 procentpunktiem augstāka, nekā tā bija pirms gada, Latvijas Stabilitātes programmas 2017. –2020.gadam sagatavo?anas laikā.Pieaugot pārtikas un energoresursu cenām pasaules tirgū, 2017.gadā samērā būtiski paaugstinājās kopējais inflācijas līmenis pasaulē. Kopumā pasaules attīstītajās valstīs inflācija 2017.gadā veidoja 1,7%, salīdzinot ar 0,8% 2016.gadā, kamēr attīstības valstīs kopējais inflācijas līmenis saglabājās 4,1% līmenī. Naftas cenas pēc naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC lēmuma par ieguves apjomu samazinā?anu 2017.gadā kopumā palielinājās vairāk nekā par 20%, Brent jēlnaftas cenai paaugstinoties līdz vidēji 55 dolāriem par barelu, savukārt neapstrādātās pārtikas cenas pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem 2017.gadā bija kopumā par 8% augstākas nekā pirms gada, īpa?i strauji palielinoties piena cenām.Euro zonā inflācija pērn paaugstinājās līdz 1,5%, salīdzinot ar 0,2 procentiem 2016.gadā, tomēr tā joprojām ir zemāka par Eiropas Centrālās bankas noteikto vēlamo inflācijas līmeni, kas ir tuvu, bet nedaudz zem diviem procentiem. Pamatinflācijai saglabājoties zemai, ko ietekmē salīdzino?i vājā darba tirgus attīstība un ierobe?otais algu pieaugums, kopējo inflācijas dinamiku euro zonā turpinās noteikt galvenokārt energoresursu cenu svārstības. 2018.gadā tā saglabāsies 1,5% līmenī, bet 2019.gadā nedaudz pieaugs, sasniedzot 1,6%. Pasaules attīstītajās valstīs kopumā 2018.gadā gaidāma inflācijas līme?a paaugstinā?anās līdz 1,9 procentiem.Pa?reizējā ekonomiskā situācijaPēc ekonomiskās izaugsmes sabremzē?anās 2016.gadā līdz 2,2%, Latvijas IKP pieauguma temps 2017.gadā ir būtiski paātrinājies, sasniedzot 4,5%, kas ir straujākais kāpums kop? 2011.gada. Ekonomiskās izaugsmes paātrinā?anos 2017.gadā pamatā nodro?ināja augo?ais ārējais pieprasījums un investīciju aktivitātes atjauno?anās Latvijā, pieaugot ES fondu līdzek?u plūsmai, turklāt arī privātais patēri?? pērn bija samērā spēcīgs.Noturīgais iek?ējais pieprasījums nodro?ināja privātā patēri?a pieaugumu, kas 2017.gadā sasniedza 5,1%. Privāto patēri?u veicināja joprojām spēcīgi augo?ā darba samaksa, kas pērn uzrādīja straujāko kāpumu kop? 2008.gada, bezdarba samazinā?anās, kā arī kreditē?anas aktivizē?anās, 2017.gadā turpinot pieaugt mājsaimniecībām jaunizsniegto kredītu apjomam. Pērn palielinājās arī sabiedriskais patēri?? – par 4,1%.Savukārt spēcīgāko izaugsmi pērn uzrādīja investīcijas, ieguldījumiem bruto pamatkapitālā 2017.gadā palielinoties par 16,0%. Pēc stagnācijas 2014. un 2015.gadā un ievērojamā krituma 2016.gadā investīciju kāpumu pērn lielā mērā noteica 2014. – 2020.gada plāno?anas perioda ES fondu investīciju aktivitāte, kas nodro?inās investīciju pieaugumu arī ?ogad un nākamajos gados. Aptuveni pusi (2017.gadā – 45%) no kopējiem ieguldījumiem bruto pamatkapitālā veido ne-finan?u investīcijas, un pērn to apjoms faktiskajās cenās palielinājās par 0,3 mljrd. euro jeb 14,9%, veidojot 2,4 mljrd. euro. Lielākais ne–finan?u investīciju īpatsvars re?istrēts ?ādās nozarēs – valsts pārvalde un aizsardzība (21% no kopējām ne-finan?u investīcijām 2017.gadā), transports un uzglabā?ana (16%) un apstrādes rūpniecība (12%). Ne–finan?u investīciju pieaugums no augstākminētajām nozarēm pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu bija vērojams visās nozarēs, piemēram, investīcijas valsts pārvaldes un aizsardzības sektorā bija par 41,1% augstākas nekā pirms gada, transportā un uzglabā?anā – par 13,5% un apstrādes rūpniecībā – par 3,6% augstākas. Nozīmīgs ne–finan?u investīciju pieaugums – par 114,1% – 2017.gadā tika re?istrēts operācijās ar nekustamo īpa?umu, tādējādi ?ī sektora ne-finan?u investīciju īpatsvars pērn veidoja 9%. Investīciju kāpums tika re?istrēts arī tirdzniecībā un citās īpatsvara zi?ā mazākās nozarēs, tikmēr ne–finan?u investīcijas saruka elektroener?ijas un gāzes apgādes sektorā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos u.c. mazākās nozarēs.2017.gadā atjaunojies arī ienāko?o ?TI apjoms Latvijā, neto plūsmai sasniedzot 640 milj. euro, tādējādi atgrie?oties pie vēsturiski vidējā līme?a pēc būtiska krituma 2016.gadā. Jāatzīmē, ka ienāko?o ?TI apjoms Latvijā 2016.gadā samazinājies līdz 134 milj. euro, ko pamatā ietekmēja vienreizējs faktors – būtisks pa?u kapitāla samazinājums Swedbank AS. Komercbankas lēmums par pa?u kapitāla samazinājumu bija saistīts ar kapitāla struktūras optimizē?anu, tādējādi samazinot pamatkapitālu par 367,9 milj. euro. Lai arī ?is vienreizējais faktors būtiski ietekmēja gan ?TI ienāko?o plūsmu, gan uzkrāto ?TI apjomu, tam nebija nekādas ietekmes uz valsts ekonomikas attīstību, jo komercbankas pamatdarbības apjoms saglabājies iepriek?ējā līmenī un joprojām Swedbank AS ir viena no labāk kapitalizētajām bankām Latvijā. 2017.gadā ienāko?ās ?TI plūsmas apjoma kāpumu galvenokārt noteica investīcijas pieaugums pa?u kapitālā par 979 milj. euro. Papildus tam, 280 milj. euro no savas pamatdarbības pe??as ārvalstu investori ir reinvestēju?i uz?ēmumu tālākā attīstībā. Ta?u, izpildot saistības pret tie?ajiem investoriem un māsas uz?ēmumiem, izmaksājot dividendes un nosedzot kredītsaistības, ienāko?o ?TI plūsma parāda instrumentos bija negatīva jeb 618 milj. euro. Tādējādi ?TI neto plūsma pērnajā gadā bija 640 milj. euro. Kopumā lielākās investīciju ieplūdes bija gāzes apgādes, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, operāciju ar nekustamo īpa?umu un transporta nozarēs, visvairāk no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Luksemburgas.Pozitīvu ietekmi uz 2017.gada IKP un kopējo investīciju dinamiku ir atstāju?as arī ES fondu investīcijas. Saska?ā ar FM novērtējumu, ES fondu investīcijas 2017.gadā IKP izaugsmi palielināja par 1,3%, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriek?ējā gadā. 2014.-2020.gada ES fondu plāno?anas perioda ietvaros ES fondu investīciju apjoms 2017.gadā bija 404 milj. euro pretstatā 225 milj. euro 2016.gadā. Tādējādi, palielinoties ES fondu investīciju plūsmai, palielinājās arī pozitīvā ietekme uz IKP attīstību. Lielāka ES fondu investīciju plūsma atspogu?ojās kopējā investīciju aktivitātē valstī.2017.gadā pre?u un pakalpojumu eksports salīdzināmajās cenās uzrādīja pieaugumu par 4,8%, kas ir nedaudz straujāks kāpums nekā iepriek?ējā gadā. Eksporta pieaugumu nodro?ināja labvēlīgā ārējā ekonomiskā situācija, tai skaitā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tajā pa?ā laikā pre?u un pakalpojumu imports palielinājās vēl straujāk, uzrādot pieaugumu 9,5% apmērā. Tādējādi pērn Latvijas pre?u un pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās par 2,8 procentpunktiem, tirdzniecības deficītam pieaugot līdz 3,7% no IKP.Vērtējot 2017.gadu kopumā, jāsecina, ka situācija starptautiskajā pre?u tirdzniecībā ir manāmi uzlabojusies. Sprie?ot pēc aktuālākajiem statistikas datiem, 2017.gadā pirmo reizi ?ajā desmitgadē pilnīgi visām ES dalībvalstīm, vienlaicīgi bija fiksēts pozitīvs IKP pieaugums, tādējādi palielinot ES kopējo IKP pieaugumu līdz 2,4%, kas arī ir straujākais pēdējos 10 gados. Pērnajā gadā Latvijas pre?u eksporta vērtība uz ES palielinājusies par 7,0% un ar 71,5% īpatsvaru kopējā pre?u eksportā tas bija lielākais Latvijas pre?u noieta tirgus. Kopējais pre?u eksports 2017.gadā palielinājās par 10,0%, sasniedzot 11,4 miljardu euro vērtību. Ar to uzstādīts rekords, gada ietvaros eksporta vērtībai palielinoties līdz augstākajam līmenim kop? statistikas uzskaites sākuma. Jāatzīmē, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas eksportētāji spēju?i kāpināt eksportēto pre?u vērtību tie?i divas reizes.Pre?u eksporta vērtības kāpums tika sasniegts visās lielākajās pre?u kategorijās, bet visbūtiskāk kopējo eksporta kāpumu veicināja lauksaimniecības un pārtikas pre?u, kā arī metālu un to izstrādājumu eksporta kāpums par attiecīgi 19,8% un 22,1%. Labus eksporta pieauguma tempus pērn uzrādīja arī citas pre?u kategorijas – ?īmiskās rūpniecības preces, mehānismi un ierīces, minerālprodukti u.c. Valstu griezumā vērtības zi?ā lielākais eksporta pieaugums 2017.gadā tika sasniegts uz Krieviju – par 36,6% jeb 221 milj. euro, tādējādi Krievija joprojām ierindojas kā tre?ais lielākais Latvijas pre?u eksporta tirgus ar 7,3% īpatsvaru aiz Lietuvas un Igaunijas. Spēcīgs pre?u eksporta kāpums pērn tika fiksēts arī uz ASV, Igauniju un Zviedriju, kamēr lielākie pre?u eksporta vērtības samazinājumi bija eksportā uz tādām valstīm kā Al?īrija, Gibraltārs un Kipra.Tikmēr pre?u importa pieaugums pagāju?ajā gadā bija augstāks par eksporta kāpumu, sasniedzot 14,6%. Ir svarīgi atzīmēt, ka straujāks pre?u importa kāpums 2017.gadā kopumā ir saistīts ar būtiski straujāku ekonomisko izaugsmi. Latvijas ekonomikas izaugsmes temps salīdzināmajās cenās 2017.gadā, salīdzinot ar iepriek?ējo gadu, ir dubultojies, bet faktiskajās cenās pat trīskār?ojies. Straujāka ekonomikas izaugsme atspogu?ojusies arī būtiski augstākā investīciju un būvniecības aktivitātē, tāpēc ir likumsakarīgi, ka pieprasījums pēc tehnikas, metāliem un būvmateriāliem pieaug, tādā veidā stimulējot arī importa pieaugumu. Papildus tam, jāatzīmē, ka Latvijas lidsabiedrība Air Baltic Corporation AS, modernizējot lidaparātu floti, veica būtiskas investīcijas, 2017.gadā papildinot savu floti ar se?ām jaunām lidma?īnām un palielinot pre?u importu kopsummā par 256,5 milj. euro. Atskaitot lidaparātu importu, pre?u importa kāpums 2017.gadā būtu 12,9%. Kopumā pre?u importa pieaugums pērnajā gadā bija fiksēts visās lielākajās pre?u kategorijās, tomēr lielākais un straujākais importa vērtības kāpums ir fiksēts lauksaimniecības un pārtikas precēm, mehāniskajām ierīcēm un precēm, kā arī minerālproduktiem – attiecīgi par 17,0%, 18,4% un 19,7%. Arī pakalpojumu eksports, neskatoties uz būtisko finan?u pakalpojumu eksporta kritumu, pagāju?ajā gadā palielinājās par 6,9%, sasniedzot 4,9 miljardus euro, kas ir visu laiku augstākais pakalpojumu eksporta apjoms. To visbūtiskāk veicināja ie?ēmumu kāpums no transporta pakalpojumu, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksporta. Transporta pakalpojumu eksporta kāpumu pagāju?ā gadā kopumā veicināja gan salīdzino?i stabilie tranzītpārvadājumu apjomi, gan autopārvadājumu pieaugums. Tie?i autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums ārvalstīs par 15,9% jeb 117 milj. euro pērnajā gadā nodro?ināja lielāko devumu gan transporta pakalpojumu eksportā, gan kopējā pakalpojumu eksporta kāpumā. Palielinājusies arī ārvalstniekiem sniegto gaisa un jūras transporta pakalpojumu vērtība, attiecīgi par 9,6% un 4,7%. Ja gaisa transporta pakalpojumu eksporta pieaugumu veicināja lielāks apkalpoto pasa?ieru skaits Rīgas lidostā, tad jūras transporta pakalpojumu eksporta pieaugums ir saistīts ar jūras transporta atbalsta pakalpojumu kāpumu, galvenokārt remontā un citos komerciālajos pakalpojumos. Savukārt ie?ēmumi no kravu pārvadājumiem dzelzce?ā 2017.gadā samazinājās par 7,9%. Nedaudz straujāk nekā 2016.gadā, pērnajā gada turpināja palielināties arī citu pakalpojumu eksporta vērtība, piemēram, palielinājies informācijas un datorpakalpojumu, kā arī būvniecības pakalpojumu eksports – attiecīgi par 31,2% un 38,3%. Neskatoties uz to, ka 2017.gadā iebrauku?o viesu skaits Latvijā ir pieaudzis un palielinājies arī to uzturē?anās ilgums, ārvalstu viesu tēri?i kopumā saglabājās iepriek?ējā gada līmenī, mazinoties vien par 0,1%. Saistībā ar stingrākam prasībām noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijas un terorisma finansē?anas novēr?anas jomā, kā arī saistībā ar ieviestajām sankcijām pret atsevi??ām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, finan?u pakalpojumu eksporta vērtība 2017.gadā samazinājās par 16,9% jeb 75 milj. euro. To apliecina fakts, ka sniegto finan?u pakalpojumu eksports ārpus ES rezidentiem samazinājies par 68 milj. euro, kamēr ES rezidentiem vien par 6 milj. euro. Pakalpojumu importa pieaugums 2017.gadā bija nedaudz straujāks par eksporta pieaugumu, to vērtībai palielinoties par 8,7%. Ta?u naudas izteiksmē pakalpojumu eksporta kāpums par 315 milj. euro tomēr bija lielāks nekā importa pieaugums par 212 milj. euro, salīdzinot ar iepriek?ējo gadu. Arī pakalpojumu importu galvenokārt veicināja visi transporta pakalpojumi veidi, iz?emot dzelzce?a transporta pakalpojumus. Kopējais transporta pakalpojumu imports palielinājies par 11,8%. Papildus tam pieauga arī informācijas, būvniecības un finan?u pakalpojumu imports. Lai arī Latvijas iedzīvotāju tēri?i ārvalstīs pērnajā gadā palielinājās vien par 1,8%, kopā ar transporta pakalpojumiem tie veido lielāko da?u no kopējā pakalpojumu importa. Kopējā pakalpojumu importā 30,5% jeb 806 milj. euro veido transporta pakalpojumi un 24,2% jeb 639 milj. euro Latvijas iedzīvotāju tēri?i ārvalstīs. Teko?ais konts2017.gadā saistībā ar pre?u konta deficīta pieaugumu teko?ā konta bilance k?uva negatīva. Pēdējos gados tie?i pre?u eksporta un importa svārstības nosaka teko?ā konta dinamiku. Ja 2016.gadā būtisks pre?u importa vērtības kritums bija galvenais iemesls teko?ā konta pārpalikuma pieaugumam līdz 342 milj. euro, tad 2017.gadā teko?ā konta deficīta palielinājumu līdz 204 milj. euro noteica būtiskais pre?u importa kāpums. Tādējādi pērnajā gadā teko?ā konta deficīts veidoja 0,8% no nominālā IKP. Teko?ā konta deficīta pieaugums kopumā atbilst straujākai tautsaimniecības attīstībai un nenorāda uz ekonomikas pārkar?anu. Teko?ā konta deficītu pilnā apmērā nosedz ienāko?ās ES fondu investīcijas kapitāla kontā. Papildus tam, Latvijas maksājumu bilances teko?ajā kontā pēdējo trīs gadu vidējais līmenis (0,1% pārpalikums no nominālā IKP) ir būtiski zemāks nekā ES agrās brīdinā?anas mehānismā noteiktais slieksnis (-4% no IKP), kas ir viens no makroekonomikas nesabalansētības identificē?anas rādītājiem. 2.2.attēls. Latvijas maksājumu bilances teko?ā konta komponentes (milj. euro) un teko?ais un kapitāla konti procentos no IKPEkonomikas attīstības tempu paātrinājums, kas aizsākās vēl 2016.gadā beigās gan Latvijā, gan Latvijas nozīmīgākajās partnervalstīs, veicinājis strauju ārējās tirdzniecības pieaugumu. Lai arī pre?u eksporta vērtība palielinājās par 10%, importa kāpums bija vēl straujāks, tādējādi palielinot pre?u konta deficītu un teko?ā konta bilanci kopumā. Pre?u konta deficīts pērnajā gadā pieauga par 684 milj. euro un veidoja 2?602 milj. euro. Arī pakalpojumu ārējā tirdzniecība 2017.gadā bija aug?upejo?a, tomēr pakalpojumu eksporta kāpums absolūtajā izteiksmē bija straujāks par importu, līdz ar to palielinot pakalpojuma konta pārpalikumu par 104 milj. euro līdz 2?245 milj. euro. Pakalpojumu konta pārpalikums nedaudz samazināja pre?u konta deficītu, tādējādi neto ārējā tirdzniecības bilance kopumā 2017.gadā bija ar mazāku, 357 milj. euro, deficītu. Salīdzino?i, 2016.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija ar 223 milj. euro pārpalikumu.Sākotnējo ienākumu konta bilance 2017.gadā pasliktinājās par 120 milj. euro, tādējādi veidojot konta deficītu 182 milj. euro apmērā. Deficīta pieaugumu galvenokārt noteica ārvalstu rezidentu gūto ienākumu pieaugums par iepriek? veiktajām investīcijām Latvijā. Savukārt, augstākas ienāko?ās ES Zivsaimniecības fonda un Eiropas Sociāla fonda investīcijas, kā arī Latvijas rezidentu gūto ienākumu ārvalstīs pārvedumu pieaugums veicināja otrreizējo ienākumu konta pārpalikuma pieaugumu par 154 milj. euro līdz 334 milj. euro, tādā veidā pilnībā kompensējot deficīta pieaugumu sākotnējo ienākumu kontā. Nozaru griezumā lielāko pozitīvo devumu IKP pieaugumā 2017.gadā nodro?ināja apstrādes rūpniecība un būvniecība. Apstrādes rūpniecība pērn uzrādīja straujāko izaugsmi kop? 2011.gada, nozares radītajai pievienotajai vērtībai pērn salīdzinājumā ar gadu iepriek? pieaugot par 8,0%. Apstrādes rūpniecības izaugsme pērn bija visaptvero?a, bet lielāko pozitīvo devumu nodro?ināja straujais izlaides apjomu kāpums ma?īnbūvē un metālapstrādē, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ra?o?anā. Stabila attīstība bija vērojama arī divās lielākajās apstrādes rūpniecības apak?nozarēs – kokapstrādē un pārtikas produktu ra?o?anā, kurās tika sasniegts attiecīgi 2% un 4% pieaugums. Atjaunojoties investīciju aktivitātei, būvniecības nozare 2017.gadā pieauga par 19,4%. ?o kāpumu nodro?ināja ne tikai straujāka ES fondu investīciju ieplūde, veicinot in?enierbūvju celtniecību, bet arī augo?ās investīcijas sektoros, kur tradicionāli dominē privātās investīcijas, tostarp biroju ēku, tirdzniecības ēku, degvielas uzpildes staciju būvniecībā. Tādējādi in?enierbūvju celtniecības apjomi faktiskajās cenās pērn bija par 31,9% augstāki nekā pirms gada un nedzīvojamo ēku būvniecība gada laikā pieauga par 23,5%, tikmēr dzīvojamo māju celtniecībā pērn re?istrēts kritums par 7,9%.Negaidīti labus rezultātus 2017.gadā uzrādīja transporta un uzglabā?anas nozare, kas, neskatoties uz krīto?ajiem tranzīta apjomiem, spēja sasniegt 7,3% pieaugumu. Tas tāpat kā apstrādes rūpniecībai bija straujākais kāpums pēdējo se?u gadu laikā. Transporta nozares pieaugumu pērn nodro?ināja augo?ie autotransporta kravu pārvadājumi, kā arī lidostas un jūras pasa?ieru pārvadājumu straujais kāpums, kamēr kravu pārvadājumu apjoms dzelzce?ā samazinājās par 7,9% un kravu apgrozījums ostās – par 2,0%. Pērn labu pieaugumu uzrādīja arī lielākā Latvijas tautsaimniecības nozare – tirdzniecība, nozares pievienotajai vērtībai palielinoties par 5,2%, ko veicināja privātā patēri?a kāpums. 2017.gadā pievienotās vērtības pieaugumu uzrādīja arī daudzas citas ar iek?ējo pieprasījumu saistītas nozares – informācijas un komunikācijas pakalpojumi palielinājās par 6,2%, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – par 6,0%, izglītība – par 5,5%, valsts pārvalde un aizsardzība – par 3,6%.Vienīgā nozare, kas 2017.gadā piedzīvoja kritumu, bija finan?u un apdro?inā?anas darbības, kas salīdzinājumā ar 2016.?gadu samazinājās par 16,6%. Nozares kritums saistīts galvenokārt ar nerezidentu apkalpo?anas biznesa samazinā?anos Latvijā. ?pa?i strauj? kritums finan?u pakalpojumu nozarei bija ceturtajā ceturksnī, kad tas salīdzinājumā ar iepriek?ējā gada ceturto ceturksni sasniedza 26,0%. Pēc uzlabojumiem 2016.gadā, pērn atkal pasliktinājās komercbanku kredītportfe?a stāvoklis, 2017.gada beigās, salīdzinot ar 2016.gada beigām, kopējam kredītportfelim samazinoties par 4,6% un veidojot 14,4 mljrd. euro. Rezidentu kredītportfelis pērn saruka par 2,8%, tikmēr nerezidentu kredītportfe?a kritums bija straujāks – par 14,0%. Jāatzīmē, ka rezidentu īpatsvars kopējā kredītportfe?a struktūrā ir krietni lielāks, 2017.gada nogalē veidojot 86,1%, kas ir 12,4 milj. euro, kamēr nerezidentu kredītporfe?a īpatsvars gada laikā samazinājās par 1,5 procentpunktiem un veidoja 13,9% jeb 2 milj. euro. 2017.gada laikā turpināja uzlaboties komercbanku portfe?a kvalitāte, jo ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī saruka jau līdz 4,1%. Kredītportfe?a kvalitātes uzlabo?anos nodro?ināja izmai?as rezidentu kredītu portfelī, kur virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars no 3,5% 2016.gada beigās saruka līdz 2,9% pērnā gada beigās. Tikmēr nerezidentu virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars pieauga no 9,6% līdz 11,1%. 2017.gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms veidoja 2,5 mljrd. euro, kas ir kritums par 23,9%, salīdzinot ar 2016.gadu. Tai skaitā rezidentiem jaunizsniegto kredītu apjoms saruka par 24,0% un nerezidentiem – par 23,6%. Jāatzīmē, ka rezidentu jaunizsniegto kredītu kritumu pērn noteica rezidentu uz?ēmumiem no jauna izsniegto kredītu sarukums. Pēc būtiskā pieauguma 2016.gadā uz?ēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 38,0%, atgrie?oties 2015.gada līmenī. Tikmēr mājsaimniecībām jaunizsniegto kredītu apjoms turpināja pieaugt – par 13,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu, īpa?i pieaugot kredītiem mājok?a iegādei un remontam. Savukārt nerezidentiem jaunizsniegto kredītu apjoms sarūk jau kop? 2015.gada 4.ceturk??a. Uz 2017.gada beigām noguldījumi Latvijas komercbankās kopumā veidoja 20,3 mljrd. euro, kas salīdzinājumā ar gadu iepriek? ir kritums par 5,1%. ?o samazinājumu noteica nerezidentu noguldījumu sarukums par 12,0% saistībā ar FKTK īstenoto nerezidentu segmenta stingrāku uzraudzību un cī?u ar noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizāciju un terorisma finansē?anu. Tajā pa?ā laikā rezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās saglabājās iepriek?ējā gada līmenī. Uz pagāju?ā gada beigām nerezidentu noguldījumu īpatsvars samazinājās līdz 39,7% no visiem noguldījumiem, ?im īpatsvaram pakāpeniski sarūkot jau kop? 2015.gada, kad 2015.gada pirmā ceturk??a beigās nerezidentu noguldījumi veidoja 54,8%. No visiem ne–banku noguldījumiem 0,9% veidoja ilgtermi?a (ilgāk par 5 gadiem) noguldījumi, un to apjoms gada laikā samazinājās par 23,0%, ko noteica gan rezidentu, gan nerezidentu ilgtermi?a noguldījumu kritums.2017.gadā vidējā inflācija Latvijā palielinājās līdz 2,9%, kas salīdzinājumā ar iepriek?ējiem gadiem, kad inflācija svārstījās ap nulli, ir uzskatāms par samērā spēcīgu pieaugumu. Straujāks patēri?a cenu kāpums bija fiksēts gada pirmajā pusē, kad vidējā inflācija bija 3,1%. Ta?u, mazinoties pārtikas un degvielas cenu kāpumam, gada otrajā pusē lēnāks k?uva arī patēri?a cenu pieaugums, ?ajā periodā veidojot vidēji 2,7%. Lielāko devumu patēri?a cenu izmai?ās 2017.gadā kopumā noteica pārtikas cenu kāpums, īpa?i palielinoties piena un e??as produktu cenām. Augstākas naftas cenas pasaules tirgos nekā 2016.gadā tie?ā veidā ietekmēja degvielas cenu kāpumu Latvijā. Kopumā pērn pre?u cenas bija par 2,8% augstākas nekā 2016.gadā, un to pamatā ietekmēja ārējie faktori. Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk atspogu?o ekonomiskās norises Latvijas tirgū, 2017.gadā palielinājās par 3,2%. Spēcīgāks darba samaksas un privātā patēri?a kāpums 2017. gadā palielināja pamatinflāciju līdz 1,6%, no 0,7% 2016.gadā.Bezdarba līmenis Latvijā 2017.gadā samazinājās straujāk nekā iepriek?ējā gadā, pēc darbaspēka apsekojuma veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Iepriek?ējā gadā bezdarba līmenis bija samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Arī re?istrētā bezdarba līmenis 2017.gadā samazinājās straujāk, ko līdzās straujākai ekonomikas izaugsmei ietekmēja arī izmai?as likumdo?anā, pagarinot periodu, ko nepiecie?ams nostrādāt, lai kvalificētos bezdarbnieka pabalsta sa?em?anai. Re?istrētā bezdarba līmenis 2017.gada decembra beigās bija 6,8%, – par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā 2016.gada beigās. Savukārt re?istrēto bezdarbnieku skaits 2017.gada laikā saruka par 19,4% līdz 63,1 tūkstotim decembra beigās.2017.gadā pēc gada pārtraukuma palielinājies arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaudzis par 0,2%, sasniedzot 894,8 tūksto?us. Kā liecina statistika par aiz?emtajām darba vietām, darba vietu skaits 2017.gadā visvairāk pieaudzis būvniecības nozarē – par 7,3% un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 5,4%, savukārt tirdzniecībā, finan?u pakalpojumos un nekustamā īpa?uma nozarē aiz?emto darba vietu skaits nedaudz samazinājies – attiecīgi par 1,0%, 1,4% un 0,5%. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi ekonomikā audzis pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt piedāvājumu ierobe?o krīto?ais darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Rezultātā pagāju?ajā gadā samērā strauji pieaudzis brīvo darba vietu skaits, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājies par 2,6 tūksto?iem jeb 17,9%. Visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars 2017.gadā bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdro?inā?anas nozarē – 4,6%, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē un būvniecības nozarē – 2,3% no visām darba vietām.Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi arī darba samaksas kāpums 2017.gadā k?uva straujāks. Salīdzinot ar iepriek?ējo gadu, vidējā mēne?a bruto darba samaksa palielinājās par 7,9%, sasniedzot 926 euro. Straujākais darba samaksas pieaugums pērn bija privātajā sektorā, kur vidējā alga palielinājās par 8,3%, bet sabiedriskajā sektorā darba samaksa pieauga par 7,4%. Tomēr augstāks vidējās algas līmenis joprojām ir sabiedriskajā sektorā, kur vidējā alga 2017.gadā bija 951 euro, kamēr privātajā sektorā tā veidoja 915 euro. Reālās neto darba samaksas pieaugums 2017.gadā k?uva nedaudz lēnāks, ko noteica augstākais inflācijas līmenis, un reālā darba samaksa palielinājās par 4,0%.Pagāju?ajā gadā straujākie bruto darba samaksas pieaugumi re?istrēti profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kā arī izglītības nozarē – par attiecīgi 11,8% un 10,3%. Darba algas samazinājums pērn netika fiksēts nevienā nozarē, savukārt vājākie algas pieaugumi biju?i nekustamā īpa?uma nozarē un citu pakalpojumu nozarē strādājo?ajiem. Augstākā bruto darba samaksa pērn saglabājusies finan?u un apdro?inā?anas darbību sektorā – 1?921 euro, kamēr izmitinā?anas un ēdinā?anas pakalpojumos tā bijusi vairāk nekā trīs reizes zemāka – 634 euro. Kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme pērn bija ?oti laba, uzrādot vienu no spēcīgākajiem IKP pieauguma tempiem ES. Izaugsmi noteica vairāku iek?ējo un ārējo faktoru apvienojums, un rezultātā pieaugums tika re?istrēts gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Turklāt ir vērojami labi priek?nosacījumi salīdzino?i straujai ekonomikas izaugsmei ?ogad, saglabājoties labvēlīgai ārējai videi un turpinoties ES fondu investīciju ieplūdei.Makroekonomiskās attīstības scenārijsMakroekonomiskās attīstības scenārijs vidējam termi?am par 2018. – 2021.gadu tika izstrādāts 2017.gada februārī. Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM organizēja diskusijas ar Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, kā arī ar EK un SVF ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju vidējā termi?a prognozes prezentētas arī Fiskālās disciplīnas padomei, kas 2018.gada 14.februārī tās apstiprināja.Kā bāzi ārējai ekonomiskajai videi, kas ir pamatā Latvijas eksporta prognozēm, tika izmantotas EK un SVF jaunākās 2018.gada ziemas prognozes. Atbilsto?i EK prognozei ES dalībvalstu IKP pieaugs 2018.gadā vidēji par 2,3% un 2019.gadā par 2%, kas ir attiecīgi par 0,2 un 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriek?ējās prognozēs. Kopumā visu Latvijas tirdzniecības partnervalstu IKP prognozes ?iem gadiem, salīdzinot ar iepriek?ējām prognozēm, tika palielinātas, kas ir arī saskanīgas ar ES ekonomiskā sentimenta indeksa straujo pieaugumu. Tādējādi FM prognozes pamatotas pie?ēmumā, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, tai skaitā Krievijas, ekonomiskā attīstība 2018.gadā būs straujāka, nekā tika prognozēts 2017.gada jūnijā, gatavojot ekonomiskās prognozes ?ā gada bud?etam.Tiek prognozēts, ka pre?u un pakalpojumu eksports pieaugs nedaudz straujāk nekā ārējais pieprasījums, progno?u periodā pieaugumam svārstoties nedaudz zem 4% gadā. Savukārt pre?u un pakalpojumu imports ?ogad palielināsies par 7,6%, pārsniedzot eksporta pieaugumu, ko ietekmēs arī nacionālās aviokompānijas Air Baltic jauno lidma?īnu imports. ?emot vērā straujāku ekonomisko attīstību un investīciju pieaugumu, importa pieaugums vidējā termi?ā būs nedaudz straujāks nekā eksporta pieaugums.2.2.tabula. Izaugsme un ar to saistītie faktoriEKS Kods2017201742018p2019p2020p2021pmilj. euroPieaugums %1. IKP 2010.gada cenāsB1*g227924,54,03,43,02,92. IKP faktiskajās cenāsB1*g268517,77,26,55,85,4IKP pēc izlietojuma 2010.gada cenās3. Privātais patēri??P3143955,16,13,52,82,64. Sabiedriskais patēri??P338414,13,12,82,82,65. Kopējā pamatkapitāla veido?anaP51455416,011,29,07,17,06. Krājumu pārmai?as un vērtslietu iegādeP52+P53862-----7. EksportsP6141894,44,03,93,83,88. ImportsP7150499,27,64,74,64,5Ieguldījums IKP izaugsmē9. Kopējais iek?zemes pieprasījums6,86,64,63,93,710. Krājumu pārmai?as un vērtslietu iegāde P52+P530,8-0,1-0,50,00,011. Eksporta-importa bilanceB11-3,1-2,5-0,8-0,8-0,8Pēc zemajiem investīciju apjomiem 2016.gadā, pērn investīciju (kopējā pamatkapitāla veido?anas) pieaugumu būtiski ietekmēja ES fondu ievie?anas atsāk?anās. Strauja ES fondu investīciju ieplūde tiek novērota arī 2018.gada sākumā, kas dod pamatu uzskatīt, ka arī 2018.gadā ES fondu ievie?ana nozīmīgi ietekmēs investīciju apjomu, un turpinās pieaugt arī 2019. un 2020. gadā. Scenārijs paredz arī investīciju pieaugumu, balstoties un uz?ēmumu pa?u resursiem un uz?ēmumiem izsniegto kredītu pieaugumu. Tā kā ne–bankām izsniegto kredītu apjoms jau pēdējos trīs gadus praktiski vairs nesamazinās, tad ir sagaidāms, ka līdz ar pozitīvu kreditē?anas pieaugumu straujāk pieaugs arī investīcijas. Tādējādi paredzams, ka investīciju pieauguma tempi pārsniegs kopējos ekonomikas attīstības tempus – 2018. gadā tie sasniegs 11,2% un 2019.gadā 9%.Privātā patēri?a attīstība vidējā termi?ā būs cie?i saistīta ar norisēm darba tirgū un nodok?u reformas pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem. Tādējādi privātā patēri?a pieaugums 2018.gadā tiek prognozēts 6,1% apmērā. Turpmākajos gados darba samaksas pieauguma tempiem k?ūstot nedaudz lēnākiem, mazināsies arī privātā patēri?a pieauguma temps, samazinoties nedaudz zem IKP pieauguma tempa. Atbilsto?i prognozēm darba samaksas pieaugums vidējā termi?ā saglabāsies tuvu produktivitātes pieaugumam, 2018.gadā to vēl nedaudz pārsniedzot.Saska?ā ar bāzes scenāriju Latvijas IKP 2018. un 2019.gadā palielināsies attiecīgi par 4,0% un 3,4%, (Stabilitātes programmā 2016. – 2019.gadam prognozētais IKP pieaugums bija 2017.gadā 3,3% un 2018.gadā 3,4%). Paredzams, ka iek?zemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes veicinātājs 2018. un 2019.gadā. Tālākajos gados IKP pieauguma tempi pakāpeniski mazināsies līdz 3% 2020.gadā, tuvojoties potenciālajam izaugsmes līmenim.InflācijaPatēri?a cenas izmai?as 2017.gadā sasniedza straujāko kāpumu kop? 2012.gada, vidēji gadā palielinoties par 2,9%, salīdzinot ar 2016.gadu. Pērnā gada patēri?a cenu līmenim bija ?oti raksturīga iezīme, ka cenu svārstības pamatā ietekmēja ārējie faktori. Pārtikas un naftas cenu palielinājums pasaules tirgos, ko pamatā noteica piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaro?ana, atstāja iespaidu arī uz inflāciju Latvijā. Tā, pārtikas cenu kāpums Latvijā 2017.gadā izskaidro gandrīz pusi no patēri?a cenu pieauguma kopumā. Pārtikas cenas vidēji palielinājās par 6,0%, tajā skaitā piena produktu, svaigo dārze?u un sviesta cenas attiecīgi pieauga par 11,9%, 11,3% un 48,7%. Jāatzīmē, ka arī ES kopumā pārtikas cenas bija viens no noteico?ajiem faktoriem inflācijas palielinājumam. Arī kaimi?valstīs, Lietuvā un Igaunijā 2017.gadā pārtikas cenas palielinājās attiecīgi par 3,6% un 5,7%. Atbilsto?i ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē 2017.gadā palielinājās par 8,1%, visstraujāk palielinoties tie?i piena produktu cenām. Piena produktu piedāvājums starptautiskajos tirgos pērnajā gadā nedaudz samazinājās, piedāvājuma un pieprasījuma pusēm līdzsvarojoties, kas ietekmēja cenas paaugstino?ā virzienā.Patēri?a cenu kāpumu pērnajā gadā ietekmēja arī būtisks degvielas cenu pieaugums par 8,3%. Izteikts degvielas cenu kāpums bija fiksēts tie?i gada sākumā, kad gada pirmajā ceturksnī degviela bija par 17,3% dārgāka nekā iepriek?ējā gada attiecīgajā periodā. Turpmākajos mēne?os degvielas cenu pieaugums mazinājās, un decembrī gada kāpums bija jau vairs tikai 4,8%. Ja 2016.gadā vidējā naftas cena par vienu barelu bija 43,5 ASV dolāri, tad 2017.gadā vidējā cena palielinājusies līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, tādējādi tas tie?ā veidā ietekmēja degvielas cenas arī Latvijā. Jāatzīmē, ka 2017.gadā degvielas cenas palielinājās pirmo reizi kop? 2013.gada, bet vēl aptuveni par 20% atpaliek no vēsturiski augstākās degvielas cenas, kura bija fiksēta 2012.gadā. 2017.gada laikā izteiktu aug?up vērstu tendenci cenu pārmai?ās radīja būtiskais apdro?inā?anas pakalpojumu cenu pieaugums par 28,6%, ko galvenokārt noteica transportlīdzek?u īpa?nieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdro?inā?anas cenu pieaugums. Turklāt stabils cenu pieaugums visa pērnā gada garumā bija fiksēts telekomunikāciju, veselības aprūpes un ēdinā?anas pakalpojumiem.Pērnajā gadā notiku?ās nodok?u izmai?as arī radīju?as nelielu papildu inflācijas efektu. Pēc FM aprē?iniem, apmēram 0,3 procentpunktus no patēri?a cenu kāpuma 2017. gadā deva akcīzes nodok?u izmai?as alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kā arī 21% PVN likmes piemēro?ana namu apsaimniekotājiem. Pievienotās vērtības nodoklis namu apsaimniekotājiem tika ieviests no 2016.gada 1.jūlija, līdz ar to paaugstino?a ietekme uz inflāciju bija novērojama arī pērnā gada pirmajā pusē.2018.gada janvārī un februārī patēri?a cenas pieauga attiecīgi par 2,0% un 1,8% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu. Zīmīgi, ka at??irībā no iepriek?ējā gada tendencēm, kad patēri?a cenu pieaugumu noteica galvenokārt pārtikas cenu kāpums, tad ?ā gada sākumā cenu izmai?u struktūra ir sabalansētāka starp pārtikas, energoresursu un atsevi??u biznesa (komerciālo) pakalpojumu cenu pieaugumu.Pārtikas cenas ?ā gada janvārī gada laikā palielinājās par 2,2% un par 1,3% februārī. Pārtikas pre?u cenu pieaugumu noteica ga?as, piena un e??as izstrādājumu, it īpa?i sviesta, cenu kāpums. Tajā pa?ā laikā dārze?u un cukura cenas samazinājās. Jāatzīmē, ka ga?as, piena un e??as izstrādājumu cenu pieaugums ?ā gada sākumā ir pērnā gada augstā cenu pieauguma atska?as. Sasniegtās augstās bāzes dē? pērnā gadā beigās, arī ?ā gada pirmajos divos mēne?os un visticamāk arī turpmākajos mēne?os ga?as, piena un e??as izstrādājumu cenas gada izteiksmē turpinās palielināties. Ta?u jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenu spiediens uz vidējo inflāciju līdz ?ā gada vidum mazināsies. Arī ?ogad pārtikas cenu izmai?as nosaka tendences pasaules tirgos un, sprie?ot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem par neapstrādātās pārtikas cenām pasaulē, pārtikas cenu indekss ?