Mk.gov.lv



Pielikums Nr. 1. Informatīvajam zi?ojumam “Par Latvijas dalību OECD laika periodā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūlijam”NOZARU MINISTRIJU PRIORIT?TES OECD KOMITEJ?S UN REKOMEND?CIJU IEVIE?ANA Ekonomikas attīstības un pārskatu analīzes komiteja2020. gada 17. jūnijā tika prezentēts Latvijas un OECD sadarbības projekta “Mājok?u pieejamība Latvijā” gala nodevums (Policy actions for affordable housing in Latvia) par mājok?u pieejamības Latvijā rezultātiem un projektā sagatavotajiem priek?likumiem mājok?u pieejamības veicinā?anai.OECD rekomendācijas Latvijai mājok?u politikas izveidei:uzlabot mājok?u pieejamības un kvalitātes izvērtējumu un novērtēt mājok?u vajadzības, veicot visaptvero?u mājok?u tehniskās kvalitātes izvērtējumu un uzlabojot iespējas sekot līdzi mājok?u pieejamībai;investēt kvalitatīvu mājok?u pieejamībā un samazināt būvniecības izmaksas, apsverot ilgtspējīga pa?finansējo?a fonda izveidi, lai atbalstītu dzīvojamā fonda atjauno?anu, kur ?ādi ieguldījumi ir rentabli, un jaunu izmaksu zi?ā pieejamu mājok?u būvniecību; samazinot ar būvniecību saistītās administratīvās izmaksas; un izzinot inovatīvu pieeju izmanto?anu, lai būvētu pieejamus mājok?us ar augstākiem vides standartiem un kvalitāti, bet par zemākām izmaksām;attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu, nodro?inot vienādus nosacījumus visiem komerciālā īres tirgus dalībniekiem, tādējādi atbalstot pieejamākas un pievilcīgākas īres iespējas, īpa?i Rīgas re?ionā un citās pilsētvides teritorijās, un da?ādojot mājok?u piedāvātāju loku;samazināt “neatbalstītā vidusslā?a” apmēru, pilnveidojot mājok?u atbalsta apmēra noteik?anu da?ādām mājsaimniecībām, apsverot mājok?u atjauno?anas programmas izstrādi; palielinot mājok?u atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām; un nosakot mājok?a atbalsta apmēru vidēju ienākumu mājsaimniecībām, tostarp ?imenēm ar bērniem, ?emot vērā ienākumu un mājok?a izmēra kritērijus.Atbilsto?i OECD rekomendācijām Ekonomikas ministrija līdz 2021. gada beigām plāno izstrādāt visaptvero?u mājok?u politikas stratē?iju – ilgtermi?a dokumentu, kas noteiks mājok?u politikas mēr?us turpmākajiem gadiem, paredzēs inovatīvus risinājumus un nepiecie?amo finansējumu konstatēto problēmu risinā?anai, kā arī atbalsta programmu veido?anu mājok?a pieejamībai, kas mēr?ētas uz atsevi??ām sabiedrības grupām, piemēram, ?imenēm ar bērniem.Ekonomikas ministrijas eksperti aktīvi iesaistās citu OECD valstu Ekonomikas pārskatu analīzē. Latvijas viedok?a sagatavo?anā par ?iem pārskatiem tiek iesaistītas arī citas nozaru ministrijas. Latvija bija noteikta kā vērtētājvalsts Austrijai. 2019. gada 3. oktobrī Ekonomikas ministrijas eksperti OECD Ekonomikas attīstības un pārskatu analīzes komitejā (Economic Development and Review Committee – EDRC) prezentēja Latvijas vērtējumu par OECD Ekonomikas pārskata projektu par Austriju. Ekonomikas ministrijas eksperti arī turpmāk iesaistīsies citu OECD valstu Ekonomikas pārskatu vērtē?ana – Latvija ir nozīmēta par vērtētājvalsti Igaunijai un Izraēlai. OECD Ekonomikas pārskatu izvērtē?ana ir nozīmīgs darbs un ieguldījums Latvijas attīstībai, jo ?ajā procesā notiek apmai?a ar labās ekonomiskās politikas prakses piemēriem.Ekonomiskās politikas komiteja Komiteja sniedz ieguldījumu atbildīgas strukturālās, fiskālās un monetārās politikas veido?anā un finan?u stabilitātes nodro?inā?anā OECD dalībvalstīs. ?pa?u uzmanību komiteja velta ekonomiskās situācijas analīzei pasaulē un OECD valstīs, kā arī izstrādā nepiecie?amo reformu un valdības politikas pasākumu virzienus dalībvalstīm.Komitejas ietvaros pastiprināta uzmanība tiek pievērsta produktivitātes jautājumam – analīze par produktivitātes izmai?u dinamiku un faktoriem, kas to nosaka, kā arī pasākumu, kas nodro?inātu produktivitātes izaugsmes pieaugumu, izstrāde. Produktivitātes analīze ir starp prioritārajiem jautājumiem arī Latvijā. Finan?u ministrija un Ekonimikas ministrija regulāri seko OECD pētījumiem par produktivitāti un piedalās pasākumos, ko organizē OECD Globālās produktivitātes forums, lai attīstītu un nostiprinātu izpratni un analītisko kapacitāti par produktivitātes nozīmi, riskiem un izaicinājumiem.?stermi?a ekonomisko progno?u darba grupas ietvaros:Finan?u ministrija veic pārrunas un nodro?ina informāciju par makroekonomisko rādītāju izaugsmes prognozēm un vispārējās valdības bud?eta datiem. Balstoties uz sniegto informāciju, OECD sagatavo izvērtējumu par Latvijas ekonomisko situāciju un izstrādā ekonomiskās izaugsmes prognozes. Finan?u ministrija, izstrādājot tautsaimniecības izaugsmes prognozes, izmanto OECD globālās ekonomiskās attīstības vērtējumu un pasaules izaugsmes prognozes, kas sniedz padzi?inātu informāciju par ārējās vides situāciju, tās izmai?ām un potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomikas perspektīvām.Kuku?o?anas apkaro?anas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (WGB)2019. gada 8.–11. oktobra WGB plenārsēdes laikā tika izskatīts un pie?emts Latvijas 3.?fāzes novērtējums. Tā ietvaros tika vērtēta gan Latvijas 2.?fāzes zi?ojumā iek?auto rekomendāciju izpilde, gan Latvijas normatīvo aktu atbilstība OECD 1997. gada 21.?novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas apkaro?anu starptautiskajos biznesa darījumos, 2009. gada Rekomendācijas par turpmāku cī?u ar ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas apkaro?anu starptautiskajos biznesa darījumos (2009 Recommendation of the Council for Further Combating Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions) un 2009.?gada Rekomendācijas par nodok?u pasākumiem turpmākai ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas apkaro?anai starptautiskajos biznesa darījumos (2009 Recommendation of the Council on Tax Measures for Further Combating the Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions) prasībām, kā arī noteikto prasību efektīva izpilde attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas apkaro?anu starptautiskajos biznesa darījumos, izmeklē?anas, prokuratūras un tiesas iestā?u spējas izmeklēt un iztiesāt ?ādus noziedzīgos nodarījumus, amatpersonu un sabiedrības informētības līmenis par ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas negatīvajām sekām un paveiktais noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijas novēr?anā un apkaro?anā. Latvijas 3.?fāzes novērtējumu veica eksperti no ?ehijas, Meksikas un OECD sekretariāta.WGB Latvijas 3.?fāzes zi?ojumā secināja, ka Latvija ir turpinājusi uzlabot tiesisko regulējumu, kas kriminalizē ārvalstu valsts amatpersonu kuku?o?anu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzek?u legalizāciju. Vienlaikus WGB uzsver, ka ir nepiecie?ams nodro?ināt ?o tiesību normu efektīvu piemēro?anu. Lai sasniegtu labākus rezultātus attiecībā uz cī?u ar ārvalstu amatpersonu kuku?o?anu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzek?u legalizāciju, WGB Latvijai rekomendē veikt virkni pasākumu, tostarp:Nodro?ināt pietieko?us resursus un ekspertīzi atbildīgajām iestādēm, lai tās spētu efektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības personas par ārvalstu amatpersonu kuku?o?anu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzek?u legalizāciju.Uzlabot kriminālvajā?anu rezultātus attiecībā uz uz?ēmumiem, jo īpa?i Latvijas finan?u institūcijām un citām juridiskām personām, kas ir iesaistītas ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas shēmās, un ar to saistītā noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijā.Uzlabot sadarbību starp Korupcijas novēr?anas un apkaro?anas biroju, Valsts policiju un prokuroriem un ieviest stratē?isku pieeju ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas lietu un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijas izmeklē?anā.Stiprināt spējas atklāt ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas gadījumus.Nodro?ināt Finan?u un kapitāla tirgus komisijas efektīvu darbību, tādējādi veicinot ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijas novēr?anu un atklā?anu.Kopumā Latvijas 3.?fāzes zi?ojumā Latvijai izteiktas 44 rekomendācijas, kuras paredz praktiskus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzek?u legalizācijas atklā?anu, izmeklē?anu un sauk?anu pie atbildības, nosakot efektīvus, samērīgus un atturo?us sodus. 3. fāzes novērtējuma ietvaros Latvijas atbildīgās iestādes sniedza rakstveida atbildes uz OECD anketas jautājumiem un papildjautājumiem, kā arī 2019. gada 20.–24. maijā WGB novērtē?anas grupa apmeklēja Rīgu. Vizītes laikā WGB novērtē?anas grupa tikās t.sk., ar ALTUM pārstāvjiem. Par visām 3.?fāzes rekomendācijām Latvijai ir jāsniedz rakstisks zi?ojums līdz 2021. gada oktobrim.ALTUM plānotās darbības rekomendāciju ievie?anai līdz 2021.?gada 1.?augustam ietver:Noteikt to klientu profilu, kam pirms darījuma attiecību uzsāk?anas nepiecie?ams iesniegt izzi?u no Soda re?istra.Iesniegt priek?likumus grozījumiem tiesību aktos, nodro?inot ALTUM bezmaksas piek?uves tiesības Sodu re?istram;Turpināt veikt klienta izpēti atbilsto?i spēkā eso?ajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kontrolējo?o iestā?u sniegtajām rekomendācijām.Kompetento iestā?u rīkoto apmācību apmeklējums.Līdz ?im jau ir veikta virkne uzlabojumu ALTUM iek?ējos normatīvos, tai skaitā attiecībā uz klienta izpētes procesa veik?anu un informācijas gū?anu par patiesajiem labuma guvējiem un klientu iek?ējās vadības un kontroles sistēmām un ētikas kodeksu gadījumos, kad paredzēti publiskie iepirkumi.Lai nodro?inātu minēto rekomendāciju izpildi noteiktajos termi?os, Ministru kabinets 2020. gada 28. aprīlī apstiprināja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm izstrādāto informatīvo zi?ojumu “Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kuku?o?anas apkaro?anas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3.?fāzes Latvijas novērtējuma zi?ojumu, tajā izteiktajām rekomendācijām un to izpildes nodro?inā?anu”. Minētajā informatīvajā zi?ojumā ir iek?auts pielikums “Pasākumu un uzdevumu plāns OECD WGB 3. fāzes rekomendāciju izpildei”, kas nosaka atbildīgās institūcijas, konkrētus izpildāmos uzdevumus un to izpildes termi?us, lai nodro?inātu savlaicīgu WGB izteikto rekomendāciju izpildi. Attiecībā uz Latvijas ekspertu iesaisti OECD darbā, tostarp, dalību citu valstu izvērtējumos, ir jāmin Latvijas dalība Kostarikas 2.?fāzes novērtējumā. Saska?ā ar OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas apkaro?anu starptautiskajos biznesa darījumos 12.?pantu tās dalībvalstīm ir jāveic savstarpējs Konvencijas prasību izpildes novērtējums. Kostarikas 2.?fāzes novērtējumu kopā ar Tieslietu ministrijas pārstāvi veica eksperts no Korupcijas novēr?anas un apkaro?anas biroja, kā arī eksperti no Peru. Kostarikas 2.?fāzes novērtējums tika izskatīts un apstiprināts 2020. gada marta WGB plenārsēdē. Papildus norādāms, ka Latvija tika arī uzaicināta veikt Slovēnijas 4.?fāzes novērtējumu kopā ar ekspertiem no Luksemburgas. Latviju ?ajā novērtējumā pārstāv eksperti no ?enerālprokuratūras un Korupcijas novēr?anas un apkaro?anas biroja. Tiek plānots, ka Slovēnijas 4.?fāzes novērtējuma zi?ojums tiks izskatīts WGB 2021. gada marta plenārsēdē. Korporatīvās pārvaldības komitejaOECD Korporatīvās pārvaldības komitejas pamatmēr?is ir veicināt politikas veidotāju un ieviesēju izpratni par labu korporatīvo pārvaldību un nepiecie?amajām reformām labas korporatīvās pārvaldības ievie?anā un stiprinā?anā. Lai to sasniegtu, komiteja veic da?ādus izvērtējumus un datu un informācijas apkopojumus.Pārskata periodā komiteja noslēdza darbu pie pētījuma (peer review) par valdes un padomes locek?u pienākumiem un atbildību komercsabiedrību grupās. Minētais pētījums būs labs informācijas avots, Latvijai pārskatot savu nacionālo koncernu tiesisko regulējumu.Komiteja turpina darbu pie Korporatīvās pārvaldības Factbook nākamā izdevuma, kurā salīdzino?ā veidā būs apkopota informācija par da?ādiem aktuāliem korporatīvās pārvaldības jautājumiem ne tikai OECD dalībvalstīs, bet arī vairākās citās OECD sadarbības valstīs. Latvija izmanto Korporatīvās pārvaldības Factbook da?ādu korporatīvās pārvaldības aspektu izpētei. ?emot vērā COVID-19 izraisītās krīzes ietekmi uz da?ādiem korporatīvās pārvaldības jautājumiem, komiteja veica aptauju un apkopoja OECD dalībvalstu un OECD sadarbības valstu veiktos ārkārtas un citus pasākumus korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī organizēja neklātienes diskusiju par ?iem jautājumiem. Minētajā diskusijā Latvija dalījās savā pieredzē un prezentēja grozījumus Komerclikumā par attālināto dalību dalībnieku (akcionāru) sapulcēs. G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi tiek izmantoti, lai pilnveidotu nacionālo korporatīvās pārvaldības regulējumu un praksi. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība Darba grupas darbības galvenās prioritātes: Darba programmas 2021.– 2022. gadam izstrāde un izskatī?ana, tai skaitā diskusija par prioritārajiem tematiskajiem darba virzieniem, kur lielā mērā ir vienprātība, ka turpmākais darbs jāsaista ar darba grupas pamata kompetencēm (OECD korporatīvās pārvaldības vadlīniju valsts uz?ēmumiem īsteno?anas monitorings un pretkorupcijas un godprātības vadlīniju ievie?anas atbalsts), neskarot ārpus tām eso?us jautājumus, pat ja tiem ir saistība ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.Darbs pie starptautiskos darījumos iesaistītu valsts kapitālsabiedrību informācijas atklā?anas standarta izstrādes starptautiskā mērogā aktīvām valsts kapitālsabiedrībām konkurences neitralitātes principa kontekstā.Zi?ojuma par OECD korporatīvās pārvaldības vadlīniju valsts kapitālsabiedrībām ievie?anu OECD dalībvalstīs izstrāde un izskatī?ana darba grupā. Darba grupā OECD papla?inā?anās procesa ietvaros tika izskatīts gala zi?ojums un secinājumu projekts par Kostarikas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu gaitu, noslēdzot darba grupas veikto izvērtējuma procesu un sniedzot pozitīvu darba grupas atzinumu par līdz ?īm īstenotajām reformām un Kostarikas valdības gatavību turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveido?anas.Darba grupas darba ietvaros tika īstenoti vairāki OECD sadarbības projekti, tai skaitā tika veikta Bulgārijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas izvērtē?ana, izstrādājot par to atsevi??u OECD zi?ojumu un sniedzot atbalstu Bulgārijas Finan?u ministrijai jauna Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izstrādē, kā arī sadarbībā ar Norvē?ijas valdību tika īstenots OECD projekts par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformām elektroener?ijas sektorā Ukrainā, sniedzot priek?likumus Ukrainas elektroener?ijas tirgus darbībai un elektroener?ijas sektora valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai.Latvijas prioritātes OECD Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības un privatizācijas prakses darba grupas turpmākajā darbībāNozīmīga prioritāte, ?emot vērā veiktā OECD pētījuma par godprātīgas uz?