Informatīvais ziņojums



Informatīvais zi?ojums “Par plāno?anas re?ionu darbības pilnveido?anu”Deklarācijas par Artura Kri?jā?a Kari?a vadītā Ministru kabineta (turpmāk – MK) iecerēto darbību Valdības rīcības plāna (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 225.1.pasākums nosaka izvērtēt otrā līme?a pa?valdību ievie?anas nepiecie?amību. ?ī pasākuma izpildei Vides aizsardzības un re?ionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) līdz 2020.?gada 31.?oktobrim jāsagatavo konceptuālā zi?ojuma projekts par otrā līme?a pa?valdību ievie?anas nepiecie?amību, ?emot vērā konkurētspēju un lomu re?ionālās attīstības at??irību mazinā?anā, iespējamiem pārvaldes mode?iem, piedāvājot variantus turpmākai rīcībai. Tāpat Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima) 2019.?gada 21.?martā pie?ēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpinā?anu”, kas paredz MK iesniegt Saeimai zi?ojumu, kurā izvērtēts valsts re?ionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apri??u) izveido?anas pamatojums. Vienlaikus 13.Saeimas Valsts pārvaldes un pa?valdības komisijas 2019. gada 5. februāra sēdē notika tik?anās ar plāno?anas re?ionu (turpmāk – PR) pārstāvjiem par PR funkcijām un aktualitātēm re?ionālajā politikā. Minētajā sēdē tika norādīts, ka komisija turpinās atbalstīt PR, un tie ir labs pamats, lai turpinātu diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas turpmāko virzību. Ievērojot minēto, VARAM sagatavoja informatīvo zi?ojumu “Par plāno?anas re?ionu darbības pilnveido?anu”, lai sniegtu pārskatu par pa?reizējo tiesisko regulējumu un PR nozīmi re?ionālās attīstības veicinā?anā, kā arī noteiktu uzdevumu nozaru ministrijām sniegt sākotnējos priek?likumus par to, kādu kompetenci vai uzdevumus ministrija būtu gatava nodot re?ionālajam pārvaldes līmenim (PR), norādot finansējuma avotus. Pamatojoties uz iesniegtajiem sākotnējiem priek?likumiem, kas var tikt precizēti nozaru politiku plāno?anas dokumentu izstrādes procesā, VARAM uzsāks izstrādāt konceptuālā zi?ojuma projektu par re?ionālā pārvaldes līme?a (PR) darbības uzlabo?anu, izvērtējot re?ionālā līme?a pārvaldes mode?us, tai skaitā otrā līme?a pa?valdību ievie?anas nepiecie?amību, re?ionālajā līmenī veicamās funkcijas, un kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izmai?ām. Konceptuālā zi?ojuma projekta izstrādes gaitā VARAM organizēs pārrunas ar nozaru ministrijām, plāno?anas re?ioniem, Latvijas Pa?valdību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un citām institūcijām, pusēm iepriek? vienojoties par sanāksmju laika grafiku, kā arī informēs Saeimas Valsts pārvaldes un pa?valdības komisiju par pārrunu rezultātiem. Konceptuālā zi?ojuma projekta izstrādes gaitā tiks ?emta vērā administratīvi teritoriālās reformas procesa un Vietējo pa?valdību likuma virzība kontekstā ar administratīvo teritoriju izveidi un vietējo pa?valdību noteikto funkciju apjomu. Sākotnēji apri??u izveido?anas jautājumu regulēja Administratīvi teritoriālās reformas likums (zaudējis spēku 2008. gada 31.?decembrī), kurā bija noteikts, ka valsts iedalījums apri??os tiek veidots, lai nodro?inātu:re?ionālo pa?valdību funkciju izpildi;valsts pārvaldes re?ionālo funkciju izpildi;re?ionālo plāno?anu un attīstību;re?ionālo pa?valdību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību un darbības koordināciju.Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic, ka Latvijas Republiku iedala ?ādās administratīvajās teritorijās: apri??os, republikas pilsētās un novados. Apri??ī ietilpsto?os novadus un republikas pilsētas, kā arī apri??a administratīvo centru nosaka Saeima. MK 2013.?gada 15.?oktobrī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un nosūtīja to tālākai virzībai Saeimai. Likumprojekta mēr?is primāri bija saistīts no likuma izslēgt jautājumu par apri??a pa?valdību izveido?anu, kas tika pamatots ar rajonu pa?valdību funkciju un īpa?umu nodo?anu vietējām pa?valdībām, tādejādi apri??u pa?valdību izveidei būtiski zaudējot ekonomisko pamatojumu. Likumprojektu (Saeimas re?istrācijas numurs Nr.967/Lp11) 11.Saeima paspēja izskatīt divos lasījumos, un to tālāk pār?