ā gada janvārī un februārī samazinājās attiecīgi par 3,2% un 2,7%, krītoties galvenokārt, cukura, piena un e??as izstrādājumu cenai. Ar laika nobīdi līdzīgu tendenci varēs novērot arī Latvijā. Pārtikas cenu stabilizāciju atspogu?o tas, ka, salīdzinot ar iepriek?ējo mēnesi, decembrī un janvārī pārtikas cenas kopumā praktiski nemainījās. 2.3.attēls. Gada inflācija pēc izcelsmes avota2018.gada sākumā turpināja palielināties arī ar energoresursiem saistīto pre?u un pakalpojumu cenas. Tā, saistībā gan ar augstākām naftas cenām pasaules tirgos, gan ar palielināto akcīzes nodok?a likmi degvielai, sākot no ?ā gada sākuma, janvārī degvielas cenas, salīdzinot ar 2017.gada janvāri, palielinājās par 4,3% un februārī – par 5,2%, salīdzinot ar 2017.gada februāri. Papildus tam dārgāka k?uva arī gāze un siltumener?ija.No citiem pakalpojumiem, kuri palielināja vidējo inflāciju, jāatzīmē vēl veselības aprūpes pakalpojumu cenu kāpums par 4,0% vidēji pirmajos ?.g. divos mēne?os, ko pamatā noteica ambulatoro pakalpojumu cenu izmai?as. Dārgāki k?uva arī izmitinā?anas un restorānu pakalpojumi, kā arī autotransportlīdzek?u apdro?inā?anas pakalpojumi. Kopumā visi pakalpojumu veidi, kuri tiek iek?auti patēri?a grozā, sadārdzinājās vidēji par 3,3% janvārī un par 3,6% februārī, salīdzinot ar iepriek?ējā gada attiecīgo periodu.Atbilsto?i FM prognozēm 2018.gadā patēri?a cenas vidēji palielināsies par 2,8%. Pārtikas cenu pieauguma devums kopējā inflācijā būs mazāks nekā pērnajā gadā, ta?u arī 2018.gadā tie?i ?ī patēri?a produktu kategorija nodro?inās lielāko devumu patēri?a cenu kāpumā. Augstākas naftas cenas pasaules tirgos un akcīzes nodok?a likmes palielinā?ana degvielai arī ?ogad palielinās degvielas cenas. No ?ā gada marta arī alkoholiskajiem dzērieniem un no jūlija tabakas izstrādājumiem palielināsies akcīzes nodok?a likme. Atbilsto?i FM novērtējumam, akcīzes nodok?a likmju palielinā?ana degvielas, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem 2018.gadā kopumā palielinās vidējo inflāciju par 0,9 procentpunktiem. Savukārt, PVN samazinājums Latvijai raksturīgiem dārze?iem un aug?iem līdz 5%, samazinās 2018.gada vidējo inflāciju par 0,1 procentpunktu. Līdz ar stabili augo?o darba samaksu turpinās palielināties arī komerciālo pakalpojumu cenas, it īpa?i veselības pakalpojumu, restorānu un izmitinā?anas, ka arī atpūtas pakalpojumu cenas. Savukārt, vidējā termi?ā inflācija mazināsies līdz 2,4% 2019.gadā un līdz 2,1% 2020.–2021.gadā. Sagaidāms, ka izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos būs minimālas, līdz ar to pārtikas un energoresursu cenu spiediens uz patēri?a cenām Latvijā būs mērens. Darbaspēka pieejamības trūkums uzturēs augstu darba samaksas kāpumu, kas tie?ā veidā veicinās arī pakalpojumu cenu pieaugumu. Papildus tiek plānots, ka arī 2019.gadā tiks palielināta akcīzes nodok?a likme tabakai un alkoholam, un 2020.gadā vēlreiz palielinās akcīzi tabakai, alkoholam un arī degvielai. Darba tirgusLīdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi 2017.gadā atkal sāka palielināties tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, tam pieaugot par 0,2% līdz 894,8 tūksto?iem. Straujāka k?uva arī bezdarba samazinā?anās, bezdarba līmenim pēc darbaspēka apsekojuma krītoties par 0,9 procentpunktiem līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Lai gan pieprasījums pēc darbiniekiem ir pieaugo?s, nodarbinātības straujāku kāpumu ierobe?o krīto?ais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un 2017.gadā, līdztekus strādājo?o skaita pieaugumam, visai būtiski palielinājies arī brīvo darba vietu skaits.Arī vidējā termi?ā darba tirgus attīstību vienlaikus turpinās noteikt gan straujāka ekonomikas izaugsme, gan krīto?ais darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, kad pēdējo gadu laikā 15 – 74 gadus veco iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies vidēji par 1,8% gadā. Attiecīgi turpinās palielināties iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, kas jau 2017.gadā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija jau 68,9% no visiem 15 – 74 gadus vecajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu ekonomiskās aktivitātes līmenis 2017.gadā bija pieaudzis par 0,7 procentpunktiem. Arvien augstāko iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū veicina gan augo?ais pieprasījums pēc darbiniekiem un algu līmenis, kad vidējā darba samaksa pērn pieauga straujākajā tempā kop? 2008.gada, gan pensionē?anās vecuma pakāpeniskā paaugstinā?ana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmai?as, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jaunie?u īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem. Vienlaikus kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits vairs būtiski nepalielināsies. 2018.gadā, pēc FM prognozēm, tas pieaugs tikai par 0,1% līdz 896 tūksto?iem un ?ādā līmenī saglabāsies arī nākamajos divos gados.2.4.attēls. Nodarbinātība un bezdarbs 2008. – 2021.gadāKopumā laikā kop? ekonomiskās krīzes augstākā punkta 2010.gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 45,3 tūksto?iem jeb 5,2%, bet joprojām ir būtiski – par 161,4 tūksto?iem jeb 15,3% zemāks par 2007.gadā sasniegto līmeni, kam par pamatu ir gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan augstā emigrācija pēc krīzes laikā. Pēdējos gados no Latvijas gadā izbrauc ap 20 tūksto?iem cilvēku, bet kopējais 15 – 74 gadus veco iedzīvotāju skaits gadā samazinās aptuveni par 25 tūksto?iem. Straujāks sagaidāmais iedzīvotāju ienākumu pieaugums tuvākajos gados var ierobe?ot emigrācijas procesus, bet nodarbināto skaitu joprojām turpinās ietekmēt demogrāfiskie procesi, kad no darba tirgus izejo?o cilvēku skaits pārsniegs tajā ienāko?o jaunie?u skaitu.Bezdarba līmenis vidējā termi?ā turpinās arvien samazināties, ko tāpat noteiks straujāka ekonomikas izaugsme un ietekmēs iedzīvotāju skaita samazinā?anās 15 – 74 gadu vecuma grupā. Pēc FM prognozēm, 2018.gadā bezdarba līmenis samazināsies līdz 8,0%, bet laikā līdz 2021.gadam pakāpeniski noslīdēs līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.2.5.attēls. Produktivitātes un reālās darba samaksas izmai?as, % pret iepriek?ējo perioduSagaidāms, ka mēne?a vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija palielinājusies par 7,9%, 2018.gadā palielināsies tikpat strauji – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 1?000 euro. Straujo algas pieaugumu noteiks augo?ais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018.gada 1.janvāra, kā arī valsts bud?etā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 2019.gadā pēc FM prognozēm darba samaksas pieauguma temps k?ūs nedaudz lēnāks, veidojot 6,0%, bet pēc tam pakāpeniski pazemināsies līdz 5% 2021.gadā.Neskatoties uz straujāku darba samaksas pieaugumu 2017.gadā, pagāju?ajā gadā pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā darba samaksas pieaugums vairs nav būtiski pārsniedzis produktivitātes kāpumu, kas ir būtiski, lai Latvija nezaudētu savu starptautisko konkurētspēju. To ir nodro?inājusi spēcīgāka ekonomikas izaugsme un straujāks produktivitātes pieaugums, un arī turpmākajos gados FM sagaida, ka darba samaksas kāpums kopumā būs atbilsto?s produktivitātes pieaugumam, 2018.gadā vienreizēju faktoru ietekmē gan to vēl nedaudz pārsniedzot.Ekonomikas cikliskā attīstībaLīdzīgi kā ES arī Latvijas ekonomikas attīstība ir aug?upejo?ā cikla da?ā, par ko liecina straujāka nekā gaidīts ekonomiskā izaugsme 2017.gadā un krīto?s bezdarba līmenis. Saska?ā ar FM aprē?iniem potenciālā IKP izaugsme vidējā termi?ā būs 3,2 – 3,4% apmērā.IKP potenciālo izaugsmi ierobe?o darbaspēka trūkums un zemais investīciju līmenis. Demogrāfiskās situācijas dē? nodarbinātībai progno?u periodā būs neitrāla ietekme. Tāpēc potenciālo izaugsmi pamatā noteiks kapitāla un kopējās faktoru produktivitātes pieaugums.Jau līdz 2016.gadam potenciālo izaugsmi bremzēja arī zemais investīciju līmenis, bet 2016.gadā bruto pamatkapitāla veido?ana samazinājās par 15,7% salīdzināmajās cenās, ko ietekmēja ES fondu ievie?anas kavē?anās. Sākot ar 2017.gadu, ir pieaugusi kapitāla ietekme uz potenciālo izaugsmi, jo ir vērojams strauj? investīciju pieaugums, kas arī tiek prognozēts diezgan strauj? (aptuveni 10%) visā progno?u periodā. Tādējādi tas veicinās arī potenciālā IKP izaugsmi un progno?u periodā kapitāla devums potenciālajā izaugsmē būs nedaudz virs 2 procentpunktiem.Savukārt kopējās faktoru produktivitātes pieaugums kop? pēdējās ekonomiskās recesijas (2008. – 2010.gadā) ir sasniedzis lielāko devumu potenciālā IKP izaugsmē, dodot aptuveni tre?da?u no potenciālā IKP pieauguma kop? 2016.gada un aptuveni tikpat daudz veidos arī progno?u periodā.2.6.attēls. Potenciālā IKP izaugsme un komponen?u devums, %Atbilsto?i FM novērtējumam Latvijas ekonomika līdz 2016.gadam attīstījās nedaudz zem potenciālā līme?a. Tikai sākot ar 2017.gadu, pateicoties straujākai, t.i. virs 4%, IKP izaugsmei, izlai?u starpība Latvijā ir k?uvusi pozitīva. Tomēr vidējā termi?ā tiek prognozēts, ka izlai?u starpība samazināsies, jo IKP pieaugums pamazām bremzēsies līdz savam potenciālajam pieaugumam. Turklāt tiek prognozēts, ka reālās algas pieaugums vidējā termi?ā nepārsniegs darbaspēka produktivitātes pieaugumu, t.i., netiek prognozēta reālās algas pieaugums virs produktivitātes, kas varētu norādīt uz augstu pozitīvu izlai?u starpību.Līdzīgs vidēja termi?a izlai?u starpības novērtējums ir arī EK. Lai gan pēc EK vērtējuma, sākot no 2015.gada, Latvijas izlai?u starpība ir diezgan pozitīva, pamatojot to ar algu pieaugumu un strauju bezdarba līme?a samazinājumu, tomēr tas ir pretrunā ar pa?as EK izstrādātā alternatīvā izlai?u starpības “ticamības rīka”, ?emot vērā vairākus cikliskos mainīgos, rezultātiem, kas norāda uz sabalansētu izlai?u starpību Latvijā 2017.gadā. Piemēram, par sabalansētu izlai?u starpību liecina zema inflācija, teko?ā un kapitāla konta bilances pārpalikums, kā arī neto parāda samazinājums attiecībā pret IKP. Turklāt uz pretrunu EK aprē?inos norāda arī fakts, ka 2016.gadā par spīti tam, ka Latvijas IKP pieaugums sabremzējās, pēc EK aprē?iniem izlai?u starpība tik un tā palielinājās. Ta?u kopumā, sākot no 2020.gada, FM un EK prognozes par izlai?u starpības lielumu ir ?oti tuvas.2.7.attēls. Izlai?u starpība, %Vispārējās valdības bud?eta bilance un parādsPa?reizējā fiskālā situācija2017.gadā vispārējās valdības bud?eta nominālais deficīts bija 125,2 milj. euro jeb 0,5% no IKP. Deficīta apmērs bija par 0,3 procentpunktiem jeb 84,3 milj. euro mazāks nekā 2017.gadam tika norādīts iepriek?ējā Latvijas Stabilitātes programmā 2017. – 2020.gadam. Zemāks deficīta līmenis skaidrojams ar labākiem nodok?u ie?ēmumiem, mazākām iemaksām ES bud?etā, kā arī zemākiem kā plānots izdevumiem sociālajiem pabalstiem. Minēto faktoru ietekmē deficīta apmērs bijis mazāks nekā prognozēts arī bud?eta likumā par 2017.gadu, kur tas tika noteikts 1,1% apmērā no IKP. Labus nosacījumus darba spēka nodok?u ie?ēmumu straujākam pieaugumam veicināja spēcīgā ekonomikas izaugsme, kā rezultātā pieauga ar nodokli apliekamu ienākumu sa?ēmu?o darba ?ēmēju skaits, un valstī bija vērojams nozīmīgs darba samaksas kāpums – 2017.gadā par 7,5%. Vispārējās valdības bud?eta bilance 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad bilancē pirmo reizi kop? 1998.gada bija neliels pārpalikums, ir pasliktinājusies par 0,5 procentpunktiem no IKP. Jāatzīmē, ka 2016.gadā bija vērojams zems ES fondu izdevumu līmenis, būtiski zem plānotā apmēra, kas savukārt ietekmēja bilances uzlabojumus valsts un pa?valdību līmenī. Tāpat jāatzīmē, ka 2017.gadā bilanci par 0,5% no IKP pasliktināja darījums, kurā tika samazināts Latvenergo kapitāls un ?is finansējums tika izmantots vienreizējas kompensācijas izmaksai Latvenergo pretī sa?emot iespēju samazināt valsts saistību apjomu dotēt subsidētās elektroener?ijas ra?o?anu un attiecīgi samazinot OIK komponenti elektroener?ijas lietotājiem. Ja izslēgtu ?o darījumu, kas pēc būtības ir uzskatāms par vienreizēju pasākumu, 2017.gada vispārējās valdības bud?ets būtu sabalansēts.2017.gadā, salīdzinot ar iepriek?ējo gadu, nomināli pieauga gan vispārējās valdības ie?ēmumi, gan izdevumi. Ie?ēmumi pieaugu?i par 7,1%, kas ir mazliet zemāks pieauguma temps nekā ekonomikas izaugsmei pērn – faktiskajās cenās 7,7%. Tas skaidrojams ar zemākiem ārvalstu finan?u palīdzības ie?ēmumiem, ?emot vērā ES fondu projektu īsteno?anas stadiju, kas vēl nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu. Savukārt vispārējās valdības izdevumi palielinājās par 8,6%. Būtiskākais pieaugums vērojams kapitālajos izdevumos līdz ar aktīvu ES fondu projektu īsteno?anu, nozīmīgs izdevumu kāpums vērojams arī pa?valdībās. Vispārējās valdības ie?ēmumi attiecībā pret IKP 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, samazināju?ies par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 37,1% no IKP, savukārt pārdalītie resursi vispārējās valdības bud?eta izdevumos palielinājās par 0,3 procentpunktiem un veidoja 37,6% no IKP. Kop? 2012.gada vērojams, ka vispārējās valdības ie?ēmumu apjoms no IKP bijis stabilā līmenī, kamēr izdevumu attiecība pret IKP mazliet svārstījusies, ko ietekmē zemāka ES fondu investīciju izpilde. Piemēram, 2016.gadā vispārējās valdības izdevumi bija par 1,2 procentpunktiem no IKP zemāki nekā 2015.gadā, kas saistāms ar ES fondu 2007. – 2013.gada cikla noslēg?anos. 3.1. att. Vispārējās valdības ie?ēmumi, izdevumi un bud?eta bilance, % no IKP?emot vērā labvēlīgo situāciju ārējā vidē un investīciju kāpumu, Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā pārsniedza sākotnējās prognozes un, kopā ar sekmīgiem nodok?u administrē?anas pasākumiem, veicināja augstākus nodok?u ie?ēmumus nekā plānots. Nodok?u slogs pērn palielinājās, lai gan vispārējās valdības ie?ēmumi attiecībā pret IKP saruka, kas skaidrojams ar zemākiem ārvalstu finan?u palīdzības ie?ēmumiem kā iepriek?. Nodok?u slogs 2017.gadā sasniedza 31,3% no IKP, kas ir augstākais nodok?u ie?ēmumu līmenis kop? finan?u krīzes. Līdzīgi kā iepriek?ējos gados, arī 2017.gadā viens no galvenajiem ekonomiskās izaugsmes veicinātājiem bija iek?zemes pieprasījuma kāpums. Vidējās darba samaksas un nodarbinātības pieaugums sekmēja privātā patēri?a kāpumu. Nodok?u ie?ēmumu pieaugums kopumā bija vērojams visiem nodok?u veidiem, bet visstraujāk pieauga ie?ēmumi no pievienotās vērtības nodok?a, iedzīvotāju ienākuma nodok?a un sociālās apdro?inā?anas iemaksām.3.2.att. Vispārējās valdības bud?eta bilance sadalījumā pa apak?sektoriem,% no IKPAnalizējot vispārējās valdības apak?sektoru ieguldījumu kopējā fiskālajā bilancē, jāsecina, ka negatīvo bilanci galvenokārt veidoja centrālās valdības deficīts, kas 2017.gadā bija 0,6% no IKP. Jāatzīmē, ka 2016.gadā centrālās valdības bilance bija tuvu sabalansētam līmenim. Vietējās valdības deficīta līmenis 2017.gadā bija 0,2% no IKP, kamēr 2015. un 2016.gadā pa?valdību bud?ets bija ar pārpalikumu. Tomēr vēsturiski vietējās valdības līmenī bijis deficīts, bet 2015. – 2016.gads iezīmējas ar zemākiem ES fondu izdevumiem, kas rezultējās kopumā zemākā izdevumu līmenī un attiecīgi bud?etā pārpalikumā vietējās valdības līmenī. Turpmākajos gados vietējās valdības līmenī tiek plānots deficīts, ko ietekmēs izdevumu pieaugums bruto pamatkapitāla veido?anai vairāk līdzfinansējot ES fondu projektus. Straujāka ekonomiskā izaugsme sekmēja sociālās apdro?inā?anas iemaksu plāna pārsnieg?anu par 0,6%. Savukārt vēsturiski augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis veicināja atsevi??u īstermi?a sociālo pabalstu izdevumu samazinājumu vai mērenu kāpumu, kā rezultātā sociālās nodro?inā?anas fondā pērn bija izveidojies pārpalikums 0,3% no IKP, kas bija par 0,2% no IKP, augstāks kā bud?eta likumā par 2017.gadu plānotais pārpalikuma apmērs. Pēdējos gados strauji augo?ais darba samaksas līmenis pamatā nosaka to, kādē? sociālās nodro?inā?anas fondā veidojas pārpalikums. Situāciju sociālās apdro?inā?anas fondos uzlabo arī valdības lēmums, ar kuru kop? 2014.gada centrālā valdība transfertu veidā finansē pensiju piemaksas, kas tiek maksātas no sociālās nodro?inā?anas fonda.Fiskālās politikas stratē?ija un vidēja termi?a mēr?isStrukturālās bilances mēr?a noteik?anaLatvijas fiskālās politikas stratē?ija ir vērsta uz divu mēr?u sasnieg?anu: (1) Latvijas fiskālās politikas stratē?ijas pamatā, tāpat, kā iepriek?ējos gados, ir ekonomiskajā ciklā sabalansēta bud?eta nosacījums jeb nosacījums, ka VTM nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP. (2) Līdzās bud?eta sabalansētības nosacījumam, Latvijas fiskālās politikas stratē?ija ietver mēr?i ar fiskālās politikas pasākumiem nodro?ināt (i)nosacījumus valsts ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei un (ii)bud?eta nodok?u ie?ēmumu pakāpenisku konver?enci uz 1/3 pret IKP. Strukturālās bilances mēr?a noteik?ana?ajā sada?ā tiek aprakstīta fiskālās politikas pirmā mēr?a nodro?inā?ana un vidēja termi?a mēr?is, bet informācija par fiskālās politikas otro mēr?i ir sniegta 3.2.3.sada?ā.Pirmā fiskālās politikas stratē?iskā mēr?a sasnieg?ana tiek nodro?ināta ar FDL un SIP. 2013.gadā pie?emtais FDL izveidoja sistēmu vispārējās valdības bud?eta bilances mēr?u noteik?anai saska?ā ar lejupvērsto bud?eta bilances plāno?anas metodi. ?ī metode ?auj izvirzīt vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?us katram gadam tā, lai tie atbilstu SIP nosacījumiem un attiecīgi ?auj aprē?ināt minimālās nominālās bilances (maksimāli pie?aujamo vispārējās valdības deficītu vai minimālo pie?aujamo vispārējās valdības bud?eta pārpalikumu). Vienlaicīgi tiek piemērota arī aug?upvērstā bud?eta bilances plāno?anas metode, saska?ā ar kuru tiek prognozēta vispārējās valdības bud?eta bilance nemainīgas politikas gadījumā. Arī saska?ā ar ?o metodi tiek prognozēta vispārējās valdības bud?eta bilance.Vispārīgā gadījumā vispārējās valdības bud?eta bilances pēc abām metodēm at??iras. Ja vispārējās valdības bud?eta bilance pēc pirmās metodes ir lielāka kā pēc otrās metodes, valdības rīcībā ir tā saucamā fiskālā telpa jeb iespējas palielināt izdevumus jaunām izdevumu politikas prioritātēm vai samazināt ie?ēmumus jaunām nodok?u politikas iniciatīvām. Ja vispārējās valdības bud?eta bilance pēc pirmās metodes ir mazāka kā pēc otrās metodes, valdībai ir jāveic konsolidācijas pasākumi, pie?emot diskrecionāros pasākumus izdevumu samazinā?anai vai ie?ēmumu palielinā?anai. Latvijā galvenie bud?eta politikas lēmumi, kas skar vidēja termi?a izdevumu un ie?ēmumu politiku, tiek pie?emti nevis pavasarī, bet rudenī kopā ar gadskārtējo valsts bud?eta likumu. ?ajā laikā tiek izstrādāts ne tikai gadskārtējais valsts bud?eta likums, bet arī Ietvara likums turpmākajiem 3 gadiem. Līdz ar to starplaikā starp Stabilitātes programmas 2017. – 2020.gadam un Stabilitātes programmas 2018. – 2021.gadam izstrādes brīdi ir pie?emti būtiski fiskālās politikas lēmumi, kas ir aizpildīju?i visu 2018.gada fiskālo telpu un veido pamatu Stabilitātes programmas 2018. – 2021.gadam stratē?ijas īsteno?anai. ?o lēmumu fiskāla ietekme ir iek?auta ?īs Stabilitātes programmas nemainīgas politikas scenārijā. Tajā pa?ā laikā 2017.gadā vidēja termi?a fiskālās politikas lēmumu pie?em?anas process bija at??irīgs no ierastā, jo 2017.gada 28.jūlijā Saeima apstiprināja nodok?u reformas likumprojektu paketi, kurā ietvertās likumdo?anas izmai?as radīja būtisku fiskālo ietekmi uz publiskajām finansēm vidējā termi?ā, savukārt atbilsto?i ierastajai praksei rudens ciklā, izstrādājot valsts bud?eta likumu un Ietvara likumu, valdība un Saeima pie?ēma papildu bud?eta lēmumus, saska?ā ar definētajām vidēja termi?a bud?eta politikas prioritātēm. Valsts bud?eta likuma un Ietvara likuma izstrādē pie?emtie lēmumi ir detalizētāk aprakstīti 3.2.3. sada?ā. Savukārt informācija par apstiprinātās nodok?u reformas pasākumiem ir iek?auta 6.2. sada?ā.Vidēja termi?a mēr?isAttiecībā uz VTM tiek saglabāta iepriek?ējā Stabilitātes programmā definētā pieeja nosakot divus at??irīgus VTM – nacionālo VTM, kas saglabājas -0,5% no IKP un VTM SIP izpratnē jeb VTM SIP, kas tiek noteikts -1,0% no IKP līmenī.2019., 2020. un 2021.gadu strukturālās bilances mēr?iVispārīgā pieeja paredz, ka vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?u noteik?anā tiek piemērota vairāku pakāpju metode un tiem ir vienlaicīgi jānodro?ina atbilstība gan nacionālā līme?a fiskālajiem nosacījumiem (bilances nosacījums, izdevumu pieauguma nosacījums un izdevumu pārmantojamības nosacījums), kas definēti FDL, gan arī EK pielietotajai metodolo?ijai.Vispirms strukturālās bilances mēr?i tiek aprē?ināti, pielietojot bilances nosacījumu. Bilances nosacījuma pārbaudei tiek veidoti divi scenāriji – viens ar nacionālo VTM un otrs ar VTM SIP, kas ir nosacīts atskaites punkts, kam tiek piemērotas atkāpes, kuras izriet no veselības reformu īsteno?anas. Divu at??irīgu VTM ievie?ana Latvijas fiskālajā politikā joprojām balstās piesardzīgā pieejā, lai noteiktie vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?i ir saska?ā ne tikai ar nacionālo pieeju, bet arī tiktu nodro?ināta atbilstība SIP nosacījumiem.FDL paredz, ka bilances nosacījuma ievēro?ana nav vienīgais fiskālais nosacījums. Strukturālās bilances mēr?u noteik?anā ir jāievēro arī izdevumu pieauguma nosacījums, ko nosaka Regula Nr.?1175/2011. ?is nosacījums vispārīgajā gadījumā var noteikt ambiciozākus vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?us. FDL arī paredz, ka centrālās valdības izdevumi tiek noteikti Ietvara likumā turpmākajiem trim gadiem un tie ir juridiski saisto?i (izdevumu pārmantojamības nosacījums). Līdz ar to var izveidoties situācija, ka centrālās valdības izdevumu paturē?ana iepriek?ējā Ietvara likumā noteiktajā līmenī var mainīt vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?i. Tomēr izmai?as ierobe?o FDL noteikums, ka, ja izdevumu novirzes ir lielākas par 0,1% no IKP, izdevumi netiek saglabāti, bet tiek aprē?ināti no jauna saska?ā ar vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances un izdevumu pieauguma nosacījumiem.Bilances mēr?i, atbilsto?i bilances nosacījumam (SIP metodolo?ija)?ajā sada?ā tiek noskaidrots, kāds var būt maksimāli pie?aujamais vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?is atbilsto?i iepriek? minētajai SIP izpratnei. Kā jau iepriek? tika minēts, izejas pozīcija vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?a noteik?anai atbilsto?i SIP izpratnei ir VTM -1,0% no IKP. Zemāk eso?ajā tabulā ir atspogu?otas turpmākās korekcijas.3.1.tabula. Strukturālās bilances mēr?is atbilsto?i SIP metodolo?ijai LINK Excel.Sheet.12 \\\\fs\\fpd\\FPD\\Tautsaimniecibas_un_fiskalas_parvaldibas_nodala\\Gints\\_Eiropas_semestris\\_SP_2017_2020\\merki_29032017\\izdevumu_griesti_SP2017\\bilances_nosac\\SBmerkis_29032017.xlsx Sheet1!R4C2:R14C12 \f 4 \h \* MERGEFORMAT 201320142015201620172018201920202021(1)VTM-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%-1,0%(2)pensiju reformano 2% uz 4%-0,5%-0,5%-0,5%0,0%(3)no 4% uz 5%-0,3%-0,3%-0,3%0,0%(4)no 5% uz 6%-0,3%-0,3%-0,3%0,0%(5)veselības reformas-0,1%-0,4%-0,5%0,0%(6)=sum (1;2;3;4;5)maksimālā strukturālā bilance-1,5%-1,0%-1,0%(7)cikliskā komponente0,5%0,5%0,5%(8)=(6)+(7) cikliski kori?ētā bilance-1,0%-0,5%-0,5%(9)vienreizējie pasākumi-0,3%(10)=(8)+(9)nominālā bilance-1,0%-1,2%-1,2%0,0%-0,9%-1,0%-1,0%-0,5%-0,5%Attiecībā uz atkāpju modeli, kas izriet no iemaksu palielinā?anas 2.pensiju līmenī, Latvija saglabā tādu pa?u pieeju kā iepriek?ējā Stabilitātes programmā. Tomēr jāatzīmē, ka ?īs Stabilitātes programmas bilances mēr?u formulē?anā pensiju reformas atkāpes vairs netiek pielietotas, ?emot vērā, ka tiesības to piemēro?anai saska?ā ar SIP nosacījumiem ar 2019.gadu vairs nav spēkā. Pie??irtās atkāpes no VTM saistībā ar veselības reformas īsteno?anu tiek saglabātas līdz?inējā apmērā, proti, 2017.gadā 0,1% no IKP, 2018.gadā 0,4% no IKP un 2019.gadā 0,5% no IKP. Summējot VTM ar attiecīgajām atkāpēm, turpmāko aprē?inu vajadzībām iegūst maksimālo strukturālo bilanci, kas ir -1,5% no IKP 2019.gadā, -1,0% no IKP 2020.gadā un -1,0% no IKP 2021.gadā. Pēc tam, kad ir noskaidrota vispārējās valdības bud?eta maksimāli pie?aujamā strukturālā bilance, tiek aprē?ināts vispārējās valdības bud?eta nominālās bilances apmērs, pieskaitot bilances ciklisko komponenti, atbilsto?i EK izlai?u starpības prognozēm. Jāatzīmē, ka EK izlai?u starpības prognoze 2019. gadam tiek ?emta no EK 2017.gada rudens prognozēm, savukārt turpmākajiem gadiem, proti, 2020. gadam un 2021. gadam, aprē?inu vajadzībām tiek pie?emts, ka ?is rādītājs saglabāsies 2019.gada līmenī, kas ir 1,4% no potenciālā IKP, jo EK progno?u horizonts nesniedzas tālāk par 2019. gadu ?emot vērā izlai?u starpības prognozes un piemērojot elastības koeficientu 0,38 tiek iegūta cikliskā komponente, kas visiem progno?u gadiem ir 0,5.Summējot iepriek? noteikto strukturālās bilances līmeni un novērtēto izlai?u starpību, tiek iegūta vispārējās valdības bud?eta nominālā bilance, kas 2019.gadā ir -1,0% no IKP, 2020.gadā ir -0,5% no IKP un 2021.gadā ir -0,5% no IKP.Bilances mēr?i, atbilsto?i bilances nosacījumam (nacionālā metodolo?ija)?ajā sada?ā tiek noskaidrots, kāds var būt maksimāli pie?aujamais vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?is atbilsto?i nacionālajai metodolo?ijai. Kā jau iepriek? tika minēts, izejas pozīcija vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?a noteik?anai, atbilsto?i nacionālajai metodolo?ijai ir VTM -0,5% no IKP. Zemāk eso?ajā tabulā ir atspogu?otas turpmākās korekcijas.3.2.tabula. Strukturālās bilances mēr?is atbilsto?i nacionālajai metodolo?ijai LINK Excel.Sheet.12 \\\\fs\\fpd\\FPD\\Tautsaimniecibas_un_fiskalas_parvaldibas_nodala\\Gints\\_Eiropas_semestris\\_SP_2017_2020\\merki_29032017\\izdevumu_griesti_SP2017\\bilances_nosac\\SBmerkis_29032017.xlsx Sheet1!R20C2:R30C12 \f 4 \h \* MERGEFORMAT 201320142015201620172018201920202021(1)VTM-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%-0,5%(2)Pensiju reformano 2%uz 4%-0,5%-0,5%-0,5%0,0%(3)no 4%uz 5%-0,3%-0,3%-0,3%0,0%(4)no 5%uz 6%-0,3%-0,3%-0,3%0,0%(5)veselības reformas-0,1%-0,4%-0,5%0,0%(6)=sum(1;2;3;4;5)maksimālā strukturālā bilance-1,0%-0,5%-0,5%(7)cikliskā komponente0,4%0,3%0,1%(8)=(6)+(7)cikliski kori?ētā bilance-0,6%-0,2%-0,4%(9)vienreizējie pasākumi-0,3%0,0%-0,5%-0,3%0,0%(10)=(8)+(9)nominālā bilance-1,0%-1,2%-1,2%0,0%-0,5%-1,0%-1,1%-0,5%-0,4%Atkāpju modelis, kas izriet no iemaksu palielinā?anas 2.pensiju līmenī un veselības reformas īsteno?anas, ir tāds pats, kā veicot vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?a noteik?anu atbilsto?i SIP metodolo?ijai.Summējot VTM ar attiecīgajām atkāpēm turpmāko aprē?inu vajadzībām iegūst maksimālo strukturālo bilanci, kas ir -1,0% no IKP 2019.gadā, -0,5% no IKP 2020.gadā un -0,5% no IKP 2021.gadā.Pēc tam, kad ir noskaidrots vispārējās valdības bud?eta maksimāli pie?aujamās strukturālās bilances apmērs, kas izmantojams turpmākajos aprē?inos, tiek aprē?ināts vispārējās valdības bud?eta nominālās bilances apmērs, vispārējās valdības bud?eta strukturālajai bilancei pieskaitot bilances ciklisko komponenti. Tāpat kā iepriek?ējā scenārijā bilances cikliskā komponente tiek aprē?ināta reizinot izlai?u starpības novērtējumu ar elastības koeficientu 0,38, tikai ?ajā scenārijā tiek izmantota FM prognozētā izlai?u starpība. Bilances cikliskā komponente ir 0,4%, 0,3% un 0,1% attiecīgi 2019., 2020. un 2021.gadā.?ajā scenārijā nodok?u reformas izsauktais īstermi?a ie?ēmumu kritums: 2019.gadā -0,5% no IKP un 2020.gadā -0,3% no IKP tiek uzskatīts par vienreizējo pasākumu (one –off measure). Tādējādi izmantojot iepriek? noteikto strukturālo bilanci, FM prognozes par izlai?u starpību un vienreizējos pasākumus tiek iegūta nominālā bilance, kas 2019.gadā ir -1,1% no IKP, 2020.gadā ir -0,5% no IKP un 2021.gadā ir -0,4% no IKP. Jāatzīmē, ka FDL normu piemēro?ana un tulko?ana ir FM kompetencē, un FM uztur viedokli, ka īstermi?a ie?ēmumu kritums, ko izsauc nodok?u reforma pēc būtības ir vienreizējs pasākums – ie?ēmumu kritumam nav palieko?a efekta, un tāpēc tas nav jāiek?auj strukturālajā bilancē. EK attiecībā uz vienreizējiem pasākumiem ietur daudz konservatīvāku politiku un ne visus pasākumus ar īstermi?a fiskālo efektu izslēdz no strukturālās bilances (skat. EK tehnisko rokasgrāmatu Vade Mecum on the Stability and Growth Pact, Box 1.4: Calculating the structural balance). Līdz ar to SIP kontekstā nodok?u reformas izsauktais ie?ēmumu kritums netiks atzīts no EK puses par vienreizējo pasākumu un tāpēc 3.1.tabulā tas netiek iek?auts.Bilances mēr?i atbilsto?i bilances nosacījumam – strukturālo mēr?u izvēle Kad pēc abām bilances nosacījuma metodēm ir noteikti vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?i un aprē?ināta vispārējās valdības bud?eta nominālā bilance, iegūtie rezultāti nominālā izteiksmē tiek salīdzināti un tiek izvēlēta lielākā vispārējās valdības bud?eta nominālās bilances vērtība, ar mēr?i nodro?ināt fiskālo nosacījumu atbilstību gan pēc nacionālās metodolo?ijas, gan saska?ā ar SIP izpratni.3.3.tabula. Strukturālā mēr?a izvēle?201920202021(1)Nominālā bilance (saska?ā ar SIP izpratni)-1,0%-0,5%-0,5%(2)Nominālā bilance (saska?ā ar nacionālo metodolo?iju)-1,1%-0,5%-0,4%(3) = MAX (1;2)Lielākā nominālās bilances vērtība (MAX(1;2))-1,0%-0,5%-0,4%(4)Cikliskā komponente (nacionālā metodolo?ija)0,4%0,3%0,1%(5)Vienreizējie pasākumi-0,5%-0,3%(6)=(3)-(4)-(5)Strukturālās bilances mēr?is-0,8%-0,4%-0,5%Pēc tam kad ir noteikta lielākā vispārējās valdības bud?eta nominālās bilances vērtība, tiek veikta pāreja uz bilanci strukturālā izteiksmē (izmantojot ciklisko komponenti un definētos vienreizējos pasākumus atbilsto?i FM aprē?iniem). Attiecīgi tiek iegūti vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?i, kas 2019.gadā ir -0,8% no IKP, 2020.gadā -0,4% no IKP un 2021.gadā -0,5% no IKP.Bilances mēr?i – tālāka pārbaude atbilsto?i izdevumu pieauguma nosacījumam un izdevumu pārmantojamības nosacījumamTālāk iegūtie rezultāti tiek testēti, lai nodro?inātu arī izdevumu pieauguma nosacījuma un izdevumu pārmantojamības nosacījumu izpildi. Jāatzīmē, ka veicot vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?u pārbaudi atbilsto?i izdevumu pieauguma nosacījumam, nominālo izdevumu korekcijām tiek piemērotas FM veiktās prognozes attiecībā uz valsts parāda apkalpo?anas izdevumiem, investīciju izdevumiem, izdevumiem ārvalstu finan?u palīdzības projektiem, kas atbilst sa?emtajiem ārvalstu finan?u palīdzības ie?ēmumiem, diskrecionārajiem ie?ēmumiem, kā arī IKP deflatoru. Savukārt pie?aujamais izdevumu palielinājums tiek aprē?ināts pielietojot kombinētu pieeju, proti, sākotnējais pie?aujamais izdevumu palielinājums, kas atbilst 10 gadu vidējā potenciālā IKP pieaugumam atbilsto?i FM prognozēm, pielietojot EK pieeju tiek papildus kori?ēts ar iemaksu 2.pensiju līmenī palielinājumu, atkāpi no VTM sakarā ar īstenotajām reformām veselības nozarē. ?ie apstāk?i ir būtiski, lai izdevumu pieauguma nosacījums pareizi ?emtu vērā pie?aujamās atkāpes no VTM.Veicot iegūto vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?u pārbaudi atbilsto?i izdevumu pieauguma nosacījumam, iegūstam, ka 2019.gadā izdevumu pieaugums, ko pie?auj izdevumu pieauguma nosacījums ir 2,26%, savukārt pirmīt noteiktais vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?is nosaka, ka reālie kori?ētie izdevumi drīkst palielināties par 0,53%. Veicot izdevumu pārmantojamības nosacījuma pārbaudi attiecīgajam gadam, tika konstatēts, ka izdevumu pārmantojamības nosacījums paredz vēl nedaudz stingrākus nosacījumus un attiecīgi pie?auj reālo kori?ēto izdevumu pieaugumu 0,37% apmērā. Tādējādi ar bilances nosacījumu aprē?ināto sākotnējo vispārējās valdības bud?eta strukturālā bilances mēr?i nepiecie?ams kori?ēt stingrāku, proti, no -0,83% uz -0,78 % no IKP.2020.gadā izdevumu pieaugums, ko pie?auj izdevumu pieauguma nosacījums ir 2,33%, savukārt reālais kori?ēto izdevumu pieaugums, ko pie?auj sākotnēji noteiktais vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?is ir 2,47%. Līdz ar to ar bilances nosacījumu aprē?ināto sākotnējo vispārējās valdības bud?eta strukturālā bilances mēr?i nepiecie?ams kori?ēt stingrāku, proti, no -0,43% uz -0,38 % no IKP.2021.gadā izdevumu pieaugums, ko pie?auj izdevumu pieauguma nosacījums ir 3,10%, savukārt reālais kori?ēto izdevumu pieaugums atbilsto?i sākotnēji noteiktajam vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?im ir 0,42%. Līdz ar to 2021.gadā tiek saglabāts sākotnēji noteiktais vispārējās valdības bud?eta strukturālās bilances mēr?is -0,5% no IKP. Līdz ar to ir noteikti kvantitatīvie fiskālie mēr?i turpmākajiem trīs gadiem, t.i. nodro?ināt vispārējās valdības bud?eta strukturālo bilanci 2019.gadā ir -0,8% no IKP, 2020.gadā ir -0,4% no IKP un 2021.gadā ir -0,5% no IKP.Vispārējie fiskālās politikas mēr?i un prioritārie attīstības virzieni 2018. – 2021. periodam - paveiktais pēc iepriek?ējas Stabilitātes programmasKā jau iepriek? tika minēts, Latvijā galvenie bud?eta politikas lēmumi par vidēja termi?a izdevumu un ie?ēmumu politiku tiek pie?emti nevis pavasarī, bet rudenī kopā ar gadskārtējo valsts bud?eta likumu. Līdz ar to tālāk ?ajā noda?ā ir sniegta informācija par to, kādi fiskālās politikas lēmumi ir tiku?i pie?emti, valdībai sagatavojot 2018.gada bud?etu un Ietvara likumu 2018. – 2020.gadam.Ietvara likums 2018. – 2020.gadam vispārējo fiskālās politikas mēr?i – ilgtspējīgi kāpināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti – īsteno ar ?etriem vidēja termi?a bud?eta prioritārajiem attīstības virzieniem: 1) valsts aizsardzības spēju palielinā?ana, nodro?inot valsts aizsardzības finansējumu pret IKP divu procentu apmērā;2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicinā?ana, ievie?ot uz?ēmumu ienākuma nodok?a 0 procentu likmi reinvestētai pe??ai, samazinot darbaspēka nodok?u slogu un valsts bud?eta iespēju robe?ās primāri nodro?inot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselības aprūpei, demogrāfiskās situācijas uzlabo?anai un autoce?u uzturē?anai;3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazinā?ana, palielinot minimālo mēne?a darba algu, ievie?ot iedzīvotāju ienākuma nodok?a gada diferencēto neapliekamo minimumu un diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodok?a likmi;4) nodok?u ie?ēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielinā?ana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodok?u iekasējamību.Latvijas fiskālās politikas vidēja termi?a bud?eta prioritārie attīstības virzieni 2018.gada bud?eta un Ietvara 2018. – 2020.gadam sagatavo?anā pamatā ir saglabāti nemainīgi, salīdzinot pret iepriek?ējo bud?eta ciklu, tomēr ir precizēti politikas pasākumi ?o virzienu īsteno?anai. Pirmajam virzienam ir precizēts formulējums nosakot, ka 2% finansējums tiek nodro?ināts visos Ietvara likuma gados, otrajā un tre?ajā virzienā politikas pasākumi papildināti ir nodok?u reformas būtiskākajiem pasākumiem un otrajā virzienā ir uzskaitītas tās jomas, kurās ar aktuālo Ietvara likumu ir visbūtiskāk palielināts valsts bud?eta finansējums.Pirmā prioritārā attīstības virziena īsteno?ana tika uzsākta jau 2014.gada 3.jūlijā, pie?emot jaunu Valsts aizsardzības finansē?anas likumu, kas noteica pakāpenisku valsts aizsardzības finansējuma pret IKP palielinājumu līdz tas 2020.gadā sasniedz 2% no IKP. ?emot vērā būtiskās izmai?as ?eopolitiskajos riskos, Latvijas Stabilitātes programmā 2015.–2018.gadam valdība paredzēja nodro?ināt straujāku valsts aizsardzības spēju pieaugumu sasniedzot 2% mēr?i jau 2018.gadā. Ietvara likumā 2016.–2018.gadam valdība apstiprināja tādu papildu pieaugumu aizsardzības izdevumiem, kas 2018.gadā nodro?inātu aizsardzības izdevumu pieaugumu, sasniedzot 2% no IKP. Aktuālais Ietvara likums paredz, ka finansējums aizsardzībai 2% no IKP apmērā ir noteikts visiem Ietvara likuma gadiem.3.4.tabula. Valsts aizsardzības finansē?anas likumā noteiktais bud?eta izdevumu apmērs aizsardzības nozares finansē?anaiGadsLikumā ?Par valsts bud?etu 2018.gadam” un Ietvara likumā 2018. – 2020.gadam paredzētais izdevumu apmērs aizsardzībai, % no IKP20182,020192,020202,0Otrā prioritārā attīstības virziena īsteno?ana. Valdība 2018.gada valsts bud?eta un Ietvara 2018. – 2020.gadam izstrādes ietvaros lēma kā prioritātes definēt valsts aizsardzību, veselības aprūpi, demogrāfijas veicinā?anu un autoce?u uzturē?anu. Lēmums par būtisku aizsardzības finansējuma kāpinā?anu tika pie?emts jau iepriek?ējos divos Ietvara likumos, ietverot ne tikai ārējās, bet arī iek?ējās dro?ības stiprinā?anu. Savukārt pārējo prioritā?u – veselību, demogrāfiju un autoce?u uzturē?anu – uzturē?ana un iek?au?ana valdības prioritā?u saraksta aug?galā izriet no apstāk?a, ka ?ajās būtiskajās nozarēs, kas ir tautsaimniecības sekmīgas attīstības stūrakme?i, jau vairāku gadu gaitā ir akumulēju?as problēmas. Veselības nozare ilgsto?i ir funkcionējusi pārāk zema publiskā finansējuma apstāk?os, kas savukārt ir nozīmīgi palielinājis pacientu līdzmaksājumus, būtiski kavējot lielas da?as pacientu veselības vajadzību apmierinā?anu. Finansējuma pieaugums veselības nozarei tiek nodro?ināts, palielinot VSAOI likmi par vienu procenta punktu un tā novirzī?ana veselībai un izmatojot at?auju no EK izmantot SIP elastības mehānismu attiecībā uz strukturālajām reformām. Jāatzīmē, ka VSAOI likmes palielinā?ana nodro?ina stabilu papildus finansējumu veselības nozarei, bet strukturālo reformu atkāpe darbojas tikai līdz 2019.gadam. Aktuālais Ietvara likums paredz, ka 2020.gadā strukturālo reformu atkāpes finansējuma zudums tiek kompensēts pilnā apmērā, pie??irot no 2020.gada fiskālās telpas 144 milj. euro veselības nozarei. Tādejādi tiek nodro?ināts stabils finansējuma pieaugums veselības nozarei. Lai nodro?inātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi virs 3% no IKP, nepiecie?ams nodro?ināt trīs faktorus – bruto pamatkapitāla pieaugumu, produktivitātes pieaugumu un darbaspēka pieaugumu. Pirmais faktors ir lielā mērā stabils. Latvijā darbaspēka pieaugums arī netiek prognozēts, jo pensionē?anās vecuma palielinā?ana vienīgi kompensē iedzīvotāju skaita samazinā?anos. Tāpēc līdzās produktivitātes kāpinā?anai, kas vidējā termi?ā ir galvenais faktors potenciālā IKP izaugsmes nodro?inā?anā, svarīgi ir arī īstenot politiku, kas nodro?inātu darbaspēka pieaugumu. ?ajā zi?ā būtiski ir radīt ekonomiski labvēlīgus apstāk?us ?ime?u skaita ar trīs un vairāk bērniem pieaugumam. Tāpēc aktuālajā Ietvara likumā ir pie??irts būtisks finansējuma pieaugums demogrāfijas pasākumiem – 2018.gadā pie??irts papildus finansējums 28 milj. euro ar bāzes efektu uz turpmākajiem Ietvara gadiem. Pamatā papildus finansējumu plānots novirzīt pabalstu palielinā?anai par tre?o bērnu un vairāk bērniem.Finansējums Latvijas autoce?u remontam un uzturē?anai ir bijis relatīvi zems, salīdzinot ar Baltijas kaimi?valstīm un būtiskāko finansējuma da?u veido ES struktūrfondu finansējums. Turpmākajos gados ES struktūrfondu finansējums būtiski samazināsies, jo ce?u nozare ir faktiski jau apguvusi tai pie??irto ES struktūrfondu finansējumu. ?ie apstāk?i pērn jo īpa?i asi aktualizēja jautājumu par valsts bud?eta finansējumu ce?u nozarei, liekot aktualizēt jautājumu par degvielas akcīzes nodok?a sasaistī?anu ar ce?u nozares finansējumu, kā arī likumā “Par autoce?iem” iestrādāt normas, kas nodro?inātu stabilu un prognozējamu valsts bud?eta finansējuma pieaugumu. Pa?laik jautājums sistēmiski vēl nav atrisināts un turpmākajos gados plānotas diskusijas par optimālo mehānismu, tai skaitā potenciālo autoce?u fonda kā speciālā bud?eta atjauno?anu. Kā vidēja termi?a risinājumu aktuālais Ietvara likums paredz finansējuma pieaugumu autoce?u uzturē?anai par 26 milj. euro 2018.gadā ar bāzes efektu uz 2019.gadu un vēl par 11 milj. euro 2020.gadā un tas ir nozīmīgākais finansējuma pieaugums ?ai nozarei pēdējo gadu laikā. ?is finansējuma pieaugums apjoma zi?ā ir salīdzināms ar ie?ēmumu pieaugumu no nodok?u reformas paketē pie?emto akcīzes nodok?a degvielai palielinā?anu un konceptuāli iezīmē saiti starp jauniem politikas pasākumiem degvielas akcīzei un izdevumu dinamiku ce?u nozarei. Kopā ar plānoto ES struktūrfondu 6% rezerves atbrīvo?anu ce?u nozarei, tiek lēsts, ka ?ie pasākumi ?aus nodro?ināt ce?u remontu un uzturē?anas darbu apjomus līdz?inējā apjomā.Vērtējot tre?ā prioritārā attīstības virziena īsteno?anu, no iedzīvotāju dzīves kvalitātes aspekta ir pamats analizēt vidējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves kvalitātes at??irības iedzīvotājiem ar at??irīgu ie?ēmumu lielumu. Būtisks rādītājs, vērtējot vidējo dzīves kvalitāti ir IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijai ir viens no zemākajiem ES (IKP uz vienu iedzīvotāju 2017.gadā ir 13?900 euro), savukārt, D?inī koeficients, kas raksturo ie?ēmumu nevienlīdzību, Latvijā ir viens no augstākajiem ES (2017. gadā – 34,5%). Iepriek?ējos Ietvara likumos tika iestrādātas vairākas būtiskas normas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazinā?anai, proti, IIN neapliekamā minimuma palielinā?ana, IIN atvieglojumu palielinā?ana par apgādībā eso?ajām personām, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveido?ana, atbalsta shēma mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, lai kompensētu izdevumu kāpumu elektroener?ijai sakarā ar starta tarifa atcel?anu elektroener?ijas tirgus atvēr?anas dē?, minimālās algas palielinā?ana, kā arī ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Aktuālais Ietvara likums paredz iesāktās valdības politikas turpinā?anu un lielāko da?u valdības un Saeimas apstiprināto nodok?u reformas pasākumu īsteno?anu jau no 2018.gada - palielinot minimālo algu 2018.gadā no 380 līdz 430 euro, būtiski paaugstinot ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu (atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma piemēro?anas rezumējo?ā kārtība, un katru mēnesi piemērojot to pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā): 2018.gadā atkarībā no ienākuma līme?a tas svārstīsies no 0 līdz 200 euro mēnesī, 2019.gadā – no 0 līdz 230 euro mēnesī un 2020.gadā – no 0 līdz 250 euro mēnesī, nodro?inot elektroener?ijas obligātā iepirkuma komponentes samazinā?anu, kā arī virkni pasākumu demogrāfijas problēmjautājumu risinā?anai. Tomēr nozīmīgākais politikas instruments ienākumu nevienlīdzības mazinā?anai ir progresīvā IIN likmes ievie?ana, samazinot IIN no 23% uz 20% gada ienākumiem līdz 20?000 euro. Atbilsto?i FM aplēsēm 2017.gadā apstiprinātās nodok?u reformas darbaspēka pasākumiem būs pozitīva ietekme uz strādājo?o ienākumu nevienlīdzības mazinā?anu. Sevi??i zemāk atalgoto strādājo?o ienākumi būtiski pieaugs ar IIN neapliekamā minimuma paaugstinā?anas, IIN likmes samazinā?anas no 23 uz 20% (ienākumiem līdz 20?000 euro gadā jeb 1?667 euro mēnesī), kā arī minimālās mēne?a darba algas palielinā?anas no pa?reizējiem 380 līdz 430 euro, rezultātā.3.5.tabula. Darbaspēka nodok?u reformas ietekme uz strādājo?ā(bez apgādībā eso?ām personām) darba algām, euro mēnesīBruto algaNeto darba alga (kas paliek ?uz rokas?), euro mēnesī2017*Nodok?u reformaStarpība pret 2017.gadu201820192020201820192020Minimālā alga**2883463523565864686004364564624671926308005715845915961320251?000705712719725714201?2008418548548541414141?4009799979979971818182?0001?3921?4141?4141?4142222224?0002?7702?77827782?7788886?0004?1494?1424?1424?142-7-7-78?0005?5275?5065?5065?506-21-21-2110?0006?9056?8706?8706?870-35-35-35*Kopā ar papildus atgūstamo IIN, kas rodas, ja strādājo?ais, 2018.gadā iesniedz gada ienākuma deklarāciju.**Minimālā alga: 2017.gadā 380 euro mēnesī; 2018. – 2020.g. 430 euro mēnesīAvots: FM aprē?iniPēc FM aprē?iniem, ievie?ot plānotās darbaspēka nodok?u izmai?as, darbaspēka nodok?a plaisas rādītājs strādājo?ajam bez apgādībā eso?ām personām, kas sa?em 67% no vidējās darba algas, Latvijā samazināsies no 41,9% 2015.gadā (Eurostat dati) līdz pat 39,1%. Avots: FM aprē?ini3.3.attēls. Nodok?u plaisas izmai?as pēc nodok?u reformasAtbilsto?i FM novērtējumam nodok?u reforma pozitīvi ietekmēs arī D?ini koeficientu strādājo?ajiem, kā arī nodro?inās, ka Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā eso?u personu starp pārējām Baltijas valstīs. Attiecībā uz ceturto prioritāro attīstības virzienu Latvija tradicionāli ir valsts ar relatīvi zemu nodok?u slogu, kas ir arī viens no zemākajiem rādītājiem ES. Iepriek?ējos Ietvara likumos kā prioritāte tika izvirzīta nodok?u ie?ēmumu palielinā?ana ar mēr?i sasniegt 1/3 no IKP. Arī ?ajā Ietvara likumā ?is mēr?is tiek saglabāts, tomēr akcenti ir savādāki. Kā jau iepriek? tika minēts, 2017.gadā tika pie?emta vērienīga nodok?u reforma, kuras mēr?is ir nodro?ināt ekonomikas izrāvienu un kas ietver pasākumus, kuru tie?ais efekts ir ie?ēmumu samazinājums vidējā termi?ā – to nosaka gan IIN likmes samazinā?ana, gan UIN avansa maksājumu atcel?ana. ?ie pasākumi bija nepiecie?ami, lai uzlabotu uz?ēmējdarbības vidi, samazinot darbaspēka izmaksas un sekmējot uz?ēmumu bilan?u uzlabo?anu. Tādā nozīmē fiskālās politikas mēr?is – sekmēt izaugsmi un kāpināt nodok?u ie?ēmumus pret IKP – ir zināmā mērā pretrunīgi un aktuālajā Ietvara likumā ir atrasts politiski pie?emams balanss starp ?iem mēr?iem. Pie?emtā nodok?u reformas pakete ?ajā zi?ā ir labvēlīgāka ie?ēmumu pret IKP nodro?inā?anā, nekā sākotnējā iepriek?ējā Stabilitātes programmā aprakstītā reformas versija, kas priek?plānā izvirzīja ekonomikas stimulē?anas mēr?i. Pa?laik vairāk kā iepriek?ējos gados tiek atzīts, ka svarīgi ir nodro?ināt reālo ie?ēmumu pieaugumu, lai finansētu valsts vajadzības, nevis primāri koncentrēties uz ie?ēmumu attiecību pret IKP. Ja valsts ar politikas pasākumiem nodro?ina ilgtermi?ā straujāku reālā IKP pieaugumu, kas veicina proporcionāli lielākus reālos ie?ēmumus, tad ie?ēmumu attiecība pret IKP nav primāri noteico?ā. Līdz ar to ?is prioritārais attīstības virziens netiek atcelts, bet priek?plānā netiek izvirzīts jautājums par to, cik ātri ?ī attiecība konver?ē uz 1/3, bet gan primāri svarīgs ir jautājums par ekonomikas izaugsmi.Lai varētu pie??irt papildus finansējumu vidēja termi?a bud?eta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus, nepiecie?ama fiskālā telpa.Fiskālā telpa tika aprē?ināta un izskatīta 2017.gada 22.augusta MK sēdē, kurā tika skatīts informatīvais zi?ojums "Par makroekonomisko rādītāju, ie?ēmumu un vispārējās valdības bud?eta bilances prognozēm 2018. – 2020.gadā". Atbilsto?i Finan?u ministrijas aprē?iniem, sākotnējais ?Fiskālās telpas” apjoms vispārējās valdības bud?etā 2018.gadā bija +63,2 milj. euro apmērā, 2019.gadā – 42,0 milj. euro apmērā un 2020.gadā +107,3 milj. euro apmērā. ?emot vērā, ka 2019.gadā fiskālā telpa sākotnēji tika noteikta negatīva, MK bija jāpie?em lēmumi, kas ne tikai likvidētu negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, bet arī nodro?inātu neatliekamo vajadzību finansē?anu. Līdz ar to vairākās secīgās valdības sēdēs tika pie?emti lēmumi par bud?eta ie?ēmumus un izdevumus kori?ējo?iem pasākumiem.3.6.tabula. Ie?ēmumus palielino?i pasākumi (virs 1 milj. euro)Būtiskākie MK apstiprinātie priek?likumi, milj. euro201820192020"Kompleksi pasākumi elektroener?ijas tirgus attīstībai" (AS Latvenergo dividen?u izmai?as)-27,53,4127,1Latvijas Bankas precizētie maksājumi valsts bud?etā7,67,67,6Ie?ēmumu izmai?as no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ce?u satiksmē, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzek?iem un citi pasākumi, kas saistīti ar ce?u satiksmes uzraudzības uzlabo?anu6,39,88,1PVN samazinātās likmes ievie?ana 5% apmērā Latvijai raksturīgiem aug?iem, ogām un dārze?iem-6,0-6,0-6,0Ie?ēmumu izmai?as no valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās da?as (t.sk., izmaksājamās da?as palielinā?ana, pe??as prognozes precizē?ana, papildus dividendes no AS Latvijas Valsts me?i un AS Latvijas Lotto)5,75,53,0PVN ie?ēmumu pieaugums saistībā ar dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar brauk?anas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu seg?anai2,52,52,5Pārējo pamatbud?eta ne-nodok?u ie?ēmumu prognozes palielinā?ana2,14,24,7Ie?ēmumu palielinājums no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzek?u un papildsoda – mantas konfiskācijas/realizācijas1,52,02,0Ie?ēmumu palielinājums no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pie?emtā lēmuma0,10,50,5Ie?ēmumu palielinājums no valsts bud?eta iestā?u un organizāciju sa?emto un iepriek?ējos gados neizlietoto bud?eta līdzek?u atmaksā?anas0,51,71,2Ie?ēmumu palielinājums no valsts (pa?valdības) īpa?uma pārdo?anas un nodok?u pamatparāda kapitalizācijas--1,0Valsts nodevas par re?istrācijas darbībām būvkomersantu re?istrā aprē?ina metodes izmai?as1,01,01,0Nodok?u ie?ēmumu palielinājums saistībā ar plānoto ?eku loteriju0,03,33,3Citi/pārējie ne-nodok?u pasākumi1,41,51,4Citi/pārējie nodok?u pasākumi0,10,60,6Savukārt finansējuma palielinājums ir īstenots nozarēs, ko valdība ir definējusi kā vidēja termi?a prioritātes.3.7.tabula. Jomas, kurām visbūtiskāk palielināts finansējuma (virs 1 milj. euro) un būtiskākie izdevumus palielino?i pasākumiPasākuma nosaukums2018.gads2019.gads2020.gads01.Valsts prezidenta kanceleja kopā:0,00,00,002.Saeima kopā:0,10,10,103.Ministru kabinets kopā:0,50,50,304.Korupcijas novēr?anas un apkaro?anas birojs kopā:1,01,01,205. Tiesībsarga birojs kopā:0,10,20,108. Sabiedrības integrācijas fonds kopā:0,40,40,409. Sabiedrisko pakalpojumu regulē?anas komisija kopā:0,50,50,510.Aizsardzības ministrija kopā:9,00,90,9Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)8,10,00,011.?rlietu ministrija kopā:3,11,61,5Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprinā?ana Latvijas dro?ības un ekonomisko pamatintere?u aizstāvībai1,71,71,712.Ekonomikas ministrija kopā:10,1-17,126,9Valsts galvojumi bankas aizdevumiem mājok?u iegādei vai būvniecībai4,04,04,0Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. precizēts finansējums elektroener?ijas lietotāju atbalstam)4,3-22,821,413.Finan?u ministrija kopā:-28,9-16,643,0Finan?u ministrijas iestā?u kapacitātes stiprinā?ana, t.sk. ēnu ekonomikas apkaro?anai, Valsts ie?ēmumu dienesta stratē?isko mēr?u sasnieg?anai (t.sk. muitnieku, inspektoru un finan?u policistu atalgojumam)3,13,13,1Valsts ie?ēmumu dienesta administratīvās struktūras reformas turpinā?ana, tajā skaitā APA (iepriek?ēja vieno?anās par cenas noteik?anu) un transfertcenu kapacitātes stiprinā?ana1,51,51,5Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)-12,23,40,7Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sl. precizēti izdevumu valsts parāda apkalpo?anai, iemaksām ES bud?etā, papildu finansējums VN? projektu finansē?anai )-22,8-26,130,414.Iek?lietu ministrija kopā:18,817,019,4Latvijas Republikas valsts robe?as ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku izbūve3,74,08,0Latvijas Republikas valsts robe?as uzturē?ana1,73,01,8Iek?lietu resora informācijas un komunikācijas tehnolo?iju infrastruktūras dro?ības uzlabo?ana (informācija klasificēta)1,51,51,5Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai, ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)3,21,50,8Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. izdevumi fotoradaru darbības administrē?anai, Valsts robe?sardzes darbībai)4,24,84,115.Izglītības un zinātnes ministrija kopā:19,310,113,3IZM padotībā eso?o augstākās izglītības iestā?u pedagogu darba samaksas palielinājums2,24,44,4Fundamentālo un lieti??o pētījumu projektu programmas darbības nodro?inā?ana1,41,41,4Valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodro?inā?ana nemainīgā līmenī2,42,42,4Papildus investīcijas valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īsteno?anai5,90,04,0Paralimpiskā sporta centra izveide1,20,00,0Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)5,01,90,416.Zemkopības ministrija kopā:4,82,42,3Valsts me?a dienestam uguns-apsardzības specializētā autotransporta iegādei2,50,00,0Administratīvās kapacitātes palielinā?anai uzraudzības, kontroles funkciju nodro?inā?anai, dzīvnieku un augu infekcijas slimību apkaro?anas un ES fondu administrē?anas jomā, kā arī Personas datu aizsardzības regulas da?ējai prasību izpildei, datu dro?ības, pieejamības un le?itimitātes nodro?inā?anai, un IKT sistēmu integrācijai un attīstībai.1,51,51,517.Satiksmes ministrija kopā:6,72,62,6Dzelzce?a publiskā infrastruktūra4,00,00,0Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar brauk?anas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu seg?anai)2,52,52,518.Labklājības ministrija kopā:40,644,545,2?imenes valsts pabalsta apmēra palielinā?ana28,232,532,5Sociāla rakstura institūcijām kapacitātes stiprinā?anai un sociālām programmām bērnu tiesību aizsardzības jomās un ar ?iem pasākumiem saistīto IT sistēmu pielāgo?anai2,61,31,3Alternatīvo ?imenes aprūpes formu attīstība3,03,03,0Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)-0,72,22,8Citi MK pie?emtie lēmumi3,22,82,819.Tieslietu ministrija kopā:-15,5-15,712,8Satversmes aizsardzības biroja darbības nodro?inā?ana (Klasificēta informācija)1,10,50,5Uz?ēmuma re?istra Publisko re?istru modernizācija1,10,00,0Ieslodzījuma vietu infrastruktūras remontdarbi un uzlabojumi1,01,01,0Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai, ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)7,23,53,4Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. samazināta dotācija no vispārējiem ie?ēmumiem un izdevumi ilgtermi?a saistību pasākuma “Jauna cietuma būvniecība Liepājā” īsteno?anai)-27,4-21,76,819.Tieslietu ministrija (Zemesgrāmatu noda?u, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesas) kopā:0,50,22,9Tiesne?u atalgojuma palielinājums0,00,02,721.Vides aizsardzības un re?ionālās attīstības ministrija kopā:13,12,3-1,0Vides uzraudzības stiprinā?ana (t. sk. algas inspektoriem)1,51,51,5Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)8,90,8-2,622.Kultūras ministrija kopā:11,410,210,5Sakrālā mantojuma saglabā?anas mēr?programma -Rīgas Sv.Jēkaba Romas kato?u baznīcas katedrāle, Rīgas Doma baznīca, Aglonas Romas kato?u bazilika, Lestenes baznīca2,00,00,5Mēr?programma vēsturisko un identitāti stiprino?o latvie?u filmu ra?o?anai0,00,51,0Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)1,91,0-0,3Citi MK pie?emtie lēmumi2,84,84,424. Valsts kontrole kopā:0,30,30,325. Pārresoru koordinācijas centrs kopā:0,00,00,028. Augstākā tiesa kopā:0,10,00,529.Veselības ministrija kopā:17,311,911,8Finansējums pedagogu darba samaksas reformas nodro?inā?anai Rīgas Stradi?a universitātei0,71,41,4Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)5,70,30,1Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. izdevumi minimālās mēne?a darba algas paaugstinā?anai līdz 430 euro ar 2018.gada 1.janvāri)10,210,210,230. Satversmes tiesa kopā:0,20,40,432. Prokuratūra kopā:0,9-1,44,5Prokuratūras struktūrvienību ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā remontdarbi0,10,41,3Prokuroru atalgojuma palielinājums0,00,02,3Citi MK pie?emtie lēmumi0,2-2,30,435. Centrālā vēlē?anu komisija kopā:0,00,00,037. Centrālā zemes komisija kopā:0,00,00,047. Radio un televīzija kopā:1,00,80,862. Mēr?dotācijas pa?valdībām kopā:2,92,92,9Citi MK pie?emtie lēmumi2,92,92,964. Dotācija pa?valdībām kopā:21,1144,9239,1Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. kompensācija pa?valdībām, lai nodro?inātu pa?valdību bud?etu nodok?u ie?ēmumus kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbud?eta nodok?u ie?ēmumiem)21,1144,9239,174. resors "Gadskārtējā valsts bud?eta izpildes procesā pārdalāmais finansējums"-18,1-37,3114,1Veselības finansējuma nodro?inā?ana0,00,0144,0Citi pasākumi (finansējuma pārdales (t.sk., ES fondu īsteno?anai), ie?ēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pa?u ie?ēmumu palielinājums u.c.)-16,5-8,5-4,0Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. precizēts LNG apmērs, finansējuma samazinājums apropriācijas rezervei)-1,5-28,7-25,9Valsts speciālais bud?ets-9,5-12,3-12,6Valsts sociālās apdro?inā?anas a?entūras administratīvās kapacitātes stiprinā?ana1,61,61,6Citi MK pie?emtie lēmumi (t.sk. fin. samazinājums vecuma pensijām, izdevumu samazinājums bezdarbnieka pabalstiem saistībā ar pabalsta sa?ēmēju skaita prognozēto samazinājumu)-11,3-14,0-14,3Korekcija – izslēgts finansējums minimālās algas paaugstinā?anas līdz 430 euro nodro?inā?anai un darba devēja valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu palielinājuma nodro?inā?anai, kas jau ir ietverts nemainīgas politikas scenārijā-28,1-28,0-28,0Fiskāli nozīmīgākās strukturālās reformas Regulas Nr. 1175/2011 izpratnē Pensiju sistēmas reforma2012.gadā tika veikti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pakāpeniskāku iemaksu likmes paaugstinā?anu pensiju sistēmas 2.līmenī, t.i. 2013. – 2014.gadā 4%, 2015.gadā 5% un 2016.gadā 6%. Politika netiek mainīta. Iepriek?ējā Stabilitātes programmā bud?eta bilances mēr?u formulē?anā 2018.gadam vēl tika pielietota atkāpe no VTM, ko pie?auj SIP, īstenojot ?īs strukturālās reformas. Savukārt ?ajā Stabilitātes programmā atkāpes no VTM vairs neietver pensiju reformas efektus, jo iespēja izmantot ?īs atkāpes no 2019.gada vairs nav spēkā.Kopumā pensiju reforma Latvijā ir pla?āka un ietver arī citus pasākumus bez iemaksu palielinājuma 2.pensiju līmenī. Par nesen veiktajām reformām, kas 2017.gadā un 2018.gadā stājas spēkā, ir izklāstītas 7.1. sada?ā “Publisko finan?u ilgtermi?a attīstības scenārijs”.Veselības sistēmas reformaStabilitātes programmā 2016. – 2019.gadam Latvija pieteica veselības sistēmas reformu kā būtisku strukturālo reformu ar ilgtermi?a pozitīvu efektu uz publisko finan?u ilgtspēju, nolūkā attiecināt uz ?o reformu iespēju novirzīties no VTM saska?ā ar EK komunikāciju (Eiropas Komisijas 2015.gada 13.janvāra komunikācija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Re?ionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai par Stabilitātes un izaugsmes pakta regulējumā eso?ās elastības vislabāko izmanto?anu (COM(2015) 12)). EK izskatīja Latvijas iesniegumu un atbalstīja deficīta atkāpes pie??ir?anu veselības sistēmas reformai. Lai ievērotu strukturālā deficīta dro?ības rezervi, attiecībā uz Līgumā par ES darbību noteikto atsauces vērtību 3% apmērā no IKP, Latvijai pie??irtā deficīta atkāpe ir 0,13% no IKP 2017.gadā, 0,40 % no IKP 2018.gadā un 0,50% no IKP 2019.gadā.3.8.tabula. Bud?eta deficīta pie?aujamā atkāpe veselības sistēmas reformas īsteno?anai, %?20132014201520162017201820192020VTM-1,00-1,00-1,00-1,00-1,00-1,00-1,00-1,00Pensiju reformano 2% uz 4%-0,50-0,50-0,500,00no 4% uz 5%-0,27-0,27-0,270,00no 5% uz 6%-0,29-0,29-0,290,00Maksimālā strukturālā bilance -1,80-1,80-1,80-1,80-1,69-1,69-1,69Veselības reformas deficīta atkāpe-0,13-0,40-0,50Jāatzīmē, ka Latvijā tiek runāts par trīs reformām veselības aprūpes jomā:“Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam” īsteno?ana;Veselības finansē?anas reforma;Veselības sistēmas pārvaldības reforma.“Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam” īsteno?anaDeficīta atkāpe tika pieprasīta un sa?emta “Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020. gadam” īsteno?anai. Veselības aprūpes reforma tiek īstenota no 2014.gada saska?ā ar MK apstiprinātajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam”, un tās virsmēr?is ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mū?a gadu skaitu un novērst priek?laicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Latvijas veselības sistēmas vājās puses galvenokārt saistītas ar ?ādiem rādītājiem:Zems publiskais finansējums. Publiskais finansējums veselībai procentos pret IKP ir būtiski zemāks par vidējo rādītāju ES valstīs un norāda uz nepietiekamu finansējumu nozarei (sk. 3.4.attēlu).Nevienlīdzība. Vispārējās valdības finansējums kopējā veselības sistēmas finansējumā ir būtiski zem ES vidējā līme?a (Latvijā – 57,5%, ES – 72,2%). Tas nozīmē, ka ārstniecības pakalpojumu pieejamība vairāk kā citās valstīs ir atkarīga no personas ienākumiem. Augsts, veselības problēmu dē?, priek?laicīgi miru?o skaits. 2016.gadā kopējais PZDG (0 – 64 gadi) bija 5?366 gadi uz 100?000 iedzīvotājiem, kas starp attīstītajām valstīm ir augsts rādītājs. Būtiska ?ī rādītāja da?a skaidrojuma ar veselības problēmām.3.4.attēls. Publiskie izdevumi veselības aprūpei 2016.gadā ES valstīs, % no IKPJāatzīmē, ka ?ie faktori ir savstarpēji saistīti. Zems publiskā finansējuma līmenis rada nepiecie?amību da?u no ārstniecības pakalpojumiem finansēt ar privāto finansējumu, bet tas, savukārt, tos iedzīvotājus, kas nevar at?auties ieguldīt privāto finansējumu, attur no savlaicīgas ārstē?anās un palielina PZDG.ES Padome uz minētajiem Latvijas veselības sistēmas trūkumiem ir norādījusi jau no 2014.gada, valsts specifisko rekomendāciju kontekstā, gadskārtēji identificējot, ka ir nepiecie?ams uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību. Turklāt, tiek atzīmēts, ka veselības aprūpes nozarei ir atvēlēts pārāk mazs publiskais finansējums, atstājot negatīvu ietekmi uz neaizsargāto sabiedrības locek?u piek?uvi veselības aprūpes pakalpojumiem.Jaunākajās, 2017.gada valsts specifiskajās rekomendācijās, Padome atzīst, ka Latvija ir veiksmīgi uzsākusi veselības aprūpes reformas, tomēr joprojām piek?uve veselības aprūpei tiek ierobe?ota augsto tie?o maksājumu, garo gaidī?anas rindu, zemā publiskā finansējuma līme?a un neefektīvo pakalpojumu sadalījuma dē?. Problēmas ir vērojamas arī veselības aprūpes efektivitātē. Kā rezultātā Padome rekomendē Latvijai palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piek?uvi, tajā skaitā samazinot pakalpojumu sa?ēmēju tie?os maksājumus un ilgo gaidī?anas laiku.?Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam” izstrādes ietvaros Veselības ministrija pasūtīja pētījumu “Izvērtējums Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam izstrādei”, kuru izstrādāja Latvijas Universitāte. Pētījuma ietvaros tika veikts “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam” iek?aujamo mēr?a rādītāju ekonomiskā ieguvuma novērtējums, kas izriet no NAP 2020. Tā rezultātā tiek secināts, ka nodro?inot nepiecie?amo finansējumu NAP2020 noteikto PZDG rādītāja samazinājuma sasnieg?anai līdz 2020.gadam, diskontētā ekonomiskā ieguvuma vērtība 2014.gadā veidos 137,4 milj. euro. Vienlaicīgi pētījumā tiek norādīts, ka pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību veidotos no tā, ka līdz 2020.gadam “izglābtie” iedzīvotāji nākamos 20 gadus spēs sniegt produktīvu atdevi kā darba spēks, tādējādi nodro?inot IKP pieaugumu vismaz 443,8 milj. euro apmērā (2014.gada diskontētā vērtība). Pētījuma ietvaros tika veikta arī izmaksu - ieguvumu analīze, kuras rezultātā tika konstatēts, ka mēr?a sasnieg?anai attiecināmais papildu izdevumu apmērs vecuma grupai līdz 64 gadiem, laika posmā no 2013.gada līdz 2020.gadam, tagadnes vērtībā sastāda 577 milj. euro. Tādējādi, atbilsto?i pētījumam, var secināt, ka papildu paredzamais izmaksu apmērs no 2013.gada līdz 2020.gadam pesimistiskajā scenārijā pārsniedz ekonomiskos ieguvumus atbilsto?ajā laika periodā, bet reālistiski optimistiskā scenārija gadījumā – ekonomiskais ieguvums ir lielāks par veiktajām investīcijām 2013. – 2020.gadā (sk. 3.8.tabulu) 3.8.tabula. Pētījuma ieguvumu un izmaksu kopsavilkums, milj. euroRādītājsEkonomiskais ieguvumsIzmaksas2013. – 2020.gads2013. – 2040.gads2013. – 2020.gadsNAP 2020 noteiktais PZDG rādītāja samazinājums līdz 2020.gadam – pesimistiskais scenārijs137,4443,8577NAP 2020 noteiktais PZDG rādītāja samazinājums līdz 2020.gadam – reālistiski optimistiskais scenārijs254,9823,5Apskatot pētījuma rezultātus, attiecībā no veikto reformu izmaksu efektivitātes aspekta, tiek secināts, ka līdz 2020.gadam pesimistiskā scenārija gadījumā tiks novērsti 10?059 PZDG, bet reālistiski optimistiskā scenārija gadījumā – 18?666 PZDG, tādējādi vidējās izmaksas par vienu novērstu PZDG ?ajā vecuma grupā ir attiecīgi 57?362 euro pesimistiskā un 30?912 euro reālistiski optimistiskā scenārija gadījumā. Atbilsto?i veiktajam novērtējumam veselības reformas veiksmīga īsteno?ana līdz 2023.gadam nodro?inās IKP līme?a pieaugumu par 2,2%, un palielinās iedzīvotāju nodarbinātību par 0,6%. Savukārt reformas pozitīvā ietekme līdz 2038.gadam varētu nodro?ināt IKP līme?a pieaugumu jau par 11,26% un nodarbinātības kāpumu attiecīgi par 1,81%. ?emot vērā fiskālās izmaksas, neto pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību 2038.gadā sasniegs 4,83% no IKP. Relatīvi pret citām nozarēm, Latvija, laika posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam, ir spējusi nodro?ināt būtisku finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei. It īpa?i tas panākts, izmantojot SIP elastības klauzulu veselības reformas īsteno?anā. Turklāt no 2018.gada veselības sistēmas finansē?anai tiek novirzīti būtiski papildu ie?ēmumi no VSAOI likmes paaugstinā?anas par 1 procentpunktu.3.9.tabula. Veselības nozares pie??irtie papildu finan?u līdzek?i saska?ā ar vidēja termi?a bud?eta ietvara likumiem, milj. euro?2014201520162017201820192020Ietvara likums 2014 – 20164248,951Ietvara likums 2015 – 201730,630,630,6Ietvara likums 2016 – 201823,323,323,3Ietvara likums 2017 – 201934,3113,4149,4Ietvara likums 2018 – 202032,032,532,8Papildu izdevumu palielinājums pret iepriek?ējo gadu (kumulatīvi)4237,525,434,3111,136,50,3Ar redzamo finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodro?ināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, atbilsto?i Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam plānotajam finansējuma pieaugumam (sk. 3.9.tabulu un 3.5.attēlu).3.5.attēls. Pamatnostādnēs izmantotā finansējuma pieauguma scenārijs un faktiskais finansējuma pieaugums. milj. euroAttēlā redzamais scenārijs tika izmantots iepriek?ējās Stabilitātes programmās, veicot pieteiktās reformas fiskālās ietekmes novērtējumu. Līdz ar to, paliekot spēkā novērtējumā izmantotajiem pie?ēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka tiek saglabāts reformas fiskālās ietekmes novērtējums un tiek nodro?ināta PZDG mēr?a sasnieg?ana.Deficīta atkāpes finansējums 2017. – 2019.gada periodam, kas ir pieejams sakarā ar veselības aprūpes reformas īsteno?anu – “Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014.-2020. gadam īsteno?anu” – tiek izmantots noteiktu veselības aprūpes pasākumu grupai, kas izriet no Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam. ?ī pasākumu grupa ir nodalīta no pārējiem veselības aprūpes uzlabo?anas pasākumiem, paredzot īpa?u resursu pie??ir?anas un izmanto?anas uzraudzības kārtību. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka izvēloties tos veselības reformas pasākumus, kuriem tiek izmantots deficīta atkāpes finansējums, tiek izvirzīti ?ādi kritēriji:Pasākumam ir jābūt atbilsto?am “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam”.Pasākuma rezultātam, kas finansēts no deficīta atkāpes finansējuma 2017. – 2019.gada periodā, ir jāatrisina, vai būtiski jāsamazina noteikta veselības aprūpes sistēmā identificēta problēma. Nevar finansēt tādus pasākumus, kuri dod nebūtisku efektu problēmas atrisinā?anā – ?āda intervence nav uzskatāma par reformu.Risināmai problēmai ir jābūt atzītai kā veselības aprūpes problēmai EK analītiskajos dokumentos.Ir iespējams izveidot izsekojamu ieguldījumu – iznākumu – rezultāta rādītāju sistēmu.Risināma problēma dod ieguldījumu kopējā “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam” pozitīvā fiskālā efekta sasnieg?anā.Pie??irtais deficīta atkāpes finansējums 2017. – 2019.gadam attiecīgā gada valsts bud?eta likumā tiek nodalīts atsevi??ā bud?eta programmā, kā gadskārtējā valsts bud?eta izpildes rezultātā pārdalāmais finansējums. Tikai pēc tam, kad Veselības ministrijas priek?likumi par finansējuma izmanto?anu tiek apstiprināti MK, rezervētais finansējums tiek pārdalīts veselības reformas īsteno?anai.2017.gada deficīta atkāpes finansējums 0,13% no IKP (34 milj. euro) Veselības ministrijai tika pārdalīts divos posmos – 2016.gada 20.decembrī un 2017.gada 14.februārī ar atsevi??iem MK lēmumiem, pamatojoties uz informatīvajiem zi?ojumiem, kas saska?oti ar FM un kuros ir norādīti iznākuma un rezultāta rādītāji. MK protokola lēmumi paredzēja, ka Veselības ministrija kontrolē informatīvajā zi?ojumā noteikto iznākuma rādītāju izpildi un informāciju par progresu iznākuma rādītāju izpildi 2017.gadā līdz 2018.gada 1.martam. Vienlaikus Veselības ministrija veic datu uzkrā?anu, lai nodro?inātu audita izsekojamību iznākuma rādītāju izpildei. Tālāk tekstā tiek sniegta informācija par veselības reformas īsteno?anu 2017.gadā.pasākums. Onkolo?isko saslim?anu diagnostika un ārstē?anas pieejamības uzlabo?anaReformas onkolo?ijas jomā paredz ātrāku pacientu izmeklē?anu un pieeju speciālistiem jeb “za?o koridoru” bie?