ēmējdarbības prakses īsteno?anu valsts kapitālsabiedrībās secinājumus, gan OECD līmenī, gan nacionālajā līmenī būtu OECD pretkorupcijas un godprātīgas uz?ēmējdarbības vadlīniju popularizē?ana un ievie?ana nacionālā līmenī. ?obrīd notiek darbs pie OECD pla?āku ieteikumu izstrādes OECD pretkorupcijas un godprātīgas uz?ēmējdarbības vadlīniju ievie?anai un īsteno?anai, ?īs darbs būtu noteikti turpināms, lai sekmētu vadlīniju sekmīgu ievie?anu un īsteno?anu OECD dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā.Darbības programmā 2021.–2022. gadam kā iespējamas jaunās prioritātes turpmākai izpētei iezīmējās jautājumi par pla?āku politikas tēmu sasaisti ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību identifikāciju, un sekojo?i to izpēti un ieteikumu izstrādi valsts kā kapitālsabiedrību īpa?nieka rīcībai, kā arī par privatizāciju un valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās samazinā?anu. Starp ?ādiem jautājumiem kā Latvijas valstij prioritārus varētu atzīmēt kapitālsabiedrību grupu (koncernu) pārvaldība, valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locek?u atlīdzības sistēmas, attīstības investīciju uz?ēmumu pārvaldība, kā arī valsts lomu klimata politikas īsteno?anā un atbildīgas biznesa prakses īsteno?anā. Papildus jomas būtu pilnībā atkarīgas no dalībvalstu iespējamiem papildus finansējuma pie??īrumiem.OECD rekomendāciju īsteno?ana Latvija ir izpildījusi OECD rekomendācijas publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kas tika sniegtas pēc Latvijas uz?em?anas OECD. Tās ir izpildītas, veicot virkni grozījumu Publiskas personas kapitāla da?u un kapitālsabiedrību pārvaldības? likumā (turpmāk – Kapitālsabiedrību likums), kā arī veikti uzlabojumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.2020. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Kapitālsabiedrību likumā. Grozījumi ietver ?ādas nozīmīgākas izmai?as:Pilnveidota valsts un pa?valdību kapitālsabiedrību valdes un padomes locek?u atlases kārtība. Pa?valdību kapitālsabiedrību valdes un padomes locek?u nominācijas procesos jāpiemēro tādi pa?i principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locek?u atlasē. Valsts kapitālsabiedrību padomes atlasīs centralizēti. Lielajās publisko personu kapitālsabiedrībās un visās publisko personu akciju sabiedrībās padomes veido?ana būs obligāta, vidēja lieluma kapitālsabiedrībās būs iespējams veidot padomi. Visās valsts un pa?valdību kapitālsabiedrību padomēs vismaz puse no padomes sastāva būs neatkarīgi padomes locek?i. Precizēti neatkarīga padomes locek?a kritēriji.Precizēts padomes locek?u skaits – tas nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet ne lielāks par septi?iem padomes locek?iem. Padomes locek?iem prēmijas netiks izmaksātas.Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termi?a darbības stratē?iju, bet arī uzraudzīt tās īsteno?anu.Pa?valdībās kapitāla da?u turētāja lēmumus turpmāk pie?ems izpilddirektors.Koordinācijas institūcija kontrolē kā valsts kapitāla da?u turētāji, valsts kapitālsabiedrības, pa?valdības un lielās pa?valdībām piedero?ās kapitālsabiedrības publisko likumā noteikto publicējamo informāciju, kā arī iek?aus attiecīgu informāciju ikgadējā pārskatā par valsts kapitāla da?ām un kapitālsabiedrībām.Publisko personu kapitālsabiedrībām būs jānodro?ina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finan?u mēr?u un nefinan?u mēr?u īsteno?anas rezultātiem. Lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm. Valsts un pa?valdības kapitālsabiedrībām jāatklāj informācija par visām pazi?otajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem.?emot vērā veiktās izmai?as Kapitālsabiedrību likumā, tika izdoti Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 20 “Valdes un padomes locek?u nominē?anas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla da?as pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”, kas nosaka kārtību, kādā organizējams valdes un padomes locek?u nominācijas process, t.sk. centralizētais, kā arī, ?emot vērā Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto valdes un padomes locek?u skaitu, izdoti Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locek?u skaitu atbilsto?i kapitālsabiedrības lielumu raksturojo?iem rādītājiem, valdes un padomes locek?u mēne?a atlīdzības maksimālo apmēru”. 2020. gada 27. jūlijā tika apstiprinātas “Ikgadējā pārskata par atvasinātai publiskai personai piedero?ām kapitālsabiedrībām un kapitāla da?ām sagatavo?anas un publisko?anas vadlīnijas”, kas paskaidro atvasinātās personas, t.sk. pa?valdību, pārskatā iek?aujamo informāciju un tās iespējamos iegū?anas avotus, un “Valsts kapitālsabiedrību vidēja termi?a darbības stratē?ijas izstrādes vadlīnijas”, kas tika precizētas, ?emot vērā izmai?as Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.2019. gada septembrī tika uzsākts ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pilnveido?anas iespēju izpētes 2.?projekts. Projekta rezultātā tiks izstrādāti priek?likumi valsts kapitālsabiedrību kapitāla struktūras optimālai noteik?anai, lai varētu pie?emt pamatotus lēmumus par kapitāla piesaisti, dividen?u izmaksu. Projekta rezultātā izstrādātie priek?likumi tiks ?emti vērā, sagatavojot nepiecie?amos grozījumus normatīvajos aktos un vadlīnijās.Latvijas iesaiste OECD darbā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis darbojas OECD Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības un privatizācijas prakses darba grupas Vadības biroja sastāvā.Latvija ir aktīvi iesaistījusies ar savu ekspertīzi OECD darbībā citās valstīs. 2019. gada laikā V. Vesperis aktīvi iesaistījās OECD un Eiropas Komisijas projektā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu Bulgārijā, sniedzot viedokli par OECD sekretariāta izstrādāto zi?ojuma projektu un priek?likumus jauna valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izstrādei. 2019. gadā un 2020. gadā V. Vesperis aktīvi iesaistījās OECD un Norvē?ijas valdības projektā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformām elektroener?ijas sektorā, sniedzot priek?likumus par OECD sekretariāta izstrādāto projekta zi?ojumu, tā secinājumiem un rekomendācijām, kā arī kā viens no OECD darba grupas ekspertiem piedalījās 2020. gada janvārī Kijevā notiku?ajā OECD organizētajā ekspertu misijā un 2020. gada 22. jūnija projekta noslēguma pasākumā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformām elektroener?ijas sektorā. 2020. gadā V. Vesperis kā darba grupas pārstāvis iesaistījies Horvātijas un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta projektā par valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības pilnveido?anu Horvātijā, tai skaitā piedaloties 2020. gada 24.?jūnijā projekta uzsāk?anas seminārā.Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāts (ELSA) Prioritātes nodarbinātības jomā: Direktorāta prioritāte pārskata periodā bija 2020. gada OECD Nodarbinātības pārskata izstrāde un līdz ar COVID-19 pandēmijas sākumu arī zi?ojuma satura pārskatī?ana un pielāgo?ana jaunajai realitātei un COVID-19 negatīvās ietekmes mazinā?anas un seku pārvarē?anas pasākumiem.Nodarbinātības pārskata 2020. gada izdevumā ietvertas sekojo?as tēmas: Darba ?ēmēju dro?ība un COVID-19 krīzes ietekme uz to. Sākotnējais novērtējums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz darba tirgu.Pārskats par ārkārtas darba tirgus un sociālās politikas pasākumiem un virzieni turpmākai politikas pielāgo?anai. Nestandarta darba formās nodarbināto problemātika, īpa?i kontekstā ar grūtībām, ar kurām ?ādās formās nodarbinātajiem nākas saskarties krīzes laikā (t.sk. ierobe?otais sociālās apdro?inā?anas pārklājums).Migrācijas jomā:Nozīmīgākais notikums pārskata periodā bija OECD Migrācijas lietu ministru sanāksme, kas notika 2020. gada 17. janvārī. Sanāksmes uzmanības centrā bija jautājumi par nākotnes izaicinājumiem pielāgotām migrācijas un integrācijas politikām. Dienu pirms ministru tik?anās notika augsta līme?a migrācijas jautājumu forums. Galvenie ministru sanāksmes akcenti: nepiecie?amība pēc jauninājumiem darba migrācijas jomā, tai skaitā labāki mehānismi darba migrantu piesaistei, atlasei un plūsmas vadībai;kontrolētas migrācijas plūsmas saska?ā ar uzturē?anas nosacījumiem; inovatīvas integrācijas politikas, kas primāri vērstas uz integrāciju darba tirgū; starpinstitūciju sadarbība migrācijas un integrācijas politikas ievie?anā (publiskais un privātais sektors, uz?ēmēji, bezpe??as organizācijas, vietējās organizācijas, re?ionālās un arī starptautiskās institūcijas).Sociālās politikas jomā: 2019. gada nogalē publiskots 2019. gada Pensiju zi?ojums, kura centrālā tēma ir pensiju nodro?inā?ana nestandarta formās nodarbinātajiem. ELSA joprojām īpa?u uzmanību pievēr? arī vidus??iras attīstības problemātikai. 2020. gada jūnijā publicēts zi?ojums par LGBTI personu iek?au?anu, kas ir pirmais visaptvero?ais pārskats par to, cik lielā mērā OECD valstu tiesību akti nodro?ina vienlīdzīgu attieksmi pret LGBTI cilvēkiem. Zi?ojumā analizēts tiesiskais regulējums un reglamentējo?ie noteikumi tādās jomās kā civiltiesības, aizsardzība pret diskrimināciju un vardarbību, kas ir būtiski svarīga seksuālo un dzimumu minoritā?u iek?au?anai. Pēc tam zi?ojumā tiek pētīts, vai ?ie tiesību akti ir spēkā OECD valstīs, un izvērtēta iespēja veikt turpmākus pilnveidojumus.?imenes politikas jomā OECD ir uzsācis pētījumu par ?ime?u atbalsta pakalpojumu pieejamību (family support services). Zi?ojuma publikācija plānota 2021. gada sākumā. Attiecībā uz OECD juridisko dokumentu ievie?anu jāatzīmē, ka ELSA ir uzsācis OECD Padomes Rekomendācijas par integrētu garīgās veselības, prasmju un darba politiku (Recommendation on Integrated Mental Health, Skills and Work Policy [OECD/LEGAL/0420]) ievie?anas izvērtē?anu. Labklājības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi informāciju par paveikto rekomendācijas īsteno?anā. Latvijas prioritātes ELSA darbāLabklājības ministrija ir definējusi trīs prioritātes sadarbībai ar ELSA direktorātu: rīcībpolitiku pilnveide iek?aujo?āka darba tirgus veido?anai un pilnvērtīgākai Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciāla izmanto?anai; ienākumu nevienlīdzības un nabadzības mazinā?ana; sociālo pakalpojumu pilnveide un deinstitucionalizācijas ievie?ana. OECD veiktie novērtējumi (t.sk. brīvprātīgie) Labklājības ministrijas kompetences jomās un paveiktais rekomendāciju ievie?anāPētījuma “Latvijas aktīvās darba tirgus politikas izvērtējums, Cilvēku sasaiste ar darbavietām” (Evaluating Latvia's Active Labour Market Policies, Connecting People with Jobs) ietvaros OECD no 2017. gada veica Latvijas darba tirgus politikas izvērtējumu. Balstoties uz sniegtajām rekomendācijām darba tirgus politikas pilnveidei, pārskata periodā tika ieviestas ?ādas izmai?as: COVID-19 pandēmijas kontekstā pagarināts maksimālais bezdarbnieku dalības algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ilgums no līdz?inējiem ?etriem līdz se?iem mēne?iem. Vienlaikus tika papla?ināts pagaidu nodarbinātības pakalpojumu klāsts, ievie?ot jaunu atbalsta pasākumu bez darba eso?iem augstākās izglītības iestā?u (augstskolu un koled?u) studentiem.Tika precizēti bezdarbnieku profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības programmu saraksti, kā arī apstiprināts tie?saistes platformu saraksts, kas bezdarbniekiem ar augstāku kvalifikāciju sniedz iespēju apgūt da?ādus kursus e-vidē atbilsto?i savam profilam.Lai veicinātu apmācību procesa uzraudzību un kopumā sekmētu pieaugu?o izglītības kvalitāti Nodarbinātības valsts a?entūras (turpmāk – NVA) organizētajā apmācību kuponu sistēmā, pilnveidots kvalitātes uzraudzības process, piesaistot par sadarbības partneri Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kur? īstenos profesionālās tālākizglītības un pilnveides, kā arī neformālās izglītības programmu papildu uzraudzību un izvērtē?anu atbilsto?i izglītības kvalitāti reglamentējo?ajiem normatīvajiem aktiem. Plānots pilnveidot arī NVA īstenoto attālināto programmu ekspertīzi un īsteno?anas uzraudzību.Izstrādāti priek?likumi Nacionālā attīstības plāna potenciālajiem investīciju virzieniem darba tirgus jomā un turpmākai ES fondu finansējuma piesaistei 2021. –2027. gada plāno?anas periodā, lai turpinātu bezdarbnieku profilē?anas rīku pilnveidi, pakalpojumu digitalizāciju, darba devēju motivē?anu izmantot NVA pakalpojumus un pilnveidot datu infrastruktūru.Labklājības ministrija 2020.?gada 5.?februārī rīkoja semināru par OECD darbu pensiju politiku izvērtē?anas jomā un diskusiju par OECD 2019.?gada pensiju zi?ojumu (Pensions at A Glance) un tā secinājumiem. Seminārā OECD kolē?i sniedza vispārīgu informāciju par OECD dalībvalstu aktualitātēm pensiju jomā. Atsevi??a semināra sesija bija veltīta nestandarta darba formām, aplūkojot ?ajos re?īmos nodarbināto skaita pieauguma ietekmi uz sociālās apdro?inā?anas iemaksu iekasē?anu. Seminārā tika sniegts salīdzinājums, kā Latvijas pieeja nestandarta darba formu iek?au?anas jomā izskatās salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Seminārā piedalījās labklājības nozares eksperti, sociāli partneri, Latvijas Bankas, privāto pensiju fondu pārvaldītāji, akadēmiskās jomas pārstāvji.Pārskata periodā ieviestas izmai?as, pamatojoties uz OECD sniegtajām rekomendācijām par Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu. Priek?likumi izmai?ām minimālo ienākumu atbalsta sistēmā konceptuāli tika atbalstīti ar 2019. gada 22. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.?408 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveido?anai 2020.-2021. gadam”. Attiecīgi ieviestās izmai?as no 2020. gada 1. janvāra:paaugstināta minimālās vecuma pensijas aprē?ina bāze no līdz?inējiem 64,03 līdz 80 eiro, personām ar invaliditāti kop? bērnības no līdz?inējiem 106,72 līdz 122,69 eiro;paaugstināta minimālās invaliditātes pensijas aprē?ina bāze no līdz?inējiem 64,03 līdz 80 eiro, personām ar invaliditāti kop? bērnības no līdz?inējiem 106,72 eiro līdz 122,69 eiro;paaugstināts valsts sociālā nodro?inājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā no līdz?inējiem 64,03 līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti kop? bērnības no līdz?inējiem 106,72 līdz 122,69 eiro. Personām ar I un II invaliditātes grupu, aprē?inot valsts sociālā nodro?inājuma pabalstu, attiecīgi tiek piemērots koeficients 1.3 un 1.2.; Līdz ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada spriedumu par garantētā minimālā ienākuma līme?a, trūcīgas personas ienākuma līme?a un valsts sociālā nodro?inājuma pabalsta apmēru pārskatī?anu Labklājības ministrija vienotā pakotnē gatavo metodolo?iski pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilsto?u piedāvājumu minimālo ienākumu sliek??u paaugstinā?anai, ko iesniegs izskatī?anai Ministru kabinetā un Saeimā. Lēmums par piedāvāto risinājumu ievie?anu ar 2021. gadu tiks pie?emts bud?eta veido?anas procesā.Nākotnes projektu kontekstā jāatzīmē, ka tiek plānota partnerība ar OECD Eiropas Ekonomikas zonas finan?u instrumenta 2014.