ēma 12.Saeima, pirmajā lasījumā izskatot 2014.?gada 27.?novembrī (Saeimas re?istrācijas numurs Nr.42/Lp12). Neskatoties uz to, ka 12.Saeimā tālākā Likumprojekta virzība nenotika, tomēr tā aktualitāte tika saglabāta, to pār?emot 13.Saeimai. Likumprojektu 13.Saeima pirmajā lasījumā izskatīja 2018.?gada 20.?decembrī (Saeimas re?istrācijas numurs Nr.161/Lp130), tālākā Likumprojekta virzība nav notikusi.Vienlaikus Saeimas 2019.?gada 21.?marta lēmumā (turpmāk – Saeimas lēmums) MK doti ?ādi uzdevumi attiecībā par administratīvo teritoriju izveidi un to veidiem:pēc konceptuālā zi?ojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavo?anas un konsultācijām ar pa?valdībām saska?ā ar ?Eiropas vietējo pa?valdību hartas 5.pantu izstrādāt un līdz 2019.?gada 1.?decembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kurā noteikt valsts administratīvo teritoriju izveido?anas kritērijus, administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus;MK iesniegt Saeimai zi?ojumu, kurā izvērtēts valsts re?ionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apri??u) izveido?anas pamatojums.VARAM, pamatojoties uz Saeimas lēmumu un MK 2019.?gada 14.?maija protokollēmumā (protokols Nr.24., 23.§) “Par sabiedriskai apsprie?anai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk – MK protokollēmums) 2.2.apak?punktā noteikto uzdevumu - līdz 2019. gada 2. septembrim izstrādāt un iesniegt izskatī?anai MK konceptuālo zi?ojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, sagatavoja minēto konceptuālo zi?ojumu, kas tika atbalstīts MK 2019.?gada 17.?septembra sēdē. Vienlaicīgi, lai nodro?inātu Saeimas lēmuma izpildi, MK uzdeva VARAM līdz 2019. gada 21.?novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu (turpmāk – ATR likumprojekts), kas 2019. gada 29.?augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tika apstiprināts Ministru kabinetā 2019.gada 15.oktobrī. ATR likumprojektā ir noteikti sekojo?i teritoriju veidi: republikas pilsētas un novadi, kurus iedala teritoriālajās vienībās: republikas pilsētas – Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga; novadi, kurus iedala teritoriālajās vienībās: novada pilsētās un novada pagastos. MK ATR likumprojektā nav noteicis administratīvi teritoriālo iedalījumu re?ionālā līmenī, līdz ar to ?is informatīvais zi?ojums paredz sagatavot konceptuālo zi?ojumu par re?ionālā pārvaldes līme?a (PR) darbības uzlabo?anu un kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izmai?ām.Kaut gan jautājums par apri??u izveido?anu ir vairākkārtīgi vērtēts vietējās administratīvi teritoriālās reformas virzības kontekstā, tomēr ilgtermi?ā valstī nav izveidots valsts re?ionālais administratīvais iedalījums apri??os, kuros darbotos re?ionālās pa?valdības. VARAM ir iepazinusies arī ar Latvijas Pa?valdību savienības (turpmāk – LPS) priek?likumu teritoriālai reformai, izmantojot zinātnieku izstrādāto piedāvājumu “Latvijas teritoriju attīstības pārvaldes reforma”, kas paredz apri??u kā otrā līme?a pa?valdību izveido?anu, un ietvert arī noteiktu pa?valdību funkciju centralizāciju un finan?u līdzek?u pārdali. ?o LPS piedāvājumu VARAM izvērtēs, gatavojot konceptuālā zi?ojuma projektu par re?ionālā pārvaldes līme?a plāno?anas re?ionu darbības (PR) uzlabo?anu un kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izmai?ām.Otrā līme?a vēlētu pa?valdību izveide VARAM ieskatā būtu pretēji reformas mēr?iem, kas vērsti uz valsts pārvaldes aparāta samazinā?anu, efektivitātes un produktivitātes cel?anu – racionālu valsts un pa?valdību finan?u līdzek?u izmanto?anu. Atsevi??