āko lokalizāciju onkolo?isko saslim?anu vai aizdomu gadījumā uz onkolo?isko saslim?anu gadījumos. 2017.gada sākumā uzsāktās reformas gada laikā nodro?ināja primārās diagnostikas algoritmu ievie?anu 72 ārstniecības iestādēs, speciālistu konsultāciju izmaksu pieaugumu onkolo?ijā atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem un sekundāro diagnostikas, izmeklē?anas algoritmu ievie?anu 5 ārstniecības iestādēs, onkolo?isko pacientu skaita un prognozēto ārstē?anas izmaksu pieaugumu ambulatori 6 ārstniecības iestādēs, un onkolo?isko pacientu skaita un prognozētās ārstē?anas izmaksu pieaugumu 7 stacionāros, kā arī kompensējamo medikamentu segumu unikālo pacientu skaita pieaugumam. Primārā diagnostika2017.gadā tika prognozēts, ka papildus 22 tūkst. pacientiem tiks veikti onkolo?isko slimību primārās diagnostikas algoritmos iek?autie izmeklējumi ?aundabīgo audzēju prioritārai diagnostikai noteiktās lokalizācijās. No 2017.gada 1.janvāra tika ieviesti primārās diagnostikas algoritmi 11 izplatītākajās lokalizācijās, kuras tika papildinātas no 2017.gada 3.novembra ar citām lokalizācijām.3.10.tabula. Primārās diagnostikas algoritmu ievie?anas izpildePrimārās diagnostikas algoritmu ievie?anaPlānotais ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euro72 ārstniecības iestādes22?000659?88529,9922?422637?85028,45Avots: NVDOnkolo?isko slimību primārā diagnostika notiek ?imenes ārstu praksēs, kur pacientiem tiek atpazītas sūdzības un simptomi, kas var liecināt par onkolo?isku slimību un nozīmēti pirmie izmeklējumi, kas var apstiprināt aizdomas par onkolo?iskajām slimībām. ?ie sniegtie pakalpojumi tiek apmaksāti prioritārā kārtībā, no ?im mēr?iem paredzētiem finan?u līdzek?iem. Praksē bie?i veidojās situācija, ka pacientiem tiek nozīmēti izmeklējumi saistībā ar citām slimībām, bet izmeklējuma rezultāts norāda uz aizdomām par onkolo?isku slimību. ?ajos gadījumos pirmie izmeklējumi ir veikti ārpus “za?ā koridora”, bet pacients tiek ievirzīts “za?ā koridorā” ar jau kādu veiktu izmeklējumu vispārīgā kārtībā. ?ādu iemeslu dē? samazinās plānotā finan?u līdzek?u apguve pret plānoto finansējumu primārā diagnostikā. Papildu līdzek?u apguvi ietekmēja faktors, ka ?imenes ārsti 2017.gada laikā pakāpeniski apguva izpratni un uzticību “za?ā koridora” darbības principiem.Atbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei un reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem primārajā veselības aprūpē ar ?imenes ārsta nosūtījumu, un vēlāk, 2017.gada otrajā pusē, papildinot ar citu tie?o speciālistu nosūtījumu, tika veikti 72?849 primārās diagnostikas izmeklējumi 22?422 unikālajiem pacientiem, kur vidējās izmaksas primāro diagnostikas algoritmu ievie?anai ir par 5% zemākas kā plānotās. Kopumā primārās diagnostikas vidējās izmaksa ir zemākas, jo no visiem izmeklējumiem, kas tika veikti, 88,18% sastāda laboratoriskie izmeklējumi, kam ir zemākas izmaksas nekā diagnostiskajiem izmeklējumiem, kuru īpatsvars kopējā veikto izmeklējumu apjomā sastāda vien 11,82%. Speciālistu konsultācijas veicinātu agrīnu onkolo?isko slimību diagnostiku un ārstē?anu, pacientiem nepiecie?amas savlaicīgas speciālistu konsultācijas. Līdz ar ko, onkolo?ijas jomas reformu ietvaros plānots ievērojams speciālistu konsultāciju pieejamības pieaugums, paredzot attiecīgā speciālista (atbilsto?i ?aundabīgā audzēja lokalizācijas vietai) pieejamību 10 darbdienu laikā no pacienta vēr?anās ārstniecības iestādē vai konsultācijas pieteik?anas. Atbilsto?i pieejamības tvērumam, 2017.gadā tika plānotas 11 tūkst. unikālo onkolo?isko pacientu, ar aizdomām uz onkolo?isku saslim?anu un diagnosticēto slimību izmantos speciālista konsultācijas, t.sk. arī speciālistu konsīlijus ārstē?anas taktikas noteik?anai. Tāpat 2017.gada laikā tika papla?ināts ārstu loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt pacientu speciālista konsultāciju sa?em?anai aizdomu gadījumā par ?aundabīgu saslim?anu. ?ādu nosūtījumu var izsniegt ne tikai ?imenes ārsti, bet arī ginekologi (savas kompetences ietvaros) un ārsti–speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs.3.11.tabula. Speciālistu konsultāciju izpildeSpeciālistu konsultācijas atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem Plānotais unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euro5 ārstniecības iestādes11?000650?27859,1233?683658?72019,56Avots: NVD2017.gadā onkolo?isko pacientu konsultāciju aptvere veidoja 306,21% no gada plānotā unikālo onkolo?isko pacientu apjoma, papla?inot “za?ā koridora” ?aundabīgo audzēju lokalizācijas, tādējādi turpinot palielināt arī pieejamību pie speciālistiem ar citām ?aundabīgo audzēju saslim?anām.Sekundārā diagnostika un izmeklējumi?aundabīgo audzēju sekundārās diagnostikas noteiktām lokalizācijām kārtība paredz ārstniecības iestādēm, kas specializēju?ās onkolo?isko slimību ārstē?anā, pēc speciālistu konsultācijas, primārā kārtībā veikt visus tālāk nepiecie?amos izmeklējumus onkolo?isko pacientu sekundārai diagnostikai, kas nodro?ina onkolo?iskās slimības morfolo?isku apstiprinā?anu un tās izplatības noteik?anu.2017.gadā bija plānoti 14,6 tūkst. sekundāro diagnostiku sa?emo?ie onkolo?iskie pacienti, kuriem atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem tiktu veikta slimību morfolo?iska diagnostika, diferenciālā diagnostika, slimības izplatības novērtējums.3.12.tabula. Sekundārās diagnostikas un izmeklējumu izpildeSekundārā diagnostika un izmeklējumiPlānotais ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euro5 ārstniecības iestādes14?6592?332?565159,1217?8802?188?921122,42Avots: NVD2017.gadā onkolo?isko pacientu aptvere sekundārajā diagnostikā un izmeklējumos sasniedza 121,97% no plānotā apjoma.Sistēmu ievie?ot, tās sākuma posmā, ne visos gadījumos veikta pilna plānoto pakalpojumu apguve. Attiecīgi, 2017.gada I pusgadā ārstēto onkolo?isko pacientu aptvere bija zemāka, jo bija nepiecie?ams laiks, lai adaptētu sistēmas izmai?as, kā arī sākotnēji primārās diagnostikas algoritmu ievie?ana tika attiecināta uz 11 bie?ākajām ?aundabīgo audzēju lokalizācijām, kuras, nodro?inot vienlīdzīgu pieeju, no 2017. gada nogales ir papla?inātas ar citām onkolo?iskajām saslim?anām. Papildus tam, ieviestas izmai?as primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu sa?em?anā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību. Ambulatorā ārstē?anaOnkolo?ijas reformu ietvaros plānota ambulatora pacientu ārstē?ana, izmantojot staru terapijas un ?īmijterapijas metodes. ?īmijterapijas mēr?is ir panākt pilnu vai iespējami ilgāku remisiju (slimības pierim?ana un simptomu mazinā?anās) audzēja attīstībā, vai arī, lai likvidētu organismā cirkulējo?ās atsevi??ās audzēja ?ūnas (metastā?u novēr?anai). Savukārt, staru terapija tiek pielietota apmēram pusei visu onkolo?isko slimnieku kādā no ārstē?anas etapiem. Staru terapija onkolo?ijā ir ?oti pieprasīta ārstē?anas metode, kuras pamatā ir jonizētā starojuma graujo?ā iedarbība uz vē?a ?ūnām.2017.gadā bija plānoti 3,3 tūkst. unikālo onkolo?isko pacientu, kuriem atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem tiks nodro?ināta ambulatorā ārstē?ana izmantojot staru terapiju un ?īmijterapiju.3.13.tabula. Staru un ?īmijterapijas izpildeStaru un ?īmijterapija ambulatoriPlānotais unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euro6 ārstniecības iestādes3?3061?178?058356,341?9961?164?114583,22Avots: NVDAtbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei, vidējās ārstē?anas izmaksas ambulatori palielināju?ās par 63,67 % salīdzinot ar plānoto, jo pieauga ilgsto?i ārstējamo pacientu skaits, kā arī palielinājās pacientu skaits staru terapijas ārstē?anas metodes pielieto?anā, kas ir izmaksu ietilpīgāka ārstē?anas metode. 2017.gadā tika nodro?ināta pieejama ārstē?ana ar efektīvāko ārstē?anas veidu, veicot 138?911 manipulācijas 1?996 unikālajiem pacientiem. Stacionārā ārstē?anaOnkolo?ijas reformu ietvaros plānota onkolo?isko saslim?anu ārstē?ana stacionārā, nodro?inot savlaicīgas operācijas. Lai eso?ā stacionāra finansējuma ietvaros īstenotu ātrāku onkolo?isko operāciju veik?anu, sākot ar 2017.gada 1.aprīli noteikta piemaksa par sare??ītas primāras onko–operācijas veik?anu pēc ārstu konsīlija lēmuma.2017.gadā tika plānotas 6?000 piemaksu ārstniecības iestādēs par sare??ītas primāras onkolo?iskas operācijas veik?anu pacientiem ar pirmreizēji diagnosticētu onkolo?isko slimību.3.14.tabula. Stacionārā ārstēto onkolo?isko pacientu izpilde?rstē?ana stacionāriPlānotais ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde ārstējamo unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euro7 ārstniecības iestādes6?0002?463?058410,515?6332?312?402410,51Avots: NVDAnalizējot faktisko izpildi, 2017.gada 31.oktobrī stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizē?anas un finansē?anas kārtība", piemaksas tika aprē?inātas par sare??ītas onkolo?iskas operācijas veik?anu arī gadījumos, kad tiek veikta atkārtota, sare??īta operācija vai arī sare??īta operācija pacientam, kura noris vairākos etapos, pirmajā operācijā veicot tikai zināmus sagatavo?anās darbus tālākajai. Atbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei, piemaksas nodro?inātas 93,88 % apmērā no gada plānotās onkolo?isko pacientu aptveres, kas skaidrojama ar to, ka ārstniecības iestādēm bija nepiecie?ams adaptācijas periods, lai atpazītu gadījumus.Kompensējamie medikamentiOnkolo?ijas reformu ietvaros plānota onkolo?isko saslim?anu ārstē?ana ārpus ambulatorām un stacionārām ārstniecības iestādēm, palielinot pieejamību pacientiem, atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem, kompensējamo medikamentu sa?em?anai. 2017.gadā plānots kompensējamo medikamentu pieaugums 4,4 tūkst. onkolo?ijas pacientu, kas uzsāku?i terapijas sa?em?anu 2017.gadā. 3.15.tabula. Kompensējamo medikamentu izpildeKompensējamie medikamentiPlānotais unikālo onkolo?isko pacientu apjomsFaktiskā izpilde unikālo onkolo?isko pacientu apjomamPlānotais pacientu skaits gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroPacientu skaita pieaugums 2017.gadāFinansējums 2017.gadā euroVidējā izmaksa 2017.gadā euroOnkolo?iskie pacienti atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem4?4944?978?4161?107,797?0845?043?171711,91Avots: NVD?emot vērā to, ka papildus kompensējamiem medikamentiem tika pārdalīts finansējums no primārās diagnostikas algoritmu ievie?anas, tad atbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei vidējās kompensējamo medikamentu izmaksas unikālo onkolo?isko pacientu, atbilsto?i noteiktajiem algoritmiem, pieaugumam īstenotas 101,3 % apmērā no gada plānoto vidējo izmaksu apjoma. ?emot vērā to, ka 1.pusgadā terapiju uzsāku?ie pacienti turpināja terapiju arī 2.pusgadā, papildus tam nāca klāt jauni pacienti, tā rezultātā tika realizēts vidējo izmaksu samazinājums no gadā sākumā plānotā apmēra. Secināms, ka atbalsto?i 2017.gada izpildes datiem onkolo?ijas rezultatīvie radītāji ir sasniegti un atsevi??os gadījumos pat pārsniegti, tādējādi īstenotie pasākumi tiks turpināti arī 2018.gadā.Jāatzīmē, ka kompensējamos medikamentus sa?ēmu?o onkolo?isko pacientu tvērums sasniedza 157,63% no plānotā onkolo?isko pacientu skaita pieauguma gadā, kas da?ēji tika finansēts arī no sistēmas iek?ējiem resursiem.pasākums. Sekundārās ambulatorās aprūpes pieejamībaReformas rindu mazinā?anai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā uzsāktas no 2017.gada marta. Lai īstenotu plānoto rindu samazinājumu, Nacionālais veselības dienests noslēdza līgumus ar 262 ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu papildus veselības aprūpes pakalpojumu snieg?anu. Speciālistu konsultācijasLai palielinātu pieejamību sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sa?em?anā pēc ?imenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, kā arī pieejamību bez nosūtījuma pie noteiktiem speciālistiem 2017.gadā tika plānots speciālistu konsultāciju pieaugums 270,2 tūkst. konsultāciju apmērā. 3.16.tabula. Speciālistu ambulatoro konsultāciju izpildeSpeciālistu konsultācijasVidējais plānotais konsultāciju skaitsFaktiskais konsultāciju skaits 2017.gadāPlānotais finansējums euroFinan?u izlietojums 2017.gadā euroVidējais rindu garums dienāsRindu samazinā-jums 2017.gadā %Rindas garums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāRindu samazinājums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāPirms reformu īsteno?anasUz 2018.gada 1.janvāriRindu samazinājums 2017.gadā?rstniecības iestādes270?246177?3173?386?1873?288?372100,4858,2342,2542,0550,1350,35Avots: NVDAtbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei, speciālistu konsultāciju pieaugums īstenots 65,61% apmērā no gada plānotā konsultāciju pieauguma apjoma. Līdz ar minēto secināms, ka laika periodā no 2017.gada marta līdz decembrim rindu samazinājums nodro?ināts ārstniecības iestā?u iespēju robe?ās, atbilsto?i pieejamiem speciālistu resursiem, vidēji samazinot rindu garumu uz speciālistu pakalpojumiem par 42,05%. Vienlaicīgi jāmin, ka katrā ārstniecības iestādē un pakalpojuma veidā rindu samazinājuma dinamika ir at??irīga.2017.gadā laikā novērots, ka rindu garumu ir iespējams mazināt ārstniecības iestādēs, kur bija pieejami attiecīgie speciālistu resursi, bet atsevi??u specialitā?u apgrūtināta pieejamība joprojām ir saglabājusies un to nosaka ierobe?o speciālistu skaits, kas sniedz konsultācijas.Ambulatorie izmeklējumiAmbulatorie izmeklējumi ir viens no svarīgākajiem ārstē?anas procesiem slimību un to izmai?u diagnosticē?anai un to norises uzraudzībai. Lai palielinātu pacientu pieejamību minēto valsts apmaksāto ambulatoro izmeklējumu sa?em?anai 2017.gadā bija plānots pakalpojuma apjoma pieaugums par 328 tūksto?iem pakalpojumu. 3.17.tabula. Veikto izmeklējumu 2017.gada izpildeAmbulatorie izmeklējumiVidējais plānotais izmeklējumu skaitsFaktiskais izmeklējumu skaits 2017.gadāPlānotais finansējums euroFinan?u izlietojums 2017.gadā euroVidējais rindu garums dienāsRindu samazinā-jums 2017.gadā %Rindas garums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāRindu samazinājums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāPirms reformu īsteno?anasUz 2018.gada 1.janvāriRindu samazinājums 2017.gadā?rstniecības iestādes328?076300?8567?541?4917?557?03940,3927,1013,2932,9023,3317,06Avots: NVDAtbilsto?i 2017.gada gada faktiskajai izpildei ambulatoro izmeklējumu pieaugums īstenots 91,70% apmērā no gada plānotā izmeklējumu pieauguma apjoma. Līdz ar minēto secināms, ka laika periodā no 2017.gada marta līdz decembrim rindu samazinājums nodro?ināts ārstniecības iestā?u iespēju robe?ās, vidēji samazinot rindu garumu uz izmeklējumiem par 32,90 %.Jāvēr? uzmanību, ka palielinot pieejamo pakalpojumu apjomu būtiskākajā ambulatoro pakalpojumu sada?ā – ambulatorajos izmeklējumos, pieauga arī faktiskais pieprasījums no pacientiem, kuri iepriek?, ?emot vērā pakalpojuma nepieejamību, uz pakalpojumiem nepieteicās. Tāpat būtisks faktors papildu izmeklējumu pakalpojumu pieaugumam saistāms ar speciālistu konsultāciju pieaugumu, kuri tālāk pacientus nosūta uz izmeklējumiem, palielinot to apjomu. Vienlaicīgi, ?emot vērā to, ka pacienti 2017.gadā tika nosūtīti uz izmaksu ietilpīgākiem izmeklējumiem, faktiskais izmeklējumu skaits ir mazāks nekā plānotais apjoms.Dienas stacionārsDienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur pacientam ārstē?anu un veselības aprūpi nodro?ina nepilnu diennakti un sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sare??ītības, risku vai laikietilpības dē? nav iespējams sniegt ambulatori.Lai palielinātu pacientu pieejamību valsts apmaksāto dienas stacionāra pakalpojumu sa?em?anā, 2017.gadā plānots pakalpojuma apjoma pieaugums par 62,4 tūksto?iem pakalpojumu.3.18.tabula. Dienas stacionārā veikto pakalpojumu izpildeDienas stacionāra pakalpojumiVidējais plānotais pakalpojumu skaits Faktiskais pakalpojumu skaits 2017.gadā Plānotais finansējums euroFinan?u izlietojums 2017.gadā euroVidējais rindu garums dienāsRindu samazinā-jums 2017.gadā %Rindas garums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāRindu samazinājums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāPirms reformu īsteno?anasUz 2018.gada 1.janvāriRindu samazinājums 2017.gadā?rstniecības iestādes62?47227?5515?163?1595?177?349407,00132,10274,967,54116,04290,96Atbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei valsts sniegto pakalpojumu apjoms dienas stacionārā īstenots 44,10% apmērā no gada plānotā dienas stacionāra pieauguma apjoma. Līdz ar minēto, secināms, ka laika periodā no 2017.gada marta līdz decembrim rindu samazinājums nodro?ināts ārstniecības iestā?u iespēju robe?ās, vidēji samazinot rindu garumu uz dienas stacionāra pakalpojumiem par 67,54%. Katrā ārstniecības iestādē un pakalpojuma veidā rindu samazinājuma dinamika ir at??irīga.Ambulatorā rehabilitācijaAmbulatorā rehabilitācija ir pakalpojumu kopums, kuras mēr?is ir nodro?ināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobe?ojumiem ?o ierobe?ojumu mazinā?anu vai novēr?anu, kā arī komplikāciju riska novērtē?anu un mazinā?anu. Lai palielinātu pacientu pieejamību ambulatorajā rehabilitācijā 2017.gadā tika plānots pakalpojuma apjoma pieaugums par 70 tūkst. pakalpojumu. 3.19.tabula. Ambulatorās rehabilitācijas izpildeAmbulatorās rehabilitācijas pakalpojumiVidējais plānotais pakalpojumu skaitsFaktiskais pakalpoju-mu skaits 2017.gadāPlānotais finansēj-ums euroFinan?u izlietojums 2017.gadā euroVidējais rindu garums dienāsRindu samazinā-jums 2017.gadā %Rindas garums ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāRindu samazināju-ms ar pacientu uzvedības mai?u 2017.gadāPirms reformu īsteno?anasUz 2018.gada 1.janvāriRindu samazi-nājums 2017.gadā252 ārstniecības iestādes70?02858?356508?470541?225500,20471,8028,405,68406,1694,04Atbilsto?i 2017.gada gada faktiskajai izpildei ambulatorās rehabilitācijas pieaugums īstenots 83,33% apmērā no gada plānotā pieauguma apjoma rehabilitācijā. Līdz ar minēto secināms, ka laika periodā no 2017.gada marta līdz decembrim rindu samazinājums nodro?ināts ārstniecības iestā?u iespēju un pieejamā finansējuma robe?ās, vidēji samazinot rindu garumu uz rehabilitācijas pakalpojumiem par 5,68%. Papildus atzīmējam, ka ne visas ārstniecības iestādes nodro?ina ambulatoro rehabilitāciju, kā rezultātā rindu samazinājums par 6% vidēji ir vērtējams kā būtisks.Secināms, ka reformas 2017.gadā ambulatorajā aprūpe tika veiksmīgi īstenotas un tādējādi tās ir turpināmas, lai nodro?inātu, ka līdz 2019.gada beigām vidējais rindu apjoms ambulatorā aprūpē samazinās par 50%, pasākums ?emot vērā to, ka pacienti ārstniecības iestādēs nonāku?i sare??ītāku diagno?u dē?, kam atbilsto?i bija nepiecie?ams ilgāks rehabilitācijas process ar izmaksu ietilpīgākiem pakalpojumiem, tā rezultātā faktiski realizētais pakalpojumu apjoms ir mazāks nekā sākotnēji tika plānots. Jāvēr? uzmanību, ka būtiskākās rindas veidojot pakalpojumos kuros pieejamība ir atkarīga no ārstniecības iestā?u un speciālistu kapacitātes. pasākums. Valsts kompensējamo medikamentu nodro?inājums VHC pacientiem F3-F4 stadijāLai mazinātu VHC izplatību un veicinātu inficēto personu izārstē?anos, tiek īstenots kompensējamo medikamentu C hepatīta ārstē?anai F3–F4 aknu bojājuma stadijā pakalpojuma apjoma pieaugums.3.20.tabula. VHC pacientiem F3–F4 stadijā izpildeKompensējamie medikamenti VHC ārstē?anai F3-F4 stadijā Plānotais pakalpojumu skaits Plānotais finansējums euroFaktiskais pakalpojumu skaitsFinan?u izlietojums euro?rstniecības iestādes2035?462?8834005?462?883Atbilsto?i 2017.gada faktiskajai izpildei, nodro?inājums ar jaunās paaudzes medikamentiem un atbilsto?a ārstē?ana VHC pacientiem F3–F4 stadijā īstenota 197 % apmērā no gada plānotā pieejamības pieauguma apjoma. Minētais pieaugums nodro?ināts no 2017.gada marta līdz decembrim. Veselības reformas pasākumu ietvarā 2017.gadā valsts zā?u kompensācijas sistēmas ietvarā ambulatorajai ārstē?anai nepiecie?amās zāles papildus sa?ēma 400 personas ar C hepatītu – lielākā da?a no ?īm personām ir ar 2017.gadā pirmreizēji re?istrētu C hepatītu, kā arī 2016. gadā fiksētie pacienti F3–F4 stadijā, kas sa?ēma tie?ās darbības pretvīrusu preparātus.Secināms, ka reformas pasākums, valsts kompensējamo medikamentu nodro?inājums VHC pacientiem F2–F4 stadijā, tiek veiksmīgi īstenots un tas ir turpināms 2018.gadā. 2017.gadā 395 personas ir pabeigu?as ārstē?anas kursu un uzsāku?as dinamisko novēro?anu. No kurām kopumā 3 mēne?u dinamisko novēro?anu ir pabeigu?as 217 personas un 88% no ārstē?anu sa?ēmu?ajiem ir atbrīvoti no C hepatīta vīrusa. Tajā skaitā 3 mēne?u dinamisko novēro?anu ir pabeigu?as 143 personas, kas sa?ēma tie?ās darbības pretvīrusu preparātus, un 140 personas ir atbrīvotas no vīrusa, kas liecina, ka ārstē?anas efektivitāte ir 98%.Balstoties uz sekmīgi īstenoto veselības aprūpes reformu, uzsāktās intervences tiks turpinātas, savukārt to papla?inā?anai un jaunu reformu uzsāk?anai papildus 2017.gadā pie??irtajam finansējumam, 2018.gadā pieejams finansējums 79 milj. euro apmērā, kuru atbalsto?i MK 2017.gada 19.decembrī izskatītajam informatīvajam zi?ojumam “Par veselības reformas pasākumu īsteno?anu 2018.gadā”, plānots izmantot, turpinot veselības aprūpes reformu īsteno?anu ?ādās jomās:Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabo?anai un rindu mazinā?anai (t.sk. turpinot 2017.gadā uzsākto rindu mazinā?anu pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā);Onkolo?isko saslim?anu diagnostikas un ārstē?anas pieejamības uzlabo?anai (t.sk. turpinot un papla?inot 2017.gadā uzsāktās aktivitātes);Infekcijas slimību izplatības mazinā?anai (t.sk. turpinot 2017.gadā uzsāktās reformas valsts kompensējamo medikamentu nodro?inājumam VHC pacientiem F3–F4 stadijā);Primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabo?anai;Kardiovaskulārās saslimstības mazinā?anai un slimību ārstē?anas efektivitātes uzlabo?anai.3.21.tabula. Veselības nozares reformu turpinā?anai no Eiropas Komisijas pie?autā bud?eta deficīta papildus pie??irtā finansējuma sadalījums 2018.gadamPlānotais pasākumsFinansējums kopā(euro)1.Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabo?ana46?073?2092.Onkolo?isko saslim?anu diagnostikas un ārstē?anas pieejamības uzlabo?ana29?896?5943.Infekcijas slimību izplatības mazinā?ana16?740?7414.Primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabo?ana9?664?0365.Kardiovaskulārās saslimstības mazinā?ana un slimību ārstē?anas efektivitātes uzlabo?ana11?025?420Kopā: ?400?000Prognozējot potenciāli atgūtos (nezaudētos) mū?a gadus gadījumā, ja ieguldījumi netiek veikti, domājams, ka pakāpeniski uzlabojoties iedzīvotāju veselībpratībai un ?emot vērā nelielos uzlabojumus iepriek?ējos periodos, kā arī uzlabojoties ārstniecības procesa koordinācijai t.sk. e–veselības ievie?anas rezultātā, sagaidāma eso?ās situācijas neliela uzlabo?anās, vienlaikus saglabājoties pieejamības problēmām it īpa?i sociāli neaizsargātiem, kuri pie ārsta vērsīsies novēloti. Gala rezultātā minētie faktori datos atspogu?osies kā mirstības saglabā?anās vai pat neliela palielinā?anās vecuma grupā līdz 65 gadiem un PZMG skaita minimāla lejupslīde vai pat stagnē?ana. Savukārt veicot augstāk minētās reformas, samazināsies potenciāli zaudēto mū?askaits, jo palielināsies iedzīvotāju dzīvildze un samazināsies priek?laikus miru?o skaits (skat. 3.22.tabulu). ?emot vērā prognozes par PZMG samazinājumu, secināms, ka tas atbilst pētījumā “Izvērtējums Sabiedrības veselības pamatnostād?u 2014. – 2020.gadam izstrādei” novērtētajam samazinājumam atbilsto?i veiktajam finansējuma palielinājumam.3.22.tabula. Potenciāli zaudēto mū?a gadu prognoze, ja ieguldījumi tiek veikti?20132014201520162017201820192020PZMG prognoze neveicot ieguldījumus96?67093?37488?19188?19187?54186?34385?04583?913PZMG prognoze veicot ieguldījumus84?37184?07983?91881?37278?341Iegūtie PZMG2?4253?6735?572Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabo?ana5189041?587Onkolo?isko saslim?anu diagnostikas un ārstē?anas pieejamības uzlabo?ana5786871?246Infekcijas slimību izplatības mazinā?ana5341?1811?645Primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabo?ana102114216Kardiovaskulārās saslimstības mazinā?anai un slimību ārstē?anas efektivitātes uzlabo?ana693787878Avots: VM un SPKCJāatzīmē, ka lēmumi par reformas pasākumiem un atbalstāmajiem pasākumiem 2019.gadā tiks pie?emti vēlāk.Iepriek?ējās divās Stabilitātes programmās tika iek?auts “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam” fiskālās ietekmes novērtējums. Atbilsto?i ?ajā Stabilitātes programmā tiek aktualizēts fiskālās ietekmes novērtējums, ?emot vērā precizēto izdevumu apjomu 2017.gadā un precizētās prognozes 2018., 2019. un 2020.gadā.3.23.tabula. “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam” makroekonomiskās ietekmes aktualizētais novērtējumsMakroekonomiskie rādītājiIkgadējā un kumulatīvā ietekme uz IKP un citiem galvenajiem makroekonomiskajiem mainīgajiemX+5 gadiX+10 gadiX+15 gadiX+20 gadiX+25 gadiIKP0,55%2,21%4,78%7,88%11,26%Bruto pamatkapitāla veido?anās-----Nodarbinātība0,24%0,62%1,02%1,41%1,81%Tie?ā fiskālā ietekme uz primāro bilanci (10)-0,39%-0,97%-0,98%-0,56%0,17%Kopējā ietekme uz primāro bilanci (11)-0,15%-0,02%1,02%2,71%4,83%Veselības finansē?anas reformaDeficīta atkāpes finansējums beigsies 2020.gadā un tādē? bija nepiecie?ams atrast risinājumu ilgtermi?a veselības aprūpes sistēmas finansē?anai. ?ajā nolūkā Saeima 2017.gada 14.decembrī pie?ēma Veselības aprūpes finansē?anas likumu, kas paredz no 2019.gada 1.janvāra ieviest valsts obligāto veselības apdro?inā?anu.?Jaunā veselības apdro?inā?anas sistēma paredz, ka pakalpojumi tiek iedalīti valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā, kuru sa?ems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdro?inā?anas statusa, un pilnajā veselības pakalpojumu grozā, kas būs pieejams personām, kas veic VSAOI iemaksas vai ietilpst sociāli mazaizsargāto grupā. Tādējādi sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās iemaksas.Jāmin, ka līdz ar pāreju uz jauno veselības finansē?anas modeli Saeima 2017. gada 27. jūlijā pie?ēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdro?inā?anu”, kurā noteikts, ka personas, par kurām tiek veiktas VSAOI iemaksas, ir pak?autas veselības apdro?inā?anai un tām ir tiesības sa?emt no valsts bud?eta līdzek?iem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus, paredzot, ka minētajām personām un vi?u darba devējiem par 1% palielinās valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas likme. Tādējādi tiek plānots, ka veselības finansē?anai tiks novirzīti ie?ēmumi no VSAOI likmes paaugstinā?anas par 1 procentpunktu, kas attiecīgi 2018.gadā veido 85,3 milj. euro, 2019.gadā 99,6 milj. euro un 2020.gadā 105,5 milj. euro.Veselības sistēmas pārvaldības reformaKaut arī veselības sistēmas pārvaldības reforma nav deficīta atkāpes jautājums un tāpēc netiek aprakstīta Stabilitātes programmā, tā ir būtiska, lai nodro?inātu efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu. Tāpēc ?ī reforma papildina divas pārējās, veidojot stabilu bāzi kvalitatīviem un izmaksu efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Fiskālās attīstības scenārijsFiskālās attīstības scenārija pamatā ir nosacījums par fiskālās disciplīnas ievēro?anu un atbildīgas fiskālās politikas īsteno?anu Latvijā. Saska?ā ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem fiskālās politikas principi paredz ekonomiskajā ciklā sabalansēta bud?eta veido?anu jeb nosacījumu, ka strukturālais deficīts ilgtermi?ā nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP. Scenārijs vidējam termi?am ir veidots, balstoties uz noteiktajiem vispārējās valdības bud?eta bilances mēr?iem strukturālā izteiksmē un ?emot vērā bud?eta bilances ciklisko komponenti atbilsto?i aktualizētajam makroekonomiskās attīstības scenārijam. Salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad ekonomiskā izaugsme bija mērena, 2017.gadā IKP pieaugums bija būtiski straujāks, apsteidzot potenciālā IKP pieauguma tempu. Rezultātā, sākot ar 2017.gadu, tiek prognozēts, ka bilances cikliskā komponente vidējā termi?ā būs pozitīva (0,2% – 0,4% no IKP). 2021.gadā izaugsmes prognoze tuvosies potenciālā IKP pieauguma tempam.3.6.att. Vispārējās valdības bud?eta bilance sadalījumā pa komponentēm, % no IKPVispārējās valdības bud?eta bilances prognozes vidējam termi?am pie nemainīgas politikas tika sagatavotas atbilsto?i aktualizētajam makroekonomiskās attīstības scenārijam, kas ir pamatā ie?ēmumu un izdevumu prognozēm. Tāpat prognozēs tika ?emti vērā apstiprinātie centrālās valdības bāzes izdevumi turpmākajiem trim gadiem, kā arī sagaidāmā attīstība vietējās valdības bud?etā, ?emot vērā aktuālās tendences. Sagaidāms, ka vispārējās valdības bud?eta deficīts 2018.gadā būs 0,9% no IKP (neskaitot fiskālā nodro?inājuma rezervi) un tas ir tādā pa?ā līmenī kā tika prognozēts bud?eta sagatavo?anas laikā, t.i. 2017.gada rudenī. Tomēr strukturālais deficīts tiek prognozēts par 0,2 procentu punktiem lielāks par noteikto mēr?i. Vidējā termi?ā, vispārējās valdības bud?eta scenārijā, pie nemainīgas politikas 2019.gadā tiek prognozēts deficīts 1,0% no IKP, 2020.gadā deficīts 0,4% apmērā no IKP un 2021.gadā deficīts 0,3% apmērā no IKP.3.24. tabula. Vidējā termi?a scenārijs pie nemainīgas politikas, % no IKP EKS kods20172018201920202021Neto aizdevumi (+) vai aiz?ēmumi (-) (B.9) pa apak?sektoriemVispārējā valdībaS.13-0,5-0,9-1,0-0,4-0,3Centrālā valdībaS.1311-0,6-1,3-1,1-0,5-0,3Vietējā valdībaS.1313-0,2-0,1-0,1-0,10,0Sociālās nodro?inā?anas fondiS.13140,30,50,30,10,1Vispārējā valdība (S.13)Kopējie ie?ēmumiTR37,136,836,136,435,3Kopējie izdevumiTE37,637,837,136,935,6Procentu izdevumiD.411,00,80,90,90,8Cikliskā attīstībaBud?eta bilances cikliskā komponente0,20,40,40,30,1Strukturālā bilance-0,7-1,4-0,8-0,4-0,4Cikliski kori?ētā primārā bilance0,3-0,5-0,50,20,4* strukturālā bilance uzrādīta, tajā neiek?aujot vienreizējo pasākumu – nodok?u reformas izsaukto bilances īstermi?a samazinājumu.Tiek prognozēts, ka vidējā termi?ā vispārējās valdības ie?ēmumu īpatsvars IKP saglabāsies stabils – 2018.gadā tas sasniegs 36,8% no IKP, savukārt 2019., 2020. un 2021.gadā tas samazināsies attiecīgi līdz 36,1%, 36,4%. Sakarā ar to, ka Latvijā vidēja termi?a bud?eta ietvara likums tiek izstrādāts rudenī, pa?laik par vairākām izdevumu un ie?ēmumu pozīcijām 2021.gadam nav pie?emti lēmumi. Saska?ā ar fiskālās prognozē?anas praksi valstī ?ādos gadījumos attiecīgie ie?ēmumi un izdevumi netiek plānoti, piemēram, 2021.gadā nav ieplānoti ie?ēmumi no Latvenergo dividendēm. Tāpēc rudenī 2021.gada ie?ēmumu un izdevumu prognozes būtiski at??irsies. Līdz ar to Stabilitātes programmas pēdējā gada fiskālās prognozes nevar izmantot vidēja termi?a fiskālo progno?u dinamikas skaidro?anai.Sagaidāms, ka vispārējās valdības izdevumi 2018.un 2019.gadā būs virs 37,1% no IKP, bet 2020.un 2021.gadā, līdzīgi kā ie?ēmumi, samazināsies, ?emot vērā nelielu pie?aujamo vispārējās valdības bud?eta deficīta līmeni, kas izriet no strukturālās bud?eta bilances mēr?a.Centrālās valdības bud?etā:2018.gadā centrālās valdības bud?etā sagaidāms deficīts 1,3% apmērā no IKP, kas ir tādā pa?ā līmenī, kā tika noteikts valsts bud?eta likumā. Salīdzinot ar 2017.gada novērtējumu, centrālās valdības bud?eta ie?ēmumus nomināli palielinās ra?o?anas un importa nodok?i, kur tiek plānoti lielāki ie?ēmumi no PVN, akcīzes nodok?a, kā arī tiek iek?auti OIK mājsaimniecību maksājumi (kas pēc ESA 2010 ir klasificējami kā vispārējās valdības bud?eta ra?o?anas un importa nodok?u ie?ēmumi). Ie?ēmumi no ienākumiem un kapitāla samazināsies, ?emot vērā nodok?u reformas pasākumus attiecība uz UIN, t.sk. netiks piemērots UIN nesadalītai pe??ai. Savukārt kapitāla un īpa?uma nodok?i saglabāsies 2017.gada līmenī. Būtiskās izmai?as izdevumos, salīdzinot ar 2017. gada novērtējumu ir saistītas ar pieaugo?ajiem izdevumiem darbinieku atalgojumam, ko pamatā ietekmē pieaugo?ā vidējā darba samaksa, ko savukārt ietekmē minimālās darba algas palielinājums ar 2018.gada 1.janvāri, kā arī, piemēram, darba algas palielinājums veselības aprūpē strādājo?iem.2019.gadā centrālās valdības bud?etā pie nemainīgas politikas tiek plānots deficīts 1,1% apmērā no IKP, savukārt 2020.gadā un 2021.gadā tiek plānots deficīts 0,5% un 0,3% apmērā no IKP. Vidējā termi?ā nominālo pieaugumu nodro?inās ra?o?anas un importa nodok?i, ko pamatā noteiks PVN un akcīzes nodok?a ie?ēmumu pieaugums. Vienlaikus nodok?u ie?ēmumu pieaugumu tempu turpinās ietekmēt prognozētais samazinājums ie?ēmumos no īpa?uma, ko galvenokārt veido sa?emtie maksājumi par valsts kapitāla izmanto?anu, kas skaidrojams ar to, ka uz progno?u sagatavo?anu 2021.gadā nav ieplānotas dividendes no AS “Latvenergo”. Lielākais pieaugums izdevumos vidējā termi?ā tiek plānots subsīdijās un dotācijas, kas izstrādājot bud?eta likumu tiks pārdalītas gan teko?ajiem, gan kapitālajiem izdevumiem, t.sk. tiks pārdalīts veselības aprūpes sistēmas reformas ievie?anai paredzētais finansējums. Atbilsto?i aktualizētajām IKP prognozēm vidējā termi?ā tika attiecīgi paredzēts finansējuma pieaugums aizsardzības jomai 2019., 2020. un 2021.gadam, nodro?inot aizsardzībai finansējuma apmēru ne mazāku kā 2% no IKP. Kā arī ar ?ā gada 1.janvāri valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas 1 procentpunkta apmērā tiek novirzītas valsts pamatbud?etā veselības aprūpes finansē?anai. Tāpat tika ?emta vērā arī atvasināto publisko personu bud?etu iespējamā attīstība turpmākajos gados, t.sk. Latvijas Universitātes akadēmiskā centra būvniecības projekts Tor?akalnā. Sociālās nodro?inā?anas fondos: 2018.gadā ie?ēmumi tiek prognozēti tādā pa?