–2021. gada periodam līdzfinansētās programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkaro?ana” projekta “Atbalsts Barnahus ievie?anai Latvijā” ietvaros. Tiek plānota OECD piesaistī?ana vispusīga izvērtējuma veik?anā par to, kā tiek ievērotas no vardarbības cietu?o bērnu un vi?u ?ime?u tiesības un intereses katrā no sistēmas posmiem gan attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, gan pieeju taisnīgai tiesai. Tāpat plānots veikt starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības mode?a "Bērna māja" ievie?anas izmaksu un ieguvumu analīzi (cost-benefit analysis). Pēc projekta ietvaros izraudzīto risinājumu, finan?u ieguldījumu un Bērna mājas institucionālā novietojuma apstiprinā?anas Ministru kabinetā plānota projekta līguma parakstī?ana un projekta uzsāk?ana. VESEL?BAS KOMITEJA (HC)Veselības komitejas mēr?is ir palīdzēt valstīm sasniegt augstas veiktspējas veselības sistēmas, mērot veselības sistēmu darbības rezultātus un resursu izmanto?anu un analizējot politikas, kas uzlabo veselības aprūpes pieejamību, efektivitāti un kvalitāti. Veselības komiteja arī sniedz ieguldījumu OECD mēroga iniciatīvās, piemēram, par iek?aujo?u izaugsmi un jaunu pieeju ekonomikas izaicinājumiem, kā arī sadarbojas ar citām OECD struktūrām un komitejām.Veselības komiteja organizē ?etru pastāvīgo ekspertu grupu (Sabiedrības veselības ekonomikas ekspertu darba grupa, Veselības statistikas darba grupa, Veselības aprūpes kvalitātes un iznākumu darba grupa, Zā?u un medicīnisko ierī?u darba grupa),kā arī atsevi??iem jautājumiem paredzēto ad hoc grupu darbu, kurās piedalās Veselības ministrijas un tās padotības iestā?u eksperti. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks vai vi?a dele?ēts pārstāvis piedalās Apvienotā vecāko bud?eta un veselības amatpersonu tīkla (Joint Network of Senior Budget and Health Officials) sanāksmēs.2019. gada 20.–21. novembrī Veselības ministrijas delegācija valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbra?ko vadībā piedalījās OECD un Dānijas valdības rīkotajā augsta līme?a politikas forumā “Veselība 21. gadsimtā: dati, politika un digitālā tehnolo?ija” (Health in the 21st century: data, policy, and digital technology). Forumā tika apspriestas trīs jomas, kas tiek uzskatītas par vitāli svarīgām veselības aprūpē, lai izk?ūtu no stāvok?a “ir dati – nav informācijas” (data rich, information poor): pacientu datu privātuma nodro?inā?ana; iespējas veselības aprūpes speciālistiem; digitālā transformācija, veidojot pareizu normatīvo, ekonomisko un pārvaldības vidi.Izglītības politikas komiteja (EDPC) EDPC mēr?is ir palīdzēt OECD dalībvalstīm izstrādāt efektīvu un uz pierādījumiem balstītu izglītības politiku, lai sasniegtu individuālos, sociālos, kultūras un ekonomiskos mēr?us. EDPC prioritātes: 1) stiprināt sociālo un ekonomisko līdzdalību, attīstot nepiecie?amās prasmes un; 2) atbalstīt OECD dalībvalstis efektīvu izglītības reformu īsteno?anā no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, kā arī pieaugu?o izglītībā. Latvija sa?em OECD atbalstu, piedaloties ?ādās aktivitātēs: OECD Starptautiskā skolēnu novērtē?anas programma (PISA);Izglītības politiku apskats;Izglītības pētījumu un inovāciju centra (CERI) darbs;OECD izglītības indikatori un statistikas datu apkopojumi (INES); Pieaugu?o prasmju apsekojums (PIAAC); OECD Prasmju stratē?ija; Starptautiskais mācību vides pētījums (TALIS). 2019. gada novembrī Tokijā notiku?ajā OECD Nacionālo ekspertu grupas par efektīvu mācību vidi sēdē tika izskatīts OECD zi?ojums par OECD Padomes rekomendācijām par pamatnostādnēm par dro?ību zemestrīcē skolās (OECD Recommendation Concerning Guidelines on Earthquake Safety in Schools (2005)) īsteno?anu OECD dalībvalstīs laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam. Zi?ojumā tika iek?auta informācija arī par situāciju Latvijā. 2019. gada 17.–19. novembra EDPC sanāksme bija veltīta OECD Izglītības un prasmju direktorāta Darba un bud?eta programmas 2021.–2022. gadam prioritā?u noteik?anai (prioritization exercise). Prioritā?u noteik?anas mēr?is ir finansējumu koncentrēt virzieniem ar vislielāko pievienoto vērtību un potenciālu veicināt pārmai?as OECD valstu nacionālajās izglītības sistēmās, vienlaikus nodro?inot stratē?iski orientētu un nesadrumstalotu direktorāta darbu. Kā nozīmīgākās sadarbībai OECD Latvija noteica ?ādas jomas: nākotnes izglītības saturs un prasmes, viedie dati, digitālās tehnolo?ijas un mākslīgais intelekts izglītībā, pirmsskolas izglītība digitālajā pasaulē, izaicinājumi pārejas posmā no/uz vidējo izglītību, augstākās izglītības sistēmu sniegums, profesionālā un pieaugu?o izglītība, da?ādība izglītībā iek?aujo?ai sabiedrībai un ilgtspējīgai attīstībai, skolotāju un mācībspēku profesionālā kompetence. 2019. gada rudens sesijā tika uzsākta EDPC Globālo attiecību stratē?ijas pārskatī?ana, kas saska?ā ar Padomes lēmumu komitejām ir jāveic ne retāk kā reizi 2 gados. Latvija piedalījās Globālo attiecību stratē?ijas pārskatī?anas rakstiskajā procedūrā.2020. gada 6. maijā notika EDPC tie?saistes seminārs – ideju apmai?a par COVID-19 ietekmi uz izglītību (Idea Exchange: COVID-19 and the impact on education). Pasākums tika organizēts, lai valstis apmainītos ar pieredzi un labās prakses piemēriem COVID-19 izaicinājumu pārvarē?anā izglītībā. Pasākumā Latvija sniedza pārskatu par digitālajiem risinājumiem attālināto mācību nodro?inā?anai ārkārtas situācijas laikā un Izglītības un zinātnes ministrijas izglītojo?o TV projektu “Tava klase”.2020. gada 3. jūlijā notika tika pabeigta Izglītības un prasmju direktorāta nākamās divgades bud?eta plāno?ana. Dalībvalstis, tai skaitā Latvija, atbalstīja Sekretariāta piedāvājumu nākamās divgades programmas īsteno?anai, tai skaitā bud?eta sarunās rasto risinājumu, lai turpinātu sadarbību ar UNESCO ANO Ilgtspējīgas attīstības mēr?a Nr. 4 “Kvalitatīva izglītība” (SDG4) sasnieg?anai. Pateicoties Latvijas delegācijas stingrajai nostājai, tika panākts nozīmīgs kompromiss attiecībā uz Krievijas Federācijas (turpmāk – KF) dalību EDPC darbā, proti, EDPC Globālo attiecību stratē?ijā ir iek?auta atruna, ka KF piedalās EDPC darbā tehniskā līmenī. ?ī atruna izriet no secīgiem OECD Padomes lēmumiem, kas, rea?ējot uz krīzi Ukrainā, tika pie?emti 2014. gadā attiecībā uz KF iestā?anās procesa atlik?anu un dalību tā gada Ministru līme?a Padomē. Minētās atrunas iestrādā?anā EDPC Globālo attiecību stratē?ijā sekmēs OECD dalībvalstu interesēm atbilsto?u un principiālu EDPC ārējo attiecību veido?anu. Izglītības pētījumu un inovāciju centrs (CERI) CERI ietilpst OECD Izglītības un prasmju direktorātā un sekmē OECD EDPC darbu. Tas atbalsta OECD dalībvalstis un partnerus centienos veicināt zinātnē balstītu izglītības politikas un inovatīvas pedago?iskās prakses attīstību. CERI veic inovatīvo (t.sk. eksperimentālo) pētniecisku darbu, kas pārsniedz vienas valsts kapacitāti, izglītības jomā un kalpo kā diskusijas platforma starp izglītības pētniekiem un politikas plānotājiem.CERI darbu pārrauga valde, kurā ir OECD dalībvalstu nominētie eksperti. Latvija k?uva par pilntiesīgu CERI valdes locekli 2016. gadā. Finansējums Latvijas dalībai CERI valdē ir nodro?ināts līdz 2020. gadam, lēmums par Latvijas turpmāko dalību CERI valdē tiks pie?emts līdz ?ā gada beigām. Dalība CERI valdē ?auj dalībvalstīm izvērtēt un ietekmēt īstenoto un plānoto pētījumu saturu un metodolo?iju, piedalīties instrumentu un rīku izstrādē, gūt aktuālāko informāciju par inovācijām izglītības zinātnes jomā, kā arī iesaistīties CERI īstenotajos projektos un pētījumos. Dati par Latviju tika publicēti CERI pētījuma “21.?gadsimta bērni” (21st Century Children) zi?ojumā “Emocionālā labklājība digitālajā laikmetā” (Emotional Well-being in the Digital Age 2019).OECD labākās prakses un OECD juridisko instrumentu ievie?ana Latvijas rīcībpolitikā2019. gada 10. septembrī OECD publicēja pārskatu par izglītību Education at a Glance 2019: OECD Indicators. Zi?ojuma prezentācijas pasākums Rīgā norisinājās Latvijas Universitātes Microsoft Inovāciju centrā, kur OECD analīti?is D?ovanni Marija Semeraro (Giovanni Maria Semeraro) prezentēja zi?ojuma Latvijas datu izlasi, akcentējot rādītājus, kas raksturo jaunie?u dalību profesionālajā vidējā izglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, nodarbinātības radītājus par Latvijas iedzīvotājiem pēc to iegūtās izglītības pakāpes u. c.Zi?ojumā ietvertie dati un informācija ir nozīmīga nacionālās izglītības sistēmas monitoringam, pētniecībai, kā arī izglītības jomas speciālistu darbam. Zi?ojums ?auj novērtēt nacionālo izglītības sistēmu un salīdzināt to ar citām valstīm, kā arī novērtēt progresu Latvijas izglītības sistēmā attiecībā pret OECD rekomendācijām izglītības sistēmas pilnveidei.?obrīd sagatavo?anā ir Education at a Glance 2020 zi?ojums, kura caurviju temats 2020.?gadā ir profesionālā izglītība. 2019. gada februārī Izglītības un zinātnes ministrija noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (turpmāk – LU) par OECD Starptautiskās pieaugu?o kompeten?u novērtē?anas programmas pētījuma (turpmāk – PIAAC) īsteno?anu. PIAAC pētījums ?aus novērtēt 16 – 65 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju prasmes galvenajās informācijas apstrādes jomās – lasītprasmē, rē?inātprasmē un problēmu risinā?anā. Rezultāti ?aus secināt, kā pieaugu?ie izmanto savas zinā?anas un prasmes ikdienas dzīvē un darbā. Iegūtie dati ?aus analizēt neatbilstības starp prasmju piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, kā arī sniegs visaptvero?u ieskatu par valsts cilvēkresursu kvalitāti starptautiskā salīdzinājumā. Latvijā līdz ?im nav veikti līdzīga mēroga pētījumi pieaugu?o prasmju novērtē?anai. PIAAC pamata pētījums notiks no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam. 2024.?gada beigās tiks publiskoti pirmie PIAAC pētījuma rezultāti. PIAAC pētījumā piedalās aptuveni 40 valstis. Projekts Latvijā tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Dalība PIAAC aptaujā palīdzēs pilnvērtīgi īstenot OECD iestā?anās procesa rekomendāciju izpildi. 2019. gada 3. decembrī tika publiskoti starptautiskās skolēnu novērtē?anas programmas PISA jaunākie (PISA 2018) rezultāti. PISA pētījumi dod iespēju noteikt matemātikas, lasītpratības un dabaszināt?u izglītības kvalitātes līmeni 15 gadīgo skolēnu vidū, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm (PISA 2018 pētījumā piedalījās 79 valstis). Matemātikā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir līdz ?im augstākais rezultāts 20 gados, kop? Latvija piedalās OECD PISA pētījumos. Latvija ie?em 15.-23. vietu starp OECD dalībvalstīm. Turklāt mūsu skolēnu sasniegumus matemātikā kop? 2003. gada raksturo vienmērīgi pozitīva pieauguma tendence. Dabaszināt?u kompetencē Latvijas skolēnu sasniegumi atbilst OECD valstu vidējam līmenim, ie?emot 21.-25. vietu. Latvijas skolēnu dabaszināt?u kompetences rādītāji liecina, ka ilgtermi?ā dabaszināt?u zinā?anu kvalitātes līmenis mūsu valstī ir stabils. Meitenēm sasniegumi dabaszinātnēs ir augstāki nekā zēniem. PISA 2018 pētījums parāda, ka Latvijas skolēniem lielāks darbs jāiegulda savas lasītprasmes uzlabo?anā – te Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zemāki nekā vidēji OECD valstīs, ie?emot 28.–35. vietu. Rīgas skolu skolēnu vidējie sasniegumi lasī?anā ir nedaudz augstāki par citu pilsētu skolēnu sasniegumiem, un ievērojami augstāki par lauku skolu skolēnu vidējiem sasniegumiem.2020. gada maijā tika publiskoti PISA 2018 pētījuma rezultāti par skolēnu finan?u kompetenci. Starp 20 OECD valstīm un partnervalstīm, Latvijas skolēni ar 501 punkta rezultātu ierindojas 8. vietā. Tas atbilst OECD valstu vidējam līmenim. Latvijas skolēniem sasniegumi finan?u kompetencē nav būtiski mainīju?ies, salīdzinot ar iepriek?ējo mērījumu 2012. gadā, tomēr mūsu mēr?is ir uzlabot ?o rādītāju, un kompeten?u pieejas ievie?ana vispārējās izglītības mācību saturā ir būtisks ieguldījums ?ī mēr?a sasnieg?anā.2020. gada otrajā pusē ir plānots publicēt OECD PISA 2018 pētījuma piekto un sesto sējumu par skolu organizāciju un skolēnu globālo kompetenci.2020. gada pavasarī PISA valde vienojās par turpmāko PISA ciklu grafika aktualizāciju – PISA 2022 un PISA 2025. Kā arī tika izveidots jauns PISA Globālās krīzes modulis (Global Crisis Module) PISA 2022 pētījumam, lai labāk izprastu krīzes ietekmi uz skolēnu sniegumu un novērtētu skolēnu, skolu un izglītības sistēmu noturību pret globāliem satricinājumiem. 2020. gada 26. jūnijā tika publicēts Izglītības politikas apskats 2020: Latvija (Education Policy Outlook 2020:?Latvia). ?ī iniciatīva piedāvā OECD valstu izglītības politikas un reformu salīdzino?o analīzi. 2020. gada zi?ojumā par Latviju ir iek?auta jaunākā informācija par Latvijas izglītības politikas kontekstu un izaicinājumiem, izglītības reformu progresu, kā arī aktuālie statistikas dati.2020. gada martā tika publicēts OECD TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) 2018. gada aptaujas otrais sējums “Skolotāji un skolu vadītāji – augstu novērtēti profesionā?i”. TALIS ir vienīgā pasaules līme?a aptauja, kas uz mācību procesu raugās skolotāja acīm, nodro?inot unikālu iespēju noskaidrot tie?i skolotāja redzējumu par savu profesiju un skolā notieko?o.TALIS 2018 pētījumā ir iek?autas devi?as galvenās tēmas – skolotāju mācību prakses, skolas vadība, skolotāju profesionālās prakses, skolotāju izglītība un sākotnējā sagatavo?ana darbam, skolotāju atgriezeniskā saite un izaugsme, skolas iek?ējais klimats, apmierinātība ar darbu, ar skolotāja profesiju saistītās cilvēkresursu problēmas un attiecības ar ieinteresētajām pusēm, kā arī skolotāju pa?efektivitāte. Otrajā sējumā “Skolotāji un skolu vadītāji – augstu novērtēti profesionā?i” ir pētīti profesijas presti?a, karjeras iespēju, sadarbības kultūras un atbildības, kā arī autonomijas jautājumi. Zi?ojums rāda, ka Latvijā 12% skolotāju sadarbojas ar saviem kolē?iem vismaz reizi mēnesī (OECD vidēji – 21%), kamēr 17% tikpat bie?i mācību darbu organizē komandās (OECD vidēji – 28%). Latvijā 91% skolotāju norāda, ka vi?u skolai raksturīgs savstarpējs kole?iālais atbalsts (OECD vidēji – 81%).TALIS 2018 aptaujā piedalījās 48 valstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvijā aptaujā piedalījās 137 skolas un 2314 skolotāji. Aptaujas rezultāti izdoti divos sējumos. Pirmais, jau publicētais, sējums “Skolotāji un skolu vadītāji – pilnveide visa mū?a garumā”, pēta skolotāju profesionālās kvalifikācijas jautājumus, kā arī skolu vadītāju profesionalitāti. 