ās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, pamatā visus jautājumus iedzīvotājiem risina pirmajā līmenī, t.i., vietējo pa?valdību līmeni un netiek veidotas otrā līme?a pa?valdības, bet ir izveidoti re?ioni vai tml. teritorijas, kurās tiek īstenota sadarbība un darbības koordinācija starp pa?valdībām un da?ādām valsts institūcijām. Papildus jānorāda, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pa?valdības komisijas (turpmāk – Komisija) 2019.?gada 5.?februāra sēdē notika tik?anās ar PR par PR funkcijām un aktualitātēm re?ionālajā politikā. Minētajā sēdē tika norādīts, ka Komisija turpinās atbalstīt PR, un PR ir labs pamats, lai turpinātu diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas turpmāko virzību. Tāpēc, lai valsts re?ionālās pārvaldes institūcijas darbībā panāktu skaidru nākotnes redzējumu, maksimālu darbības efektivitāti un atbilstību labai pārvaldībai, jāizvērtē PR kā re?ionālās pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte ilgtermi?ā, jo Latvijas teritoriālajā attīstībā vienmēr nozīmīga loma būs:re?ionāliem projektiem, kas pēc savas nozīmes vai atra?anās vietas iet pāri vienas pa?valdības robe?ām;investīciju piesaistei re?ionāla līmenī – pa?valdību kopīgs piedāvājums investīciju piesaistei, novēr?ot neauglīgu konkurenci par iek?ējo resursu pārdali;koordinētas re?ionālās inovāciju sistēmas (ekosistēmas) izveidei un attīstībai;cilvēkkapitāla piesaistei atbilsto?i darba tirgus re?ionālajam pieprasījumam un re?ionālajai mobilitātei.Tāpat re?ionālajā līmenī ir iespējams vienlaicīgi un ar vienotu pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līme?a institūcijām, risināt problēmas, kas identificētas visās vai vairākās PR ietilpsto?ajās pa?valdībās. Eso?o PR līdz?inējā darbība ir vērsta uz augstāk minēto jautājumu risinā?anu. Tomēr ir nepiecie?ama PR finan?u, kompetences, pārvaldes un teritoriālā pilnveido?ana, lai pastiprinātu PR aktīvai un nozīmīgai lomai re?ionālās attīstības veicinā?anā. PR statuss un būtiskākā to kompetence noteikta Re?ionālās attīstības likumā, Diasporas likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Teritorijas attīstības plāno?anas likumā. Atvasinātas publiskās personas iestādes statusā tie darbojas no 2006.?gada 1.?augusta. Latvijā izveidoti pieci PR – Kurzemes PR, Latgales PR, Rīgas PR, Vidzemes PR un Zemgales PR. MK ir noteicis PR ietilpsto?ās pilsētu un novadu administratīvās teritorijas.Saska?ā ar Re?ionālās attīstības likuma 5.?panta pirmo da?u lēmējorgāns ir PR attīstības padome (turpmāk – PR AP), kuru no attiecīgo pa?valdību deputātiem ievēlē PR ietilpsto?o pa?valdību priek?sēdētāju kopsapulce. PR AP priek?sēdētāju ievēlē PR attīstības padome no tajā ievēlētajiem padomes locek?iem. PR AP lēmumu pie?em?anas kārtību nosaka PR nolikums. ?obrīd lēmumu pie?em?ana PR notiek ar klāteso?o deputātu balsu vairākumu, iz?emot Latgales PR, kur saska?ā ar PR nolikumu lēmums tiek pie?emts, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no deputātiem un par lēmuma pie?em?anu nobalsoju?ie pārstāv ne mazāk kā pusi no PR pa?valdību iedzīvotāju kopskaita. Izpildinstitūcijas orgāns ir PR administrācija.PR darbību gan no institucionālā un funkcionālā aspekta pārrauga VARAM. Tāpat funkcionālo pārraudzību veic tā institūcija, kura ir dele?ējusi pārvaldes uzdevumus. Lai veiktu pārraudzību par valsts bud?eta finansējuma izlietojumu, VARAM ar PR slēdz ikgadējo vieno?anos, kuras neat?emama sastāvda?a ir darba plāns, kurā ir definēti rezultatīvie rādītāji par pamatfunkciju izpildi un tie ir sasaistē ar likuma par valsts bud?etu kārtējam gadam paskaidrojumos definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Saska?ā ar Re?ionālās attīstības likumā noteikto, PR finansē?anas avoti var būt: valsts bud?ets, pa?valdību bud?eti, ārvalstu finan?u palīdzības līdzek?i, juridisko un fizisko personu maksājumi, tajā skaitā ziedojumi. Valsts bud?eta finansējums PR pamatdarbības nodro?inā?anai saska?