ā līmeni kā likumā “Par valsts bud?etu 2018.gadam”, savukārt plānotie izdevumi sociālajiem pabalstiem, t.sk. vecuma pensijām samazināsies, tādējādi palielinot iepriek? plānoto pārpalikumu, kas pēc aktuālākajām prognozēm tiek plānots 0,5 % apmērā no IKP. Savukārt, salīdzinot ar 2017.gada novērtējumu, palielinoties minimālai un vidējai darba samaksai valstī, izdevumi sociālajiem pabalstiem turpinās palielināties. Tāpat ?ogad stājas spēkā jaunas likumdo?anas normas, kas uzlabos pabalstu sa?ēmēju labklājību. Piemēram, ?imenes valsts pabalstu no 2018.gada 1.janvāra?izmaksā līdz bērna 20 (?obrīd – līdz 19) gadu vecuma sasnieg?anai, kamēr vi?? mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Ar 1.martu par divu un vairāku bērnu audzinā?anu no viena gada līdz 20 gadu vecumam pabalsta sa?ēmējam pie ?imenes valsts pabalsta tiek pie??irta piemaksa. Par diviem bērniem – 10 euro mēnesī, par trim bērniem – 66 euro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – par 50 euro vairāk nekā par iepriek?ējo.Jāatzīmē, ka pensiju izdevumi tiek plānoti ?emot vērā aktuālākās izmai?as likumdo?anā, kas stājas spēkā ?ogad. Pie??irot vecuma pensiju 2018.gadā, kapitāla indekss, kuru izmantos pensijas sākuma kapitāla un periodā no 1996.gada līdz 2016.gadam, uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai būs 1,0786. Tāpat 2018.gadā tiks pārskatītas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā pie??irtās un pārrē?inātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, veicot piemēroto kapitāla indeksu izlīdzinā?anu. Nodok?u reformas ietvaros, 2018. gadā ar IIN neapliekamais minimums pensijām ir 250 euro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1?667 euro mēnesī ir 20%, savukārt par to da?u, kas ir virs – 23%. Ar 2018.gada 1.jūliju palielināsies piemaksas apmērs valsts pensijai par vienu apdro?inā?anas stā?a gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stā?a gadu būs 1,50 euro, ja līdz 1995.gada 31.decembrim bija gan sasniegts pensijas vecums, gan pie??irta vecuma vai invaliditātes pensija. Tāpat ar 2018.gada 1.oktobri vecuma pensiju indeksācijas lielums būs atkarīgs no kopējā apdro?inā?anas stā?a. Ja apdro?inā?anas stā?s būs līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksēs, ?emot vērā 50% no apdro?inā?anas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39 gadiem – 60%, ja 40 un vairāk gadu – 70%. Pensiju, kura pie??irta par darbu kaitīgos un smagos vai sevi??i kaitīgos un smagos darba apstāk?os un apdro?inā?anas stā?s būs līdz 39 gadiem, indeksēs, ?emot vērā 60% no apdro?inā?anas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, bet, ja apdro?inā?anas stā?s būs 40 un vairāk gadu – 70%.2019. un 2020.gadā sociālās nodro?inā?anas fondos ie?ēmumi un izdevumi plānoti mazāki nekā tika plānots likumā “Par vidēja termi?a bud?eta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un ?obrīd tiek prognozēts pārpalikums. Arī 2021.gadā saglabāsies līdzīga tendence, kad ie?ēmumi nedaudz pārsniegs izdevumus un veidosies pārpalikums. Kopumā vidējā termi?ā ie?ēmumi, ko pamatā veido sociālās apdro?inā?anas iemaksas, uzrādīs pieaugumu, lai arī būs jūtama ietekme no nodarbināto skaita samazinājuma. Tāpat arī izdevumos sagaidāms pieaugums, kur ?emtas vērā prognozētās izmai?as pensiju un pabalstu sa?ēmēju skaitā, kā arī izmaksāto pensiju un pabalstu vidējā apmērā. Vietējās valdības bud?etā:2018.gadā tiek prognozēts, ka pa?valdību bud?etā veidosies neliels deficīts. At??irībā no iepriek?ējiem gadiem izdevumu prognoze palielināta, ?emot vērā 2017.gada izpildes datus, kā arī tiek prognozēts, ka arvien straujāks pieaugs pa?valdību kapitālie izdevumi gan pamatfunkcijās, gan ES līdzfinansēto projektu da?ā. Vienlaikus, 2018.gadā vietējās valdības bud?eta izdevumus, pēc EKS 2010 metodolo?ijas, samazina maksājumi par Dienvidu tilta būvniecību, jo izdevumi tika atzīti iepriek?ējos gados objekta faktiskās būvniecības laikā;Pēc 2018.gada tiek prognozēts, ka pie nemainīgas politikas scenārija pa?valdībās veidosies bud?eta deficīts, kas saistīts ar pieaugu?iem kapitālajiem izdevumiem gan pamatfunkcijās, gan ES fondu da?ā. Attiecībā uz nodok?iem no ienākumiem, kas ir lielākā vietējās valdības bud?eta ie?ēmumu pozīcija, tiek ?emta vērā nodok?u reformas ietekme, kuras rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodok?a ie?ēmumi 2019.gadā, salīdzinot pret 2018.gadu kritīsies par 4,9%, kas skaidrojams ar to, ka par 2018.gadā uz?ēmumu gūto pe??u nebūs jāmaksā IIN par dividendēm, kā arī pieaugo?o neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādājamiem un pieaugo?o neapliekamo minimumu pensionāriem. Iepriek? minētā IIN ie?ēmumu samazinājumu centrālā valdība ap?ēmās kompensēt pa?valdībām ar speciālo dotāciju, garantējot pa?valdību nodok?u ie?ēmumu apjomu 19,6% apmērā no faktiskajiem kopbud?eta nodok?u ie?ēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas valsts pamatbud?etā veselības aprūpes finansē?anai. Pēc 2019.gada nodok?u plānotie ie?ēmumi pieaugs par 2,3% – 3,9%. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka saska?ā ar atjaunotajām prognozēm, pārējās ie?ēmumu pozīcijās būtiskas izmai?as nav sagaidāmas. Tiek prognozēts, ka vietējās valdības bud?eta izdevumi vidējā termi?ā pieaugs visās pozīcijās, iz?emot izdevumus sociālajiem pabalstiem. Izdevumu līmenis investīcijām turpmākajos gados pieaugs galvenokārt pieaugo?as aktivitātes ES fondu līdzfinansēto projektu īsteno?anas dē?. Vienlaikus, arī vidējā termi?ā vietējās valdības bud?eta izdevumus, EKS 2010 izpratnē, turpinās samazināt maksājumi par Dienvidu tilta būvniecību EKS 2010 izpratnē netiks atzīti teko?ajā periodā, jo izdevumi tika atzīti iepriek?ējos gados objekta būvniecības laikā.Atbilsto?i fiskālās disciplīnas nosacījumiem, maksimāli pie?aujamais vispārējās valdības bud?eta strukturālais deficīts un no tā izrieto?ais nominālais deficīts tiek noteikts izmantojot lejupvērsto bud?eta plāno?anas metodi, kas nodro?ina tādu bilances mēr?u noteik?anu, kas atbilst SIP prasībām. Saska?ā ar ?iem nosacījumiem uz Stabilitātes programmas sagatavo?anas brīdi 2019. un 2020.gadā vispārējās valdības bud?etā ir pie?aujams mazāks deficīts, savukārt 2021.gadā – lielāks deficīts nekā tiek paredzēts scenārijā pie nemainīgas politikas, proti, 2019. un 2020. gadā fiskālā telpa ir negatīva, turpretī 2021. gadā – nedaudz pozitīva. Līdz ar to, ja pa?reizējā brīdī tiktu izstrādāts nākamais gadskārtējais valsts bud?eta likums un Ietvara likums, valdībai 2019. un 2020. gadā būtu jāpie?em diskrecionārie lēmumi samazinot vispārējās valdības bud?eta izdevumus un/vai palielinot ie?ēmumus, attiecīgi par 0,15% no IKP un 0,12% no IKP. Savukārt 2021. gadā valdības rīcībā būtu pieejami nelieli resursi 0,01% no IKP apmērā bud?eta prioritā?u finansē?anai. Visos gados nosakot fiskālo telpu tiek ?emta vērā FDL definētā minimālā fiskālā nodro?inājuma rezerve 0,1% no IKP apmērā.Attiecīgi fiskālās attīstības scenārijs paredz vispārējās valdības bud?eta deficītu 2018.gadā 0,9% no IKP, 2019.gadā 0,9% no IKP, 2020.gadā 0,4% no IKP un 2021.gadā 0,4% no IKP.3.25. tabula. Vidējā termi?a fiskālās attīstības scenārijs, % no IKPEKS kods20172018201920202021Neto aizdevumi (+) vai aiz?ēmumi (-) (B.9) pa apak?sektoriemVispārējā valdībaS.13-0,5-0,9-0,9-0,4-0,4Centrālā valdībaS.1311-0,6-1,3-1,0-0,5-0,4Vietējā valdībaS.1313-0,2-0,1-0,1-0,10,0Sociālās nodro?inā?anas fondiS.13140,30,50,30,10,1Vispārējā valdība (S.13)Kopējie ie?ēmumi TR37,136,836,136,435,3Kopējie izdevumiTE37,637,837,136,835,7Procentu izdevumiD.411,00,80,90,90,8Cikliskā attīstībaBud?eta bilances cikliskā komponente 0,20,40,40,30,1Strukturālā bilance*-0,7-1,4-1,3-0,7-0,5Cikliski kori?ētā primārā bilance0,3-0,5-0,40,20,3* strukturālā bilance uzrādīta, tajā iek?aujot vienreizējo pasākumu – nodok?u reformas izsaukto bilances īstermi?a samazinājumu, jo saska?ā ar SIP noteikumu piemēro?anas praksi, EK to neatzīs par vienreizēju pasākumu (one–off).Fiskālās attīstības scenārijā tiek pie?emts, ka 2019. un 2020. gadā nepiecie?amā bud?eta konsolidācija tiek veikta uz centrālās valdības izdevumu samazinā?anas rē?ina, savukārt 2021. gadā pieejamā fiskālā telpa tiek izmantota centrālās valdības papildus izdevumiem. Tiek pie?emts, ka fiskālā nodro?inājuma rezerve tiek izlietota – t.i., iestājas fiskālie riski 0,1% no IKP apmērā. Tā kā lēmumi par bud?eta attīstības sada?u tiek pie?emti bud?eta veido?anas procesā un pa?laik tie nav zināmi, tiek pie?emts, ka nepiecie?amais izdevumu samazinājums 2019. un 2020. gadā un izdevumu palielinājums 2021. gadā tiek veikts proporcionāli pa izdevumu kategorijām attiecīgajos gados, par pamatu pie?emot atsevi??u izdevumu kategoriju proporciju pret kopējiem izdevumiem pie nemainīgas politikas scenārija. Aprē?inot atsevi??u izdevumu kategoriju proporciju pret kopējiem izdevumiem pie nemainīgas politikas scenārija, no aprē?ina tiek izslēgtas sekojo?as izdevumu kategorijas: procentu izdevumi un kapitālo izdevumu transferti. ?āda pieeja tiek izmantota, jo tiek pie?emts, ka bud?eta attīstības da?as lēmumi uz ?īs izdevumu kategorijas neskar.3.26.tabula. Fiskālā telpa201920202021Vispārējās valdības bud?eta bilances mēr?is, % no IKP-0,91-0,42-0,37Vispārējās valdības bud?eta bilance pie nemainīgas politikas, % no IKP-0,96-0,44-0,26Fiskālā nodro?inājuma rezerve, % no IKP0,100,100,10Fiskālā telpa, % no IKP-0,15-0,120,01Fiskālā telpa, milj. euro-45,2-37,83,2Valdības parāda vidēja termi?a attīstības tendencesSaska?ā ar valsts bud?eta deficīta un parāda 2018.gada aprī?a notifikācijas datiem, kuri sagatavoti atbilsto?i EKS 2010 metodolo?ijai, vispārējās valdības parāds 2017.gada beigās sasniedza 10,8 mljrd. euro jeb 40% no iek?zemes kopprodukta. Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2017.gada beigās bija 9,6 mljrd.euro, bez būtiskām izmai?ām salīdzinājumā ar 2016.gada līmeni, jo 2017.gadā veikta USD obligāciju atmaksa 1 mljrd. ASV dolāru apmērā, izmantojot 2016.gadā starptautiskajos finan?u tirgos emitēto euro–obligāciju resursus, un nodro?ināta aiz?em?anās starptautiskajos finan?u tirgos 1 mljrd. euro apmērā.Valsts parāda vadības pamatprincipus un uzdevumus vidējam termi?am nosaka Valsts parāda un naudas līdzek?u vadības stratē?ija, kuru apstiprina finan?u ministrs. Saska?ā ar Valsts parāda un naudas līdzek?u vadības stratē?iju valsts parāda un naudas līdzek?u vadības mēr?is ir savlaicīgi nodro?ināt finan?u resursu pieejamību finansē?anas nepiecie?amības seg?anai ar zemām valsts parāda apkalpo?anas izmaksām, ierobe?ojot finan?u riskus un vienlaikus sekmējot iek?ējā finan?u tirgus attīstību. Valsts parāda un bud?eta saistību izpildē tiek izmantota stratē?iska pieeja, saglabājot pēc iespējas lielāku elastību finan?u tirgos veicamo aiz?ēmumu nosacījumu izvēlē. Tas ?auj ierobe?ot finan?u riskus ilgtermi?ā, kā arī nodro?ināt kopējās finansē?anas nepiecie?amības seg?anai nepiecie?amos resursus ar pēc iespējas labvēlīgākiem un izdevīgākiem nosacījumiem.Valsts kredītreitinga stabilizē?anās A reitinga grupā, investoru augstais novērtējums par paveikto Latvijas valsts ekonomikā iepriek?ējos gados un pārliecība par Latvijas attīstību ilgtermi?ā ?auj valstij aiz?emties finan?u resursus starptautiskajos tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem. To apliecina arī 2017.gadā veiktie aiz?ēmuma darījumi starptautiskajos finan?u tirgos, emitējot euro–obligācijas par kopējo summu 1 mljrd. euro. Lai kapitalizētu ilgtermi?a ieguvumus no pastāvo?ajiem salīdzino?i zemiem EUR procentu likmju līme?iem un uzturētu kvalitatīvu EUR pe??as līkni kā referenci jauniem aiz?ēmumiem, 2017.gada februārī starptautiskajos finan?u tirgos pirmo reizi tika emitētas euro-obligācijas ar līdz ?im garāko dzē?anas termi?u 30 gadi, fiksējot procentu (kupona) likmi 2,250% līmenī. Vienlaicīgi ar 30 gadu euro–obligāciju emisiju, kuras rezultātā piesaistīti resursi 500 milj. euro apmērā, tika emitēts papildu laidiens 2016.gada oktobrī emitētajām 10 gadu euro–obligācijām 150 milj. euro apmērā ar ienesīgumu 1,062% pie iepriek? noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā. 2017.gada jūnijā, turpinot plānotos aiz?em?anās pasākumus finansē?anas nepiecie?amības seg?anai, starptautiskajos finan?u tirgos vienlaicīgi tika emitēti divu da?ādu termi?u euro–obligāciju papildu laidieni par kopējo summu 350 milj. euro: papildu laidiens apgrozībā eso?ajām 10 gadu obligācijām 150 milj. euro apmērā ar ienesīgumu 0,950% pie iepriek? noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā, kā arī papildu laidiens 20 gadu obligācijām 200 milj. euro apmērā ar ienesīgumu 1,703% pie iepriek? noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 1,375% gadā. 2017.gadā piesaistot finansējumu gan kārtējā gada finansē?anas nepiecie?amības seg?anai, gan iek?ējā aiz?ēmuma 3 gadu obligāciju 220,9 milj. EUR apmērā dzē?anai 2018.gada janvārī un euro–obligāciju 400 milj. EUR apmērā dzē?anai 2018.gada martā, nodro?ināta elastība 2018.gada plānoto aiz?em?anās pasākumu īsteno?anas piemērotākā laika izvēlei.Iek?ējā finan?u tirgū 2017.gadā Valsts kase turpināja regulāras valsts obligāciju izsoles 2016.gadā uzsākto triju un piecu gadu obligāciju programmu ietvaros. Pieprasījums pēc valsts iek?ējā aiz?ēmuma vērtspapīriem saglabājās augsts, līdz ar to investoru konkurence visās izsolēs ?āva nodro?ināt resursu piesaisti ar finansiāli izdevīgiem nosacījumiem. Arī 2017.gadā piecu gadu obligāciju procentu likmes atradās tuvu vēsturiski zemākajiem līme?iem, t.i., tuvu nullei, savukārt, trīs gadu obligāciju programmas pēdējā laidienā (2017.gada janvārī), tika noteikta negatīva vidējā svērtā procentu likme. Likmju saglabā?anās zemajos līme?os skaidrojama gan ar Primāro dīleru aktīvu piedalī?anos izsolēs, gan Latvijas kredītiestā?u augsto likviditāti, kā arī no emitenta viedok?a pozitīvām likmju attīstības tendencēm finan?u tirgos, ko ietekmē Eiropas centrālās bankas vērtspapīru uzpirk?anas programmas turpinā?ana arī 2017.gadā.?emot vērā līdz 2018.gada 31.martam uz?emtās valsts parāda saistības, saska?ā ar valsts parāda atmaksas grafiku 2018.gada aprīlī – 2021.gada decembrī pārfinansējamo valsts parāda saistību apjoms ir 3,9 mljrd. euro (sk. 3.7.attēlu). Būtiskāko da?u no pārfinansējamā parāda apjoma veido starptautiskajos finan?u tirgos emitētās euro–obligācijas, kā arī starptautiskā aiz?ēmuma programmas ietvaros sa?emtais finansējums no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas. 3.7.attēls. Centrālās valdības aiz?ēmumu atmaksas grafiks(līdz 2018.gada 31.martam uz?emtās saistības, nominālvērtībā)*nav iek?auti sektori S130130, S130140, S130330, S130340, kā arī pieprasījuma un īstermi?a noguldījumi; aprē?inos izmantoti ECB 29.03.2018. noteiktie valūtu kursi?emot vērā stratē?isku pieeju aiz?em?anās pasākumu organizē?anā, lai nodro?inātu valsts parāda pārfinansē?anas riska novēr?anu un valsts parāda vadības izdevumu optimizē?anu vidējā termi?ā un ilgtermi?ā, tuvākajos gados tie?i ārējā aiz?ēmuma instrumenti veidos būtiskāko da?u no kopējā piesaistāmā finan?u resursu apjoma. Aiz?em?anos starptautiskajos finan?u tirgos plānots nodro?ināt ar publiskajām valsts parāda vērtspapīru emisijām, uzturot EUR pe??as līkni ar ilgtermi?a vērtspapīru emisijām un saglabājot elastību attiecībā uz aiz?ēmumu veik?anas laika, valūtu un atmaksas termi?u izvēli, lai nodro?inātu aiz?em?anos ar labvēlīgiem nosacījumiem. Iek?ējā finan?u tirgū par prioritāti ir izvirzīta valsts parāda vērtspapīru likviditātes veicinā?ana, nodro?inot atbilsto?as ieguldījumu iespējas iek?ējā finan?u tirgus dalībniekiem, lai pilnvērtīgāk izmantotu aiz?em?anās iek?ējā finan?u tirgū potenciālu, kā arī sekmētu iek?ējā finan?u tirgus funkcionē?anu un attīstību.2016.gadā un 2017.gadā piesaistot finansējumu gan kārtējā gada finansē?anas nepiecie?amības seg?anai, gan valsts parāda atmaksai nākamā gada sākumā, vispārējās valdības parāda līmenis 2017.gadā stabilizējās 40% no IKP apmērā. Vidējā termi?ā prognozējama vispārējās valdības parāda līme?a neliela samazinā?anās un stabilizē?anās attiecībā pret iek?zemes kopproduktu, pārliecino?i ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto parāda nosacījumu (sk. 3.8.attēlu).3.8.attēls. Vispārējās valdības parāda attīstības tendences, % no IKPp – prognozeJutīguma analīze un salīdzinājumsMakroekonomiskā scenārija riskiMakroekonomiskās attīstības scenārijs tradicionāli ir veidots, balstoties uz piesardzīgu prognozi, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts bud?etu vidējā termi?ā. Tādējādi pozitīvo risku iestā?anās varbūtība ir nedaudz lielāka nekā negatīvo risku iestā?anās varbūtība.Praksē ir iespējami da?ādi attīstības virzieni, tādē? riska scenāriji ir tikai tehniski aprē?ini, kuru pamatā ir noteikti pie?ēmumi, un to mēr?is ir novērtēt iespējamo novir?u ietekmi uz valsts bud?etu. Tādē?, balstoties uz zemāk apskatītajiem makroekonomiskajiem riskiem, ir izstrādāti divi alternatīvie makroekonomiskās attīstības scenāriji 2018. – 2021.gadam. ?emot vērā, ka 2018.gads jau ir gandrīz pusē un vēl nav vērojama risku realizācija, tad ir pie?emts, ka riska scenārijs iestāsies ?ā gada otrajā pusē un maksimālā ietekme būs vērojama 2019.gadā. Pozitīvie riski:Finan?u sektoram attīroties un kreditē?anai aktivizējoties straujāk nekā paredzēts pamata scenārijā, arī ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka; Straujāka investīciju attīstība, balstoties uz uz?ēmumu pa?u resursiem, ko veicinās gan labāka ES fondu ievie?ana, gan ārējās ekonomiskās vides uzlabo?anās. Straujāku izaugsmi var nodro?ināt arī nodok?u reformas pozitīvāka ietekme uz ekonomikas attīstību, nekā sākotnēji prognozēts;Straujāka, nekā prognozēts, ekonomiskā izaugsme ES un citās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, balstoties uz jau ilgsto?o pasaules pre?u tirgu stabilitāti un ekonomikas atkop?anos attīstības tirgos.Negatīvie riski:Strauja un nekontrolēta nerezidentu biznesa apkalpo?anas samazinā?anās Latvijā var radīt nevēlamu spriedzi finan?u sektorā;Ilgsto?i zems investīciju līmenis, īpa?i apstrādes rūpniecībā, mazinās Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu un straujākas izaugsmes iespēju;Pieaugo?ā ?eopolitiskā nenoteiktība, kā arī finan?u tirgus svārstības var ietekmēt ekonomiskās situācijas pasliktinā?anos galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem Krievijā un ES un var bremzēt Latvijas eksporta izaugsmi;Pieaugo?ais darbaspēka trūkums ekonomikā negatīvo demogrāfisko tenden?u dē?, kas mazinās cilvēku skaitu darbaspēka vecumā, radot spiedienu uz algu pieaugumu. Savukārt produktivitātes pieaugumam neatbilsto?s ilgsto?s algu kāpums var mazināt ekonomikas konkurētspēju un bremzēt ekonomisko izaugsmi vidējā termi?ā.Jutīguma analīzeOptimistiskais scenārijsIetekme uz ekonomiku. Ekonomiskā izaugsme pēdējos gados kopumā bija straujāka nekā prognozēts, un FM prognozes tradicionāli ir piesardzīgas, kas neizslēdz iespēju, ka ekonomiskā izaugsme varētu būt straujāka nekā prognozēts. Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās prognozes pastāvīgi tiek kori?ētas uz aug?u, norādot uz to, ka ekonomiskā izaugsme ir aug?upejo?ā cikla da?ā. Saglabājoties pozitīvam sentimentam Eiropā, ekonomiskā izaugsme varētu būt straujāka, nekā prognozēts, kas savukārt būtu labvēlīgi Latvijas eksporta attīstībai un IKP pieaugumam.4.1.tabula. Optimistiskais makroekonomiskais scenārijsOptimistiskais scenārijsNovirze no bāzes scenārija20182019202020212018201920202021IKP, faktiskajās cenās, milj. euro28?82630?93032?80534?59529258350376- pieaugums faktiskajās cenās, %7,47,36,15,50,10,80,20,0- pieaugums salīdzināmās cenās, %4,14,13,22,90,10,80,20,0Privātais patēri??, pieaugums salīdzināmās cenās, %6,14,53,02,60,01,00,20,0Sabiedriskais patēri??, pieaugums salīdzināmās cenās, % 3,12,82,82,60,00,00,00,0Kopējā pamatkapitāla veido?ana, pieaugums salīdzināmās cenās, %11,512,09,07,00,33,01,90,0Pre?u un pakalpojumu eksports, pieaugums salīdzināmās cenās, %4,54,54,03,80,50,60,20,0Pre?u un pakalpojumu imports, pieaugums salīdzināmās cenās, %8,06,05,34,50,41,30,70,0Vidējās darba samaksas tautsaimniecībā pieaugums faktiskajās cenās, %8,06,05,55,00,00,00,00,0Nodarbinātības pieaugums, %0,10,00,0-0,10,00,00,00,0Vēl viens faktors, kas var veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi, ir kreditē?anas aktivizē?anās. Kop? pēdējās ekonomiskās recesijas Latvijā izsniegto kredītu apjoms samazinās un negatīvi ietekmē izaugsmi. Ta?u kop? 2015.gada izsniegto kredītu apjoms vairs būtiski nesamazinās, un atbilsto?i ?im scenārijam izsniegto kredītu apjoms uz?ēmumiem varētu pieaugt straujāk nekā prognozēts bāzes scenārijā. To veicinās labāka ES fondu ievie?ana, iespējama arī straujāka ar ES fondiem nesaistīto nozaru investīciju kreditē?ana, tādējādi kāpinot Latvijas uz?ēmēju konkurētspēju un eksportspēju. Tādējādi investīciju pieaugums 2018.gadā varētu būt par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā bāzes scenārijā, 2019.gadā par 3?procentpunktiem un 2020.gadā par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā bāzes scenārijā. Savukārt eksporta pieaugums no 2018.gada līdz 2020.gadam varētu būt par attiecīgi 0,5 procentpunktiem, 0,6 procentpunktiem un 0,2 procentpunktiem lielāks nekā bāzes scenārijā.Rezultātā optimistiskā scenārija gadījumā Latvijas IKP izaugsme salīdzināmās cenās 2018.gadā vidēji būtu vidēji par 0,1 procentpunktiem, 2019.gadā par 0,8 un 2020.gadā par 0,2 procentpunktiem straujāka nekā bāzes scenārijā.Ietekme uz bud?etu un parāda apkalpo?anu. ?stenojoties optimistiskajam scenārijam, kurā palielinās nodok?u un ne–nodok?u ie?ēmumi, kā arī samazinās procentu izdevumi, uzlabotos vispārējās valdības bud?eta bilance. Salīdzinājumā ar pamata scenāriju pie nemainīgas politikas optimistiskā scenārija gadījumā vispārējās valdības deficīts 2018.gadā samazinātos par 8,4 milj. euro jeb 0,03 procentpunktiem no IKP. Savukārt 2019., 2020. un 2021.gadā vispārējās valdības bilance uzlabotos attiecīgi par 0,2 (74,8 milj. euro), 0,3 (104,6 milj. euro) un 0,3 (113,5 milj. euro) procentpunktiem no IKP salīdzinājumā ar pamata scenāriju. Nomināli vispārējās valdības deficīts 2018.gadā saglabātos 0,9% no IKP apmērā, 2019.gadā samazinātos līdz 0,7% no IKP, 2020.gadā līdz 0,1% no IKP, bet 2021.gadā līdz 0,1% no IKP.4.2.tabula. Optimistiskais bud?eta scenārijs, milj. euroRiska scenārijsNovirze no bāzes scenārija20182019202020212018201920202021Nodok?u ie?ēmumi8?562,28?992,39?673,710?151,18,070,897,4104,4Iedzīvotāju ienākuma nodoklis1?727,31?654,31?693,11?763,01,713,818,119,2Uz?ēmuma ienākuma nodoklis222,3246,1388,5394,10,22,14,14,3Pievienotās vērtības nodoklis2?436,42?655,82?861,03?034,62,422,230,533,0Valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas2?649,62?806,92?977,93?142,32,623,431,834,2Ne–nodok?u ie?ēmumi pamatbud?etā454,3448,5428,7324,90,43,74,63,5Procentu izdevumi pamatbud?etā233,3239,4272,3269,30,0-0,3-2,6-5,6Vispārējās valdības bud?eta bilance, % no IKP-0,9-0,7-0,1-0,10,030,20,30,3Vispārējās valdības parāds-----0,1%-0,7%-1,4%-2,3%?stenojoties ekonomiskās attīstības optimistiskajam scenārijam, nodok?u ie?ēmumu palielinā?anās ietekmē uzlabotos valsts bud?eta finansiālā bilance, kā rezultātā samazinātos kopējā finansē?anas nepiecie?amība un attiecīgi arī aiz?em?anās apjoms attiecīgajā periodā, salīdzinot ar bāzes scenāriju. Mazāki aiz?ēmumi izraisītu ietaupījumu procentu izdevumos. Optimistiskā scenārija gadījumā procentu izdevumi 2019.gadā būtu par 0,3 milj. euro jeb 0,001% no IKP mazāki, 2020.gadā par 2,6 milj. euro jeb 0,008% no IKP un 2021.gadā attiecīgi par 5,6 milj. euro jeb 0,016% no IKP mazāki nekā bāzes scenārijā.Pesimistiskais scenārijsIetekme uz ekonomiku. Pēdējie divi gadi Latvijas finan?u sistēmā ir iezīmēju?ies ar nerezidentu apkalpo?anas biznesa pārkārto?anu atbilsto?i jaunām riska prasībām. ?emot vērā, ka ?ogad, pamatojoties uz finan?u iestā?u uzraugu norādēm, ?is process ir paātrinājies, pastāv risks, ka nerezidentu biznesa apkalpo?anas pakalpojumi varētu strauji un nekontrolēti kristies, radot nevēlamu spriedzi finan?u sektorā un samazinot vidējās algas un privātā patēri?a pieaugumu. Vienlaikus, ?emot vērā ierobe?oto nerezidentu biznesa apkalpo?anā nodarbināto cilvēku skaitu, izmai?u ietekme uz kopējo nodarbinātību valstī būs ierobe?ota, jo augsta pieprasījuma pēc kvalificēta darbaspēka apstāk?os lielākajai da?ai potenciāli darbu zaudēju?o cilvēku nebūs problēmu iek?auties atpaka? darba tirgū.?emot vērā, ka starptautiskās institūcijas norāda uz to, ka pasaules un ES ekonomikas atrodas izaugsmes aug?upejo?ās fāzes virsotnē, tad atbilsto?i ekonomiskajam ciklam var sagaidīt tās tempu sabremzē?anos, un tas var notikt straujāk nekā gaidīts. Tāpēc scenārijs paredz eksporta sabremzē?anos par 0,5 un 0,9 procentpunktiem attiecīgi 2018. un 2019.gadā.4.3.tabula. Pesimistiskais makroekonomiskais scenārijsRiska scenārijsNovirze no bāzes scenārija20182019202020212018201920202021IKP, faktiskajās cenās, milj. euro28?62730?11331?78233?485-170-559-673-733- pieaugums faktiskajās cenās, %6,65,25,55,4-0,6-1,3-0,30,0- pieaugums salīdzināmās cenās, %3,42,12,72,8-0,6-1,3-0,30,0Privātais patēri??, pieaugums salīdzināmās cenās, %5,83,02,82,6-0,3-0,50,00,0Sabiedriskais patēri??, pieaugums salīdzināmās cenās, % 3,12,82,82,60,00,00,00,0Kopējā pamatkapitāla veido?ana, pieaugums salīdzināmās cenās, %8,04,05,57,0-3,2-5,0-1,60,0Pre?u un pakalpojumu eksports, pieaugums salīdzināmās cenās, %3,53,03,83,8-0,5-0,90,00,0Pre?u un pakalpojumu imports, pieaugums salīdzināmās cenās, %6,83,74,44,5-0,8-1,0-0,20,0Vidējās darba samaksas tautsaimniecībā pieaugums faktiskajās cenās, %7,55,75,55,0-0,5-0,30,00,0Nodarbinātības pieaugums, %0,1-0,10,0-0,10,0-0,10,00,0Kopumā atbilsto?i pesimistiskajam scenārijam, mazinoties iedzīvotāju ienākumiem, nodarbināto darba samaksas pieaugums 2018. un 2019.gadā būtu vidēji par 0,4 procentpunktiem mazāks. Līdz ar to arī privātā patēri?a pieaugums 2018. un 2019.gadā būtu par attiecīgi 0,3 un 0,5 procentpunktiem mazāks nekā paredzēts bāzes scenārijā.Investīciju pieaugumu balstīs 2014. – 2020.gada plāno?anas perioda ES fondu investīciju projekti. Tomēr problēmas finan?u sektorā un ārējā pieprasījuma mazinā?anās varētu mazināt investīciju dinamiku, uz?ēmumiem nogaidot ar investīciju veik?anu, kas nozīmētu, ka kopējā pamatkapitāla veido?ana laikā no 2018.gada līdz 2020.gadam varētu būt attiecīgi par 3,2 procentpunktiem, 5,0 procentpunktiem un 1,6 procentpunktiem lēnāka nekā bāzes scenārijā.Pesimistiskā scenārija gadījumā Latvijas IKP izaugsme salīdzināmās cenās 2018.gadā būtu par 0,6 procentpunktiem lēnāka nekā pamata scenārijā un 2019.gadā par 1,3 procentpunktiem lēnāka.Ietekme uz bud?etu un parāda apkalpo?anu. ?stenojoties pesimistiskajam scenārijam, būtiski samazinātos nodok?u ie?ēmumi, pasliktinātos vispārējās valdības bud?eta bilance. Salīdzinājumā ar pamata scenāriju pie nemainīgas politikas pesimistiskā scenārija gadījumā vispārējās valdības deficīts 2018.gadā pieaugtu par 50,4 milj. euro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP. Savukārt 2019., 2020. un 2021.gadā vispārējās valdības bilance pasliktinātos attiecīgi par 0,5 (162,7 milj. euro), 0,6 (202,4 milj. euro) un 0,7 (222,1 milj. euro) procentpunktiem no IKP salīdzinājumā ar pamata scenāriju. Nomināli vispārējās valdības deficīts 2018.gadā pieaugtu līdz 1,1% no IKP, 2019.gadā līdz 1,5% no IKP, 2020.gadā līdz 1,1% no IKP, bet 2021.gadā līdz 1,0% no IKP.4.4.tabula. Pesimistiskais bud?eta scenārijs, milj. euroRiska scenārijsNovirze no bāzes scenārija20182019202020212018201920202021Nodok?u ie?ēmumi8?506,68?768,59?388,89?843,3-47,7-153,1-187,5-203,4Iedzīvotāju ienākuma nodoklis1?715,41?610,61?640,31?706,4-10,2-29,9-34,7-37,4Uz?ēmuma ienākuma nodoklis220,8239,6376,4381,4-1,3-4,4-8,0-8,4Pievienotās vērtības nodoklis2?419,62?585,62?771,72?937,3-14,4-48,0-58,7-64,3Valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas2?631,32?732,72?885,13?041,5-15,7-50,7-61,1-66,6Ne-nodok?u ie?ēmumi pamatbud?etā451,2436,6415,3314,5-2,7-8,1-8,8-6,9Procentu izdevumi pamatbud?etā233,3241,2281,0286,70,01,56,111,8Vispārējās valdības bud?eta bilance, % no IKP-1,1-1,5-1,1-1,00,20,50,60,7Vispārējās valdības parāds----0,5%1,7%2,9%4,6%?stenojoties ekonomiskās attīstības riska scenārijam, nodok?u ie?ēmumu samazinā?anās ietekmē pieaugtu valsts bud?eta deficīts, kā rezultātā palielinātos kopējā finansē?anas nepiecie?amība un attiecīgi arī aiz?em?anās apjoms attiecīgajā periodā, salīdzinot ar bāzes scenāriju. Papildu aiz?em?anās izraisītu procentu izdevumu pieaugumu. Riska scenārija gadījumā procentu izdevumi 2019.gadā būtu par 1,5 milj. euro jeb 0,005% no IKP lielāki, 2020.gadā par 6,1 milj. euro jeb 0,019% no IKP un 2021.gadā attiecīgi par 11,8 milj. euro jeb 0,035% no IKP lielāki nekā bāzes scenārijā.Saska?ā ar Likuma par bud?etu un finan?u vadību 25.panta (22) da?u, gadījumā, ja triju mēne?u periodā valsts bud?eta nodok?u un ne-nodok?u faktiskie ie?ēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā paredzētajiem ie?ēmumiem samazinās vairāk nekā par 0,5 procentiem no gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteiktās IKP prognozes vai faktiskais uzkrātais valsts bud?eta finansiālais deficīts triju mēne?u periodā pārsniedz attiecīgajam periodam paredzēto valsts bud?eta finansiālo deficītu vairāk nekā par 0,5 procentiem no gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteiktās IKP prognozes, vai VK bud?eta kontos nav pietiekama līdzek?u apjoma, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu saistības, finan?u ministram ir tiesības dot rīkojumu VK noteiktam periodam aizkavēt vai samazināt asignējumus, ja ?āda darbība nav pretrunā ar Satversmi, likumiem un MK noteikumiem. Tādējādi normatīvos tiek paredzēts regulējums gadījumiem, kas var iestāties pesimistiskā scenārijā.Pesimistiskā scenārija iestā?anās samazinātu ekonomiskās izaugsmes tempus, kas nozīmētu arī samazinājumu atsevi??ās izdevumu pozīcijās, piemēram, zemāki IKP pieauguma tempi rezultētos zemākās iemaksās ES bud?etā, kas piesaistītas IKP, dodot arī nelielu pozitīvo efektu.Vispārējās valdības bud?eta bilances un parāda progno?u salīdzinājums ar Latvijas Stabilitātes programmu 2017. – 2020. gadamIKP pieaugums 2017.gadā bija būtiski straujāks, nekā to paredzēja Latvijas Stabilitātes programmas 2017. – 2020.gadam scenārijs. Straujāka ekonomikas izaugsme bija saistīta ar situācijas uzlabo?anos ārējos tirgos un būtisku ārējā pieprasījuma pieaugumu, kā arī ievērojami straujāku, nekā prognozēts, investīciju aktivitātes atjauno?anos. Tāpat straujāk nekā prognozēts palielinājās privātais patēri??, ko nodro?ināja spēcīgāks mēne?a vidējai bruto darba samaksas kāpums. Atbilsto?i jaunākajam izaugsmes scenārijam, IKP pieauguma prognoze 2018.gadam ir 4,0%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk, nekā paredzēja Stabilitātes programmas 2017. – 2020.gadam scenārijs. IKP pieauguma prognoze 2019.gadam attiecīgi ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2020.gada izaugsmes prognoze nav mainīta un ir tuvu potenciālā IKP pieauguma tempam. 5.1.tabula. Salīdzinājums ar 2017. – 2020.gada Stabilitātes programmas prognozēmEKS kods20172018201920202021IKP pieaugums (%)B1g2017.gads3,23,43,23,0-2018.gads4,54,03,43,02,9Izmai?as1,30,60,20,0-Faktiskā bud?eta bilance(% no IKP)B.92017.gads-0,8-1,6-1,2-0,5-2018.gads-0,5-0,9-0,9-0,4-0,4Izmai?as0,30,70,30,1-Vispārējās valdības kopējais parāds (% no IKP)2017.gads39,238,239,440,4-2018.gads40,238,437,438,035,6Izmai?as+1,0+0,2-2,0-2,4-FM vērtējumā vispārējās valdības bud?eta deficīts 2017.gadā bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā tika prognozēts iepriek?ējā Stabilitātes programmā. Zemāku deficītu nekā prognozēts ietekmēja lielāki nodok?u un ne-nodok?u ie?ēmumi, kā arī mazāki izdevumi, jo tika ietaupīti līdzek?i, galvenokārt, precēm un pakalpojumiem, sociālajiem pabalstiem un iemaksām ES bud?etā. Aktualizētās vispārējās valdības bud?eta prognozes paredz deficītu 2018.gadā 0,9% apmērā no IKP, 2019.gadā 0,9% apmērā no IKP, 2020.gadā 0,4% apmērā no IKP un 2021. gadā 0,4% apmērā no IKP. Vispārējās valdības bud?eta deficīta prognozes ir balstītas uz aktualizētajiem strukturālās bud?eta bilances mēr?iem, kā arī ?emot vērā izmai?as bud?eta bilances cikliskajā komponentē. Vispārējās valdības parāda prognoze 2019. – 2020.gadā, salīdzinot ar 2017. – 2020.gada Stabilitātes programmas prognozēm (sk.1.tabulu), ir samazināta attiecīgi par 2,0% un 2,4% no IKP. Izmai?as galvenokārt noteica aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes un precizēta aiz?em?anās stratē?ija vidējam termi?am.Valsts finan?u kvalitāteValsts bud?eta līdzek?u efektivitāte un izlietojuma kontroleValsts bud?eta izstrādā?anas, apstiprinā?anas un izpildes kārtību un atbildību bud?eta procesā nosaka LBFV.Saska?ā ar LBFV finan?u ministrs nodro?ina gadskārtējā valsts bud?eta likuma projekta izstrādi, pamatojoties uz vidēja termi?a bud?eta ietvara likumu un bud?eta pieprasījumiem. Finan?u ministrs izvērtē bud?eta pieprasījumu atbilstību vidēja termi?a bud?eta ietvara likumā noteiktajiem bud?eta mēr?iem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī ekonomiskuma un efektivitātes principiem un, ja nepiecie?ams, pieprasa papildu informāciju. Pamatojoties uz izvērtējumu un sniegto informāciju, finan?u ministrs (līdz gadskārtējā valsts bud?eta likuma projekta iesnieg?anai MK) pie?em lēmumu par bud?eta pieprasījumu iek?au?anu gadskārtējā valsts bud?eta likuma projektā. Finan?u ministrs jebkurā valsts bud?eta likuma projekta izskatī?anas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepiecie?amos atzinumus, kā arī atsevi??u revīziju rezultātus.Finan?u ministrs ir arī atbildīgs par valsts bud?eta izpildes procesa organizāciju un vadību, kā arī VK darbības uzraudzību atbilsto?i LBFV prasībām.Finan?u ministrs informē Saeimas Bud?eta un finan?u (nodok?u) komisiju gadskārtējā valsts bud?eta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts bud?eta plāno?anas gaitu, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī – par valsts bud?eta izpildes gaitu.Saska?