2020. gada 17.–19. jūnija TALIS valdes sēdē tika runāts par skolotāju profesijas izaicinājumiem COVID-19 krīzes pārvarē?anā, secinājumiem no Starptautiskā skolotāju profesijas samita 2020. gadā (ISTP 2020), aktuālo ar skolotāju profesiju saistītajos OECD projektos un iniciatīvās, tai skaitā potenciālā TALIS papla?inā?ana ar izvēles moduli ITEL TKS (Innovative Teaching for Effective Learning: Teacher Knowledge Survey), kurā tiek izvērtēts, kā skolotāju teorētiskās zinā?anas tiek īstenotas pedago?iskajā praksē. ?emot vērā kvalitatīvas skolotāju sagatavo?anas augsto prioritāti Latvijā, tiek izvērtēta iespēja ?o moduli iek?aut nāko?ajā TALIS ciklā.2019. gada 14.–16. oktobrī Rīgā notika OECD Izglītības indikatoru programmas INES Izglītības sociālo, ekonomisko un nodarbinātības ieguvumu datu tīkla[1] LSO 22.?sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no 30 OECD dalībvalstīm un partnervalstīm Brazīlijas un Krievijas. LSO tīkla darbā piedalās arī pārstāvji no starptautiskām organizācijām – Eiropas Profesionālas izglītības attīstības centra CEDEFOP, Eurostat, Eiropas Komisijas un UNESCO Statistikas institūta. Valstu delegāti pārstāv savu valstu izglītības ministrijas un/vai nacionālos statistikas birojus. LSO tīkls nodarbojas ar indikatoru veido?anu, pamatā izmantojot valstu datus no NEAC, TRANS un Earnings statistikas anketām, kā arī izmantojot datus no Labour Force Survey, Adult Education Survey un PIAAC aptaujām, analizējot da?us izglītības sociālos un ekonomiskos rezultātus, piemēram, pāreja no mācībām uz darbu, pieaugu?o izglītība, nodarbinātība, bezdarbs un ienākumi, starppaaud?u mobilitāte izglītībā, sociālie ieguvumi no izglītības – veselība, uzticē?anās institūcijām, līdzdalība vides aizsardzības kustībās un brīvprātīgajā darbā. Rīgā sanāksmes dalībnieki vienojās veikt analīzi par tie?saistes darba sludinājumos pieprasītākajām prasmēm, izmantojot CEDEFOP OVATE datus; iek?aut zi?ojumā Education at a Glance 2020 PISA 2018 datus par pāridarījumiem skolās saistībā ar skolēnu vecāku iegūto izglītību; izpētīt datus par pieaugu?o dalību formālajā un neformālajā izglītībā pēc vi?u un vi?u vecāku iegūtās izglītības pakāpes; precizēja citus tīkla pārzi?ā eso?os indikatorus iek?au?anai topo?ajā zi?ojumā Education at a Glance 2020. Lai palīdzētu pasaules valstīm labāk pārvarēt COVID-19 izraisītās pandēmijas izaicinājumus izglītības jomā, OECD sadarbībā ar Hārvardas Globālās Izglītības inovāciju iniciatīvu (Harvard Global Education Innovation Initiative) un Pasaules Banku (World Bank Group Education Global Practice) ir izveidojusi pasaules labāko izglītības iniciatīvu datu bāzi Education Continuity Stories. Tajā aplūkoti inovatīvi izglītības risinājumi pandēmijas laikā. ?ajā datu bāzē ir iek?auts arī Latvijas projekts “Tava klase”, tādējādi apliecinot projekta atbilstību OECD valstu labajai praksei izglītības nepārtrauktības nodro?inā?anā. Apraksta sagatavo?ana publicē?anai tie?saistē notika, sadarbojoties Latvijas un OECD ekspertiem. Latvija arī piedalījās OECD sadarbībā ar Hārvardas Globālās Izglītības inovāciju iniciatīvu veidotajā aptaujā par COVID-19 krīzi izglītībā, kuras pirmajā posmā tika izvērtēti izglītības izaicinājumi un risinājumi, pārejot uz attālinātajām mācībām, savukārt otrais posms bija veltīts valstu pieredzei attālināto mācību īsteno?anā un plāniem attiecībā uz skolu darbības atjauno?anu.OECD rekomendāciju ievie?anaPārskata periodā turpinājās darbs pie projekta “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īsteno?ana” īsteno?anas, lai izpildītu OECD rekomendāciju attiecībā uz datu vāk?anu un pētījumu rezultātu izmanto?anas stiprinā?anu visās izglītības jomās un nepiecie?amību izstrādāt saska?otu izvērtē?anas sistēmu uz pierādījumiem balstītai izglītības politikai un praksei. Atsaucoties uz OECD 2017. gada Ekonomikas pārskata par Latviju identificētajiem izaicinājumiem prasmju jomā, Izglītības un zinātnes ministrija pārskata periodā turpināja 2018. gada 13.?septembrī uzsākto sadarbības projektu ar OECD “Latvijas izglītības un prasmju stratē?ijas attīstība” (turpmāk – Latvijas Nacionālās prasmju stratē?ijas projekts) īsteno?anu ar mēr?i līdz 2020.?gada beigām izstrādāt un apstiprināt Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.?gadam.Latvijas Nacionālās prasmju stratē?ijas projekta prioritātes: 1) izglītojamo prasmju uzlabo?ana, 2) mū?izglītības kultūras veicinā?ana, 3) prasmju atbilstības uzlabo?ana darba tirgū, 4) prasmju sistēmas pārvaldības stiprinā?ana.Projekta ietvaros OECD eksperti pēta Latvijas prasmju sistēmu:Diagnostikas posmā (2018.?gada 4. ceturksnis – 2019. gada 4. ceturksnis) – pārvaldības un finansē?anas modeli un īstenoto pasākumu atbilstību darba tirgum, kā arī sagatavos rekomendācijas nākamajām politikas plāno?anas periodam.Rīcības posmā (2020. gada 1. ceturksnis-2020. gada 4. ceturksnis) – balstoties uz izpētes rezultātiem, OECD eksperti atbalstīs Izglītības un prasmju attīstības pamatnostād?u 2021.–2027. gadam sagatavo?anu un iesaistīsies apstiprinā?anas procesā.2019. gada 19. decembrī Rīgā OECD ?enerālsekretāra vietnieks Ludgers ?uknehts (Ludger Schuknecht) prezentēja OECD Prasmju centra ekspertu sagatavoto zi?ojumu “OECD Latvijas Prasmju stratē?ija: Novērtējums un rekomendācijas”, kas ietver analīzi par Latvijas prasmju attīstības politiku un praksi, kā arī rekomendācijas turpmākajai rīcībai. Prezentācijas ietvaros notika augsta līme?a pane?diskusija, kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga ?uplinska, kā arī projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratē?ijas attīstība” sadarbības partnerinstitūciju pārstāvji: ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Kri?s Lip?āns, Latvijas Darba devēju konfederācijas ?enerāldirektore Līga Me??elsone un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priek?sēdētāja vietniece Irēna Liepi?a. Tāpat zi?ojuma prezentācijas pasākumā piedalījās izglītības eksperti no Lietuvas un Igaunijas. Vienlaikus OECD zi?ojums tika prezentēts un pārrunāts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.Zi?ojums tapis, apkopojot OECD ekspertu Diagnostikas misijas (2019. gada 12.– 15.februārī) un OECD Labās prakses piemēru misijas (2019. gada 14.–17. maijā) rezultātus, apzinot vairāk nekā 500 da?ādu izglītības jomas ekspertu, darba devēju, darba ?ēmēju un akadēmiskās sabiedrības pārstāvju, kā arī izglītības un nodarbinātības politikas veidotāju un īstenotāju viedokli, analizējot citu valstu labas prakses piemērus, kā arī izmantojot OECD ekspertu analītisko kapacitāti un pieejamos datus Latvijas prasmju politikas attīstībai.OECD zi?ojums identificē iespējas un sniedz ieteikumus, lai stiprinātu izglītojamo prasmju rezultātus, veicinātu mū?izglītības kultūru, samazinātu prasmju nelīdzsvarotību darba tirgū un stiprinātu prasmju sistēmas pārvaldību. Izglītojamo mācību sasnieguma stiprinā?anai OECD sniedz konkrētas rekomendācijas mācībspēku kvalifikācijas uzlabo?anai, izglītības kvalitātes veicinā?anai, re?ionālo at??irību mazinā?anai, kā arī profesionālās izglītības stiprinā?anai. Tostarp attīstīt skolas kā mācī?anās organizācijas, izveidot pirmskolas mācību iestā?u izglītības kvalitātes novērtē?anas procedūru, turpināt visaptvero?ā monitoringa sistēmas ievie?anu, kā arī stiprināt izglītības iestā?u dibinātāju atbildību par efektīva skolu tīkla izveido?anu un uzturē?anu u. c. Mū?izglītības kultūras veicinā?anai OECD iesaka palielināt sabiedrības informētību par pieaugu?o izglītību un ieguvumiem no regulāras prasmju pilnveides, samazināt ??ēr??us pieaugu?o dalībai izglītībā, papla?inot pieaugu?o izglītības piedāvājumu, kā arī paaugstinot pieaugu?o izglītības kvalitāti, jo īpa?i neformālās izglītības jomā. Ieguldījumu palielinā?anai pieaugu?o izglītībā OECD aicina attīstīt da?ādus līdzfinansē?anas instrumentus, piemēram, Prasmju fondus.Prasmju nelīdzsvarotību mazinā?anai OECD iesaka Latvijai stiprināt augstākās izglītības sistēmas atsaucību mainīgajam prasmju pieprasījumam, atbalstīt iek?ēju mobilitāti un viedi piesaistīt augsti kvalificētu ārvalstu darbaspēku; talantu noturē?anai – veicināt ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu un darba apstāk?u uzlabo?anu. Prasmju sistēmas pārvaldības stiprinā?anai OECD iesaka Latvijai stiprināt prasmju politiku un tās pārraudzību, uzlabot sadarbību ar iesaistītajām pusēm da?ādos pārvaldības līme?os, veidot integrētu prasmju uzraudzības un informācijas sistēmu.2020. gadā norisinās projekta Rīcības posms, kura gaitā OECD Diagnostikas posmā sniegtie ieteikumi tiek izmantoti, sadarbībā ar visām projektā iesaistītajām pusēm strādājot pie Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam ?Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”. Paralēli sagatavo?anā ir OECD Rīcības posma zi?ojums Latvia Implementation Guidance Report, kura prezentē?anas pasākums Latvijā indikatīvi plānots 2020. gada oktobrī.Zinātnes un tehnolo?iju politikas komiteja (CSTP) CSTP ir atbildīga par sadarbības veicinā?anu starp OECD dalībvalstīm un partneriem zinātnes, tehnolo?iju un inovāciju jomā, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās un zinātniskās attīstības mēr?us, veicinātu ilgtspējīgu attīstību, iedzīvotāju labklājību un zinā?anu robe?u papla?inā?anu. ?pa?a uzmanība tiek pievērsta zinātnes, tehnolo?iju un inovāciju politikas sasaistei ar citiem valdības politikas virzieniem, kam ir aizvien lielāka nozīme globalizēto zinā?anu ekonomiku attīstībā.2019. gada 16.–18. oktobrī CSTP 115. sesijā tika atbalstīts jaunais CSTP mandāts laika posmam līdz 2024. gada 31. decembrim. Jaunajā mandātā veiktas saturiskas izmai?as, pamatojoties uz Ted?onas deklarāciju (Daejeon Declaration on Science, Technology and Innovation Policies for the Global and Digital Age), kā arī uz tādām globālām attīstības tendencēm kā digitalizācija, mākslīgā intelekta un nākotnes produkcijas revolūcijas (gēnu redi?ē?anas u. c.) tehnolo?iju attīstība. Pārskatītajā mandātā noteikta arī cie?āka sasaiste ar ANO Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtību līdz 2030.?gadam. CSTP jaunajā mandātā ir akcentēta informācijas apmai?a un diskusiju veicinā?ana tādos jautājumos kā ilgtspējīgas attīstības mēr?i, mēr?orientētas inovācijas politikas, kas veicina iek?autību, ne tikai ekonomisko izaugsmi un zinātnisko mēr?u sasnieg?anu, kā arī digitalizācijas paredzamā ietekme uz zinātni, tehnolo?ijām un inovācijām. Latvija pilnībā atbalstīja jaunā mandāta saturiskās izmai?as.2019. gada decembrī OECD Padomē tika pie?emta Rekomendācija par atbildīgām neirotehnolo?iju inovācijām (Recommendation on responsible innovation in neurotechnology). Tas ir pirmais starptautiska līme?a juridiskais instruments, kas identificē ētiskos, juridiskos un sociālos izaicinājumus neirozinātnes un tehnolo?iju attīstībā, vienlaikus atbalstot inovācijas ?ajā jomā. ?is juridiskais instruments skar mākslīgā intelekta un tehnolo?iju ētikas jomu, kurā Latvijas eksperti aktīvi iesaistās sadarbības ar UNESCO ietvaros.Pārskata periodā notika darbs arī pie divu Rekomendāciju pārskatī?anas, kuras OECD Padome plāno pie?emt 2020. gada decembrī:2006. gada Rekomendācija par Atvērto pieeju publiski finansētas pētniecības datiem, kuras tvērums papla?ināts, paredzot attiecināt to arī uz digitālajiem pētniecības objektiem (research-relevant digital objects): [publikācijas], dati, algoritmi, darbplūsmas un programmatūra (ieskaitot kodus), kas tiek izstrādāti vai iegūti par valsts līdzek?iem un ko izmanto pētniecības un inovāciju nolūkā, kā arī aktualizēti citi atvērtās pieejas zinātnes datiem aspekti;1988. gada Rekomendācija par Starptautisko sadarbību zinātnē, kuras tvērums papla?ināts ar ?ādiem apsvērumiem: globālās problēmas kā skaidri izteikts starptautiskās sadarbības mēr?is, fundamentālo un lieti??o pētījumu stiprinā?ana, atvērtā zinātne un pieeja starptautiskām pētniecības infrastruktūrām, ar dzimumu saistīto ??ēr??u novēr?ana pētniecības mobilitātei, sadarbības risku atpazī?ana un mazinā?ana, pētniecības integritāte un akadēmiskā brīvība, sadarbība ar mazāk attīstītajām valstīm.2020. gadā plānots publicēt STI Outlook 2020, kas ir ikgadējs CSTP izdevums un ir galvenais OECD izdevums zinātnes jomā. 2020. gada izdevuma centrā būs COVID-19. STI Outlook 2020 plānots publicēt arī e-grāmatas formātā. Tā mēr?is ir informēt par jaunākajām tendencēm un problēmām, kas skar ZTI jomu.Latvijas sniedza datus tie?saistes aptaujai CSTP COVID-19 Survey, kas ir tie?saistes platformas STIP Compass jauna sada?a par COVID-19. STIP Compass ir tie?saistes platforma, kas tika publiskota 2019. gadā, tajā apkopotas ZTI politikas iniciatīvas no vairāk kā 50 valstīm, tai skaitā Eiropas Savienības griezumā. Tā izmantojama ZTI rīcībpolitikas sistematizē?anai, salīdzinā?anai un novērtē?anai. Latvijas prioritātes darbam CSTP Latvijā tiks turpināts darbs iepriek? identificētajos prioritārajos virzienos sadarbībai ar OECD CSTP:Zinātniski-pētnieciskās kapacitātes stiprinā?ana, veidojot konsolidētu pētniecības sistēmu ar spēcīgiem zinātniskajiem institūtiem un universitātēm kā zinā?anu centriem ar atvērtu zinātnes infrastruktūru.Dalība starptautiskajos pētījumos zinātnes jomā, veicinot Latvijas sekmīgu dalību projektu konkursos un rezultātu publicitāti.Cilvēkkapitāla attīstība zinātnē un inovācijās, mazinot cilvēkkapitāla aizplū?anu, veicinot tā iesak?o?anos un vienlaikus – zinātniski-pētniecisko institūciju un zinātnieku grupu starptautisko tīklo?anas un sadarbību.Latvija piedalījās Darba un bud?eta programmas 2021.–2022. gadam prioritā?u noteik?anā, identificējot nacionāli nozīmīgākos virzienus: dati, tehnolo?ijas un mākslīgais intelekts zinātnē un inovācijās, ilgtspējīga ZTI finansē?ana, mēr?orientētas pētniecības instrumenti, digitālās un mākslīgā intelekta virzītās inovācijas iek?aujo?ai izaugsmei. Latvija līdz ?im vēl nav pilnvērtīgi ieviesusi 2006. gada OECD Rekomendāciju par atvērto pieeju publiski finansētas pētniecības datiem, kas ir saisto?a visām OECD dalībvalstīm. OECD ?obrīd notiek darbs pie Rekomendācijas pārskatī?anas, tādējādi aktualizējot nepiecie?amību arī Latvijā ieviest rekomendācijā ietvertos principus. Kop? 2019. gada Izglītības un zinātnes ministrija ir aktīvi ieviesusi publiski finansētu pētniecības datu atvērtības nosacījumus valsts pētījumu programmās, plānojot līdzīgu nosacījumu ievie?anu visās nacionāli finansētās pētījumu programmās. 