ā ar Re?ionālās attīstības likumā un Diasporas likumā noteikto kompetenci tiek pie??irts no VARAM bud?eta 30.00.00 programmas “Pa?valdību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” (turpmāk – 30.00.00 programma) un 31.00.00. programmas “Atbalsts plāno?anas re?ioniem” (turpmāk – 31.00.00 programma). Savukārt PR dele?ēto uzdevumu nodro?inā?anai sabiedriskā transporta organizē?anas jautājumos finansē?ana notiek no Satiksmes ministrijas bud?eta 31.08.00 apak?programmas “Transferts plāno?anas re?ioniem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodro?inā?anai” (turpmāk – 31.08.00 apak?programma). Valsts bud?eta finansējuma pie??īruma apjomu minētajās programmās 2019.?gadā un mēr?us pie??irtā finansējuma izlietojumam skatīt tabulā un attēlā. Tabula. Valsts bud?eta dotācija PR 2019.?gadā Finansējuma mēr?isProgramma/ apak?programmaPie??irtais finansējums, euro 30.00.00 1. Finansējums uz?ēmējdarbības veicinā?anas pasākumiem (kopā 4 PR)18 6062. Finansējums pabeigto ES projektu rezultātu uzturē?anai (kopā 5 PR)31 000Kopā 30.00.00 programmā49 60631.00.00 1. PR pamatdarbības nodro?inā?ana (kopā 5 PR)1?061 056 t.sk. Latgales PR uz?ēmējdarbības centra (LUC) darbības nodro?inā?ana ?113 5402. Pilotprojekts pa?valdībās remigrācijas veicinā?anai "Re?ionālās remigrācijas koordinators" (kopā 5 PR)152 6403. Prioritārais pasākums 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īsteno?anai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicinā?anai “Re?ionālās remigrācijas koordinators”)”447?360 (no tiem 400?000 euro paredzēti pārskaitī?anai uz?ēmējdarbības projektiem un remigrācijas veicinā?anas pasākumiem pa?valdībām un 47?360 euro kopā 5 PR aktivitātes nodro?inā?anai)Kopā 31.00.001?661 05631.08.001. Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodro?inā?anai (kopā 5 PR)224?000 Kopā 30.00.00, 31.00.00 programmā un 31.08.00 apak?programmā1 934 662 Attēls. PR finansējums 2019. gadamVienlaikus PR no valsts bud?eta tiek pie??irts finansējums ES un citiem ārvalstu finansētajiem projektiem līdzfinansējumam un priek?finansējumam. ES fondu finansētajās pārrobe?u sadarbības programmās 2014. – 2019.?gadam PR ir realizēju?i vai realizē 72 projektus, no kuriem 18 projektos PR ir vado?ais partneris. Galvenās jomas, kurās tiek īstenoti projekti ir:vide, daba, ekosistēmas;tūrisms – kultūras mantojums;energoefektivitāte un ener?ētikas jautājumi;viedā specializācija un viedie risinājumi;uz?ēmējdarbības veicinā?ana, atbalsts maziem un vidējiem uz?ēmumiem;mobilitātes risinājumi;bioekonomika u.c. jomas. Saska?ā ar MK 2015.?gada 16.?jūnija noteikumiem Nr. 313 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mēr?a “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ?imeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” īsteno?anas noteikumi” PR ir finansējuma sa?ēmēji sociālo pakalpojumu plāno?anai deintitucionalizācijas (turpmāk – DI) procesā. PR loma ?ajā procesā ir DI plānu izstrāde. Kopējais plānotais finansējums 5 PR (kopā ar projektiem) ir 42 242?298 euro. Līdz ar to jau eso?ā PR kā re?ionālā līme?a institūcija būtu izmantojama gan re?ionālo projektu izstrādē un vadībā, kā arī valsts un pa?valdību un to institūciju darbības koordinācijā re?ionālajā līmenī. VARAM, pildot Valdības rīcības plānā un Saeimas lēmumā noteikto uzdevumu par valsts re?ionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apri??u) ievie?anas nepiecie?amību, piedāvā: neveidot otrā līme?a vēlētās pa?valdības,uzlabot jau eso?o re?ionālā līme?a pārvaldi jeb PR institūciju, veicot uzlabojumus gan to pārvaldes modelī, gan to veicamo funkciju un uzdevumu klāstā. Uzlaboto pārvaldes modeli plānots veidot kā sadarbības platformu starp pa?valdībām un nozaru ministrijām. Precīzāks PR darbības modelis būtu piedāvājams pēc nozaru ministriju informācijas apkopo?anas par PR nododamo kompetenci vai uzdevumiem.Attiecīgi, pilnveidojot PR funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu, VARAM ieskatā re?ionālajā līmenī ir saglabājami PR. VARAM izstrādātajās Re?ionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas tika apstiprinātas MK 2019.gada 19.novembrī ir paredzēta PR loma re?ionālās politikas mēr?u sasnieg?anā, tai skaitā re?ionālai attīstībai paredzēto finansējumu plānots dalīt divās da?