ā ar LBFV bud?eta finansētu institūciju, bud?eta nefinansētu iestā?u un pa?valdību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pa?valdību kapitāla da?a, vadītāji ir atbildīgi par minētajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievēro?anu, izpildi un kontroli, kā arī par bud?eta līdzek?u efektīvu un ekonomisku izlieto?anu atbilsto?i paredzētajiem mēr?iem. Ar 2016.gada 1.janvāri LBFV ir iek?auta norma, kas paredz MK nodro?ināt pastāvīgu un sistemātisku valsts bud?eta izdevumu pārskatī?anu, ?aujot efektīvāk un ekonomiskāk īstenot valsts politiku, kā arī optimizēt bud?eta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plāno?anas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mēr?iem. MK ik gadu pie?em lēmumu par valsts bud?eta izdevumu pārskatī?anas tvērumu vienlaikus ar bud?eta sagatavo?anas grafika apstiprinā?anu. Savukārt, finan?u ministrs atbilsto?i minētajam grafikam iesniedz MK valsts bud?eta izdevumu pārskatī?anas rezultātus un priek?likumus par ?o rezultātu izmanto?anu vidēja termi?a bud?eta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts bud?eta likuma projekta izstrādes procesā.Valsts bud?etu veido bud?eta programmas, kuru struktūru nosaka institūcijas darbības stratē?ijā definētie darbības (rīcības) virzieni vai ministrijas, vai citas centrālās valsts iestādes nolikumā noteiktās funkcijas. Tādējādi tiek veidota sasaiste bud?eta izstrādei ar politikas plāno?anu, jo viens no institūciju darbības stratē?ijas uzdevumiem vidējā termi?ā ir panākt, ka bud?eta programmas nodro?ina attīstības plāno?anas dokumentos izvirzīto mēr?u un plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasnieg?anu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes katru gadu iek?auj bud?eta pieprasījumos valsts bud?eta programmu darbības rezultātus, kurus pēc iespējas veido attīstības plāno?anas dokumentos plānotie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji. Jāatzīmē, ka 2017. un 2018.gadā ir veikti grozījumi normatīvajā aktā, kas pilnveido līdz?inējo bud?eta paskaidrojumu saturu ar mēr?i sniegt informāciju par valsts bud?etu kā politikas realizācijas instrumentu, kā arī palielina bud?eta paskaidrojumos eso?ās informācijas uztveramību. Būtiskākais jauninājums ir Politikas un resursu vadības kar?u ievie?ana, ar kuru palīdzību tiek sniegts priek?stats par nozaru politiku rezultātu sasnieg?anā ieguldītajiem resursiem (finan?u un cilvēkresursiem) un par nozares darbības rezultātā sniegto labumu sabiedrībai.Papildus jaunais bud?eta formāts ir devis iespēju interaktīvā un uzskatāmākā veidā informēt Latvijas iedzīvotājus par to, kādās jomās un kādā apmērā tiek ieguldīta nodok?u maksātāju nauda un kādi rezultāti sagaidāmi. Ikvienam interesentam FM tīmek?a vietnē ir pieejama: interaktīvā bud?eta infografika, kas ?auj lietotājam iepazīties ar devi?ām bud?eta ieguldījuma jomām (piemēram, veselība, izglītība, sociālā aizsardzība u.c.) un tām novirzīto finansējumu, kā arī uzzināt detalizētu informāciju par ieguldījuma virzieniem katrā no nozarēm un finansējuma avotiem. Papildus tiek sniegta informācija par rezultātiem, kuri sagaidāmi no valsts bud?eta finansējuma ieguldī?anas attiecīgajā jomā;vizualizēti ministriju un citu centrālo iestā?u bud?eti gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Lietotājs var iepazīties ar ministriju un citu centrālo iestā?u darbības jomām un tām novirzīto finansējumu, kā arī gūt priek?statu par nozares darbības rezultātā sniegto labumu sabiedrībai. Tas tiek atspogu?ots politikas un resursu vadības kartēs, kurās vienkopus ir sniegta iespējami aptvero?a un raksturojo?a informācija par nozares darbu attiecīgajā jomā – mēr?is, tā sasnieg?anā ieguldāmie resursi (ang?u val. – inputs), sagaidāmie darbības rezultāti (ang?u val. – outputs) un augstākā līme?a sasniedzamie nozaru politikas un kvalitātes rādītāji (ang?u val. – outcomes).Sagatavojot pārskatu par valsts bud?eta izpildes analīzi, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sniedz skaidrojumus par iepriek? plānotajiem darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem, to izpildi gada laikā, kā arī par rezultatīvo rādītāju vērtību izpildes novirzēm no plānotajām rezultatīvo rādītāju vērtībām, kas pārsniedz 15?procentus (gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē). FM apkopo, izvērtē un nodro?ina valsts bud?eta programmu (apak?programmu) darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju uzkrā?anu.Ministrijas un citas centrālās valsts bud?eta iestādes un pa?valdības MK noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz VK mēne?a, ceturk??a un gada pārskatus, savukārt, VK kārto valsts bud?eta finan?u uzskaiti. VK sagatavo regulārus oficiālos un operatīvos pārskatus un sniedz informāciju par valsts un pa?valdību bud?etu izpildi, nodro?inot FM, citu iestā?u, kā arī sabiedrības informē?anu par bud?eta izpildes gaitu.LBFV nosaka sekojo?us valsts bud?eta izpildes organizatoriskos aspektus:valsts bud?eta izpildītāji var veikt valsts bud?eta izdevumus vai uz?emties īstermi?a saistības tikai to finansē?anas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz VK. Savukārt VK pie??ir asignējumus izdevumiem, pamatojoties uz gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteikto apropriāciju un nodro?ina to izpildi MK noteiktajā kārtībā. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteiktās apropriācijas izpildes kontroles sistēmas izveidi un par VK norē?inu kontos ieskaitīto valsts bud?eta līdzek?u izlietojuma kontroli atbilsto?i paredzētajiem mēr?iem;bud?eta iestādes var uz?emties valsts bud?eta ilgtermi?a saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts bud?eta likumā noteiktos valsts bud?eta ilgtermi?a saistību maksimāli pie?aujamos apjomus;valsts bud?eta iestādes asignējumu sa?em?anai un izdevumu veik?anai no valsts bud?eta līdzek?iem atver valsts pamatbud?eta un valsts speciālā bud?eta kontus tikai VK. Bud?eta nefinansētas iestādes atver norē?inu kontus tikai VK. Valsts bud?eta līdzek?u sa?em?anai un no tiem finansēto izdevumu izdarī?anai bud?eta finansētas institūcijas (iz?emot valsts bud?eta iestādes) atver norē?inu kontus tikai VK, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pa?valdības un no valsts bud?eta da?ēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pa?valdību kapitāla da?a, var atvērt norē?inu kontus VK;ministrijas un citas centrālās valsts bud?eta iestādes un pa?valdības MK noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz VK mēne?a, ceturk??a un gada pārskatus, savukārt, VK kārto valsts bud?eta finan?u uzskaiti. VK sagatavo regulārus oficiālos un operatīvos pārskatus un sniedz informāciju par valsts un pa?valdību bud?etu izpildi, nodro?inot FM, citu iestā?u, kā arī sabiedrības informē?anu par bud?eta izpildes gaitu.Lai stiprinātu līdzek?u izlietojuma kontroles iespējas, LBFV ir ietverta norma, kas nosaka, ka finan?u ministram ir tiesības dot rīkojumu VK aizkavēt vai samazināt asignējumu uz laiku līdz trim mēne?iem, ja finan?u ministrs ir sa?ēmis rakstveida zi?ojumu par vismaz viena ?āda nosacījuma iestā?anos:triju mēne?u periodā valsts bud?eta nodok?u un ne–nodok?u faktiskie ie?ēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā paredzētajiem ie?ēmumiem samazinās vairāk nekā par 0,5% no gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteiktās IKP prognozes;faktiskais uzkrātais valsts bud?eta finansiālais deficīts triju mēne?u periodā pārsniedz attiecīgajam periodam paredzēto valsts bud?eta finansiālo deficītu vairāk nekā par 0,5% no gadskārtējā valsts bud?eta likumā noteiktās IKP prognozes;ja VK bud?eta kontos nav pietiekama līdzek?u apjoma, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu saistības. Galvenās LBFV noteiktās sankcijas par neatbilsto?u rīcību ar bud?eta līdzek?iem: par valsts bud?etam pienāko?os summu nesavlaicīgu vai nepilnīgu iemaksu VK bud?eta kontos – VK (ja tas nav paredzēts citas valsts institūcijas kompetencē) piedzen iemaksā?anai pamatbud?eta ie?ēmumos neiemaksāto summu un var piedzīt nokavējuma naudu 0,1% apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu, ja normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība; ja jāsedz bud?etam radu?ies zaudējumi – VK var ieskaitīt summas pamatbud?eta ie?ēmumos, atsaukt vai apturēt asignējumus, ja nav laikā iesniegti vai ir nepilnīgi zi?ojumi par bud?etu un finan?u vadību, ja likumā noteiktajā kārtībā nav re?istrēti bud?eta līdzek?i un darījumi ar ?iem līdzek?iem, kā arī nav zi?ots par tiem, ja uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai un tādējādi tiek slēpti bud?etam pienāko?ie līdzek?i, kā arī, ja bud?eta finansētas institūcijas vadītājs ir uz?ēmies saistības, pārsniedzot VK sniegto asignējumu; ja bud?eta finansētas institūcijas, bud?eta nefinansētas iestādes un pa?valdības, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ir ieguldīta valsts vai pa?valdību kapitāla da?a, ir pārkāpu?as LBFV paredzētos finan?u vadības noteikumus, finan?u ministrs, VK pārvaldnieks, ministriju un citu centrālo valsts iestā?u vadītāji (atbilsto?i savai kompetencei) var uz laiku at?emt pilnvarojumu asignēt vai rīkot bud?eta ie?ēmumus vai izdevumus, noteikt kontu lieto?anas ierobe?ojumus, atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzek?i, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzek?u atmaksā?anu, iesniegt tiesā civilprasību vai nodot materiālus kompetentajām amatpersonām, jautājuma par kriminālprocesa uzsāk?anu izlem?anai, kā arī atsaukt vai apturēt maksājumus.Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru un nodro?inātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts bud?eta likumā atsevi??i tiek noteikti pa?valdību aiz?ēmumu un galvojumu kopējā palielinājuma apjomi.No summas, kas pa?valdībai pienākas no iedzīvotāju ienākuma nodok?a, vai no pa?valdību finan?u izlīdzinā?anas fonda dotācijas VK ir tiesības ieturēt summas ?ādos gadījumos un ?ādā apmērā: ja pa?valdība nenodro?ina valsts aizdevumu līgumos noteikto saistību savlaicīgu izpildi – savlaicīgi nesamaksātās summas apmērā; ja pa?valdība nenodro?ina valsts aizdevuma izmanto?anu atbilsto?i aizdevumu līgumā noteiktajam mēr?im – pēc finan?u ministra rīkojuma neatbilsto?i līgumā noteiktajam mēr?im izmantotās aizdevuma summas apmērā.Ie?ēmumu struktūras un sistēmas efektivitāte2017.gadā tika pabeigts darbs pie Valsts nodok?u politikas pamatnostādnēm 2018. – 2021.gadam un 2017.gada 28.jūlijā Saeimā tika apstiprināti da?ādi būtiski ar pamatnostādnēm saistīti nodok?u pasākumi (turpmāk – Nodok?u reforma). Valsts nodok?u politikas pamatnostād?u mēr?is ir ieviest stabilu un prognozējamu nodok?u politiku, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju, kā arī ienākumu nevienlīdzības valstī ierobe?o?anu, vienlaikus nodro?inot stabilus un pietiekamus nodok?u ie?ēmumus publiskās pārvaldes un pakalpojumu finansē?anai.6.1.tabula. Nodok?u ie?ēmumi vispārējās valdības bud?etā (S.13), milj. euroKods (EKS)20172018201920202021Nodok?u ie?ēmumi1. Ra?o?anas un importa nodok?iD.23?788.64?122.54?410.54?719.64?937.12. Ienākuma un mantas kārtējie nodok?iD.52?301.02?042.91?999.02?179.62?260.03. Kapitāla nodok?iD.912.82.72.92.92.94. Sociālās iemaksasD.612?343.12?721.82?873.83?035.93?197.5No tā faktiskās sociālās iemaksasD.611 un D.6132?256.52?635.22?787.22?949.33?110.9Latvijā lielāko da?u no visiem nodok?u ie?ēmumiem veido darba nodok?i. ?stenojot Nodok?u reformas pasākumus, darba nodok?u īpatsvars samazināsies no 46,4% 2017.gadā līdz 45,5% 2021.gadā, līdz ar to patēri?a un kapitāla nodok?u ie?ēmumu īpatsvars kopējos nodok?u ie?ēmumos pakāpeniski palielināsies no 53,6% 2017.gadā līdz 54,5% 2021.gadā.6.1.attēls. Nodok?u ie?ēmumi atbilsto?i ekonomiskajām funkcijām, % no IKPVidēja termi?a nodok?u politikā galvenais virziens ir Nodok?u reformas mēr?a realizē?ana, nodro?inot stabilu un prognozējamu nodok?u politiku vismaz līdz 2021.gadam, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības cel?anu, t.sk., ienākumu nevienlīdzības mazinā?anu, vienlaikus nodro?inot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodok?u ie?ēmumus valsts un pa?valdību funkciju finansē?anai, novirzot nodok?u slogu no darbaspēka uz patēri?a, vides un īpa?uma nodok?iem. Nodok?u reforma ir komplekss pasākumu kopums, ar kuras ievie?anu tiek veicināta Latvijas konkurētspēja re?ionālā līmenī, motivēti iedzīvotāji uzsākt uz?ēmējdarbību, veicināta investē?ana uz?ēmumu attīstībā un piesaistīti investori, stimulēti iedzīvotāji maksāt nodok?us, veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū un pilnveidota nodok?u administrē?ana, lai nodok?u nomaksa un valsts kontroles darbību veik?ana būtu maksimāli vienkār?a un ar mazākām izmaksām.Būtiskākie Nodok?u reformas ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodok?u sloga samazinā?anu, ienākumu palielinā?anu strādājo?iem ar zemiem ienākumiem un ?imenēm ar bērniem, kā arī nodok?a sloga pārcel?anu uz citiem nodok?u veidiem, kas mazāk iespaido ekonomisko izaugsmi.Tādejādi tika atbalstīta tādu nodok?u pasākumu ievie?ana, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības cel?anu, veicot būtiskas izmai?as lielākajos nodok?os.Nodok?u politikas jomā “reformēta” uz?ēmuma ienākuma nodok?u politika, saska?ā ar 2017.gada 28.jūlija likumu “Par uz?ēmumu ienākuma nodokli” ar 2018.gada 1.janvāri ir konceptuāli jauns uz?ēmumu ienākuma nodok?a maksā?anas re?īms. Jaunais modelis paredz nodok?a maksā?anas brīdi atlikt līdz brīdim, kad pe??a tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodro?ina uz?ēmuma turpmāku attīstībuTāpat “reformēta” iedzīvotāju ienākumu nodok?a politika ir ieviests gan progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā eso?ām personām, vienlaicīgi paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. Iedzīvotāju ienākuma nodok?a reformā arī vienādota nodok?a likme kapitālam un kapitāla pieaugumam, nosakot to 20% apmērā.Nodok?u reformas ietvaros ar 2018.gadu solidaritātes nodoklis ir transformēts - nodoklis ar 35,09% likmi ienākumiem, kas pārsniedz 55?000 euro gadā, tiek sadalīts (skat. sada?u Solidaritātes nodoklis). 2016. un 2017.gadā solidaritātes nodoklis tika pilnā apmērā ieskaitīts valsts pamatbud?etā.No 2018.gada 1.jūlija straujāk paaugstinātas akcīzes nodok?a likmes cigaretēm nekā iepriek? plānots. Ar 2020.gada 1.janvāri paaugstinātas akcīzes nodok?a likmes cigāriem un cigarellām un smē?ējamai tabakai. Ar 2018.gada 1.janvāri un 2020.gada 1.janvāri paaugstinātas akcīzes nodok?a likmes naftas produktiem, ko izmanto par degvielu. ar 2018.gada 1.martu paaugstināt akcīzes nodok?a likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum straujāk nekā iepriek? plānots. Akcīzes nodok?a likmes tiks paaugstinātas arī ar 2019. un 2020.gada 1.martu. Raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem akcīzes nodok?a likme tiks saglabāta iepriek?ējā līmenī?nu ekonomika atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī apdraud valsts tiesiskumu un godīgu konkurenci uz?ēmējdarbībā. Līdz ar to viena no valdības darbības prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazinā?ana valstī, kuras īsteno?anai 2014.gada 16.septembrī ir izveidota ?nu ekonomikas apkaro?anas padome. Padomes uzdevums ir ēnu ekonomikas apkaro?anas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju darbību ar mēr?i būtiski mazināt “aplok??u algas”, apkarot nodok?u izkrāp?anas shēmas un citus negodprātīgas uz?ēmējdarbības principus, kam vidējā termi?ā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība – it īpa?i VID aktīva vēr?anās pret nodok?u nemaksā?anu, tādejādi uzlabojot nodok?u iekasē?anu.Būtiskākie ēnu ekonomikas mazinā?anas pasākumi saistās ar izmai?ām pievienotās vērtības nodoklī – ieviesta reversā maksā?anas kārtība būvmateriālu un sadzīves tehnikas piegādēm, kā arī metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Arī ir samazināts gada apgrozījuma slieksni no 50?000 euro līdz 40?000 euro, līdz kuram at?auts iek?zemes pievienotās vērtības nodok?a maksātājam nere?istrēties Valsts ie?ēmuma dienesta pievienotās vērtības nodok?u maksātāju re?istrā. Ir samazināts pievienotās vērtības nodok?a darījumu at?ifrē?anas slieksnis, nosakot, ka re?istrētam pievienotās vērtības nodok?a maksātājam būs jāat?ifrē darījumi ar re?istrētiem pievienotās vērtības nodok?a maksātājiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodok?a pārsniedz 150 euro, līdz?inējo darījumu, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodok?a pārsniedz 1?430 euro, vietā.Tāpat Nodok?u reformas ietvarā ar 2018.gadu stājās spēkā da?ādi citi ēnu ekonomikas mazinā?anas un administrē?anas uzlabo?anas pasākumi.Pievienotās vērtības nodoklisAtbilsto?i prognozētajai valsts ekonomikas izaugsmei, kā arī ?emot vērā pēdējo gadu PVN ie?ēmumu īpatsvara IKP palielinā?anos, sagaidāms stabils PVN ie?ēmumu kāpums. Turklāt PVN ie?ēmumu pieaugums vidējā termi?ā tiks veicināts, turpinot īstenot valdības pie?emtos pasākumus – cī?u pret nodok?u nemaksā?anu un izvairī?anos no nodok?u maksā?anas, uzlabojot nodok?a iekasē?anas efektivitāti. Uzlabojot nodok?a iekasējamību, pakāpeniski pieaugs nodok?a ie?ēmumu apjoms pret IKP. Kā būtiskāko pasākumu, kas ietekmēs 2018.gada PVN ie?ēmumus var minēt PVN apgrieztās maksā?anas kārtības papla?inā?anu, ievie?ot reverso maksā?anas kārtību būvmateriālu un sadzīves tehnikas piegādēm. Kā arī pievienotās vērtības nodok?a apgrieztās maksā?anas kārtības ievie?ana metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem.Eiropas komisija vēl nav devusi akceptu ar PVN apgrieztās maksā?anas sistēmas piemēro?anai elektriskās sadzīves aparatūras un būvmateriālu piegādēm no 2018.gada. ?obrīd turpinās aktīva komunikācija minētā jautājuma risinā?anai. Reversā sistēma minēto pre?u piegādēm ir ieviesta praksē un darbojas, kā rezultātā tiek mazināts krāpniecisko shēmu īpatsvars attiecīgo pre?u nozarēs, tādējādi samazinot kopējo ēnu ekonomikas līmeni ne tikai PVN, bet arī darbaspēka nodok?u jomā kopumā. Patreiz Latvija turpina diskusiju ar Eiropas komisiju par reversās sistēmas minēto pre?u grupām saglabā?anu.Tāpat PVN ie?ēmumus 2018.gadā ietekmēs gan Nodok?u reformas pasākumi, gan citas likumdo?anas izmai?as: samazināt gada apgrozījuma slieksni no 50?000 euro līdz 40?000 euro, līdz kuram at?auts iek?zemes pievienotās vērtības nodok?a maksātājam nere?istrēties Valsts ie?ēmuma dienesta pievienotās vērtības nodok?u maksātāju re?istrā;pievienotās vērtības nodok?a darījumu at?ifrē?anas sliek??a samazinā?anu, nosakot, ka re?istrētam pievienotās vērtības nodok?a maksātājam būs jāat?ifrē darījumi ar re?istrētiem pievienotās vērtības nodok?a maksātājiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodok?a pārsniedz 150 euro, līdz?inējo darījumu, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodok?a pārsniedz 1?430 euro, vietā.;pievienotās vērtības nodok?a samazinātās likmes ievie?ana 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem aug?iem, ogām un dārze?iem Samazinātā likme tiks ieviesta uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.Papildus minētajām izmai?ām PVN ie?ēmumus ietekmē arī citi pasākumi, kas nav tie?i saistīti ar Pievienotās vērtības nodok?a likuma izmai?ām, bet veicinās tā ie?ēmumu pieaugumu, piemēram, izmai?as akcīzes nodok?a piemēro?anā, mēne?a minimālās algas paaugstinā?ana, ēnu ekonomikas apkaro?anas un nodok?u administrē?anas uzlabo?anas pasākumi.6.2.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz PVN ie?ēmumiem, milj. euro2018201920202021PVN apgrieztās maksā?anas kārtības ievie?ana graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm (ar 01.07.2016.)-4,3PVN apgrieztās maksā?anas kārtības ievie?ana neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu, dārgmetālu pla?ētu metālu, dārgmetālu lū??u un atlūzu piegādēm-0,5Akcīzes nodok?a likmes paaugstinā?ana cigaretēm, cigāriem un cigarellām un smē?ējamai tabakai, alkoholiskajiem dzērieniem un alum, naftas produktiem13,44,16,9PVN re?istrācijas sliek??a samazinā?ana no 50?000 euro līdz 40?000 euro5,9PVN darījumu at?ifrē?anas sliek??a samazinā?ana PVN deklarācijās no 1?430 euro līdz 150 euro38,0PVN reversa papla?inā?ana, ievie?ot būvmateriālu, metālu un sadzīves tehnikas piegādēm40,2?nu ekonomiku mazino?ie pasākumi – Administrē?anas un piedzi?as uzlabo?ana9,5Nodok?u atbalsta pasākums – bez papildus kvalificējo?iem kritērijiem dos iespēju laikā līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu10,5-8,0PVN samazinātā likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem dārze?iem, aug?iem uz ogām-6,06,0Risinājumu izstrādā?ana ?eku loterijas organizē?anai2,9-2,9PVN apgrieztās maksā?anas kārtības ievie?ana pāk?augu piegādēm0,5Izmai?u ietekme kopā:111,52,7-1,03,1Uz?ēmumu ienākuma nodoklisSaska?ā ar 2017.gada 28.jūlija likumu “Par uz?ēmumu ienākuma nodokli” ar 2018.gadu tiek paredzēts konceptuāli jauns uz?ēmumu ienākuma nodok?a maksā?anas re?īms. Jaunais modelis paredz nodok?a maksā?anas brīdi atlikt līdz brīdim, kad pe??a tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodro?ina uz?ēmuma turpmāku attīstību.Būtiskākās izmai?as UIN ie?ēmumos 2018.gadā, saistās ar jaunā mode?a ievie?anu. Tāpat UIN ie?ēmumus ietekmē iepriek? pie?emtās likumdo?anas izmai?as saistībā ar mikrouz?ēmuma nodok?a likmju izmai?ām.Papildus UIN ie?ēmumus 2018.gadā un turpmākajos gados ietekmēs arī citas likumdo?anas izmai?as, kas stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri:saska?ā ar 2017.gada 28.jūlija grozījumiem Mikrouz?ēmumu nodok?a likumā tiek paredzēts samazināt mikrouz?ēmumu gada apgrozījuma slieksni līdz 40 tūkst. euro;nodok?u atbalsta pasākumi;palielināt minimālo dividendēs izmaksājamo pe??as da?u kapitālsabiedrībām (par 2018.gada pe??u), kurās visas kapitāla da?as tie?i vai pastarpināti pieder valstij līdz 85 procentiem.Lai kompensētu Nodok?u reformas ievie?anas gadā radu?os UIN ie?ēmumu kritumu, 2018.gada 1.pusgadā paredzēts turpināt veikt UIN avansa maksājumus.6.3.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz UIN ie?ēmumiem, milj. euro201820182020UIN reforma (reinvestētā pe??a)-339,4+182,8-10,8UIN avansa maksājumi 2018.gada 1.pusgadā+102,0-102,0MU darbības sliek??a ierobe?o?ana -0,4Nodok?u atbalsta pasākumi (iespēja laikā līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu)+1,8-1,5Minimālās dividendēs izmaksājamās pe??as da?as palielinā?ana kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla da?as tie?i vai pastarpināti pieder valstij līdz 85%+0,5MUN likmes izmai?as-0,376Izmai?u ietekme kopā:-236,3+81,3-12,3Akcīzes nodoklisAkcīzes nodok?a ie?ēmumus ietekmē ne vien Nodok?u reformas pasākumi, bet arī iepriek?ējos gados pie?emtās izmai?as normatīvajos aktos. Akcīzes nodok?a tabakas izstrādājumiem pakāpenisks paaugstinājums bija plānots jau ar iepriek?ējos gados pie?emtajiem grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli”:saska?ā ar 2013.gada 6.novembrī veiktajiem grozījumiem ar 2018.gada 1.jūliju bija paredzēts akcīzes nodok?a specifisko likmi cigaretēm paaugstināt no 58,2 euro līdz 60,0 euro un minimālo nodok?a līmeni paaugstināt no 97,0 euro līdz 100,00 euro par 1?000 cigaretēm, bet procentuālo likmes da?u bija paredzēts saglabāt nemainīgu – 25% līmenī. Savukārt ar 2016.gada 23.novembra grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” tika noteikts straujāks akcīzes nodok?a pieaugums, kas paredzēja ar 2018.gada 1.jūliju specifisko likmes da?u paaugstināt līdz 69,5 euro par 1?000 cigaretēm, bet minimālo nodok?a līmeni līdz 103,5 euro par 1?000 cigaretēm. Akcīzes nodok?a cigaretēm procentuālā likmes da?a tika samazināta līdz 20% jau ar 2017.gada 1.jūliju un 2018.gadā to nebija paredzēts mainīt;saska?ā ar 2011.gada 14.aprīlī veiktajiem grozījumiem ar 2018.gada 1.janvāri tika plānots paaugstināt akcīzes nodok?a likmi cigāriem un cigarellām no 42,69 euro līdz 45,0 euro par 1?000 cigāriem vai cigarellām. Tomēr ar 2016.gada 23.novembra grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” likmi tika paredzēts paaugstināt straujāk – ar 2018.gada 1.janvāri līdz 73,0 euro un ar 2019.gada 1.janvāri līdz 88,0 euro par 1?000 gab.; saska?ā ar 2015.gada 30.novembrī pie?emtajiem grozījumiem tika paredzēts akcīzes nodok?a likmju pieaugums smē?ējamai tabakai (t.sk. tabakas lapām, karsējamai tabakai), ar 2018.gada 1.janvāri to paaugstinot no 60,0 līdz 62,0 euro par 1?000 gramiem tabakas. Savukārt ar 2016.gada 23.novembra grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” tika noteikts straujāks likmju kāpums, ar 2018.gada 1.janvāri paredzot to paaugstināt līdz 66,0 euro un ar 2019.gada 1.janvāri līdz 70,0 euro par 1?000 gramiem tabakas. Tomēr ar 2017.gada 27.jūlijā pie?emtajiem grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” cigaretēm tika noteikts straujāks akcīzes nodok?a pieaugums un paaugstinājums arī ar 2019.gada 1.jūliju, bet cigāriem, cigarellām un smē?ējamai tabakai paredzēts likmju pieaugums arī 2020.gadā. Visu izmai?u rezultāts attiecībā uz tabakas izstrādājamiem atspogu?ots 6.4. tabulā.6.4.tabula. Akcīzes nodok?a likmes tabakas izstrādājumiemAkcīzes nodok?a objektsLikmes spēkā stā?anās datumsCigaretes01.07.2017.01.07.2018.01.07.2019.Nodok?a likme, euro par 1000 gab.67,074,678,7Nodok?a minimālais līmenis, euro par 1000 gab.99,0109,2114,7Procentuālā likme no mazumtirdzniecības cenas20%20%20%Cigāri un cigarellas01.01.2018.01.01.2019.01.01.2020.Nodok?a likme, euro par 1000 gab.73,088,095,2Smē?ējamā tabaka01.01.2018.01.01.2019.01.01.2020.Smalki sagriezta tabaka, cita smē?ējamā tabaka, tabakas lapas, karsējamā tabaka, euro par 1000 g.66,070,075,0Pakāpenisks paaugstinājums paredzēts arī akcīzes nodoklim alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Saska?ā ar 2015.gada 30.novembrī pie?emtajiem grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” ar 2016.gada 1.martu tika paredzēta akcīzes nodok?a alkoholiskajiem dzērieniem un alum likmju paaugstinā?ana un tās bija plānots paaugstināt arī ar 2017. un 2018.gada 1.martu. Tomēr Nodok?u reformas ietvaros ar 2017.gada 27.jūlija grozījumiem likumā ?Par akcīzes nodokli” tika nolemts ar 2018.gada 1.martu likmes paaugstināt straujāk un paredzēt to turpmāku paaugstinājumu arī ar 2019. un 2020.gada 1.martu. 6.5.tabulā atspogu?otas gan iepriek? plānotais, gan pa?laik spēkā eso?ais likmju paaugstinā?anas grafiks.6.5.tabula. Akcīzes nodok?a likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum Alkoholiskā dzēriena veidsAr 30.11.2015. noteiktās likmesAr 27.07.2017.noteiktās likmes01.03.2017.01.03.2018.01.03.2018.01.03.2019.01.03.2020.Vīns, raudzētie dzērieni ar absolūtā spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un starpprodukti ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem, euro par 100 litriem78,082,092,0101,0111,0Raudzētie dzērieni ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem, euro par 100 litriem64,064,064,064,064,0Starpprodukti ar absolūtā spirta saturu no 15 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem, euro par 100 litriem130,0135,0150,0168,0185,0Pārējie alkoholiskie dzērieni, euro par 100 litriem absolūta spirta1?450,01?500,01?670,01?840,02?025,0Alus, euro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem4,54,86,87,48,1Akcīzes nodok?a minimālais līmenis, euro par 100 litriem alus8,28,612,513,614,9Arī akcīzes nodokli naftas produktiem ietekmē iepriek?ējos gados pie?emtās izmai?as normatīvajos aktos:saska?ā ar 2016.gada 26.maijā MK pie?emto lēmumu par grozījumiem MK noteikumos Nr.194, kas paredz, ka, administrējot degvielas ar samazināto akcīzes nodok?a likmi pie??ir?anu 2017./2018.saimnieciskajam gadam un turpmākajiem gadiem, ie?ēmumos neiek?aus par iepriek?ējo gadu ES atbalsta pasākumos "Biolo?iskā lauksaimniecība" un "Agrovide un klimats" sa?emtās maksājumu summas. Līdz ar to 2017./2018. saimnieciskajā gadā un turpmākajos gados samazināsies zemes platības, par kurām pie??irs tiesības iegādāties dīze?degvielu ar samazināto akcīzes nodok?a likmi, un pieaugs akcīzes nodok?a ie?ēmumi no dīze?degvielas;ar 2016.gada 23.novembrī Saeimā pie?emtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu atcelt tiesības iegādāties dīze?degvielu ar samazināto akcīzes nodok?a likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei (kultūraugu kods 791).Tomēr visbūtiskākās izmai?as vidējā termi?ā noteica 2017.gada 27.jūlijā pie?emtie grozījumi likumā ?Par akcīzes nodokli”, kas paredz akcīzes nodok?a likmju naftas produktiem, ko izmanto par degvielu, paaugstinā?anu ar 2018.gada un 2020.gada 1.janvāri (sk. 6.6.tabulu).6.6.tabula. Akcīzes nodok?a likmes naftas produktiemAkcīzes nodok?a objekts01.01.2018.01.01.2020.Svinu nesaturo?s benzīns, euro par 1?000 litriem476,0509,0Svinu saturo?s benzīns, euro par 1?000 litriem594,0594,0Dīze?degviela, petroleja, degviele??a*, euro par 1?000 litriem372,0414,0Dīze?degviela, ko izmanto lauksaimniecībā**, euro par 1?000 litriem55,8***62,1Sa??idrinātās naftas gāzes, euro par 1?000 kg244,0285,0* degviele??ai, kuras kolorimetriskais indekss ir mazāks par 2,0 un kinemātiskā viskozitāte 50°C ir mazāka par 25 mm2/s, to aizstājējproduktiem un komponentiem**iezīmētā (mar?ētā) dīze?degviela (gāze??a), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ra?o?anai, lauksaimniecības zemes apstrādei un me?a vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dī?iem*** likme spēkā ar 2018.gada 1.jūliju. Līdz 2018.gada 30.jūnijam likme 50,0 euro par 1?000 litriem.6.7.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz akcīzes nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro201820192020Akcīzes nodok?a likmju paaugstinā?ana cigaretēm, cigāriem, cigarillām un smē?ējamai tabakai+10,2+10,2+4,8Akcīzes nodok?a paaugstinā?ana alkoholiskajiem dzērieniem un alum+26,9+9,2+14,3Administrējot degvielas ar samazināto akcīzes nodok?a likmi pie??ir?anu 2017./2018.saimnieciskajam gadam un turpmākajiem gadiem, ie?ēmumos neiek?auj par iepriek?ējo gadu ES atbalsta pasākumos "Biolo?iskā lauksaimniecība" un "Agrovide un klimats" sa?emtās maksājumu summas+0,9Ar 2017./2018.saimniecisko gadu atceltas tiesības iegādāties dīze?degvielu ar samazināto akcīzes nodok?a likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei+0,1Akcīzes nodok?a likmju paaugstinā?ana naftas produktiem, ko izmanto par degvielu+26,6+14,3Izmai?u ietekme kopā:+64,6+19,4+33,4Nekustamā īpa?uma nodoklisNo 2012.gada pa?valdībām ir tiesības ar saisto?iem noteikumiem noteikt nodok?a likmi no 0,2% līdz 3,0% no nekustamā īpa?uma kadastrālās vērtības. Nodok?a likme var pārsniegt 1,5% robe?u tikai gadījumos, ja nekustamais īpa?ums netiek apsaimniekots atbilsto?i normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Pa?valdības arī ir tiesīgas turpināt piemērot nodok?a apmēra pieauguma ierobe?ojumu zemei vai saglabāt nodok?a apmēru zemei iepriek?ējā taksācijas gada līmenī, kā arī noteikt ierobe?ojuma apmēru un piemēro?anas nosacījumus.Nekustamā īpa?uma nodok?a ie?ēmumus 2018.gadā ietekmēs vienīgi atsevi??u nekustamā īpa?uma kadastrālo vērtību pārskatī?ana.6.8.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz nekustamā īpa?uma nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro2018Atsevi??u nekustamā īpa?uma kadastrālo vērtību pārskatī?ana+7,0Izmai?u ietekme kopā:+7,0Iedzīvotāju ienākuma nodoklisIIN ie?ēmumus galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, nodarbināto ienākumi, ar IIN neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmērs, minimālā darba alga, kā arī ieviestās likumdo?anas izmai?as. Būtiskākās izmai?as, kas ietekmēs IIN ie?ēmumus 2018.gadā un turpmāk, saistāmas ar Nodok?u reformas pasākumiem:IIN progresīvās likmes ievie?ana 20% gada ienākumiem līdz 20?004 euro; 23% gada ienākumiem, kas pārsniedz 20?004 euro, bet nepārsniedz 55?000 euro; 31,4% gada ienākumiem virs 55?000 euro (nosacītā likme, jo to nepiemēros taksācijas gada laikā, bet, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un veicot pārrē?inu ar trīs IIN likmēm. Tā kā valsts sociālās apdro?inā?anas iemaksas virs 55?000 euro nav jāveic, bet nosacītā darba ?ēmēja solidaritātes nodok?a da?a tiek ietverta samaksātajā IIN, kopējais nodok?u slogs maksātājam virs minētā sliek??a nepieaugs);ar IIN neapliekamā diferencētā minimuma paaugstinā?ana;6.9.tabula Diferencētais neapliekamais minimums 2018. – 2020.gadam201820192020Maksimālais neapliekamais minimums200230250Minimālais neapliekamais minimums000Apliekamā ienākuma maksimālā robe?a1?0001?1001?200Apliekamā ienākuma minimālā robe?a440440440atvieglojuma par apgādībā eso?ām personām paaugstinā?ana 2018.gadā 200 euro mēnesī, 2019.gadā 230 euro mēnesī, 2020.gadā 250 euro mēnesī;atvieglojumu sa?ēmēju loka papla?inā?ana ar nestrādājo?u laulāto, ja tas kopj bērnu;attaisnoto izdevumu normu pārskatī?ana, palielinot ierobe?ojumu IIN attaisnotajiem izdevumiem par izglītību, medicīnu un ziedojumiem līdz 600 euro gadā (par sevi un katru savu ?imenes locekli 50% no apliekamā ienākuma), kā arī nosakot gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobe?ojumu – 4?000 euro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdro?inā?anas prēmiju;neapliekamā minimuma pensionāriem paaugstinā?ana 2018.gadā līdz 250 euro mēnesī, 2019.gadā – līdz 270 euro mēnesī un 2020.gadā – līdz 300 euro mēnesī;minimālās algas paaugstinā?ana līdz 430 euro mēnesī;nodok?a likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam vienādo?ana, nosakot to 20% apmērā (iz?emot par dividendēm, ja tās jau ir apliktas uz?ēmuma līmenī ar ienākuma nodok?a 20% likmi pe??as sadales brīdī;saimnieciskās darbības izdevumos summas, kas nepārsniedz 80% no saimnieciskās darbības ie?ēmumiem;aplik?ana ar IIN, piemērojot nodok?a likmi 20% izlo?u vai azartspē?u laimestiem, kas pārsniedz 3?000 euro;patentmaksas re?īma uzlabo?ana, nosakot vienotu patentmaksas apmēru 50 euro un 100 euro, atsakoties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, kā arī vienkār?ojot to samaksu. Piemērot samazinātās patentmaksas re?īmu arī personām ar I. un II. grupas;izmai?as dividen?u politikā saistībā ar reinvestētās pe??as re?īma ievie?anu uz?ēmumu ienākuma;ēnu ekonomikas mazinā?anas un administrē?anas uzlabo?anas pasākumi;pievienotās vērtības nodok?a reversa papla?inā?ana, ievie?ot būvmateriālu, metālu un sadzīves tehnikas piegādēm, kā rezultātā samazināsies “aplok??u algu” īpatsvars nozarē;saska?ā ar 2017.gada 28.jūlija grozījumiem Mikrouz?