2020. gadā publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīts pētījums par Atvērto zinātni Latvijā, kurā iek?auta arī ce?a karte atjaunotās OECD Rekomendācijas par atvērto pieeju publiski finansētas pētniecības datiem ievie?anai. OECD Rekomendācija, pētījums un tajā iek?autie ieteikumi tiks izmantoti, izstrādājot Latvijas atvērtās zinātnes stratē?iju, Zinātnes, tehnolo?ijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kā arī plānojot nākamā plāno?anas perioda investīciju pasākumus.?obrīd notiek aktīvs darbs pie Rekomendācijas par Atvērto pieeju publiski finansētas pētniecības datiem pilnvērtīgas ievie?anas Latvijā. Zinātniskās pētniecības datu pieejamība ir būtisks faktors starptautiskās zinātniskās sadarbības veicinā?anā cī?ā pret COVID-19.Fiskālo lietu komiteja (nodok?u&nodok?u administrē?anas darba grupas)Ar mēr?i/uzdevumu, noregulēt starptautiski digitālo nodok?u jautājumu, OECD notiek ?oti aktīvs un sare??īts darbs Fiskālās Komitejas darba grupās un Inclusive Framework gan par Pīlāra I, gan par Pīlāra II galvenajiem un pakārtotajiem elementiem. Tajās piedalās arī Latvijas atbildīgie eksperti gan no Finan?u ministrijas, gan no Valsts ie?ēmumu dienesta. Tostarp COVID-19 pandēmija ietekmes dē? OECD iepriek? plānoto vieno?anās termi?u (2020. gada jūlijs) par pamatprincipiem nodok?u uzlik?anai digitālajai uz?ēmējdarbībai ir pārcēlis uz 2020. gada oktobri. Tiek turpināts darbs pie OECD BEPS pasākumu plāna ievie?anas, kas vērsts uz cī?u globālā līmenī pret izvairī?anos no nodok?u nomaksas. Lai nodro?inātu pēc iespējas pla?āku BEPS noteikto risku novēr?anu, Latvija parakstīja, Saeima apstiprināja un no 2020. gada 1. februāra attiecībā uz Latviju spēkā ir stājusies Daudzpusējā konvencija nodok?u bāzes samazinā?anas un pe??as novirzī?anas novēr?anas pasākumu ievie?anai attiecībā uz nodok?u konvencijām (Multilateral Convention to Implement Tax Treaty Related measures to Prevent BEPS). Minēto Konvenciju Latvija ir attiecinājusi uz noslēgtajiem nodok?u līgumiem, kuros nav ietverts BEPS minimālais standarts attiecībā uz nodok?u konvencijām, un līdz ?im Latvija ir k?uvusi par ?īs Konvencijas līgumslēdzējpusi ar 29 valstīm un ar 10 no tām ir veikta konsolidēto tekstu par ?īs Konvencijas ietekmi uz eso?ajiem divpusējiem nodok?u līgumiem saska?o?ana.Latvija papla?inājusi un uzlabojusi informācijas apmai?as tīklu, nodro?inot tiesiskās attiecības ar vairākām valstīm (Saeimā apstiprināts līgums ar Saūda Arābiju, Ministru kabinetā apstiprināts protokols ar Vāciju un līgumi ar Kosovu un Pakistānu).Sadarbībā ar Valsts ie?ēmumu dienestu iesniegta MAP forumam otrās kārtas izvērtējuma anketa par BEPS pasākumu plāna 14. aktivitāti par savstarpējās saska?o?anas? procedūras praksi. ?is zi?ojums tiks aizstāvēts vienā no OECD MAP foruma sēdēm 2020. gada beigās vai 2021. gada sākumā. OECD MAP forums pa?reiz strādā pie jautājuma, kā uzlabot MAP minimālos standartus, tajā skaitā arī MAP statistikas apkopo?anu. Transfertcenu noteik?anas (transfer pricing) darba grupaDarba grupa par kopēju viedok?a attīstī?anu attiecībā uz nodok?u problēmām, kas rodas ekonomiskās digitalizācijas rezultātu īsteno?anai 2019. gada 19. decembrī ir sagatavojusi Transfertcenu vadlīnijas finan?u darījumiem. Vadlīnijas sniedz ieskatu par precīzu faktisko finan?u darījumu noteik?anu, grupas iek?ējo aizdevumu, apdro?inā?anas (ja apdro?inātājs ir saistītais uz?ēmums) vērtē?anu, sniedz ieskatu par naudas līdzek?u kopfonda veido?anu un grupas centralizēto riska ierobe?o?anu, ka arī sniedz ieskatu par grupas finan?u garantiju vērtību un bezriska pe??as normu noteik?anu.Darba grupa izvirzīja jaunas pe??as sadalī?anas metodes (Modificētās atliku?ās pe??as sadalī?anas metode, Frakcionētā sadalījuma metode, Izplatī?anas metode). Metodes izvirzītas, lai nodro?inātu nodok?u uzlik?anas tiesības digitālajā ekonomikā, proti, lai novērstu dubulto aplik?anu ar nodok?iem un radītu uz?ēmumam skaidrību nodok?u jomā. Valstīm vienojoties par jauno meto?u piemēro?anu, būs noteikta vienota pieeja ar nodokli apliekamo digitālās ekonomikas ienākumu noteik?anā, katrā tirgus jurisdikcijā, vienlaikus neizslēdzot arī līdz?inējos transfertcenu noteik?anas noteikumus. VID pārstāvji sadarbībā ar Finan?u ministriju sagatavoja un 6.?darba grupas sanāksmē 2019.?gada 24.–26. jūnijā pauda Latvijas viedokli par pe??as sadalī?anas metodē ietverto pe??as dalī?anas principu pēc tirdzniecības un izplatī?anas apjoma. Pa?reiz darba grupa sadarbībā ar OECD 1.?darba grupu par nodok?u konvencijām un saistītiem jautājumiem un MAP forumu izstrādā trīs starptautiskus nodok?u aplik?anas mehānismus, kuros tiks izmantotas iepriek?minētās darba grupas izvirzītās pe??as sadalī?anas metodes, kā arī sadarbībā ar MAP forumu tiek veikta vadlīniju izstrāde transfertcenu noteik?anai “post COVID-19” vidē.Nodok?u Konvenciju darba grupa Latvija ir iesniegusi anketu par? BEPS pasākumu plāna 6. aktivitāti (par Nodok?u konvenciju neatbilsto?as izmanto?anas novēr?anu). Agresīvās nodok?u plāno?anas darba grupa Darba grupas ietvaros pārskata periodā iesniegtas anketas par BEPS pasākumu plāna 2.?aktivitāti (Par hibrīdneatbilstības pasākumu seku neitralizē?anu), 3.?aktivitāti (Efektīvu kontrolēto ārvalstu uz?ēmumu noteikumu izstrāde), 4.?aktivitāti (Par procentu un citu finan?u maksājumu ierobe?o?anu) un 12.?aktivitāti (par obligāto informācijas apmai?u) aktivitātēm.Patēri?a nodok?u darba grupa?oti būtiska ir da?ādu valstu pieredzes apmai?a PVN piemēro?anā e-komercijas jomā, kā arī par valstu? pie?emtajiem grozījumiem PVN jomā, īstenojamo PVN politiku un administrē?anas pasākumu aktivitātēm. ?pa?a uzmanība tika pievērsta sadarbības ekonomikai (sharing economy) un tās ietekmei uz PVN politiku un administrē?anu. Pastāv grūtības piemērot harmonizēto pieeju PVN piemēro?anā, jo valstu starpā ?ādiem darījumiem ir at??irīga juridiskā bāze. Darbs pie ?ī jautājuma tiks turpināts arī nākotnes darba grupas sanāksmēs.Tiek turpinātas diskusijas par tāda instrumenta kā blok?ēdes potenciālo izmanto?anu PVN administrē?anā, kas varētu dot iespēju nodok?u administrācijām iegūt reāla laika datus par darījumiem. ?emot vērā, ka ?is instruments ir samērā jauns, notiek aktīvs pētniecisks darbs par tā izmanto?anas iespējām arī PVN administrē?anā.Ir izstrādāts un prezentēts jauns pārskats “Patēri?a nodok?u tendences” (Consumption Tax Trends), kur salīdzinājumā ar 2018.?gada izdevumu ir mainījusies struktūra, kā rezultātā akcīzes nodoklis degvielai ir attiecināms pie transportlīdzek?u nodok?iem. Latvija ir akceptējusi minēto dokumentu. Liela uzmanība tika pievērsta valstu PVN jomā ieviestajiem atbalsta pasākumiem COVID-19 izraisītās krīzes seku pārvarē?anai un pieredzes apmai?ai ?ajā jomā. Lielākoties valstis ir ieviesu?as tādus pasākumus, kas veicina uz?ēmumu naudas plūsmas uzlabo?anu un samazina administratīvo slogu PVN iekasē?anas procesā. Finan?u Tirgu komitejaEkonomikaLatvija sniedz informāciju OECD analītisko materiālu izstrādē, tai skaitā, par valdības īstenotajiem pasākumiem COVID-19 izplatības seku mazinā?anai, analītiskos dokumentus aktīvu tokenizācijas, ilgtspējīgu finan?u jomā. Iegūtā informācija tiek izmantota darbā pie Finan?u sektora attīstības plāna 2021.- 2023. gadam.Latvija sniedz savu ieguldījumu komitejas darbā. Piemēram, 2020. gada 3. jūnija sanāksmē tika apspriesti tādi temati kā valsts atbalsts uz?ēmējdarbībai COVID-19 ietekmes kontekstā, situācija finan?u tirgos, kā arī izstrādē eso?i OECD dokumenti (rekomendācijas politikas veidotājiem finan?u pratības jomā). Pieredzes un ideju apmai?a valstu pārstāvju starpā un tematiskas ekspertu prezentācijas sniedz noderīgu informāciju politikas veido?anas procesā, ?aujot apmainīties ar informāciju par da?ādu politikas pasākumu efektivitāti, kā arī parāda, cik pla?i tiek pielietoti da?ādi politikas pasākumi ekonomikas atbalstam un kādi ir ar tiem saistītie riski. Pārskata periodā notika vairākas komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesti aktuāli jautājumi un OECD ilgtermi?a projekti. Latviju Finan?u tirgu komitejā pārstāv Finan?u ministrijas Finan?u tirgus politikas departamenta Kredītiestā?u un maksājumu pakalpojumu politikas noda?as vadītāja Dina Buse un Finan?u tirgus politikas departamenta Kredītiestā?u un maksājumu pakalpojumu noda?as vecākais eksperts Mārti?? Braslavs.Digitālā ekonomikaOECD ir izveidojusi ekspertu grupu, kura konsultē OECD tās darbā ar blok?ēdi un citām DLT (sadalītās virsgrāmatas) tehnolo?ijām. Kop? 2019. decembra norit OECD Blok?ēdes principu izstrāde, kur ieguldījumu sniedz arī Latvija. Blok?ēdes Politikas Ekspertu Grupā (Blockchain Expert Policy Advisory Board – BEPAB) piedalās Finan?u ministrijas Finan?u tirgus politikas departamenta Kredītiestā?u un maksājumu pakalpojumu noda?as vecākais eksperts Mārti?? Braslavs. Blok?ēdes Ekspertu Grupas izveido?ana ir da?a no OECD darba programmas, kur tā pēta jaunu tehnolo?iju ietekmi uz politikas veido?anu, lai labāk izmantotu ?o tehnolo?iju sniegtās iespējas un mazinātu saistītos riskus. Blok?ēdes politikas principu izstrāde notika vairākās iterācijās, gan tiekoties klātienē, gan attālināti. Blok?ēdes ekspertu grupā ir pārstāvētas 45 valstu valdības (gan OECD, gan ārpus OECD), Eiropas Komisija, privātais sektors, industrijas organizācijas un nevalstiskās organizācijas. Blok?ēdes politikas principu dokumenta aktuālā versija ?obrīd atrodas saska?o?anā OECD komitejās. DLT, jo īpa?i to atvērtākajās versijās, pēc būtības ir starptautiskas (to lieto?ana nav atkarīga no atra?anās konkrētā valstī). Tādē? to ietekme uz politikas veido?anu ir globāla. OECD, ?emot vērā tās pieredzi, piemēram, darbā ar mākslīgā intelekta jautājumiem, ir piemērots forums viedok?u apmai?ai par ?o tēmu, iesaistot pla?u dalībnieku loku. Vadlīniju izstrādes procesā iegūtā informācija tiek pielietota veidojot Finan?u sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kur digitalizācija un inovācija ir paredzēta kā viens no prioritārajiem plāno?anas virzieniem.2018. gadā tika izveidots OECD Blok?ēdes Politikas Centrs (Blockchain Policy Centre), kas sniedz atskaites punktu politikas veidotājiem visā pasaulē. Tas pēta blok?ēdes iespējas un ar ?o tehnolo?iju saistītos riskus, lai identificētu labāko pieeju no politikas un regulējuma viedok?a, kā arī noteiktu tās pielietojuma iespējas atsevi??ās politikas jomās. Aktivitātes blok?ēdes jomā OECD vada Finan?u tirgu komiteja (Committee on Financial Markets) sadarbībā ar Digitālās ekonomikas politikas komiteju (Committee on Digital Economy Policy). OECD rekomendāciju un labās prakses ievie?ana Pārskata periodā ir izpildītas OECD Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmai?u nodok?u mēr?iem izteiktās I un II fāzes rekomendācijas Latvijai, kas attiecas uz VID kompetenci.Papildināts CRS standarta datu apmai?ā iesaistīto valstu saraksts ar valstīm, kuras ir pievienoju?ās CRS Daudzpusējai kompetento iestā?u vieno?anās (Multilateral Competent Authority Agreement – MCAA) un tiek uzskatītas par “interested appropriate partners” CRS datu apmai?as kontekstā.Latvija turpina uzraudzīt informācijas pieejamību par dibinātājiem un patiesā labuma guvējiem attiecībā uz Latvijas rezidentu ārvalstu kontiem. Praksē nav biju?i gadījumi, kur Latvijas rezidenti būtu rīkoju?ies kā pilnvarotie informācijas apmai?as kontekstā, pēcnovērtējuma periodā ?āda veida pieprasījumi nav sa?emti.Latvija turpina Kredītiestā?u likuma grozījumu ievie?anas uzraudzību, kas paredz banku informācijas apmai?u saska?ā ar starptautiskajiem līgumiem. Pamatojoties uz informācijas apmai?as sadarbības valstu pieprasījumiem, VID pārskata periodā ir sniedzis 131 atbildes uz informācijas pieprasījumiem, kas iek?āva jautājumus saistībā ar banku informāciju.Turpinās “Konsultē vispirms” principa piemēro?ana nodok?u maksātājiem saistībā iespējamiem pārkāpumiem nodok?u jomā.Veiksmīgi noslēgts ēnu ekonomikas apkaro?anai izveidotās ?eku loterijas pirmais darbības gads – tā laikā iedzīvotāji re?istrēju?i 16,6 miljonus maksājuma dokumentu. No iesniegtajiem dokumentiem iegūtā informācija ir ?āvusi VID atklāt un novērst uz?ēmēju pārkāpumus un tādējādi palielināt bud?eta ie?ēmumus par 1,2 miljoniem eiro.Turpinās aktīva sadarbība ar nozaru asociācijām, lai kopīgi cīnītos ar izvairī?anos no nodok?u nomaksas un “aplok??u algām”, ka arī veicinātu godīgas konkurences apstāk?us (?obrīd ir noslēgti vieno?anās līgumi ar 33 nozaru asociācijām ).Sadarbībā ar citām valsts iestādēm un nozaru pārstāvjiem ieviesta Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ievie?ana būvniecības nozarē.Pilnveidots taksometru nozares normatīvais regulējums, ieviests ?Pārskats par pasa?ieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, kas veikti, izmantojot tīmek?vietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu”, lai varētu efektīvāk uzraudzīt pasa?ieru pārvadājumu jomu.Lai īstenotu Latvijas 3. fāzes novērtē?anas zi?ojumā ietvertās WGW rekomendācijas revīzijas jomā, Latvija ir veikusi grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, nosakot, ka tiesas, prokurori un izmeklētāji var pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju, lai to izmantotu ārvalstu amatpersonu kuku?o?anas izmeklē?anā. Minētā likuma grozījumi ir atbalstīti Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija sēdē. Saeimas Bud?eta un finan?u (nodok?u) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu 2. lasījumam 2020.?gada 3. jūnijā un nodevusi to Saeimas Prezidijam izskatī?anai Saeimas plenārsēdē. Iesaistot kompetentās Latvijas institūcijas, ir uzsākts darbs pie Latvijas tiesiskā regulējuma izvērtē?anas attiecībā uz uz?ēmumu pienākumu rea?ēt uz ārējās revīzijas konstatētajiem pārkāpumiem un zi?ot kompetentajām (izmeklē?anas) institūcijām.Darba grupa par savstarpējo administratīvo palīdzību nodok?u jomā un Globālā Foruma Automātiskās informācijas apmai?as (AEOI) darba grupaPaveiktais attiecībā uz OECD Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmai?u nodok?u mēr?iem izteikto rekomendāciju īsteno?anuOECD Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmai?u nodok?u mēr?iem veiktā izvērtējuma ietvaros, Latvija ir iesniegusi dokumentu ar pamatojumu par tai sniegto rekomendāciju izpildi ar mēr?i uzlabot automātiskās informācijas apmai?as par finan?u kontiem regulējumu. Rezultātā gandrīz visas Globālā foruma sniegtās rekomendācijas tika atzītas par izpildītām. Tika iesniegta anketa par automātiskās informācijas apmai?as sistēmas darbības efektivitāti Latvijā un Globālā foruma vērtējums par ?o jautājumu vēl sekos.OECD ietvaros tiek vērtēts Latvijas regulējums par automātisko informācijas apmai?u par starptautisko uz?