ās: 70% finansējuma plānots novirzīt pa?valdībām konkursa kārtībā starp katra plāno?anas re?iona pa?valdībām, balstoties uz pa?valdību attīstības programmām, un 30% finansējuma plānots novirzīt uz rezultātiem balstītu re?ionālā mēroga projektu īsteno?anai saska?ā ar PR attīstības programmās noteiktajām prioritātēm. Re?ionālā mēroga projekti tiks attiecināti uz objektiem, kas sniedz pakalpojumu un atrodas vai apkalpo vairāku pa?valdību teritorijas, ko varēs novērtēt pēc klientu skaita sa?emtajiem pakalpojumiem, kā arī uz?ēmējdarbības objektiem, ko varēs novērtēt pēc nodarbināto skaita , kā arī projektiem re?iona mobilitātes uzlabo?anai un inovācijas sistēmas attīstībai (piemēram, noteiktas jomas vai re?ionam kopīga inovatīvā pakalpojuma/produkta izstrāde). Lai sniegtu vērtējumu par turpmāk veicamajām PR funkcijām un uzdevumiem, kā arī, lai varētu detalizēt pārvaldes modeli, nepiecie?ams izvērtēt nozaru ministriju iespējamo nododamo kompetenci vai uzdevumus uzlabotam PR. ?obrīd Re?ionālas attīstības likuma (turpmāk – Likums) 25.panta pirmā da?a nosaka, ka PR var dele?ēt pārvaldes uzdevumus, kas ir tie?ās pārvaldes iestādes kompetencē. Savukārt Likuma 25.panta otrā da?a nosaka, ka MK pastāvīgi izvērtē, kādu tie?ās pārvaldes iestā?u kompetenci nodot PR. Saska?ā ar Likuma Pārejas noteikumu 15.pantu MK reizi divos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvo zi?ojumu par Likuma 25.panta otrās da?as īsteno?anu. MK informatīvo zi?ojumu par Re?ionālās attīstības likuma 25. panta otrās da?as un 26. panta izpildes organizē?anu 2014.–2015. gados izskatīja 2016.gada 5.jūlija sēdē un to nosūtīja Saeimai. Lai VARAM varētu veikt Saeimas lēmumā, Likumā un Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus, VARAM nepiecie?ama informācija no nozaru ministrijām par to, kādu kompetenci vai uzdevumus ministrijas būtu gatavas nodot re?ionālajam pārvaldes līmenim - eso?ajiem PR, pilnveidojot to funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu, norādot attiecīgus finansējuma avotus. Uz doto brīdi VARAM ir veikusi sākotnējas sarunas ar atsevi??ām nozaru ministrijām par funkciju dele?ē?anu plāno?anas re?ioniem, piemēram, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izvērtējot iespēju plāno?anas re?ionu funkcijās ietvert ener?ētikas un klimata plānu izstrādi re?ionam, kā arī ener?ētikas mēr?u izpildes monitoringu un zi?o?anu. Arī turpmāk VARAM plāno sadarbībā ar plāno?anas re?ioniem, Latvijas Pa?valdību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un citām institūcijām turpināt sarunas ar nozaru ministrijām, lai identificētu sākotnējos priek?likumus iespējamai kompetencei, ko varētu veikt PR attiecīgajā nozarē, ?emot vērā nozaru ministriju politikas plāno?anas dokumentu virzību un tajos ietvertos risinājumus politiku plāno?anā un īsteno?anā, kas var tikt precizēti nozaru politiku plāno?anas dokumentu izstrādes gaitā.Attiecīgi, sagatavojot konceptuālo zi?ojumu par re?ionālā pārvaldes līme?a (PR) darbības uzlabo?anu un kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izmai?ām, tiks sniegts arī vērtējums par re?ionālā līme?a pārvaldes mode?iem, t.sk. par re?ionālās pa?valdības izveides, vai uz plāno?anas re?iona bāzes izveidotas valsts un pa?valdību kopīgas iestādes, vai valsts pārvaldes administratīvā re?iona izveides, vai cita mode?a ievie?anas nepiecie?amību, tam iespējamajām jēgpilni nododamajām kompetencēm un to finansējumu, kā arī tā pārvaldības mode?iem.Ministrs J.PūceV. Jur?a 67026918veronika.jurca@.lv ................
................

In order to avoid copyright disputes, this page is only a partial summary.

Google Online Preview   Download