ēmumu nodok?a likumā tiek paredzēts samazināt mikrouz?ēmumu gada apgrozījuma slieksni līdz 40 tūkst. euro;solidaritātes nodok?a transformē?ana IIN (10,5% virs noteiktajiem sociālo iemaksu griestiem).Papildus IIN ie?ēmumus ietekmēs arī Saeimā apstiprinātais pasākums saistībā ar izstrādāto risinājumu ?eku loterijas organizē?anā.2018.gada IIN ie?ēmumus ietekmē arī iepriek?ējos gados pie?emtās likumdo?anas izmai?as:līdz 2023.gadam pagarināts IIN atbrīvojums sa?emtajām summām, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;IIN regulējuma mai?a attiecībā uz izmaksām no privātajiem pensiju fondiem, ierobe?ojot atvieglojuma piemēro?anu nodok?u plāno?anas gadījumā;mikrouz?ēmuma nodok?a likmju izmai?as. 6.10.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz IIN ie?ēmumiem, milj. euro2018201920202021Pagarināts IIN atbrīvojums sa?emtajām summām, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai -2,2IIN regulējuma mai?a attiecībā uz izmaksām no privātajiem pensiju fondiem+0,9MUN likmes izmai?as-4,6Diferencētā NM paaugstinā?ana-38,7-25,8-20,2Atvieglojuma par apgādībā eso?u personu paaugstinā?ana-15,6-18,7-12,5Progresīvo IIN likmju ievie?ana-137,5Atvieglojumu sa?ēmēju loka papla?inā?ana ar nestrādājo?u laulāto-2,7-2,7Neapliekamā minimuma pensionāriem paaugstinā?ana-22,1-9,5-11,5Minimālās darba algas paaugstinā?ana līdz 430 euro mēnesī+8,8IIN kapitālam noteik?ana 20% apmērā+11,3Patentmaksas re?īma uzlabo?ana, nosakot vienotu patentmaksas apmēru+0,3Summas, kas nepārsniedz 80% no saimnieciskās darbības ie?ēmumiem, iek?au?ana saimnieciskās darbības izdevumos+12,9IIN piemēro?ana izlo?u vai azartspē?u laimestiem, kas pārsniedz 3000 euro (iz?ēmums - 100gades loterija)+2,6IIN likmes paaugstinā?ana no 10% uz 20% MUN dividen?u izmaksai+2,1+2,4Pārejas periods dividen?u izmaksai no iepriek?ējo gadu nesadalītās pe??as 10% apmērā+110,6-69,5-32,70% likmes noteik?ana dividendēm-70,0?rvalstīs sa?emto dividen?u aplik?ana ar IIN+2,1PVN reversa papla?inā?ana+8,3Ierobe?ot MU darbības slieksni līdz 40 000 euro gadā-2,6Attaisnoto izdevumu ierobe?o?ana izglītībai, medicīnai un ziedojumiem+5,6Attaisnoto izdevumu ierobe?o?ana iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdro?inā?anā +3,8?nu apkaro?ana būvniecības nozarē+4,3Administrē?anas un piedzi?as uzlabo?ana+2,4Iespēja laikā līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu+7,1-5,4Solidaritātes nodok?a transformācija 10.5% apmērā uz IIN +9,9+9,7Risinājums ?eku loterijas organizē?anai+0,3-0,3Izmai?u ietekme kopā:-33,0-183,8-82,3-0,3Vidēja termi?a makroekonomiskās attīstības prognozes 2018.gadā paredz darba samaksas fonda palielinā?anos, kas palielinās darba nodok?u ie?ēmumus arī turpmāko gadu laikā, ta?u, kā jau iepriek? minēts, visbūtiskāk IIN ie?ēmumus ietekmēs Nodok?u reformas pasākumi.Sociālās apdro?inā?anas iemaksasValsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu griesti ar 2018.gadu ir mainīti no 52?400 euro uz 55?000 euro gadā. Tāpat ar 2018.gadu valsts sociālās apdro?inā?anas likme paaugstināta no 34,09% uz 35,09%, ?o procentpunktu novirzot valsts pamatbud?etā veselības finansē?anai, nodro?inot apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus no valsts bud?eta līdzek?iem apdro?inātajām personām. Iemaksu valsts fondēto pensiju shēmā likme saglabājas nemainīga, sastādot 6 procentpunktus no kopējās VSAOI likmes.Vidēja termi?a sociālās apdro?inā?anas iemaksu ie?ēmumu dinamiku noteiks ne tikai prognozētais darba samaksas fonda pieaugums, bet arī Nodok?u reformas pasākumi. Būtiskākās likumdo?anas izmai?as 2018.gadā, kas ietekmē sociālās apdro?inā?anas iemaksu ie?ēmumus:mēne?a minimālās darba algas palielinā?ana no 380 euro līdz 430 euro;IIN likmju izlīdzinā?ana, uzlabojot patentmaksas re?īmu un nosakot valsts sociālās apdro?inā?anas obligātās iemaksas vismaz 5% apmērā līdz un virs pa?nodarbināto apliekamajam ienākumam, kas ar 2018.gadu būs 430 euro;valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu noteik?ana ienākumiem no autoratlīdzībām vismaz 5% apmērā;atgriezeniskais efekts, ko rada aplok??u algu samazinā?anās, papla?inot pievienotās vērtības nodok?a reverso maksā?anas kārtību, to ievie?ot būvmateriālu, metālu un sadzīves tehnikas piegādēm;mikrouz?ēmumu darbības sliek??a ierobe?o?ana līdz 40?000 euro apgrozījumam gadā;ēnu ekonomiku mazino?ie pasākumi – ēnu apkaro?ana būvniecības nozarē, kā arī administrē?anas un piedzi?as uzlabo?ana;nodok?u atbalsta pasākums, kas dos iespēju bez papildus kvalificējo?iem kritērijiem līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu.likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodok?a pretizvairī?anās normu kritēriju precizē?ana attiecībā uz autoratlīdzības sa?ēmējiem, kas ir nodarbināti pie autoratlīdzības izmaksātāja un sa?em vismaz minimālo darba algu;solidaritātes nodok?a transformē?ana VSAOI (13,59% virs noteiktajiem SOC iemaksu griestiem).2018.gada sociālās apdro?inā?anas iemaksu ie?ēmumus ietekmē arī iepriek?ējos gados pie?emtās likumdo?anas izmai?as:mēne?a minimālā valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu objekta noteik?ana ar 2017.gadu;mēne?a minimālā valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu objekta noteik?anas ar 2017.gadu atcel?ana;mikrouz?ēmuma nodok?a likmju izmai?as.6.11.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz sociālās apdro?inā?anas iemaksu ie?ēmumiem, milj. euro201820192020Mēne?a minimālā VSAOI objekta noteik?ana ar 2017.gadu+21,7MUN likmes izmai?as+20,0Darba ?ēmēja un darba devēja pārskata mēne?a minimālā VSAOI objekta noteik?anu, sākot ar 2017.gadu atcel?ana-40,8Mēne?a minimālās darba algas palielinā?ana+20,0IIN likmju izlīdzinā?ana patentmaksām+0,7IIN likmju izlīdzinā?ana saimnieciskās darbības veicējiem+7,0PVN reversa papla?inā?ana+13,3Ierobe?ot MU darbības slieksni līdz 40?000 euro gadā+7,2Solidaritātes nodok?a transformācija +12,8+12,5VSAOI piemēro?ana autoratlīdzībām+2,2?nu ekonomiku mazino?ie pasākumi - administrē?anas un piedzi?as uzlabo?ana+3,3?nu ekonomiku mazino?ie pasākumi būvniecības nozarē+7,4Iespēja laikā līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu+5,0-3,7IIN pretizvairī?anās normu kritēriju precizē?ana attiecībā uz autoratlīdzības sa?ēmējiem+0,1Izmai?u ietekme kopā:+79,8+12,5-3,7Izlo?u un azartspē?u nodoklisIzlo?u un azartspē?u nodokli maksā uz?ēmumi, kas likumā ?Par izlo?u un azartspē?u nodevu un nodokli” noteiktajā kārtībā sa?ēmu?i speciālu at?auju izlo?u un azartspē?u organizē?anai un uzturē?anai. Saska?ā ar 2017.gada 27.jūlija grozījumiem likumā ?Par izlo?u un azartspē?u nodevu un nodokli” ar 2018.gada 1.janvāri tika paaugstinātas azartspē?u nodok?a likmes par kār?u, kauli?u un ruletes galdiem no 18?000 euro līdz 23?400 euro par katru galdu, bet spē?u automātiem no 3?204 euro līdz 4?164 euro par katru spē?u automātu (par kārtējo kalendāro gadu). Papildus tam ar 2017.gada 22.novembra grozījumiem likumā ?Par izlo?u un azartspē?u nodevu un nodokli” tika mainīts azartspē?u nodok?a ie?ēmumu sadalījums starp bud?etiem, ienākumus no azartspē?u nodok?a par azartspēlēm, ko organizē izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida ieskaitot valsts pamatbud?etā.6.12.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz izlo?u un azartspē?u nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro2018Azartspē?u nodok?a likmju paaugstinā?ana spē?u galdiem un automātiem+9,0Izmai?u ietekme kopā:+9,0Subsidētās elektroener?ijas nodoklisSubsidētās elektroener?ijas nodoklis tika piemērots no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, un tā mēr?is bija ierobe?ot elektroener?ijas kopējās cenas pieaugumu, lai nodro?inātu tautsaimniecības konkurētspēju, nepalielinātu mājsaimniecību izdevumus un nodro?inātu elektroener?ijas lietotāju atbalsta pasākumu īsteno?anu. Netie?i subsidētās elektroener?ijas nodok?a mēr?is bija veicināt konkurētspējīgu elektroener?ijas ra?o?anu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā ko?enerācijā, motivējot ra?ot ener?iju visefektīvākajā veidā un nodro?inot, ka tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnolo?ijas.Ar subsidētās elektroener?ijas nodokli apliekami bija ienākumi, kas sa?emti no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroener?ijas, no sa?emtās garantētās maksas par ko?enerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī no pārdotās elektroener?ijas, kas tika pārdota publiskajam tirgotājam (licencētam elektroener?ijas pārvades vai sadales uz?ēmumam).Subsidētās elektroener?ijas nodoklim bija noteiktas trīs diferencētas likmes – 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodro?ināja ar siltumener?iju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās elektroener?ijas nodok?a likmei bija tie?a ietekme uz siltumener?ijas gala tarifu lietotājam.6.13.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz subsidētās elektroener?ijas nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro 2018Subsidētā elektroener?ijas nodok?a atcel?ana-33,1Izmai?u ietekme kopā:-33,1Dabas resursu nodoklisDabas resursu nodok?a maksājumi ir tie?i saistīti ar Latvijas uz?ēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm, kā arī veiktajiem vides aizsardzības pasākumiem. Līdz ar to nodok?a ie?ēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uz?ēmumiem un pa?valdībām veicot vides aizsardzības pasākumus.Lai veicinātu resursu efektīvu un pārdomātu izmanto?anu, 2016.gada 23.novembrī un 15.decembrī Saeimā tika pie?emti grozījumi Dabas resursu nodok?a likumā. Saska?ā ar minētajiem grozījumiem ar 2017.gada 1.janvāri tika paaugstinātas dabas resursu nodok?a likmes virknei dabas resursu nodok?a objektu, kas deva lielāko ietekmi 2017.gadā un palielināja nodok?a ie?ēmumu bāzi par 7,6 milj. euro. Atsevi??iem dabas resursu nodok?a objektiem – akme?oglēm, koksam lignītam un par atkritumu apglabā?anu – likmes tika plānots paaugstināt arī turpmāk (sk. 6.14.tabulu): 6.14.tabula. Dabas resursu nodok?a likmes, euro Akme?ogles, kokss un lignīts01.01.2018.01.01.2019.01.01.2020.Akme?ogles, kokss un lignīts (brūnogles) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t)0,360,380,38Akme?ogles, kokss un lignīts (brūnogles), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja, t10,2510,6510,65Atkritumu apglabā?ana01.01.2018.01.01.2019.01.01.2020.Sadzīves atkritumi un ra?o?anas atkritumi, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilsto?i normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpa?ībām, kuras padara atkritumus bīstamus, t35,0043,0050,00Bīstamie atkritumi un ra?o?anas atkritumi, kas ir uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilsto?i normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpa?ībām, kuras padara atkritumus bīstamus, t50,0055,0060,00Papildus iepriek?minētajām izmai?ām ar 2018.gada 1.jūliju saska?ā ar pie?emtajiem grozījumiem Dabas resursu nodok?a likumā tiks izlīdzinātas dabas resursu nodok?a likmes elektriskajām un elektroniskajām iekārtām kategoriju ietvaros, paaugstinot tās atsevi??ām apak?–kategorijām vidēji par 27 procentiem.6.15.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz dabas resursu nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro 201820192020Dabas resursu nodok?a likmju paaugstinā?ana+0,6+0,3+0,2Dabas resursu nodok?a likmju izlīdzinā?ana elektriskajām un elektroniskajām iekārtām+0,03Iespēja laikā līdz 2 gadiem nomaksāt parādu, rezultātā dzē?ot nokavējuma naudu un soda naudu+4,9-4,9Izmai?u ietekme kopā:+5,5+0,3-4,7Solidaritātes nodoklisAr 2016.gada 1.janvāri tika ieviests jauns darbaspēka nodoklis - solidaritātes nodoklis, tā mēr?is ir novērst regresīvo darbaspēka nodok?u sistēmu, kas radusies no VSAOI objekta maksimālā apmēra atjauno?anas 2014.gada 1.janvārī. Atjaunojot VSAOI objekta maksimālo apmēru, nodok?u maksātājiem, kuru ienākumi bija virs noteiktā iemaksu objekta maksimālā apmēra, nodok?u slogs k?uva mazāks, salīdzinot ar tām personām, kas nodok?u maksājumus veica no visiem darba ienākumiem.Solidaritātes nodok?a likme ir tādi pati kā valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu likme (ar 2018.gadu – 35,09%) un to piemēro ienākumu da?ai, kas pārsniedz valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu maksimālo objektu.Nodok?u reformas ietvaros ar 2018.gadu solidaritātes nodoklis ir transformēts. 2016. un 2017.gadā solidaritātes nodoklis tika pilnā apmērā ieskaitīts valsts pamatbud?etā, ta?u ar 2018.gadu nodoklis ar 35,09% likmi ienākumiem, kas pārsniedz 55?000 euro gadā, tiks attiecīgi sadalīts:1% veselības aprūpes finansē?anai (veselības apdro?inā?anai), ko 0,5% apmērā sedz darba ?ēmējs un 0,5% – darba devējs;6% sociāli apdro?ināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos (sedz darba devējs);4% nodok?a maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā (sedz darba devējs);13,59% valsts pensiju speciālā bud?eta ie?ēmumos (sedz darba devējs);10,5% ieskaitot IIN sadales kontā, nodro?inot, ka nodok?u maksātājam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un veicot IIN pārrē?inu ar trīs likmēm (tre?ā likme 31,4%), aprē?inātais bud?etā maksājamais nodoklis būs līdzvērtīgs jau samaksātajam IIN un solidaritātes nodok?a da?ai (sedz darba ?ēmējs).Solidaritātes nodok?a ie?ēmumus ietekmē likumdo?anas izmai?as, kas stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri un kas paredz valsts sociālās apdro?inā?anas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra palielinā?anu no 52?400 līdz 55?000 euro, kā arī tā transformācija citos nodok?os.6.15.tabula. Nodok?u politikas izmai?u ietekme uz solidaritātes nodok?a ie?ēmumiem, milj. euro20182019Solidaritātes nodok?a reforma-33,1-31,5Izmai?u ietekme kopā:-33,1-31,5Transportlīdzek?u ekspluatācijas nodoklisTransportlīdzek?u ekspluatācijas nodoklis ir ieviests kop? 2004.gada un ir būtiska kopbud?eta ie?ēmumu sastāvda?a.Iepriek? tika paredzēta transportlīdzek?a ekspluatācijas nodok?a maksā?anas kārtības izmai?u pārcel?ana uz 2019.gadu, kad nodoklis tiek maksāts par faktiskajiem ekspluatācijas mēne?iem. Ta?u pērn minētais pasākums tika atcelts, kopumā radot neitrālu efektu uz transportlīdzek?a ekspluatācijas nodok?a ie?ēmumiem.Publisko finan?u ilgtspējaPublisko finan?u ilgtermi?a attīstības scenārijsRaugoties no finan?u ilgtspējas viedok?a, 2017.gads Latvijas vispārējās valdības bud?etam un sociālās apdro?inā?anas sistēmai bijis stabils. Pateicoties labvēlīgiem darba tirgus apstāk?iem un vidējās darba samaksas kāpumam, bud?etā ieplūda lielāki ie?ēmumi, kam vērojama pozitīva tendence arī ?ogad. Bezdarba līmenis Latvijā 2017.gadā samazinājās straujāk nekā iepriek?ējā gadā, pēc darbaspēka apsekojuma veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Re?istrētā bezdarba līmenis 2017.gada decembra beigās bija 6,8%, jeb par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā 2016.gada beigās. Savukārt re?istrēto bezdarbnieku skaits 2017.gada laikā saruka par 19,4% līdz 63,1 tūkstotim decembra beigās. Izdevumu zi?ā jāatzīmē, ka valsts speciālā bud?eta sociālo pabalstu, tostarp pensiju, izdevumi bija par 0,5% zemāki nekā 2017.gadā bud?etā prognozēts. Atsevi??ās pabalstu kategorijās ir samazinājies sa?ēmēju skaits, kā arī bijis mazāks izmaksāto pabalstu vidējais apmērs, salīdzinot ar bud?etā plānoto. Tā, piemēram, 2017.gadā bezdarbnieka pabalsta sa?ēmēju skaits biji par 6,6% mazāks nekā bud?etā plānots. Sākot ar 2017.gada 1.aprīli, spēkā stājās grozījumi likumā "Par apdro?inā?anu bezdarba gadījumam", pagarinot obligāti nepiecie?amo sociālo iemaksu periodu tiesību iegū?anai uz bezdarbnieka pabalstu. Tādējādi obligātajām sociālās apdro?inā?anas iemaksām bezdarba gadījumam jātiek veiktām ne mazāk kā 12 mēne?us pēdējos 16 mēne?os. Tāpat 2017.gadā mazāki kā plānots bija slimības un maternitātes pabalstu izdevumi. Latvijas fiskālo ilgtspēju ietekmē vispārējās valdības bud?eta un parāda saistības, to tendences un nākotnes saistības, pamatā, pensiju un pabalstu izmaksai. Bud?eta izdevumu pieaugumu ilgtermi?ā ietekmē demogrāfiskās izmai?as, tai skaitā ar sabiedrības noveco?anos saistītu izdevumu pieaugums. Iedzīvotāju noveco?anās process, nepietiekamais finansējums sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmās, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riski atsevi??ās sabiedrības grupās, ir ilgtermi?a izaicinājumi Latvijas valsts finan?u ilgtspējai, par kuriem jādomā jau ?odien. Veselības aprūpes joma ir viena no primārām, kurai nepiecie?ams pietiekams finansējums sabiedrības veselības līme?a uzlabo?anā un sistēmas ilgtspējas nodro?inā?anā. Veseli cilvēki var strādāt ilgāk, kalpot sabiedrībai un nodro?ināt sevi ar ienākumiem, tomēr veselības aprūpes sistēmas pieejamība Latvijā nav pietiekama. Eiropas Komisijas 2014.gadā sagatavotais zi?ojums “Par pacientu dro?ības un veselības aprūpes kvalitāti” (Eurobarometer – Patient safety and quality of care) liecina, ka tikai 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes sistēmu vērtē kā labu vai ?oti labu, ES vidējais rādītājs ir 71%. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā sabiedrība veselības aprūpes sistēmas kvalitāti vērtē kā zemu. Veselīgā mū?a ilgums Latvijā ir visīsākais starp ES valstīm. Mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir 2,3 reizes lielāka kā vidēji ES valstīs. Gaidī?anas laiks uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem svārstās no 20 dienām līdz pat 680 dienām. Ilgs gaidī?anas laiks veselības aprūpes pakalpojumu sa?em?anai būtiski ietekmē arī pakalpojumu pēctecības un nepārtrauktas nodro?inā?anas iespējas. 2017.gada 14.decembrī Saeima galīgajā lasījumā pie?ēma Veselības aprūpes finansē?anas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansē?anas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdro?inā?anu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodok?u maksā?anā, lai veicinātu atbilsto?u veselības aprūpes finansējumu, sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabo?anos. Veicamās veselības apdro?inā?anas iemaksas tiem, kas nebūs apdro?ināti automātiski, sākot ar 2018.gada 1.janvāri ir 1% apmērā no minimālās mēne?a algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%. Konsekventa veselības aprūpes sistēmas sakārto?ana ir valdības prioritāte. 2016.gada februārī EK publicēja aktualizēto Fiskālās ilgtspējas zi?ojumu (Fiscal Sustainability Report 2015). ?ajā zi?ojumā Latvijai tiek identificēts potenciāli zems fiskālās ilgtspējas risks visās riska kategorijās (īstermi?a, vidējā termi?a un ilgtermi?a). Tā pamatā ir zems vispārējās valdības bud?eta deficīts un parāds, kā arī zemi ar iedzīvotāju noveco?anos saistītie izdevumi ilgtermi?ā. EK sadarbībā ar dalībvalstīm AWG vienu reizi trijos gados izstrādā ar sabiedrības noveco?anos saistīto publiskā sektora izdevumu ilgtermi?a prognozes, kā arī novērtē publisko finan?u ilgtspēju katrai dalībvalstij. Ilgtermi?a progno?u pamatā ir demogrāfiskās prognozes, ko sniedz Eurostat, un pie?ēmumi par ekonomisko izaugsmi un tās noteico?ajiem faktoriem ilgtermi?ā. Ilgtermi?a ar sabiedrības noveco?anos saistīto izdevumu prognozes par visām dalībvalstīm tiek iek?autas Eiropas Komisijas Noveco?anās zi?ojumā (Ageing Report). ?ajā Stabilitātes programmā atspogu?otie ilgtermi?a bud?eta progno?u pie?ēmumi balstās uz AWG darba grupas jaunākajiem publicētajiem vispārpie?emtajiem progno?u pie?ēmumiem (The 2018 Ageing Report: Underlying Assumptions and Projection Methodologies), kas tiks iek?auti topo?ajā 2018.gada Noveco?anās zi?ojumā. AWG ietvaros norit kārtējais prognozē?anas cikls un jauno zi?ojumu plānots publicēt 2018.gada otrā ceturk??a beigās.Latvijā ekonomikas izaugsmei kopumā ir būtiska nozīme publisko finan?u ilgtspējas nodro?inā?anā. Tiek prognozēts, ka demogrāfisko izmai?u ietekmē būs vērojamas izmai?as nodarbinātības attīstībā. Paredzams, ka ilgtermi?ā pieaugs gan līdzdalības līmenis darba tirgū, gan turpināsies līdz?inējā tendence – bezdarba līmenis vidējā termi?ā turpinās arvien samazināties. Bezdarba līmenis Latvijā 2017.gadā samazinājās straujāk nekā iepriek?ējā gadā, pēc darbaspēka apsekojuma veidojot 8,7%. Pēc Finan?u ministrijas prognozēm, 2018.gadā bezdarba līmenis samazināsies līdz 8,0%, bet laikā līdz 2021.gadam pakāpeniski noslīdēs līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas da?ēji ?aus kompensēt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinā?anās ietekmi uz nodarbinātību. Jau ?obrīd novērojams, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju (15–74 gadi) skaitam pēdējos gados samazinoties aptuveni par 1,5% gadā, bet paātrinoties ekonomikas izaugsmei arvien palielinās iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis, ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2014.gadā sasniedzot 66,3%, 2015.gadā – 67,5%, 2016.gadā sasniedzot jau 68,2%, bet 2017.gadā darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija jau 68,9% no visiem 15–74 gadus vecajiem iedzīvotājiem, kas ir vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā. Arvien augstāku līdzdalību darba tirgū veicina gan augo?ais pieprasījums pēc darbiniekiem un algu līme?a kāpums, kad vidējā darba samaksa pērn pieauga straujākajā tempā kop? 2008.gada (par 7,8%), gan pensionē?anās vecuma pakāpeniskā paaugstinā?ana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmai?as, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jaunie?u īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem. ?āds ekonomiskās aktivitātes pieaugums vienlaikus liecina gan par darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un situācijas tālāku uzlabo?anos darba tirgū, kad piedāvātās darba vietas un atalgojuma līmenis ir pietiekami stimulējo?s, lai iepriek? ekonomiski neaktīvie cilvēki atgrieztos darba tirgū. Tāpat EK prognozē, ka produktivitātes pieaugums ilgtermi?ā būs noteico?ais ekonomiskās izaugsmes faktors un tas būs konver?ences pamats ilgtermi?ā. Jāatzīmē, ka arī darba spēka emigrācija kopumā samazinās. 1281886357.1.att. Iedzīvotāju un nodarbināto skaits vecumā 15-64 un iedzīvotāju skaits 65+ Latvijā, tūkst. (Datu avots: Eurostat, Eiropas Komisija).Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas demogrāfijas un sociālās apdro?inā?anas sistēmas noslodze raksturojama ar sekojo?u attiecību: 1 pensionārs uz 1,5 strādājo?ajiem. 2016.gadā uz 1?000 obligāti sociāli apdro?inātām personām bija re?istrēti 669 pensionāri. Atbilsto?i jaunākajām Eurostat prognozēm EUROPOP2015, kas izmantotas par pamatu 2018.gada Noveco?anās zi?ojumā iek?autajām prognozēm, Latvijā līdz 2070.gadam tiek prognozēta iedzīvotāju skaita samazinā?anās. Eurostat bāzes scenārijā prognozē, ka kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies no 1,96 miljoniem 2016.gadā līdz 1,34 miljoniem 2070.gadā. Tajā skaitā tiek prognozēts, ka darbspējas vecuma (15–74) iedzīvotāju skaits (skat. 7.1. attēlu) samazināsies par 58% jeb no 1,47 miljoniem 2016.gadā līdz aptuveni 0,85 miljoniem iedzīvotāju 2070.gadā. Savukārt iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem 2070.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu palielināsies par 2,0% un kopumā būs 0,4 miljoni iedzīvotāju. Darbaspēka apjoma kritumam būs nelabvēlīga ietekme uz bud?etu. Savukārt produktivitātes pieaugumam un darbaspēka līdzdalības līmenim varētu būt pozitīva ietekme. Fiskālajai politikai, kas vērsta uz ilgtermi?a ilgtspējību, jāpievēr? vērība ?īm strukturālajām izmai?ām, lai nodro?inātu valsts spēju īstenot konsekventas un efektīvas politikas darbības. Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka kop? 2010.gada nodarbināto skaits Latvijā pieaug. To pozitīvi ietekmē gan vidējās algas kāpums, gan brīvo darba vietu skaita straujais pieaugums (skat. 7.2. attēlu). Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi ekonomikā audzis pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt piedāvājumu ierobe?o krīto?ais darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, kā rezultātā pagāju?ajā gadā strauji pieaudzis brīvo darba vietu skaits, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājies par 2,6 tūksto?iem jeb 17,9%. Visaugstākais brīvo darba vietu īpatsvars 2017.gadā bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdro?inā?anas nozarē – 4,6%, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē un būvniecības nozarē – 2,3% no visām darba vietām. Kop? 2010.gada nodarbināto skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā (15 – 74 gadi) ir pieaudzis par 44 tūksto?iem, no 851 tūksto?a 2010.gadā līdz 895 tūksto?iem 2017.gadā. Finan?u ministrija savās makroekonomikas prognozēs vidējam termi?am ?obrīd prognozē, ka līdz ar straujāku ekonomikas attīstību 2017. un 2018.gadā pozitīvās tendences saglabāsies un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits noturīgā līmenī saglabāsies nākamos trīs gadus. Tāpat ar da?ādu darba tirgu stimulējo?u pasākumu palīdzību tiek veicināta nodarbinātība atsevi??ām riska grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kas sasniegu?i 55 gadu slieksni. Tomēr kā jau iepriek? tika minēts, nākotnē darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ilgtermi?ā samazināsies, kas pieprasa domāt par problēmas risinājumiem jau ?odien.7.2.att. Brīvo darba vietu skaita izmai?as pa mēne?iem, 2015.-2018.g. (Datu avots: Nodarbinātības valsts a?entūra).Kopējo iedzīvotāju skaita samazinā?anos nākamajās desmitgadēs (skat. 7.3. attēlu) ietekmē gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan negatīvs migrācijas saldo. Atbilsto?i Eurostat ilgtermi?a prognozēm miru?o skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies, ta?u turpinās pārsniegt dzimu?o skaitu. Iedzīvotāju skaita dabisko samazinā?anos pastiprina negatīvais migrācijas saldo, kas nozīmē izbrauku?o iedzīvotāju pārsvaru pār iebrauku?o skaitu, un tas Latvijā atbilsto?i Eurostat prognozēm turpināsies līdz pat 2045.gadam.Samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem, būs vērojamas izmai?as arī nodarbināto skaitā (skat. 7.1. attēlu). Ta?u saska?ā ar EK AWG makroekonomiskajiem pie?ēmumiem tiek prognozēts, ka ilgtermi?ā pieaugs gan nodarbinātības līmenis ?ajā vecuma grupā (no 68,8% 2016.gadā līdz 70,3% 2070.gadā), gan samazināsies bezdarbs. Tiek prognozēts, ka ilgtermi?ā noteico?ais ekonomiskās izaugsmes faktors būs produktivitātes pieaugums. Jāpiemin, ka līdz ar iepriek? minētajiem faktoriem, ir jā?em vērā arī da?ādu alternatīvo nodarbinātības formu izplatībā kā Eiropā, tā Latvijā. Attīstoties “gig–economy” fenomenam vairumā lielo ekonomiku, uz?ēmumiem ir pievilcīgi darbiniekiem piedāvāt pagaidu darba, terminētu līgumu, pa?nodarbinātā un citas formas, kas nav iek?autas pilna laika pastāvīga darba kategorijā. Bie?āk un ?aurāk lietotā ?īs parādības nozīme ir saistīta ar darba digitalizācijas procesu attīstību. ?ādas darba formas vienlaikus paredz lielāku nenoteiktību par nākotni, tai skaitā bezdarba risku uz kādu laiku, kas ietekmē personas sociālo nodro?inājumu un labklājību. Alternatīvas nodarbinātības formas ir viens no ilgtspējas izaicinājumiem ar kuriem nākotnē būs arvien vairāk jāsaskaras arī Latvijai.center1517657.3.att. Iedzīvotāju skaita izmai?u ietekme kumulatīvi 5 gadu laikā līdz 2070. gada 1.janvārim pa faktoriem: dzimu?o skaits, miru?o skaits un migrācijas saldo, tūkst.(Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat).Vienlaikus Latvijā uzlabojoties nodarbinātības rādītājiem, iezīmējas darba roku trūkuma problēmas atsevi??ās nozarēs, piemēram, IT, apstrādes rūpniecības un transporta, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī izmitinā?anas un ēdinā?anas pakalpojumu snieg?anas jomās. Trūkst gan augstākā un vidējā līme?a speciālisti, gan mazkvalificēti darbinieki. Situāciju apgrūtina darbaspēka emigrācija, tai skaitā aizbrauku?ie augstskolu absolventi. Sociālie sadarbības partneri un uz?ēmēji aicina pārskatīt augstskolu studiju programmas, vairāk koncentrējoties uz tām, kurās trūkst speciālistu. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir informācijas un komunikācijas tehnolo?iju joma, kurā uz?ēmējiem nepiecie?ami kvalificēti speciālisti. Par vienu no iespējām Ekonomikas ministrija saskatīja ieviest atvieglotus imigrācijas nosacījumus kopumā 29 profesiju apak?grupu pārstāvjiem saska?ā ar Profesiju klasifikatoru, piemēram, zinātnieki, fizi?i, ?īmi?i, in?enieri, būvnieki, piloti, finan?u speciālisti, vidēja un augsta līme?a vadītāji, projektu vadītāji un citi. 2017.gada 2.februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā ar mēr?i atvieglot iece?o?anas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t.sk. jaunuz?ēmumu (start–up) dibinātājiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.Attiecībā uz ilgtermi?a vispārējās valdības bud?eta izdevumu prognozēm, atbilsto?i bāzes scenārijam, kas sagatavots iek?au?anai topo?ajā 2018.gada Noveco?anās zi?ojumā, tiek prognozēts, ka pie nemainīgas politikas Latvijā 2070.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu ar sabiedrības noveco?anos saistīto izdevumu īpatsvars iek?zemes kopproduktā samazināsies no 16,4% no IKP līdz 15,0% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritums iek?zemes kopproduktā. Ilgtermi?a bud?eta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,4% no IKP 2016.gadā līdz 4,7% no IKP 2070.gadā;Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,7% no IKP 2016.gadā līdz 4,3% no IKP 2070.gadā;Ilglaicīgās aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 0,4% no IKP 2016.gadā līdz 0,6% no IKP 2070.gadā;Izglītības izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 4,5% no IKP 2016.gadā līdz 5,0% no IKP 2070.gadā;center387350Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem īpatsvars IKP samazināsies no 0,4% no IKP 2016.gadā līdz 0,3% no IKP 2070.gadā.7.4.att. Ar sabiedrības noveco?anos saistītie vispārējās valdības bud?eta izdevumi, % no IKP (Datu avots: EC–EPC 2018 Ageing Report (sagatavo?anas procesā)Lai savlaicīgi mazinātu sabiedrības noveco?anās negatīvo ietekmi uz publiskā sektora izdevumiem ilgtermi?ā, 2012.gadā tika veikta būtiska reforma Latvijas pensiju sistēmā, nosakot pakāpenisku pensionē?anās vecuma paaugstinā?anu līdz 65 gadu vecumam un minimālo apdro?inā?anas stā?u līdz 20 gadiem ar 2025.gadu. ?is faktors pamatā ietekmēja prognozēto izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritumu iek?zemes kopproduktā. Tai pat laikā jā?em vērā nesenās izmai?as likumdo?anā, kas uzskaitītas ?īs noda?as beigās, kas stājās spēkā 2017.gadā un ?ogad, ar mēr?i uzlabot ?ī brī?a pensionāru labklājību. Lai arī bud?eta izdevumu valsts pensijām īpatsvars iek?zemes kopproduktā ilgtermi?ā samazinās, kas uzlabo fiskālās ilgtspējas novērtējumu, vienlaicīgi ir jāvērtē pensiju pietiekamība jeb adekvātums. Saska?ā ar OECD prognozēm, kas ir iek?autas 2015.gada Pensiju adekvātuma zi?ojumā (Pension Adequacy Report 2015), Latvijā teorētiskais ienākumu atvietojuma līmenis 65?gadus vecam iedzīvotājam ar 40 gadu darba stā?u būtiski samazināsies, piemēram, zemo ienākuma grupā no 69,2% no bruto ienākumiem 2013.gadā līdz 43,9% 2053. gadā, vidējo ienākumu grupā no 52,9% 2013.?gadā līdz 43,9% 2053.gadā, savukārt augsto ienākumu grupā no 44,8% 2013.gadā līdz 32,8% no bruto ienākumiem 2053.gadā. Tāpat Latvija ierindojas to valstu starpā, kuras saskaras ar augstu nabadzības riska līmeni vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kas savukārt norāda uz to, ka ?ie cilvēki darbspējīgā vecumā biju?i nodarbināti vai nu īsu periodu, vai sa?ēmu?i nelielus ienākumus, no kuriem veiktas sociālās apdro?inā?anas iemaksas. Tas nākotnē varētu ietekmēt adekvātu pensiju nodro?inājumu un pieaugo?o nabadzību senioru vidū. Saska?ā ar OECD novērtējumu (Reviews of Pension Systems: Latvia, 2018) Latvijā pieaug cilvēku skaits, kuriem ir saīsināts vai nepietiekams nostrādāto darba gadu skaits, lai kvalificētos vecuma pensijas sa?em?anai. Latvijā 11% no darbspējīgajiem 50 gadu vecumā darba stā?s, kurā persona ir bijusi sociālo apdro?ināta nepārsniedz 15 gadus. Savukārt no personām, kuras sasniegu?as 60 gadu vecumu, apmēram 3% nesasniedz 15 gadu apdro?inā?anas stā?u, kas ?obrīd ir minimālais, lai varētu sa?emt vecuma pensiju. Ta?u jau no 2025.gada minimālais nepiecie?amais apdro?inā?anas stā?s vecuma pensijas sa?em?anai būs 20 gadi un pensionē?anās vecums būs 65 gadi. Paaugstinot pensionē?anās vecumu, tiek mazināta valsts sociālās apdro?inā?anas sistēmas noslodze, līdz ar to veicinot speciālā bud?eta un pensiju sistēmas finan?u ilgtspēju. Tuvāko desmitga?u riska grupā var nonākt arī mikrouz?ēmuma nodok?a maksātāji, patentmaksas maksātāji, autoratlīdzības sa?ēmēji un pa?nodarbinātie, jo tie veic samazinātas sociālās apdro?inā?anas iemaksas vai neveic vispār. Līdz 2017. gada beigām lielākā da?a pa?nodarbināto praktiski vispār neveica iemaksas pensiju sistēmā, kas, visticamāk, atstās iespaidu uz vi?u sociālo nodro?inājumu, tad kad vi?i aiziet pensijā. No 2018.gada 1.janvāra mikrouz?ēmumu nodok?a maksātājiem tiek samazināts kalendāra gadā pie?aujamais apgrozījums no 100?000 euro līdz 40?000 euro, savukārt mikrouz?ēmumu nodok?a likme ir 15%, iepriek?ējo 9% vietā. Kop? 2018.gada 1.janvāra fiziskā persona vienlaicīgi varēs tikt nodarbināta kā mikrouz?ēmuma darbinieks tikai vienā mikrouz?ēmumā. Tādējādi Valsts ie?ēmumu dienests nere?istrēs mikrouz?ēmuma darbinieku kā darba ?ēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouz?ēmumā. Ja mikrouz?ēmumā tiek nodarbināts darbinieks, kur? no 2019.gada ir nodarbināts vēl kādā mikrouz?ēmumā, aprē?inot mikrouz?ēmumu nodokli, mikrouz?ēmumu nodok?a likmei 15% pieskaitīs vēl divus procentpunktus par katru minēto darbinieku. Savukārt mikrouz?ēmumu nodok?a maksātājs, kur? no 2019.gada būs nodarbinājis personu, kas ir nodarbināta arī citā mikrouz?ēmumā, ar 2020.gadu zaudēs mikrouz?ēmumu nodok?a maksātāja statusu. Kā liecina pēdējā aktuālā informācija līdz 2018.gada 15.martam, 2018.gadā re?istrēti 45?030 mikrouz?ēmumi, un to skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, kad bija re?istrēti 50?944 mikrouz?ēmumi, samazinājies par 11,6%. Tāpat ar ?ā gada 1.janvāri no likuma ir izslēgta norma, kas ?āva autoratlīdzības sa?ēmējam neveikt VSAOI no autoratlīdzības kā pa?nodarbinātai personai, ja persona ir darba ?