ēmumu grupu pārskatu par katru valsti. Lai izpildītu minētā vērtējuma ietvaros sa?emtās rekomendācijas, tika veikti normatīvo aktu grozījumi, par ko sniegta informācija OECD.2020. gadā tika uzsākta Latvijas AEOI standarta (CRS) ievie?anas visaptvero?a vērtē?ana, kuras ietvaros tika sniegtas atbildes uz izvērtējuma anketām (Peer Input Questionnaire un Administrative Compliance Questionnaire).AEOI standarta (CRS) ievie?anas visaptvero?ās vērtē?anas ietvaros, OECD 2020. gada aprīlī publicēja zi?ojuma projektu likumdo?anas izvērtējumam, kurā Latvijas tiesiskais regulējums, ar kuru ievie? AEOI standartu, tika novērtēts ar vērtējumu “nav ieviests” (not in place). 2020. gada 20. maijā Latvija iesniedza lūgumu veikt atkārtotu izvērtējumu, ?emot vērā veiktos tiesību aktu grozījumus. 2020. gada otrajā pusē plānota likumdo?anas izvērtējuma otrā fāze, kuras ietvaros tiks sagatavots gala zi?ojums par Latvijas tiesisko regulējumu.Turpinās OECD dalībvalstu konfidencialitātes un datu dro?ības izvērtējuma procedūra, kuras ietvaros 2019. gada decembrī tika sniegtas atbildes uz OECD sagatavoto anketu par informācijas sistēmu dro?ību (IT Security Awareness and Diagnostic Tool).Tiek veiktas izmai?as CRS un CbC (informācijas apmai?a ar starptautisku uz?ēmumu grupu pārskatiem par katru darbības valsti) XML shēmās, kuru ievie?ana produkcijas vidē saistībā ar COVID-19 krīzi ir atlikta līdz 2021. gada 1. februārim.2020. gada jūlijā tika sniegti rakstiski komentāri saistībā ar OECD piedāvātajām izmai?ām CbC pārskatos (Review of BEPS Action 13 Report).2020. gada pirmajā pusē WP10 darba grupā tika uzsāktas diskusijas par CRS standarta pārskatī?anu saistībā ar elektroniskās naudas un virtuālo aktīvu tirgus augo?o lomu pasaules ekonomikā. Plānots, ka OECD iek?aus delegātu komentārus priek?likumu paketē, kas tiks prezentēta 2020. gada oktobrī, lai 2021. gadā varētu veikt atbilsto?us grozījumus CRS standartā.Tirdzniecības komiteja Komitejas 2019.–2020.?gada darba prioritātes orientējas gan uz jau iesak?oju?ām politikas prioritātēm (piemēram, globālo vērtību ?ē?u jautājumi, t.sk. TiVA datubāze, tirdzniecības veicinā?anas indikatoriem (TFIs), tirdzniecību un vidi u.c.), gan uz jaunām aktuālām prioritātēm (godīgas konkurences krop?ojo?a tirdzniecības politika, digitālā tirdzniecība, mijiedarbība starp tirdzniecību, investīcijām un konkurenci u.c.).Uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar citām OECD komitējām, lai sniegtu ieguldījumu to darbā no tirdzniecības politikas viedok?a, kā arī izmantotu citu komiteju pieredzi jautājumos, kas skar tirdzniecības politiku. Komiteja ir atbalstījusi un arī turpinās atbalstīt daudzpusējas, vairākpusējas un re?ionālas tirdzniecības sarunu procesus. ?pa?a prioritāte ir cie?āka sadarbība ar valstu valdībām un biznesa aprindām, jo īpa?i tādās jomās kā komunikācija un informācijas izplatī?ana par politikas rezultātiem. ?ajā jomā būtisks ir OECD METRO modelis kvantitatīvai tirdzniecības politikas rezultātu novērtē?anai, jautājumi par globālajām vērtību ?ēdēm (TiVA) un mazo un vidējo uz?ēmumu (MVU) iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā.Tāpat Komiteja aplūko jauno tehnolo?iju kā mākslīgā intelekta, progresīvās robotikas, lietu interneta, 3D drukā?anas ietekmi uz uz?ēmējdarbību (t.sk. MVU), tirdzniecību un tirdzniecības politiku. Komiteja veic darbu pie valsts izraisītu konkurences krop?ojumu analīzes da?ādās nozarēs.Komiteja apskata jautājumus par vides un tirdzniecības sasaisti – kvantitatīva analīze par iek?zemes vides politiku un starptautiskās tirdzniecības plūsmu savstarpēju sakarību, kā arī pētījumi par vides politikas spējām ietekmēt tirdzniecības konkurētspēju, veicinot inovācijas. Tāpat komitejas darbā tiek pievērsta uzmanība jaunie?u, MVU un sievie?u dalībai un ieguvumiem no tirdzniecības.Pakalpojumu tirdzniecības jomā tiek turpināti pētījumi par pakalpojumu tirdzniecības ierobe?o?anas indeksu STRI un pakalpojumu sektora reformu ieguvumiem.Komiteja turpina vērtēt tirdzniecības sasaisti ar nacionālajām rīcībpolitikām, lai ar tirdzniecības palīdzību sekmētu iek?aujo?u izaugsmi, darbavietu radī?anu, ieguldījumus un inovāciju. ?ajos jautājumos darbs tiek fokusēts uz digitālās ekonomikas jautājumiem, starptautisko regulatoru sadarbību, izejmateriālu pieejamību, vides politikas un tirdzniecības sasaisti.Pēdējos gados nostiprinājusies OECD sadarbība ar G20, pievēr?ot arī lielāku uzmanību tirdzniecības jautājumiem, ?emot vērā pieaugo?o protekcionisma tendenci un tirdzniecības lomu strukturālajās reformās. OECD gatavotie pētījumi un politiskie apskati veido nozīmīgu ?ī starptautiskā formāta analīzes pamatu. Cie?a sadarbība turpinās ar PTO, īpa?i attiecībā uz pētījumiem par digitālo tirdzniecību un e-komerciju.Papildu uzmanība ir tikusi pievērsta arī COVID-19 ietekmei uz da?ādiem tirdzniecības aspektiem, piemēram, digitālas tirdzniecības iespējām un attīstībai.Latvijas prioritātes darbam Tirdzniecības komitejāPa?reizējā protekcionisma un norobe?o?anās tenden?u laikā, izmantojot Tirdzniecības komitejas ekspertīzi un OECD autoritāti, ir svarīgi popularizēt brīvās tirdzniecības principus pasaulē. Ir būtiski aktīvāki un sabiedrībai pieejamāki skaidrojumi par tirdzniecības sniegtajiem ieguvumiem, tāpēc OECD ir jāturpina darbs pie komunikācijas uzlabo?anas ?ajā jomā, papildus analizējot arī neapmierinātības ar tirdzniecības liberalizāciju iemeslus.Latvija novērtē un atbalsta arī OECD dalībvalstu iniciatīvas, kuru mēr?is ir sekmēt brīvu tirdzniecību un atvērtu ekonomiku. Tā piemēram, Latvija turpina atbalstīt Nīderlandes iniciatīvu sadarboties atvērtas ekonomikas un iek?aujo?as sabiedrības jautājumos. Tā ?auj ieinteresētajām OECD dalībvalstīm dalīties pieredzē un apmainīties informācijā gan politikas, gan komunikācijas jautājumos, kā arī par globālo jautājumu ietekmi uz rīcībpolitiku nacionālā līmenī.Tirdzniecības komitejas pieredze, pētījumi un ekspertīze ir noderīga arī formulējot Latvijas intereses un nostājas ES tirdzniecības politikas jautājumos. Latviju īpa?i interesējo?ie jautājumi ir globālās vērtību ?ēdes, mazo un vidējo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā, e-komercija, digitālā un pakalpojumu tirdzniecība, izejvielu pieejamība, kā arī tirdzniecības politikas komunikācijas jautājumi.Investīciju komitejaPārskata periodā Investīciju komitejas darba kārtības galvenie jautājumi:2019. gada oktobrī Investīciju nedē?ā tika prezentēts zi?ojums “?rvalstu tie?o investīciju kvalitātes indikatori: investīcijas iek?aujo?ai un ilgtspējīgai attīstībai” (FDI Qualities Indicators: Investment for inclusive and sustainable growth). Zi?ojums ir da?a no OECD iniciatīvas palielināt privāto investīciju atbilstību ilgtspējīgas attīstības mēr?iem (SDG). Zi?ojumā ir definēti indikatori, kuru mēr?is ir mērīt tie?o investīciju iespaidu uz ilgtspējīgu attīstību uz?emo?ajā valstī. Tie ir iedalīti 5 kopās: produktivitāte un inovācija; nodarbinātība un darba vietu kvalitāte; prasmes; dzimumu līdztiesība; oglek?a pēda. Zi?ojumam veltītie pētījumi pierāda, ka tie?ās ārvalstu investīcijas var radīt pozitīvu iespaidu uz ekonomikas, sociālo un vides jomu līdztekus – proti, labvēlīga ietekme uz vienu jomu nepa?ērē, ka jārē?inās ar negatīvām sekām citās. Tajā pa?ā laikā pētījumi liek secināt, ka kopumā tie?o investīciju pozitīvais ieguldījums ekonomikas un vides jomā ir izteiktāks nekā sociālajā un sabiedrības iek?autības aspektā. Zi?ojums par kvalitātes indikatoriem ir pirmais pīlārs OECD iniciatīvai panākt, ka tie?ās ārvalstu investīcijas ‘strādā’ ilgtspējīgas attīstības labā. Tā mēr?is ir nacionālās investīciju politikas izstrādātājiem dot atskaites punktus, lai izvērtētu, kā tie?ās ārvalstu investīcijas palīdz vai nepalīdz sasniegt valsts ilgtspējīgās attīstības mēr?us.Investīciju līgumu dialogā OECD sekretariāts ar dalībvalstīm atgriezās pie jautājuma par akciju turētāju iespējām starptautiskajās ??īrējtiesas ietvaros iesūdzēt investīciju mēr?a valsti gadījumos, ja vi?u ieskatā attiecīgās valsts regulatīvās darbības ir izraisīju?as akciju vērtību samazinājumu (reflective loss). Pie tam ar ?ādu prasījumu var vērsties ne tikai uz?emo?ajā valstī izveidotā uz?ēmuma gan vairākuma, gan mazākuma akcionāri, bet arī mātes uz?ēmumu akcionāri. Tas nozīmē, ka pret valsti var vērsties vairākās paralēlās tiesvedībā un saska?ā ar da?ādiem divpusējiem investīciju aizsardzības līgumiem atkarībā no akcionāru valstiskās piederības. Kā iespēja ‘cīnīties’ ar ?o problēmu ir līgumos precīzāk definēt jēdzienus ‘investors’ un ‘investīcija’; noteikt minimālo slieksni uz?ēmuma pa?u kapitāla, kas ?auj akcionāram vērsties ar prasību ??īrējtiesā; izslēgt no līgumu tvēruma portfe?ieguldījumus; izslēgt dubultas kompensācijas iespēju.Investīciju nedē?ā 2019. gada oktobrī tika prezentēts projekts OECD zi?ojumam “Ar iegādi un kontroli saistītās politikas, lai nodro?inātu būtiskas dro?ības intereses” (Acquisition- and ownership- related policies to safeguard essential security interests), kura mēr?is ir apkopot jaunākās tendences valstu rīcībpolitikā, izvērtējot ārvalstu tie?ās investīcijas uz?ēmumu iegādei un kontrolei no nacionālās dro?ības viedok?a. Tajā norādīts, ka uz?ēmuma iegāde vai kontroles iegū?ana pār to nav vienīgie veidi, kādā ārvalstnieki var piek?ūt tehnolo?ijām, datiem vai informācijai par nozīmīgu infrastruktūras darbību. Riskus nacionālajai dro?ībai var radīt arī transakcijas, kas nerada izmai?as īpa?umtiesībās. Zi?ojuma galīgā versija tika publicēta 2020. gada 15. maijā.Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksa saistību izpilde Iestājoties OECD 2016. gada 1. jūlijā, Latvija ap?ēmās no 2020. gada 1. janvāra noteikt vienādus tie?o investīciju nosacījumus visām kodeksa dalībvalstīm attiecībā uz zemes iegū?anu īpa?umā un privātiem apsardzes un novēro?anas pakalpojumiem (kontrolpakete ārvalstu ieguldītājiem), novēr?ot nacionālā regulējuma pretrunas ar starptautiskajām saistībām, ko Latvijai uz?ēmusies, pievienojoties Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksam [OECD/C(61)96].Izpildot ?īs starptautiskās saistības, 2020. gada 27. februārī tika pie?emti un 2020. gada 11. martā stājās spēkā grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” at?aujot, izpildot likumā atrunātos nosacījumus, iegūt īpa?umā zemi ne tikai Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un ?veices pilso?iem, bet arī OECD dalībvalstu pilso?iem.Savukārt 2020. gada 21. maijā tika pie?emti un 17. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā “Apsardzes darbības likumā”, svītrojot ierobe?ojumus komersantiem un komercsabiedrībām, kurās ārvalstu ieguldījums pārsniedz 50%, iegūt speciālo at?auju apsardzes darbības uzsāk?anai.Atbildīgas uz?ēmējdarbības darba grupa OECD sekretariāts ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kā da?ādās jomās tiek attīstīti atbildīgas uz?ēmējdarbības principi attiecībā uz digitālo vidi. Tajā ir apkopota informācija par jaunākajām iniciatīvām, kas nāk no valdībām, pilsoniskās sabiedrības, uz?ēmējiem; aplūkots tiesiskais regulējums un politika attiecībā uz AI, sociālajiem tīkliem un digitālajām platformām; kāda ir uz?ēmumu, kas lieto ?īs tehnolo?ijas, ietekme uz atbildīgas uz?ēmējdarbības principu attīstību. Darba grupā dalībvalstis un sekretariāts debatēja, kādā veidā OECD var veikt izvērtējumus, kā un cik lielā mērā ieinteresēto personu un industrijas iniciatīvas par atbildīgu uz?ēmējdarbību atbilst OECD vadlīnijām multinacionālajiem uz?ēmumiem (alignment assessments). Līdz ?im OECD ir izstrādājusi divus ‘alignment assessment’ instrumentus – vienu minerālu ieguves sektoram, bet otru tekstila un apavu sektoram. OECD ‘alignment assessment’ metodolo?ija ir iestrādāta Eiropas Savienības regulējumā par atbildīgām minerālu piegādes ?ēdēm.Ievērojot vides jautājumu prioritāti plānotajā OECD 2020.–2021. gada bud?etā dalībvalstis un sekretariāts apsprieda nepiecie?amību izstrādāt metodiku vides risku izvērtējumam, izmantojot labās prakses pieredzi da?ādās dalībvalstīs.Latvijas Nacionālā kontaktpunkta paveiktais Ar mēr?i veicināt Kontaktpunkta redzamību un pieejamību turpināts darbs, papildinot informāciju ?rlietu ministrijas mājaslapā par OECD vadlīnijām multinacionālajiem uz?ēmumiem un Latvijas Nacionālo kontaktpunktu (turpmāk – NKP). OECD lielu uzsvaru liek uz nacionālo kontaktpunktu pieredzes apmai?u un savstarpējo spēju stiprinā?anu. Aizvadītā periodā ?rlietu ministrijas pārstāve Budape?tā piedalījās nacionālo kontaktpunktu darbībai veltītam pasākumam, kas ?āva apmainīties ar pieredzi ar kolē?iem no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Dānijas un Polijas, kā arī uzklausīt OECD sekretariāta par nacionālo kontaktpunktu tīkla atbildīgo amatpersonu atzi?as par aktuālāko ?ajā jomā. Lai informētu par Latvijas NKP darbību, OECD vadlīnijām un strīdu izskatī?anas mehānismu, ?rlietu ministrija sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Pārskata periodā ?rlietu ministrijas pārstāvji piedalījās biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” nodarbību programmā “Atbildīga biznesa vēstne?i”. Sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu ?rlietu ministrija ?ā gada jūlijā pasniedza Ilgtspējas indeksa Godīgas tirdzniecības balvu uz?ēmumam “Atea Global Services” par cie?ā, godīgumā un ilgtspējā balstītu uz?ēmējdarbību un attiecību veido?anu ar darbiniekiem, piegādātājiem un sadarbības partneriem. ?ādu balvu ?rlietu ministrija pasniedz jau sesto gadu pēc kārtas.Patērētāju aizsardzības politikas komitejaAr mēr?i informēt patērētājus par pre?u atsaukumu nozīmīgumu, kā arī, lai pievērstu uzmanību pre?u atsaukumiem kopumā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir piedalījies OECD organizētajā kampa?ā “Neignorē atsaukumus!”.Patērētāju tiesību uzraudzības jomā ir ieviestas OECD rekomendācijas par patērētāju aizsardzību e-komercijas jomā, PTAC pa?laik piedalās to ievie?anas efektivitātes novērtē?anas procesā. Saska?ā ar OECD labāko praksi attiecībā uz efektīvas uzraudzības politikas veido?anu turpinājās darbs pie “Konsultē vispirms” principa ievie?anas Latvijas uzraugo?o iestā?u darbā. Konkurences komiteja Konkurences komitejā 2019. gada decembra sesijā un 2020. gada jūnija sesijā, kā arī OECD Pasaules Konkurences forumā skatītās aktuālās tēmas: Konkurences iestā?u advokācijas aktivitātes COVID-19 krīzes laikā (Roundtable on Competition Policy in Times of COVID-19).Konkurences attīstība publiskajos iepirkumos (Developments on Competition in Public Procurement);Mijiedarbību starp konkurences tiesībām un privāto datu aizsardzību (Roundtable on Consumer Data Rights and Impact on Competition).Jautājumi par uz?ēmumu apvieno?anām, dominējo?iem uz?ēmumiem pārpērkot konkurējo?us “start-up” uz?ēmumus un tādējādi iespējami kavējot inovācijas tirgū (Roundtable on Start-ups, Killer Acquisitions and Merger Control Thresholds).Kriminālatbildība par karte?u pārkāpumiem (Roundtable on Criminalisation of Cartels and Bid Rigging Conspiracies).Neatkarīgie sektoru regulatori, to attiecības ar konkurences iestādēm, jo efektīvs regulators var palīdzēt papildināt konkurences iestādes lomu un tādējādi nodro?ināt konsekventu un saskanīgu nozares konkurences politiku.Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem/konfidenciālas informācijas aizsardzība.Hub and spoke karte?u prakse, kur diskusiju mēr?is bija izpētīt da?ādus vertikāli organizētas slepenas vieno?anās veidus ar horizontālu ietekmi, kaitējuma teorijas, pierādī?anas standartus un īpa?as problēmas, kas izvirzītas e-komercijas kontekstā.Konkurences piemēro?anas politikas izaicinājumi digitālajā laikmetā.Apvieno?anās kontrole dinamiskos tirgos, pievēr?oties pastāvo?ās konkurences uzraudzības piemērotībai tādiem sektoriem kā digitālā ekonomika.Konkurence ‘par tirgu’ vai ‘tirgū’, kur sesijā tika aplūkoti pre?u un pakalpojumu tirgi, kuru raksturojo?ie elementi liek uz?ēmumiem konkurēt drīzāk par visu tirgu, nevis tikai da?u no tirgus.Latvijas iesaiste Konkurences komitejas darbā OECD Pasaules Konkurences forumā Latvija prezentēja sagatavoto zi?ojumu par Konkurences padomes pieredzi, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību ‘konkurence par tirgu’ situācijā. Latvija informēja par publiskās privātās partnerības noslēg?anu atkritumu apsaimnieko?anas jomā valsts galvaspilsētā un tam sekojo?u Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējumu pie?em?anu, iestādes izdarītajiem apsvērumiem un tiesas izdarītajiem apsvērumiem tiesvedības ietvaros.2019. gada decembra OECD Konkurences komitejas sesijā, diskutējot par to, kāda veida informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, kādi ir to veidi, procedūras, kuras izmanto, lai noteiktu, vai ir jāpiemēro konfidencialitāte, un metodes, kuras izmanto konfidencialitātes aizsardzībai, Latvijas Konkurences padome bija sagatavojusi zi?ojumu.Sesijā par “Hub and spoke” karte?iem Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm, kur ?āda veida karte?a formāts konstatēts, tāpēc minētās diskusijas ietvaros Latvijas Konkurences padome bija sagatavojusi zi?ojumu;Decembra sesijā apspriesti arī vairāku dokumentu projekti, piemēram, procesuālais taisnīgums un lietu caurskatāmība, aptauja par OECD vadlīniju piemēro?anu, rekomendācijas par konkurences neitralitāti.2020. gada jūnija OECD Konkurences komitejas sesijā sniegtas divas mutiskas uzstā?anās divās da?ādās OECD attālinātajās video sesijās/konferencēs: par sadarbības vieno?anos starp konkurentiem izvērtē?anu COVID krīzes periodā;par advokācijas aktivitātēm krīzes periodā jeb konkurences tiesību pārkāpumu preventīvu novēr?anu, t.sk. informējot uz?ēmējus par aizliegtām vieno?anām un neat?autu informācijas apmai?u, ?aunprātīgu tirgus un iepirkumu varas izmanto?anu krīzes laikā, kā arī maksimālo cenu noteik?anu un valsts iejauk?anos brīvā tirgū, tai skaitā tādas nozarēs kā finan?u, medicīnas un ar COVID-19 aizsardzības pasākumiem saistīto pre?u izplatī?ana, mazumtirdzniecība. Konkurences padome informēja dalībvalstis sesijā pausto pozīciju noteikt maksimālās cenas sejas maskām un dezinfekcijas līdzek?iem.Papildus izvērtēti divi OECD rekomendāciju projekti:rekomendāciju projekts par procesuālo taisnīgumu un caurspīdīgumu (Procedural fairness and transparency) un tika sniegti ieteikumi precizē?anai;rekomendāciju projekts par Konkurences neitralitāti izvērtē?ana (Recommendation on Competitive Neutrality). Par konkurences neitralitāti, pau?ot atbalstu rekomendāciju projekta paustajam piedāvājumam, ka vidējā termi?ā tiek izstrādātas vadlīnijas (toolkits), kas attiecīgi ?autu attīstīt rekomendāciju piemēro?anu un labās prakses apmai?u starp valstīm. 2019. gada 4. decembrī bez iebildumiem tika apstiprināti visi jau eso?ie 12 OECD Konkurences komitejas Biroja locek?i, kas turpmākajā gadā saglabā viceprezidentu statusu, līdz ar to arī Skaidrītei ?bramai tika apstiprināts mandāts.OECD Ekonomikas pārskatā 2019. gada pārskatā ietvertās rekomendāciju izpildes līdz?inējais progress:Saeimā ir pie?emti un 2020. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, kas no ?ī gada sniedz Konkurences padomes tiesības vērsties pret publisko personu kapitālsabiedrību rīcību atbilsto?i rekomendācijai produktivitātes veicinā?anai “Jāstiprina Konkurences padomes pilnvaras iejaukties, konstatējot valsts un pa?valdību uz?ēmumu rīcību, kas vērsta uz konkurences mazinā?anu”.Ekonomikas ministrijā ir sagatavots un izskatī?anai Ministru kabinetā ir iesniegts informatīvais zi?ojums “Par Konkurences padomes finansiālās kapacitātes stiprinā?anu 2020. gadā”, kurā galvenokārt tiek vērsta uzmanība uz nepiecie?amību risināt Konkurences padomes finansiālās neatkarības jautājumu, atbilsto?i rekomendācijai “Konkurences padomei jānodro?ina pietiekams finansējums kvalificētu speciālistu noalgo?anai”, kas lielā mērā aptver iepriek? Latvijai izteiktās OECD rekomendācijas konkurences iestādes kapacitātes un autonomijas stiprinā?anai.Statistikas un statistikas politikas komitejaLatvijas iesaiste Statistikas politikas komitejas darbāCentrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) piedalās OECD darba grupu un komiteju darbā par statistikas metodolo?ijas izstrādes un pilnveido?anas aktuāliem jautājumiem, daloties pieredzē un labākajās praksēs ar OECD dalībvalstu ekspertiem jaunu, inovatīvu statistisko meto?u izstrādē un pielieto?anā. Pārvalde sniedz datus pēc nepiecie?amības un pēc iespējas pilnīgā apjomā un detalizācijā OECD pētījumu un publikāciju vajadzībām, lai statistiskie dati par Latviju sniegtu informāciju par sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem, to izmai?ām un prognozēm, kas būtu noderīgi, novērtējot un plānojot Latvijas sociāli ekonomisko procesu attīstību. Pēc OECD vai nozaru ministriju pieprasījuma Pārvalde eso?o resursu ietvaros gatavojusi papildu datus garākās laikrindās un detalizētākos griezumos, bez tam regulāri pārbaudītas un precizētas OECD aprē?inātās standartk?ūdas atsūtītajās tabulās, pārbaudīti dati OECD sagatavotajās tabulās, kas nozīmē papildu aprē?inu veik?anu daudz detalizētākos griezumos. Sadarbības līguma ietvaros 2019. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma Pārvalde veica Zināt?u doktoru tālākās karjeras apsekojumu saska?ā ar OECD metodolo?iju. Projektā Pārvalde piesaistīta kā vado?ais partneris apsekojuma datu iegū?anai. Sekojot OECD iestā?anās laikā izteiktajām rekomendācijām, Pārvalde turpina attīstības darbus da?ādās statistikas jomās, lai tiektos uz advancētu meto?u pielietojumu oficiālās statistikas sagatavo?anā salīdzināmības nodro?inā?anai starp OECD dalībvalstīm. Tā, piemēram, Pārvalde veikusi ceturk??a nacionālo kontu sistēmas datu pamatrādītāju revīziju, izmantojot gada datu pārdales optimizācijas metodi. Pārvalde turpina metodolo?iskās izpētes un kvalitātes pārbaudes darbus ikgadējo piedāvājuma-izlietojuma tabulu sagatavo?anai iepriek?ējā gada cenās vienlaicīgi ar faktisko cenu novērtējumu. Pārvalde arī turpinās izvērtēt iespējas datu sagatavo?anai par nostrādātajām stundām daudz sīkākā detalizācijā, nekā to nosaka nacionālo kontu datu nosūtī?anas programma atbilsto?i Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) prasībām.Izvērtējot OECD darba un attīstības virzienus atsevi??u statistikas jomu datu pieejamības veicinā?anā, Pārvalde modernizē arī tūrisma statistiku OECD tūrisma statistikas attīstības un sadarbības ekonomikas novērtē?anas virzienā, piemēram, īstenojot aktivitātes, lai oficiālajā statistikā par naktsmītnēm iek?autu arī naktsmīt?u piedāvājumus digitālajās platformās, tā ietvaros izmantojot automatizētu datu ieguves metodi (web scraping) par viesu dzīvok?u pieejamību digitālajā platformā ar nolūku izveidot novērtējumu. Sekojot OECD ieteikumam tiekties uz centralizētu datu izplatī?anas praksi un izpildot Pārvaldes darbības stratē?ijā definētās aktivitātes datu pieejamības datu lietotājiem veicinā?anai, Pārvalde ir pabeigusi oficiālās statistikas portāla prototipa un tehnisko specifikāciju izstrādi, un portāla tehniskā ievie?ana ir beigu posmā. Oficiālās statistikas portāls aptvers Pārvaldes un citu oficiālās statistikas iestā?u sagatavoto oficiālo statistiku, tās publicē?anas kalendāru un saistītos metadatus. Visi dati un metadati portālā tiks publicēti standartizētā formātā. Portālā tiks publicēta arī informācija par datu kopām un datiem, kas pieejami pētniecības vajadzībām, kā arī atsauce uz pētniecības rezultātiem. Iestā?anās procesa laikā OECD Statistikas direktorāta izteiktās rekomendācijas statistikas jomā uzskatāmas drīzāk par ieteikumiem Latvijas prakses statistikas jomā tālākai attīstībai un saska?o?anai ar OECD praksi, kuri kopumā saskan ar vispārējiem attīstības virzieniem Eiropas Statistikas sistēmā un Pārvaldes plānotajiem attīstības darbiem. Statistikas jomā Pārvaldei ir saisto?a OECD Padomes rekomendācija par labo praksi statistikas jomā (23.11.2015. Nr. C(2015)128 - C(2015)128/CORR1). Izteiktās 12 rekomendācijas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Oficiālās statistikas pamatprincipiem un Eiropas Statistikas Prakses kodeksam, kas jau tiek ievēroti statistikas jomā.Lauksaimniecības komiteja (COAG)Komitejas darba prioritātes pārskata periodā: lauksaimniecības politiku izvērtē?ana, lauksaimniecības pārtikas produktu tirgu attīstības prognozes, ilgtspējīgs lauksaimniecības produktivitātes pieaugums, lauku saimniecību noturība pret riskiem un risku pārvaldība, resursu ilgtspējīga izmanto?ana, klimata pārmai?u mazinā?ana un pielāgo?anās to pārvarē?anai, za?ā izaugsme, viedā lauksaimniecība, saimniecības līme?a analīze un pārtikas ?ēdes analīze, kā arī COVID-19 ietekme uz nozares attīstību.Pārskata periodā COAG darbības jomās publicēti vairāki pētījumi, kuros iek?auta arī informācija par Latviju, tai skaitā par nodok?u politiku lauksaimniecībā (“Taxation in Agriculture”) un ikgadējais lauksaimniecības politiku izvērtējuma zi?ojums (“Agricultural policy monitoring and evaluation 2020”). Latvijas prioritātes Lauksaimniecības komitejā 2019.-2020. gada plāno?anas periodāPasākumi klimata jomā un metodes vai principi, lai novērtētu īstenoto klimata pārmai?u seku mazinā?anas pasākumus lauksaimniecībā (SEG emisijas, bioekonomika, ekosistēmu pakalpojumi, oglek?a uzkrā?ana augsnē).Stiprināt lauksaimnieku stāvokli pārtikas ?ēdēs (negodīgas tirgus prakses, tirgus caurspīdīgums, korporācija, ēnu ekonomika). Izturētspēja un riska pārvaldība lauksaimniecībā (?emot vērā pieaugo?o skaitu un da?ādību riskiem lauksaimniecībā). Valstu salīdzino?ās priek?rocības tirdzniecībā (nacionālie standarti, brīvās tirdzniecības līgumi).Turpināt ikgadējos lauksaimniecības politiku pārskatus un tirgus prognozes, valstu inovāciju, produktivitātes un ilgtspējības pārskatus.Latvijas izvērtējums Izstrādājot Kopējās Lauksaimniecības politikas stratē?isko plānu 2021.–2027. gadam, tika izvērtētas un iespēju robe?ās ?emtas vērā OECD rekomendācijas, kas sniegtas izvērtējumā “Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā” un Vides politikas komitejas gatavotajos pētījumos. Zivsaimniecības komiteja (COFI)2019.-2020. gadā COFI liels uzsvars tika likts uz ‘’zilās ekonomikas’’ attīstību. Tika turpināts darbs pie 2020.?gada zivsaimniecības izvērtē?anas zi?ojuma, kurā papildus iek?auta informāciju par nelegālas, neregulētas un nere?istrētas (NNN) zvejas apkaro?anas jautājumiem, par zivsaimniecības pārvaldības instrumentiem, par zivsaimniecības atbalsta ietekmi. Zivsaimniecības politikas lomu ‘’zilajā ekonomikā’’; tika izstrādāts zi?ojums par kooperatīvo pētījumu programmu un OECD/FAO Lauksaimniecības apskata Zivju sada?a. 2020.?gada sākumā tas tika papildināts ar COVID-19 vīrusa ietekmes uz nozari izpēti un tās atbalsta risinājumu meklē?anu.COFI bud?eta prioritātes 2020.–2021. gadam: zivsaimniecības un ar to saistītās datubāzes pārskats; OECD kapacitātes palielinā?ana zivsaimniecības un akvakultūras atbalsta politikas analīzei un zivsaimniecības ieguldījums ‘’zilajā ekonomikā’’; situācija ar COVID-19 vīrusa ietekmi uz zivsaimniecības nozari un risinājumi situācijas uzlabo?anai.OECD gatavotie zi?ojumi un pārskati tiek izmantoti stratē?iskās plāno?anas darbā, kā arī situācijas analīzē, lai nodro?inātu zivsaimniecības nozares attīstību un ilgtspējību.Latvijas prioritātes Zivsaimniecības komitejā 2019.–2020. gada plāno?anas periodāZivsaimniecības (un ar to saistīto) informācijas datu bāzes struktūras pārskatī?ana un uzlabo?ana.OECD kapacitātes palielinā?ana, lai nodro?inātu zvejniecības un akvakultūras atbalsta politikas analīzi, īpa?i vērtējot kā zvejniecības un akvakultūras atbalsta politikas ietekmē sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju. Digitalizācijas ieviesti uzlabojumi sektora ilgtspējas nodro?inā?anai. Ilgtspējīgs zvejniecības un akvakultūras produktivitātes pieaugums, nodro?inot ie?ēmumu pieaugumu vienlaikus ievērojot arī zvejniecības un akvakultūras ilgtspējas.Zivsaimniecības ieguldījums “zilajā ekonomikā” – saistība starp zvejas iespējām, piekrastes iedzīvotāju ie?ēmumiem, nodarbinātību un zvejniecības politiku, kurai jānodro?ina pēc iespējas lielāka labuma gū?ana vietējā ekonomikā.COVID-19 ietekme uz nozari un situācijas risinājumu ra?ana.Dalība OECD Labības, stiebrzā?u un tauri?zie?u sēklu shēmās Latvijas dalība sēklu shēmās ir veicinājusi sēklu konkurētspējas paaugstinā?anos starptautiskajā tirgū, sekmējot Latvijā ra?otu sēklu eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Latvijā selekcionētās, sertificē?anai paredzētās ??irnes tiek iek?autas kopējā OECD ??ir?u sarakstā, tādējādi radot iespēju citu valstu ra?otājiem iegūt informāciju par Latvijā selekcionētajām ??irnēm. Latvijas normatīvajos aktos noteiktās ??irnes identitātes un ??irnes tīrības prasības balstās uz OECD sēklu shēmās noteiktajām prasībām. Sēklu sertifikācija saska?ā ar OECD sēklu shēmām Latvijā ir svarīga, jo tādējādi tiek veicināts Latvijā ra?otu sēklu eksports un nozares konkurētspēja.Aktuālās tēmas darba kārtībā: COVID-19 ietekme uz sēklu sertifikācijas procesu dalībvalstīs, priek?likumi digitālajām tehnolo?ijām OECD sēklu sertifikācijā, BMT mar?ieru izmanto?ana sēklu sertifikācijas procesā, sērijas numura ievie?ana OECD eti?etēs, apmācību modu?i lauku apskatēm, sēklu izsekojamībai, priek?likums pārskatīt ka?epju sertifikācijas nosacījumus.Dalība OECD ilgtspējīgas lauksaimniecības pētniecības atbalsta programmāNo 2020. gada Latvija ir OECD pētniecības atbalsta programmas (Co-Operative Research Programme: Biological Resource Management for Sustainable Agricultural Systems (CRP)) dalībniece, kas dod iespēju pieteikties konkursā uz finansējumu pētniecībai – stipendijām pētniekiem un atbalstu starptautisku konferen?u rīko?anai.Programma paredz:Stipendijas pētniekiem (6 līdz 26 nedē?