ēmējs un vienlaikus sa?em autoratlīdzību. Vienlaicīgi stājās spēkā norma, ka autoratlīdzības izmaksātājam no saviem līdzek?iem jāmaksā VSAOI 5 % apmērā no autoratlīdzības tās sa?ēmēja valsts pensiju apdro?inā?anai.Latvijā ir vērojams augsts nabadzības riska indekss gados vecākiem cilvēkiem - īpa?i sievietēm un personām, kas vecākas par 75 gadiem. Nabadzības riska mazinā?anai OECD mudina palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodro?inājuma pabalstu apmērus, vienlaikus domājot par atbalstu pārdzīvoju?ā laulātā gadījumā.Attiecībā uz pensijas sa?ēmēju dzīves līme?a uzlabo?anu un vecuma pensiju palielinā?anu tiek veikti da?ādi pasākumi, tostarp, 2012.gadā tika veikti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas pēc finan?u un ekonomiskās krīzes paredzēja pakāpeniski atjaunot un paaugstināt iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā. 2016.gadā iemaksu likme tika paaugstināta pēdējo reizi, līdz 6%. Saska?ā ar AWG prognozēm izdevumi vecuma pensijām, kas tiktu izmaksāti no fondēto pensiju shēmas jeb 2.līme?a, 2060.gadā varētu sasniegt 2,6% no IKP.2017.gadā un 2018.gadā stājas spēkā ?ādas izmai?as likumdo?anā, kas attiecināmas uz pensijām:Atbilsto?i grozījumiem likumā ?Par valsts pensijām”, sākot ar 2017.gada 1.janvāra ir palielināts pensiju indeksācijas apmērs no 25% uz 50% no apdro?inā?anas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;No 2017.gada 1.janvāra personām, kuru apdro?inā?anas stā?s ir mazāks par 15 gadiem un kurām nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, saska?ā ar Valsts sociālo pabalstu likumu (grozījumus likumā Saeima pie?ēma 2015.gada 18.jūnijā), sasniedzot likumā ?Par valsts pensijām” noteikto pensionē?anās vecumu, tiek pie??irts un no valsts pamatbud?eta līdzek?iem izmaksāts valsts sociālā nodro?inājuma pabalsts;Kop? 2017.gada personai, kurai apdro?inā?anas stā?s ir mazāks nekā minimālais apdro?inā?anas stā?s (vai nav bijis vispār) un ir pārsniedzis likumā noteikto pensionē?anās vecumu (līdz 2017. gadam – kur? pārsniedza vecuma pensijas vecuma pensiju par 5 gadiem), tiek pie??irts valsts sociālā nodro?inājuma pabalsts, kas tiek finansēts no valsts pamatbud?eta;No 2018.gada 1.jūlija palielinās piemaksas pie valsts pensijas apmēru par vienu apdro?inā?anas stā?a gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stā?a gadu būs 1,50 euro, ja līdz 1995.gada 31.decembrim bija gan sasniegts pensijas vecums, gan pie??irta vecuma vai invaliditātes pensija;No 2018.gada 1.oktobra vecuma pensiju indeksācijas lielums būs atkarīgs no kopējā apdro?inā?anas stā?a. Ja apdro?inā?anas stā?s būs līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksēs, ?emot vērā 50% no apdro?inā?anas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39 gadiem – 60%, ja 40 un vairāk gadu – 70%;Pensiju, kura pie??irta par darbu kaitīgos un smagos vai sevi??i kaitīgos un smagos darba apstāk?os un apdro?inā?anas stā?s būs līdz 39 gadiem, indeksēs, ?emot vērā 60% no apdro?inā?anas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, bet, ja apdro?inā?anas stā?s būs 40 un vairāk gadu – 70%.Valsts sniegtie galvojumiLikumā “Par valsts bud?etu 2017.gadam” noteikts, ka finan?u ministrs valsts vārdā var sniegt galvojumus par studējo?o un studiju kreditē?anu 35,9 milj. euro apmērā, t.sk. studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 25,2 milj. euro apmērā un studējo?ā kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 10,7 milj. euro apmērā.2017.gadā faktiski ir izsniegti studiju kredīti ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 6,1 milj. euro apmērā, savukārt studējo?ā kredīti ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 1,3 milj. euro apmērā.Valsts galvoto aizdevumu atlikums 2017.gada beigās sasniedza 441 milj. euro, kas salīdzinājumā ar valsts galvoto aizdevumu atlikumu 2016.gada beigās ir palielinājies par 8 milj. euro (sk. 7.5. attēlu).7.5.att. Valsts galvoto aizdevumu atlikums attiecīgā gada beigās (milj. euro)Likumā ?Par valsts bud?etu 2018.gadam” paredzēti valsts galvojumi 35,9 milj. euro apmērā – studējo?o kreditē?anai 10,7 milj. euro apmērā un studiju kreditē?anai 25,2 milj. euro apmērā.Izvērtējot aiz?ēmēju finansiālo stāvokli, līdz?inējo kredītvēsturi, nodro?inājuma likviditāti un apjomu, kā arī citu pieejamo informāciju, uz 2017.gada beigām tika veidoti uzkrājumi diviem galvojumiem, kuru sa?ēmējiem valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2017.gada 31.decembrī veidoja 0,5% no kopējā galvoto aizdevumu neatmaksātā atlikuma. Saska?ā ar likumu “Par valsts bud?etu 2018.gadam” valsts galvoto aizdevumu ārstniecības iestādēm atmaksas nodro?inā?anai paredzēta valsts dotācija pilnā apmērā, kā rezultātā valsts galvotajām ārstniecības iestā?u saistībām uzkrājumi jau uz 2017.gada 31.decembri vairs netiek veidoti.Likumā ?Par valsts bud?etu 2018.gadam” valdības rīcības pie?aujamās robe?as, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts bud?etu attiecināmās valsts galvotā parāda saistības 2018.gadā, ir noteiktas 5,8 milj. euro apmērā.Valsts finan?u institucionālās iezīmesValsts bud?eta noteikumu ievie?ana un citas institucionālās attīstības attiecībā uz valsts finansēmLīdz ar ES ekonomiskās un fiskālās pārvaldības stiprinā?anu, ?emot vērā jaunos ES fiskālās disciplīnas nosacījumus, Latvija Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (turpmāk – Līgums) regulējumu ieviesa ar diviem normatīvajiem aktiem – likumu ?Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” un FDL. Kop? FDL stā?anās spēkā 2013.gadā valsts bud?eta un Ietvara likuma veido?anas procesā tiek nodro?ināta fiskālo nosacījumu ievie?ana saska?ā SIP noteikumiem:Bilances nosacījums. FDL paredz sabalansētu bud?etu strukturālajā izteiksmē, nosakot, ka strukturālā bilance nedrīkst būt mazāka par -0,5% no IKP;Izdevumu pieauguma tempa nosacījums. FDL paredz, ka papildus tam, ka tiek ierobe?ots strukturālais deficīts, tiek noteikts arī, ka izdevumi, izslēdzot IKP deflatoru, nedrīkst augt ātrāk kā vidējais potenciālā IKP pieaugums. Jāmin, ka ?im nosacījumam ir paredzēti iz?ēmumi saska?ā ar Padomes Regulas Nr. 1175/2011 9.pantā noteiktajām atkāpēm;Valsts bud?eta izdevumu sliek??u noteik?ana vidējā termi?ā. FDL dod sākotnējos fiskālos rādītājus, saska?ā ar kuriem tiek izstrādāts Ietvara likums. ?ajā likumā viens no būtiskākajiem rādītājiem ir valsts izdevumu sliek??i turpmākajiem 3 gadiem. FDL nosaka, ka kā standarta nosacījums darbojas ?o izdevumu sliek??u stabilitātes nosacījums – Ietvara likuma pirmā un otrā gada izdevumu sliek??i tiek pārmantoti no iepriek?ējā Ietvara likuma otrā un tre?ā gada izdevumu sliek??iem. Kā atkāpe no minētā nosacījuma – izdevumu sliek??i netiek pārmantoti, ja sliek??u lielums saska?ā ar atjaunotajām makroekonomiskajām prognozēm at??iras no pārmantotajiem sliek??iem vairāk kā par 0,1% no IKP. Fiskālo nosacījumu ievie?anā Latvijas nacionālajā likumdo?anā iesaistās EK, kas izriet no Līguma 8.panta 1.punkta, kur? paredz, ka EK ir aicināta laikus iesniegt Līgumslēdzējai pusei zi?ojumu par noteikumiem, kurus katra no tām pie?ēmusi. EK uzdevums ir uzraudzīt kā katra Līgumslēdzēja puse ir ieviesusi Fiskālā kompakta nosacījumus nacionālajā likumdo?anā. 2017.gada 22.februārī tika publicēts EK zi?ojums, kurā secināts, ka Latvijas nacionālie fiskālie nosacījumi ir saska?ā ar Līguma 3.panta 2.punkta prasībām, ?emot vērā arī Latvijas sniegtos skaidrojumus par EK norādītajām neskaidrībām.Vidēja termi?a bud?eta plāno?anaAtbilsto?i LBFV vidēja termi?a valsts bud?eta plāno?ana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termi?am un nodro?ināta ?o resursu izlieto?ana atbilsto?i valdības noteiktajām prioritātēm. Vidējs termi?? – triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts bud?etu, un tam sekojo?ie divi saimnieciskie gadi. Kop? 2007.gada valstī tika sagatavots vidēja termi?a makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars (turpmāk – Ietvars) nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem, iek?aujot tajā vidēja termi?a valsts makroekonomiskās situācijas analīzi, valdības fiskālās politikas mēr?us vidējam termi?am, valsts bud?eta ie?ēmumu prognozes un maksimāli pie?aujamo valsts bud?eta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termi?am. ?emot vērā, ka Ietvaram nebija juridiski saisto?s raksturs un tas tikai indikatīvi norādīja maksimāli pie?aujamo valsts bud?eta kopējo izdevumu apjomu vidējam termi?am, radās nepiecie?amība nostiprināt vidējā termi?a bud?eta plāno?anas sistēmu. Līdz ar to tika veikti attiecīgi grozījumi LBFV un, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, Ietvaru, ko kop? 2007.gada tika apstiprinājis MK, sāka izstrādāt likuma formā kā Ietvara likumu, kuru apstiprina Saeima. Tādējādi Ietvara likumā iek?autajiem sasniedzamajiem finan?u rādītājiem ir juridiski saisto?s spēks un uz tiem ir jābalstās gadskārtējā valsts bud?eta likuma izstrādā?anā, kā arī turpmāko Ietvara likumu izstrādā?anā. Ietvara likumu izstrādā katru gadu nākamo triju gadu periodam, pie tam katra nākamā Ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam tiek izmantoti iepriek?ējā Ietvara likumā noteiktie rādītāji, kas precizēti atbilsto?i normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem, savukārt tre?ajā gadā plānotie rādītāji ir jauni. Turklāt Ietvara likums tiek sasaistīts ar attīstības plāno?anas dokumentiem, nodro?inot pieejamo resursu sasaisti ar valdības politikas prioritātēm vidējā termi?ā un tas pak?aujas FDL noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem, nodro?inot pārredzamu un atbildīgu fiskālo politiku. Tādējādi Ietvara likums ir galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievēro?anā. Ietvara likuma darbības perioda pirmais gads tiek detalizēti izvērsts gadskārtējā valsts bud?eta likumā. Ietvara likumā katram likuma perioda gadam tiek norādīti vidēja termi?a bud?eta mēr?i un Nacionālajā attīstības plānā noteiktie prioritārie attīstības virzieni, valdības fiskālās politikas mēr?u formulējums, maksimāli pie?aujamais valsts bud?eta izdevumu kopapjoms (arī izdevumu kopapjoms katram bud?eta resoram), iek?zemes kopprodukta prognozes, valsts bud?eta ie?ēmumu prognozes, valsts bud?eta finansiālās bilances apjoms (maksimālais deficīta līmenis un vai minimālais pārpalikuma līmenis). Atbilsto?i FDL nosacījumiem vienlaikus ar Ietvara likumu 2015. – 2017.gadam tika pirmo reizi izstrādāta Fiskālo risku deklarācija, kuras mēr?is ir nodro?ināt fiskālo risku vispārēju vadību, kā arī fiskālo rādītāju stabilitāti vidējā termi?ā. Latvija kā ES dalībvalsts iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmu. Latvija kā euro zonas dalībvalsts sagatavo arī Vispārējās valdības bud?eta plāna projektus, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada bud?eta rādītāju prognozes – ie?ēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts bud?etu, pa?valdību bud?etu, no valsts bud?eta da?ēji finansēto atvasināto publisko personu bud?etu un vispārējā valdības sektorā ieskaitītās komercsabiedrības. Minētā plāna mēr?is ir iesniegt Eiropas Komisijai informāciju, kas ?autu tai novērtēt plānotā bud?eta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja Eiropas Komisija konstatē, ka bud?eta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt bud?eta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmai?as un iesniegt to atkārtoti. Tāpat Eiropas Komisija savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabo?anai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ?em vērā Eiropas Komisijas atzinumu, pie?emot galīgajā lasījumā valsts bud?etu. Bud?eta procedūras, t.sk. valsts finan?u statistikas pārvaldeBud?eta procedūrasLatvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sāk?anās lemj par valsts ienākumu un izdevumu bud?etu, kura projektu tai iesniedz MK. Gadskārtējo valsts bud?eta likumu apstiprina Saeima. Valsts bud?eta līdzek?u izdevumu plāno?anā sākotnēji tiek aprē?ināti un saska?oti bāzes izdevumi. Bāzes izdevumu aprē?inu un to sasaistes principus ar Ietvara likumu nosaka MK 2012.gada 11.decembra noteikumi Nr.867 ?Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pie?aujamais valsts bud?eta izdevumu kopapjoms un maksimāli pie?aujamais valsts bud?eta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termi?am”. Tādējādi tiek noteikts nepiecie?amais izdevumu apjoms, lai nodro?inātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī. Bāzes izdevumus apstiprina MK.Kop? 2016.gada kā bud?eta procesa sastāvda?a ir ieviesta pastāvīga un sistemātiska valsts bud?eta izdevumu pārskatī?ana, par kuru pla?āka informācija ir sniegta 6.1. sada?ā.Ja attiecīgajos nākamajos saimnieciskajos gados atbilsto?i aktuālākajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzek?i attīstības izdevumiem, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo priek?likumus atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem. Priek?likumus pasākumiem gatavo, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā, Valsts aizsardzības koncepcijā un citos attīstības plāno?anas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mēr?iem. Tādējādi tiek nodro?ināta valstī noteikto prioritā?u sasaiste ar valsts bud?etā pieejamajiem resursiem vidējam termi?am.Aprē?inot maksimāli pie?aujamo valsts bud?eta izdevumu kopapjomu, kas sastāv no valsts pamatbud?eta un valsts speciālā bud?eta bāzes izdevumiem un valsts pamatbud?eta un valsts speciālā bud?eta attīstības izdevumiem, FM pamatojas uz Ietvara likumu, prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievēro valstī noteiktos fiskālos nosacījumus. Pamatojoties uz MK apstiprinātiem lēmumiem par bāzes izdevumiem un prioritāro pasākumu finansē?anu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz FM bud?eta pieprasījumus. FM sagatavo un iesniedz Ietvara likuma projektu (ar paskaidrojumiem, fiskālo risku deklarāciju, Fiskālās disciplīnas padomes fiskālās disciplīnas uzraudzības zi?ojumu) un gadskārtējā valsts bud?eta likuma projektu (ar paskaidrojumiem) izskatī?anai MK.Lai nodro?inātu sabiedrībai uzskatāmu priek?statu par to, kādi resursi ir iesaistīti valsts pamatfunkciju īsteno?anā, un kādi – ES un citu ārvalstu politiku instrumentu pasākumu ievie?anā, bud?ets tiek sagatavots ?ādās sada?ās: valsts pamatfunkciju īsteno?ana (iz?emot ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finan?u palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finan?u palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īsteno?ana.Gadskārtējā valsts bud?eta likumprojekta sagatavo?anas procesā tiek kompleksi vērtēti un pēc tam atspogu?oti valsts bud?eta likumā ?ādi rādītāji: valsts bud?eta ie?ēmumi sadalījumā pa ie?ēmumu veidiem (sadalījumā pa atbildīgajām ministrijām);valsts bud?eta izdevumi sadalījumā pa programmām (apak?programmām) un izdevumu veidiem atbilsto?i ekonomiskajai būtībai; valsts bud?eta finansiālā bilance; maksimālais valsts parāda maksimāli pie?aujamais apjoms saimnieciskā gada beigās; valsts vārdā izsniedzamo galvojumu apmērs; valsts bud?eta aizdevumu kopējais palielinājums; valsts bud?eta mēr?dotāciju apmērs pa?valdībām, kā arī valsts bud?eta dotācijas apmērs pa?valdību finan?u izlīdzinā?anas fondam; pa?valdību aiz?ēmumu kopējais palielinājums un pa?valdību sniegto galvojumu kopējais palielinājums; citi nosacījumi, piemēram, valsts fondētu pensiju shēmas iemaksu likme un iemaksu summa. Gadskārtējā valsts bud?eta likumprojekta paskaidrojumos tiek ietverts makroekonomiskās attīstības scenārija apraksts, ie?ēmumu progno?u analīze, valsts bud?eta izdevumu plāno?anas būtiskākie elementi, ministriju izdevumu paskaidrojumi, valsts bud?eta izdevumi funkcionālajā, administratīvajā un ekonomisko kategoriju sadalījumā, kā arī informācija par plānotajiem investīciju projektiem, informācija par valsts finansiālajām saistībām (kopsavilkums), kā arī informācija par bud?eta likumprojektu paketes ietvaros veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes paskaidrojumos iek?auj Politikas un resursu vadības kartes, prioritāros pasākumus un to īsteno?anas rezultātā sagaidāmos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, optimizācijas pasākumus, kā arī katrai pamatbud?eta vai speciālā bud?eta programmai (apak?programmai) norāda mēr?i, galvenās aktivitātes un izpildītājus, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, finansiālos rādītājus un kopējo izdevumu izmai?as. Savukārt Ietvara likumprojekta paskaidrojumos tiek ietverta formācija par (i) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termi?a risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriek?ējā gada Ietvara likumā noteiktajām vidēja termi?a makroekonomiskajām prognozēm; (ii) fiskālās politikas vidēja termi?a mēr?iem, to sasnieg?anai īstenojamiem pasākumiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriek?ējā Ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termi?a mēr?iem; (iii) ie?ēmumu prognozi vidējam termi?am, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriek?ējā Ietvara likumā vidējam termi?am noteikto ie?ēmumu prognozi; (iv) valdības parāda vidēja termi?a attīstības tendencēm; (v) to, kā aprē?ināti Ietvara likumprojektā noteiktie rādītāji; (vi) bilances kori?ē?anu; (vii) uzkrāto bilan?u starpībām un citu informāciju.Valsts bud?eta likumprojekta ietvara likumprojekta izstrādes gaitā notiek LPS un FM sarunas, kuru rezultātā tiek sagatavots MK un LPS protokola projekts, kas tiek iesniegts izskatī?anai papla?inātajā MK komitejas sēdē. Protokola projektā tiek iek?auti jautājumi par pa?valdību nodok?u ie?ēmumu, ne-nodok?u ie?ēmumu un citu ie?ēmumu prognozēm, valsts bud?eta transfertiem pa?valdībām, pa?valdību aiz?ēmumiem, galvojumiem, ilgtermi?a saistību apmēru un nosacījumiem, pa?valdību finan?u izlīdzinā?anu, kā arī citi ar pa?valdību darbību un finansēm saistīti jautājumi. Protokols tiek pievienots gadskārtējā valsts bud?eta likumprojektam un vidēja termi?a bud?eta ietvara likumprojektam, MK to iesniedzot Saeimā. Atbilsto?i likumam ?Par pa?valdību bud?etiem”, pa?valdības izstrādā savus bud?etus ne vēlāk kā divu mēne?u laikā pēc gadskārtējā valsts bud?eta likuma izsludinā?anas. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts bud?eta likums, finan?u ministrs apstiprina nepiecie?amos valsts bud?eta izdevumus pa?valdībām ar noteikumu, ka izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito da?u no iepriek?ējā gada apropriācijas.Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pa?valdības bud?ets nav apstiprināts, pa?valdības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito da?u no iepriek?ējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriek?ējo gadu pa?valdībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms. Pa?valdībām likumā “Par pa?valdību bud?etiem” ir noteikti stingri nosacījumi bud?eta plāno?anas un izpildes jomā – pa?valdību bud?eta asignējumi nedrīkst pārsniegt bud?etā plānotos apjomus.Neatkarīgo iestā?u (tiesas, Valsts kontroles, Tiesībsarga un citas) bud?eta pieprasījumiem ir īpa?a loma bud?eta procesā. LBFV nosaka, ka MK, sagatavojot Ietvara likuma projektu un gadskārtējā valsts bud?eta likuma projektu, ir jāuzklausa neatkarīgo iestā?u viedoklis par attiecīgo iestā?u finansējuma sada?ām, jāpamato MK viedoklis finansējuma samazinājuma gadījumā, kā arī minēto sarunu rezultāti protokola veidā ir jādara zināmi likumdevējam, pievienojot tos attiecīgajiem likumprojektiem. MK ir tiesības noteikt valsts un pa?valdību bud?eta plāno?anas un izpildes papildu nosacījumus, lai nodro?inātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazinā?anas un novēr?anas pasākumus un nodro?inātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi. Valsts finan?u statistikas pārvaldībaCSP apkopo valdības finan?u statistiku atbilsto?i Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013.gada 21.maijs) par Eiropas nacionālo un re?ionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk EKS 2010) prasībām.Vispārējās valdības sektora (S.13) ietvars Latvijā atbilsto?i EKS 2010 metodolo?ijai sastāv no trim apak?sektoriem: centrālās valdības apak?sektora (S.1311), pa?valdību apak?sektora (S.1313) un sociālās apdro?inā?anas apak?sektora (S.1314).Atbilsto?i Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.1456 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” 6. punktam, CSP sagatavo un uztur vispārējās valdības sektora sarakstu. Lai sagatavotu sarakstu un lemtu par tajā iek?aujamajām vienībām CSP ievēro EKS 2010 prasības, kā arī Eiropas savienības Statistikas biroja Eurostat (turpmāk – Eurostat) Rokasgrāmatā par valdības deficītu un valsts parādu definētos principus, kas paredz uz vispārējās valdības sektoru attiecināt valsts un pa?valdību kontrolētas un pārsvarā finansētas kapitālsabiedrības. Vispārējās valdības sektorā uz 2017. gada 31. decembri bija 1044 neatkarīgas bud?eta iestādes, no tām centrālās valdības apak?sektorā – 228 iestādes, pa?valdību apak?sektorā – 815 iestādes un sociālās apdro?inā?anas fonda apak?sektorā – viena iestāde, bez tam – 131 valsts un pa?valdību kontrolēta un finansēta kapitālsabiedrība, no tām valsts kontrolētas – 52 kapitālsabiedrības, pa?valdību kontrolētas – 79 kapitālsabiedrības. CSP katru ceturksni aprē?ina ?ādus vispārējās valdības sektora rādītājus - ie?ēmumus, izdevumus, deficītu, parādu un sagatavo vispārējās valdības ceturk??a finan?u kontus. Informācija tiek publicēta CSP mājaslapā un nosūtīta uz Eurostat trīs mēne?us pēc pārskata perioda beigām. Bez tam CSP katru gadu noteiktajos termi?os līdz 1. aprīlim (operatīvie dati) un līdz 1. oktobrim (gala dati) sagatavo un iesniedz vispārējās valdības bud?eta deficīta un parāda notifikāciju (turpmāk – Notifikācija) Eurostat. Notifikācija tiek sagatavota atbilsto?i Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr. 756 “Kārtība kādā sagatavo vispārējās valdības bud?eta deficīta un parāda notifikāciju” prasībām. Par Notifikācijas sagatavo?anu un iesnieg?anu Eurostat atbildīgā iestāde ir CSP, kura vada regulāras starpinstitūciju darba grupas sanāksmes. Notifikācijas sagatavo?anā ir iesaistīti speciālisti no Finan?u ministrijas, Valsts Kases, Centrālās finan?u un līgumu a?entūras, Aizsardzības ministrijas un Valsts sociālās apdro?inā?anas a?entūras. Vajadzības gadījumā tiek piesaistīti speciālisti no citām institūcijām (Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Rīgas Domes u.c). Notifikāciju rezultāti tiek izmantoti valstu izvērtē?anai par to, kā tiek nodro?ināta ekonomisko rādītāju atbilstība Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības sektora bud?eta deficīta attiecība pret iek?zemes kopproduktu tirgus cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret iek?zemes kopproduktu tirgus cenās nedrīkst būt lielāka par 60 %, kas aprē?ināti atbilsto?i EKS 2010 prasībām. Latvija ir ieviesusi Padomes Direktīvu 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu bud?eta struktūrām, kas nosaka detalizētus informācijas publicē?anas nosacījumus ES dalībvalstīm ar mēr?i stiprināt ES fiskālo un ekonomikas pārvaldību un veicināt pārmērīga bud?eta deficīta situācijas iestā?anās novēr?anu. Lai izpildītu Padomes Direktīvas 2011/85/ES prasības, ar CSP administratīvo atbalstu tiek sagatavoti un publiskoti informācija par fiskālajiem rādītājiem, kā arī detalizēta pārejas tabula bud?eta datiem no naudas plūsmas pēc nacionālās klasifikācijas uz vispārējās valdības sektora datiem pēc EKS 2010 metodolo?ijas. ?ī informācija tiek publicēta Finan?u ministrijas mājas lapā. Regulāri tiek publiskota ?āda informācija:fiskālie dati (mēne?a un ceturk??a dati);vispārējās valdības sektora galvojumi (gada dati);ienākumus neneso?ie kredīti (gada dati);ārpus-bilances publisko un privāto partnerību kori?ētā vērtība (gada dati);publisko kapitālsabiedrību saistības (gada dati);vispārējās valdības sektora līdzdalības vērtība kapitālsabiedrību kapitālā (gada dati).Pielikumi1a.tabula. Izaugsme un ar to saistītie faktoriEKS Kods20172017352018p2019p2020p2021pmilj. euroPieaugums %1. IKP 2010.gada cenāsB1*g22?7924,54,03,43,02,92. IKP faktiskajās cenāsB1*g26?8517,77,26,55,85,4IKP pēc izlietojuma 2010.gada cenās3. Privātais patēri??P314?3955,16,13,52,82,64. Sabiedriskais patēri??P33?8414,13,12,82,82,65. Kopējā pamatkapitāla veido?anaP514?55416,011,29,07,17,06.?Krājumu pārmai?as un vērtslietu iegādeP52+P53862-----7. EksportsP614?1894,44,03,93,83,88. ImportsP715?0499,27,64,74,64,5Ieguldījums IKP izaugsmē9. Kopējais iek?zemes pieprasījums6,86,64,63,93,710.?Krājumu pārmai?as un vērtslietu iegāde P52+P530,8-0,1-0,50,00,011. Eksporta-importa bilanceB11-3,1-2,5-0,8-0,8-0,81b.tabula. Patēri?a cenu izmai?asEKSKods2017352017352018201920202021līmenisPieaugums %1. IKP deflators3,03,13,02,72,52. Privātā patēri?a deflators3,02,82,42,12,13. SPCI izmai?as (gads pret gadu)2,92,82,42,12,14. Sabiedriskā patēri?a deflators3,63,03,02,72,45. Investīciju deflators0,82,33,22,92,06. Eksporta (pre?u un pakalpojumu) deflators3,54,34,34,34,37. Importa (pre?u un pakalpojumu) deflators2,83,63,63,63,61c.tabula. Darba tirgus attīstībaEKSKods2017352017352018201920202021LīmenisPieaugums %1. Nodarbinātība, cilvēki, tūkst8930,20,10,00,0-0,12. Nodarbinātība, darba stundas1?318?819?5780,90,10,00,0-0,13. Bezdarba līmenis (%)8,78,07,77,27,04. Darba ra?īgums, uz nodarbināto4,33,93,43,03,05. Darba ra?īgums, uz darba stundu3,63,93,43,03,06. Atlīdzība nodarbinātajiem, milj. euro, faktiskās cenāsD.111?5058,28,16,05,54,97. Atlīdzība nodarbinātajam, euro9267,88,06,05,55,01d.tabula. Sektoru bilances% no IKPEKS kods201720182019202020211. Teko?ais un kapitāla kontsB.90,0-1,6-2,3-2,8-3,7t.sk.:- Pre?u un pakalpojumu bilance-1,4-3,6-4,2-4,9-5,5- Ienākumu un pārvedumu bilance0,60,30,30,30,0- Kapitāla konts0,81,81,61,71,82. Neto aizdevumi/ aiz?em?anās privātajā sektorāB.90,5-0,7-1,4-2,4-3,33. Neto aizdevumi/ aiz?em?anās vispārējās valdības sektorāEDP B.9-0,5-0,9-0,9-0,4-0,44. Statistiskā novirze0,00,00,00,00,02a.tabula. Vispārējās valdības bud?eta attīstība EKS kods2017*2017*2018201920202021milj. euro% no IKPNeto aizdevumi (+) vai aiz?ēmumi (–) (B.9) pa apak?-sektoriem1. Vispārējā valdībaS.13-125,2-0,5-0,9-0,9-0,4-0,42. Centrālā valdībaS.1311-159,3-0,6-1,3-1,0-0,5-0,43. Pavalsts valdībaS.13124. Vietējā valdībaS.1313-46,2-0,2-0,1-0,1-0,10,05. Sociālās nodro?inā?anas fondiS.131480,30,30,50,30,10,1Vispārējā valdība (S.13)6. Kopējie ie?ēmumiTR9?964,737,136,836,136,435,37. Kopējie izdevumiTE10?089,937,637,837,136,835,78. Bud?eta bilanceB.9-125,2-0,5-0,9-0,9-0,4-0,49. Procentu izdevumiD.41264,81,00,80,90,90,810. Primārā bilance139,60,5-0,10,00,50,411. Vienreizēji un citi īslaicīgi pasākumiIe?ēmumu sada?as12. Nodok?i kopā (12=12a+12b+12c)6?092,322,721,420,921,321,012a. Ra?o?anas un importa nodok?iD.23?788,614,114,314,414,514,412b. Ienākuma un mantas kārtējie nodok?iD.52 301,08,67,16,56,76,612c. Kapitāla nodok?iD.912,80,00,00,00,00,013. Sociālās iemaksasD.612?343,18,79,59,49,49,314. ?pa?uma ienākumiD.4180,60,70,60,60,50,115. Pārējie ie?ēmumi1?348,65,05,35,35,34,816. Kopējie ie?ēmumiTR9?964,737,136,836,136,435,3Nodok?u slogs (D.2**+D.5+D.61+D.91-D.995)8?394,931,330,730,230,530,3Izdevumu sada?as17. Atlīdzība nodarbinātajiem un starppatēri??D.1+P.24?417,016,516,816,216,014,917a. Atlīdzība nodarbinātajiemD.12?786,810,410,510,19,99,517b. Starppatēri??P.21?630,26,16,46,26,15,518. Sociālie maksājumi (18=18a+18b)3?044,911,311,711,711,711,7tai skaitā bezdarbnieku pabalsti112,90,40,40,40,40,418a. Sociālie pārvedumi piegādāti caur tirgus ra?otājiemD.6311, D.63121, D.63131315,41,21,21,21,21,218b. Sociālie pārvedumi, kas nav sociālie pārvedumi natūrāD.622?729,510,210,510,510,510,519.=9. Procentu izdevumiD.41264,81,00,80,90,90,820. SubsīdijasD.3405,71,51,61,51,41,721. Bruto kopējā pamatkapitāla veido?anaP.511241,24,64,84,74,44,322. Kapitālo izdevumu transfertiD.934,40,10,10,10,10,123. Pārējie izdevumi681,82,51,92,02,42,224.=7. Kopējie izdevumiTE10?089,937,637,837,136,835,7Valdības patēri??P.34?932,518,418,918,318,116,9* FM novērtējums** Ieskaitot ES bud?etā iekasēto nodok?u da?u2b.tabula. Prognozes pie nemainīgas politikas?201720172018201920202021?milj. euro% no IKP1. Kopējie ie?ēmumi pie nemainīgas politikas9?964,737,136,836,136,435,32. Kopējie izdevumi pie nemainīgas politikas10?089,937,637,837,136,935,62c.tabula. Izdevumi, kas tiek izslēgti no izdevumu kritērija201720172018201920202021milj. euro% no IKP1.Izdevumi ārvalstu finan?u palīdzības projektiem, kas atbilst sa?emtajiem ārvalstu finan?u palīdzības ie?ēmumiem365,01,41,61,61,61,31.a no kuriem kapitālie izdevumi (bruto pamatkapitāla veido?ana), kas atbilst sa?emtajiem ārvalstu finan?u palīdzības ie?ēmumiem240,60,91,11,11,10,92.Cikliskie izdevumi bezdarbnieku pabalstiem-20,7-0,1-0,1-0,1-0,1-0,13.Diskrecionāri ie?ēmumu pasākumi214,80,80,1-0,2-0,20,04.Ie?ēmumu palielinājums, kas apstiprināts ar likumu3.tabula. Vispārējās valdības izdevumi funkciju sadalījumā% no IKPCOFOG kods201620211. Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi*14,44,32. Aizsardzība21,62,03. Sabiedriskā kārtība un dro?ība32,22,04. Ekonomiskā darbība44,94,65. Vides aizsardzība50,50,56. Mājoklis un komunālā saimniecība60,90,87. Veselība73,73,78. Atpūta, kultūra un reli?ija81,41,49. Izglītība95,55,110. Sociālā aizsardzība1012,011,211. Kopējie izdevumi**TE37,335,7*ieskaitot fiskālā nodro?inājuma rezervi (0,1% no IKP)** ieskaitot fiskālā nodro?inājuma rezervi (0,1% no IKP) un fiskālo telpu4.tabula. Vispārējās valdības parāda attīstība un parāda izmai?as ietekmējo?ie faktori 2017. – 2021.gadā% no IKPEKS Kods201720182019202020211. Bruto parāds?40,2%38,4%37,4%38,0%35,6%2. Bruto parāda izmai?as?-0,3%-1,7%-1,1%0,6%-2,4%Kopējā parāda izmai?as ietekmējo?ie faktori3. Primārā bilance?0,5%-0,1%0,0%0,5%0,4%4. Procentu maksājumiEDP D.411,0%0,8%0,9%0,9%0,8%5. Krājumu izmai?as, t.sk.?-0,8%-2,7%-2,0%0,2%-2,8%Valsts parāda netie?ā procentu likme?2,6%2,2%2,4%2,6%2,2%Citi mainīgie6. Likvīdi finan?u aktīvi?8,2%7. Neto finansiālais parāds (7=1-6)?31,9%8. Parāda amortizācija?3,8%2,7%1,2%3,8%4,2%9. ?rvalstu valūtā denominētā parāda īpatsvars?10,5%10,0%7,4%4,2%0,9%10. Vidējā dzē?ana?6.88 gadi5.tabula. Cikliskā attīstība% no IKP EKS Kods201720182019202020211. IKP pieaugums salīdzināmās cenās (%)B1g4,54,03,43,02,92. Faktiskā bud?eta bilanceB.9-0,5-0,9-0,9-0,4-0,43. Procentu izdevumiD.411,00,80,90,90,84. Vienreizēji un citi īslaicīgi pasākumi5. Potenciālā IKP pieaugums (%)3,33,43,43,33,2ieguldījums: - nodarbinātības0,00,00,00,00,0 - kapitāla2,12,22,22,12,0 - kopējās ra?o?anas faktoru produktivitātes1,21,21,31,21,26. Starpība starp faktisko un potenciālo IKP (% no potenciālā IKP)0,51,11,00,70,37. Bud?eta bilances cikliskā komponente0,20,40,40,30,18. Cikliski kori?ētā bilance (2–7)-0,7-1,4-1,3-0,7-0,59. Cikliski kori?ētā primārā bilance (8+3)0,3-0,5-0,40,20,310. Strukturālā bilance (8–4)-0,7-1,4-1,3-0,7-0,5* strukturālā bilance uzrādīta, tajā iek?aujot vienreizējo pasākumu - nodok?u reformas izsaukto bilances īstermi?a samazinājumu, jo saska?ā ar SIP noteikumu piemēro?anas praksi, EK to neatzīs par vienreizēju pasākumu (one-off).6.tabula. Salīdzinājums ar Stabilitātes programmas 2017. – 2020.gadam prognozēm?EKS Kods20172018201920202021IKP pieaugums (%)B1g2017.gads3,23,43,23,0-2018.gads4,54,03,43,02,9Izmai?as1,30,60,20,0-Faktiskā bud?eta bilance (% no IKP)B.92017.gads-0,8-1,6-1,2-0,5-2018.gads-0,5-0,9-0,9-0,4-0,4Izmai?as0,30,70,30,1-Vispārējās valdības kopējais parāds (% no IKP)2017.gads39,238,239,440,4-2018.gads40,238,437,438,035,6Izmai?as+1,0+0,2-2,0-2,4-7.tabula. Publisko finan?u ilgtspēja% no IKP2016202020302040205020602070Ar vecumu saistītie vispārējās valdības bud?eta izdevumi16,415,716,116,215,916,215,0Pensiju izdevumi (valsts pensijām), ieskaitot valsts sociālā nodro?inājuma pabalstu, bet neieskaitot 2.pensiju līmeni, no tām:7,46,86,26,36,15,64,7Vecuma un priek?laicīgās pensijas – uz iemaksām balstītās6,66,15,65,85,65,24,2Citas pensijas (t.sk. invaliditātes, apgādnieka zaudējuma gadījumā)0,80,70,60,50,50,50,5Ne-sociālās apdro?inā?anas pensijas(iesk. minimālās pensijas un minimālā ienākuma nodro?inā?anu)0,00,00,00,00,00,00,0Veselības aprūpes izdevumi3,73,94,24,44,54,44,3Ilglaicīgās aprūpes izdevumi0,40,40,50,50,60,60,6Izglītības izdevumi4,54,24,84,64,55,25,0Izdevumi bezdarbnieku pabalstiem0,40,30,40,30,30,30,3Sociālās apdro?inā?anas iemaksas valsts pensiju speciālajā bud?etā, tai skaitā iemaksas invaliditātes apdro?inā?anai un citi ie?ēmumi pensiju bud?etā6,87,56,76,66,56,56,5Sistēmiskas pensiju reformas Sociālās apdro?inā?anas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā1,71,91,91,91,91,91,9Pensiju izdevumi no valsts fondēto pensiju shēmas-0,00,30,71,52,32,6Pie?ēmumiDarba produktivitātes (stundā) pieaugums, %1,64,83,92,42,01,81,5Potenciālā IKP pieaugums, % salīdzināmās cenās1,44,22,71,70,91,21,5Līdzdalības līmenis, vīrie?i (vecuma grupa 20–64)83,882,983,383,884,286,385,0Līdzdalības līmenis, sievietes (vecuma grupa 20–64)78,679,281,281,482,384,783,3Līdzdalības līmenis, kopā (vecuma grupa 20–64)81,281,082,282,683,385,584,2Bezdarba līmenis (vecuma grupa 20–64)9,89,09,78,87,97,97,9Iedzīvotāji (vecuma grupa 65+), % no kopējā iedzīvotāju skaita19,820,825,429,231,633,129,67a.tabula Netie?ās saistības% no IKP2017Valsts un pa?valdību galvojumi1,4%No kurām saistīti ar finan?u sektoru 0,7%8.tabula. ?rējās vides pamata pie?ēmumi20172018201920202021?stermi?a procentu likme euro zonā (gada vidējā)-0,30,00,10,1Ilgtermi?a procentu likme euro zonā (gada vidējā)0,70,91,01,0EUR/USD kurss (gada vidējais)1,131,231,231,231,23Nominālais efektīvais mai?as kurss ES3,53,90,00,00,0Pasaules IKP, iz?emot ES, pieaugums salīdzināmās cenās, %3,53,73,73,73,7ES IKP pieaugums salīdzināmās cenās, %2,42,32,02,02,0Pasaules pre?u un pakalpojumu tirdzniecības apjomu izmai?as ES eksporta tirgos, izslēdzot ES, %4,03,83,83,83,8Pasaules pre?u un pakalpojumu importa apjomu izmai?as, izslēdzot ES, %4,24,14,14,14,1Naftas cena (Brent, USD par barelu)54,668,364,263,063,0Finan?u ministreD.Reizniece–OzolaGusāre 67083911elina.gusare@.lv ................
................

In order to avoid copyright disputes, this page is only a partial summary.

Google Online Preview   Download