ām) – transporta un uzturē?anās izdevumu seg?ana atsevi??a projekta veik?anai pētniekiem, kuriem ir doktora grāds (postdoctoral training), ir patstāvīga darba vieta un kas plāno veikt pētniecisko darbu laboratorijā citā dalībvalstī.Līdzfinansējums starptautiskiem pasākumiem (konferencēm, semināriem, kongresiem), kuros informē politikas veidotājus, privāto sektoru un zinātnes pārstāvjus par pa?reizējiem un nākotnes pētījumiem, zinātnisko attīstību un iespējām jautājumos, kas iek?aujas CRP programmas un OECD prioritātēs. Ar līdzfinansējumu sedz transporta un uzturē?anās izdevumus uzaicinātiem lektoriem no ārvalstīm. Atbalstāmās pētniecības tēmas ietver tādus virzienus kā dabas resursu pārvaldība, risku pārvaldība, tehnolo?ijas un inovācijas.Vides politikas komitejaLatvijas ieguvumi no dalības komitejas darbā Dalība Vides politikas komitejā un saistītajās darba grupās sniegusi izpratni par pasaules progresīvāko valstu pieejām klimata pārmai?u mazinā?anas un aprites ekonomikas jautājumos, kas ir integrēta attiecīgajos nozares politikas dokumentos un normatīvajos aktos. Laikā no 25.–27. februārim notika Vides sniegumu darba grupas (WPEP sanāksme), kuru ?pirmoreiz, kop? iecel?anas WPEP darba grupas priek?sēdētajas amatā, vadīja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.WPEP ietvaros tiek sagatavoti pārskati par dalībvalstu vides sniegumu. ?is ir process, kurā visas OECD valstis tiek iesaistītas, pārskatot viena otras politiku un individuāli un kolektīvi apmainoties ar praksi un pieredzi vides veiktspējas uzlabo?anai.? Tā rezultātā, ievērojot OECD secinājumus un pētījumus, valstīm tiek sniegtas rekomendācijas un vēstījumi par to, kā uzlabot savu darbību vides jomā, vienlaikus nodro?inot taisnīgu attieksmi visās valstīs. ?ī ir viena no OECD galvenajām funkcijām. Saska?ā ar salīdzino?ās pārskatī?anas principu katra pārskata sagatavo?anā piedalās divas valstis, kas veic pārskatī?anu.Pārskata perioda tika izskatīti un apstiprināti:Luksemburgas vides pārskatu ar tematiskām sada?ām par gaisu kvalitāti un mobilitāti, kā arī biolo?isko daudzveidību (pārskatā gatavo?anā iesaistītās valstis – Be??ija un ?veice);Grie?ijas vides pārskatu ar tematiskām sada?ām par klimata pārmai?ām, pielāgo?anos un biolo?isko daudzveidību (pārskatā gatavo?anā iesaistītās valstis – Izraēla un Portugāle);Dienvidāfrikas vidustermi?a atskaiti par valsts vides pārskatu (Vides pārskats veikts 2013. gadā).?Laikā no 28.–30. aprīlim VARAM pārstāvji virtuāli piedalījās Vides politikas komitejas? (EPOC) sanāksmē.EPOC ietvaros tika diskutēts par valstu pieredzi COVID un vides politikas kontekstā. Vides darbības programma un bud?ets 2021.–2022. gada periodam ierosināta ar prioritārajām darbībām darbā ar klimata pārmai?ām, ūdeni, biolo?isko daudzveidību, ilgtspējīgu attīstību, aprites ekonomiku, plastmasa, za?a un iek?aujo?a izaugsme, ilgtermi?a vides draudzīgas investīcijas, nodok?u un digitalizācija. Vides ministru sanāksme tiek plānota 2021. gadā vai 2022.?gada pavasarī.2020. gada maijā publiskots OECD pētījums “Latvijas investīciju plūsmu transporta sektorā saderīgums ar Parīzes nolīgumu”. Pētījums palīdzējis novērtēt investīciju plūsmas transporta nozarē, lai pilnveidotu rīcībpolitiku plāno?anu, un sniegs rekomendācijas politiku un nozares snieguma uzlabo?anai.Būtiskākie Latvijas izvērtējumi 2020. gada maijā ir publicēts OECD pētījums par Latvijas investīciju plūsmu transporta sektorā saderīgums ar Parīzes nolīgumu Exploring Options to Measure the Climate Consistency of real Economy Investments: the Transport Sector in Latvia. ?ī pētījuma ietvaros tika analizēti pieejamie datu avoti, attīstītas metodes pieejamo datu izvērtē?anai attiecībā uz publiskajām un privātajām finan?u plūsmām, kā arī sagatavots Latvijas situācijas novērtējums un atbilstība globālajiem klimata mēr?iem Lai izanalizētu nozarē notiku?ās tendences, tika izmantoti dati par laika posmu 2008.–2018. gads. Latvijā pētījuma rezultātus plānots izmantot nozaru politiku plāno?anas pilnveido?anai, savukārt OECD, balstoties uz pētījuma ietvaros gūtajām zinā?anām, izstrādās metodolo?isko ietvaru, lai nodro?inātu līdzvērtīgu novērtējumu veik?anu citās valstīs.2019. gada 17. oktobrī Vides aizsardzības un re?ionālās attīstības ministrijā tika prezentēts OECD Vides raksturlielumu pārskats par Latviju (Environmental Performance Review). Tā ietvaros padzi?ināti tiek analizēts sniegums pārejā uz aprites ekonomiku un biolo?iskās daudzveidības saglabā?anā.OECD pārskatā izteiktās atzi?as un rekomendācijas ir palīdzēju?as panākt būtisku progresu gan saistībā ar pielāgo?anos klimata pārmai?ām, kā arī pasākumu plāno?anu SEG emisiju samazinā?anā un izmantotas ?ādos politikas plāno?anas dokumentos:Atkritumu apsaimnieko?anas valsts plāns 2021.–2028. gadam un Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.– 2027. gadam.Latvijas pielāgo?anās klimata pārmai?ām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notieko?ajām klimata pārmai?ām un tādējādi mazinātu klimata pārmai?u radītos zaudējumus. Ministru kabinetā apstiprināts 2019. gada jūlijā. Latvijas stratē?ija klimatneitralitātes sasnieg?anai līdz 2050. gadam, kas ir ilgtermi?a vīzijas dokuments, lai nodro?inātu vienotu valsts virzību, kā arī pamatotu oglek?a mazietilpīgas attīstības pamatprincipu iek?au?anu visu nozaru plāno?anas dokumentos. Ministru kabinetā apstiprināts 2020. gada janvārī.2020. gada janvārī Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas Nacionālo ener?ētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam, kas paredz konkrētus pasākumus SEG emisiju samazinā?anā un oglek?a dioksīda (CO2) piesaistes palielinā?anā, tai skaitā energoefektivitātes uzlabo?anā un atjaunojamo energoresursu veicinā?anā ener?ētikas, lauksaimniecības, transporta u.c. tautsaimniecības nozarēs, kā arī pētniecības un inovācijas sekmē?anai attiecīgajās jomās. Vienlaikus, balstoties uz OECD ieteikumiem, ir jāturpina darbs pie pasākumu īsteno?anas, lai nodro?inātu klimatneitralitātes mēr?a sasnieg?anu, kā arī jāīsteno un pienācīgi jāuzrauga pielāgo?anās klimata pārmai?ām pasākumu izpilde.Dalība OECD Darba grupās par klimatu, investīcijām un attīstību klimata jautājumiem Gūtas noderīgas idejas Latvijas klimata politikas ievie?anas pilnveido?anai, īpa?i jomās, kas skar pielāgo?anos klimata pārmai?ām (klimatnoturīgumu), virzību uz oglek?a mazietilpīgu attīstību (klimatneitralitāti) un indikatoru identificē?anu tās sasnieg?anā, klimata finansējuma izsekojamību, za?ā finansējuma taksonomiju, oglek?a ceno?anu un iek?aujo?us klimata pasākumus pilsētās.Prioritārie virzieni Latvijas sadarbībai ar Vides politikas komitejuAtkritumu apsaimnieko?ana un resursu produktivitāte (aprites ekonomikas monitoringa mehānismu izveide).Biolo?iskās daudzveidības aizsardzība un ekosistēmas pakalpojumu novērtē?ana.Vides monitoringa datu izmanto?ana un vides snieguma pārskati.Klimatneitralitāte un klimatnoturīgums.?imikāliju komiteja Latvija turpina dalību OECD ?imikāliju komitejā. Pārskata periodā Latvija iesaistījās Darba un bud?eta programmas 2021.–2022. gada prioritā?u identificē?anā, komitejas ietvaros sagatavoto dokumentu komentē?anā.Balstoties uz ?imikāliju komitejas darbības izvērtējuma rekomendācijām, tika sagatavots priek?likums par izmai?ām ?imikāliju komitejas struktūrā. Rezultātā no 2021. gada 1.?janvāra atbilsto?i OECD Padomes lēmumam tiek apvienota ?imikāliju komiteja un ?īmisko vielu, pesticīdu un biotehnolo?iju darba grupa un turpmāk komitejas nosaukums būs ?imikāliju un biotehnolo?iju komiteja.Prioritārie virzieni Latvijas darbībai ?imikāliju komitejāAtbalsts starptautiskajai ?īmisko vielu pārvaldības attīstības nodro?inā?anai pēc 2020.?gada.Jauno ?īmisko vielu pārvaldības iniciatīvu īsteno?ana, tostarp (nanomateriālu un nanotehnolo?iju, endokrīnās sistēmas grāvējvielu, vidē noturīgo farmācijas piesār?otāju risku novērtē?ana un pārvaldība).Digitālās ekonomikas politikas komitejaLatvijas iesaiste Digitālās ekonomikas politikas komitejas darbā Latvija turpina aktīvi līdzdarboties OECD analītisko materiālu izstrādē, tai skaitā, sniedzot komentārus par mākslīgā intelekta vadlīnijām, u.c. dokumentiem. Dalība OECD digitālās pārvaldības un atvērto datu direktorāta Atvērtas pārvaldības datu darba grupā (Open Government data) sekmē valsts pārvaldes atvērtību un tās rīcībā eso?o datu un informācijas atkalizmanto?anai.Prioritārie virzieni Latvijas darbībai Digitālās ekonomikas politikas komitejāDigitālo jautājumu horizontālie projekti (izvērtējums par digitālās jomas ietekmi nozarēs).Digitālās transformācijas jautājumi.Datos balstītas ekonomikas attīstība un datu inovācijas.Digitālās dro?ības jautājumi.Digitālo prasmju attīstība.Digitālās ekonomikas mērī?anas un analīzes darba grupa Darbā grupā tika skatīti un analizēti aktuālākie pētījumi digitālās ekonomikas sektorā, viedo tehnolo?iju, lietu internetu, pārrobe?u datu plūsmas, mākslīgā intelekta, pārrobe?u digitālajā ekonomikā. Notiku?as arī metodolo?iskas diskusijas ar Eurostat un valstu centrālajām statistiskas pārvaldēm par IKT lieto?anas un izmanto?anas aptauju metodolo?iju un saturu. Dalība darba grupā sekmē datos balstītas valsts pārvaldes lēmumu pie?em?anu, piedaloties diskusijās un sarunās par minētajiem jautājumiem, kā arī diskusijās ar CSP par piemērotās metodolo?ijas salāgotību ar globālajām tendencēm digitālajā ekonomikā (piemēram, pakalpojumu snieg?ana vienā valstī, finan?u plūsmas starp citām utt.). Laika posmā no 2019. gada maija līdz novembrim, VARAM pārstāvji piedalījās aptaujas OECD Digital Government Survey 1.0 datu pārbaudes procesā.Digitālās dro?ības ekspertu darba grupa2019.?gada 19.– 20. novembrī OECD Digitālās dro?ības ekspertu darba grupā VARAM pārstāvis iepazīstināja ar eso?o situāciju Latvijā attiecībā uz atbildīgu iejauk?anos (responsible response). Digitālās Ekonomikas politikas darba grupa2019. gada 21.–22. novembra darba grupas sanāksmē tika pausts vērtējums par sadarbību ar OECD ekspertiem Latvijas digitālās transformācijas izvērtējumā. Attiecībā uz Going Digital II uzsāk?anu līdztekus aptauju veik?anai tika pausts viedoklis uz kopīgu labās prakses datu bāzes izveidi. Valstu ieteikumu rezultātā tika prezentēta OECD mākslīgā intelekta observatorija – OECD.AI.OECD digitālās transformācijas “Going Digital in Latvia” projekts (2019.-2020.) 2020. gada februārī VARAM pārstāvis kopā ar Latvijas pārstāvniecības OECD kolē?iem tikās ar izvērtējuma Going Digital in Latvia vadību, lai pārrunātu turpmāko sadarbību attiecībā uz izvērtējuma virzību, kā arī būtiskākos jautājumus, kuri ir īpa?i būtiski un sagaidām OECD padzi?inātu atspogu?ojumu un analīzi. 2020. gada sākumā turpinājās darbs pie Latvijas digitālās transformācijas izvērtējuma OECD digitālās transformācijas projekta Going Digital ietvaros. ?ajā laikā ministriju pārstāvji sniedza papildus informāciju par plānotajiem politikas plāno?anas dokumentiem, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm, Nacionālā attīstības plānu, kā arī Viedās specializācijas stratē?ijā plānotajiem stratē?iskajiem uzstādījumiem un veicamajām darbībām, lai OECD atspogu?otu turpmāko gadu digitālās prioritātes Latvijā un sniegtu OECD ekspertu ieteikumus un izvērtējumu. Latvijas digitālās transformācijas izvērtējums sniegs analīzi par digitālās transformācijas kavējo?iem iemesliem ekonomikā un sabiedrībā, kā arī sniegs rekomendācijas par digitālās politikas veido?anu, digitālās transformācijas iespējām un izaicinājumiem, dodot būtisku ieguldījumu informācijas sabiedrības politikas izvērtē?anā, potenciāli iezīmēs jaunas ni?as jomas, kuru attīstī?ana ir nepiecie?ama, lai pielāgotos mainīgās pasaules tendencēm. Papildus tas nodro?inās jomu siner?ijas analīzi, kurām nepiecie?ams pievērst pastiprinātu uzmanību. Stratē?iskās plāno?anas pieeju, ko ietvers izvērtējums, lai noteiktu un izpētītu galvenās problemātiskās jomas un iespējamos nākotnes scenārijus, ko izmantot kā pamatu turpmākajā politikas plāno?anas procesā. Stratē?iskā pieeja, kas ietverta izvērtējumā, atvieglo politikas plāno?anu un veicina visaptvero?u skatījumu uz nākotnes izaicinājumiem, iezīmējot svarīgās jomas un to attīstību. Latvijas digitālās transformācijas izvērtējums ietvers un sniegs izvērtējumu par ?ādiem aspektiem: 1) digitālās ekonomikas infrastruktūra; 2) digitālās transformācijas veicinā?ana starp iedzīvotājiem, uz?ēmumiem un publisko sektoru; 3) uzticības veicinā?ana digitālajai ekonomikai: dro?ība, privātums un patērētāju aizsardzība.Līdztekus iepriek? minētajam izvērtējums iezīmēs to, cik svarīga ir digitalizācija, kas sniedz iespēju izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas palīdz cīnīties ar tautsaimniecības saruk?anu un tās sekām. INFORM?CIJU UN KOMUNIK?CIJAS TEHNOLO?IJU KOMITEJAKomitejas prioritātesKomitejas infrastruktūras darba grupa ir atbildīga par zi?ojumu sagatavo?anu un novērtējumu veik?anu gan valstu, kā arī par konkrētu elektronisko sakaru nozares attīstības jautājumu griezumā. Vienlaikus darba grupa izstrādā un uzrauga OECD rekomendāciju īsteno?anu viesabonē?anas un platjoslas attīstības jautājumos, kas ir saisto?as OECD dalībvalstīm.Latvijas iesaiste komitejas darbā2019. gada 19.–20. novembrī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta pārstāvis piedalījās OECD sakaru infrastruktūras un pakalpojumu politikas darba grupas sēdē, kuras laikā tika sniegta informācija par jaunākajām iniciatīvām nacionālā līmenī, tostarp par piektās paaudzes (5G) ievie?anu Latvijā.OECD rekomendāciju ievie?ana?stenojot OECD rekomendāciju, no 2019. gada 27. līdz 29. novembrim Rīgā norisinājies viens no pasaulē nozīmīgākajiem 5G tehnolo?iju pasākumiem - otrais ikgadējais Baltijas jūras re?iona 5G ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā tika meklēti risinājumi veiksmīgākai 5G ievie?anai Baltijas valstu re?ionā.2020.gada 18.februārī MK tika pie?emts informatīvais zi?ojums “Ce?vedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ievie?anai Latvijā”, kura mēr?is ir sniegt redzējumu par 5G mobilo sakaru tīklu ievie?anas aspektiem Latvijā.Re?ionālās attīstības politikas komiteja Latvijas iesaiste Re?ionālās attīstības politikas komitejas darbā Dalība OECD Re?ionālās attīstības komitejā Latvijai ir nodro?inājusi iespējas apmainīties ar labo praksi tādās jomās kā ekonomiskās izaugsmes veicinā?ana re?ionos, tai skaitā inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti, kapacitātes cel?ana vietējo pa?valdību un re?ionu speciālistiem ilgtspējīgas teritoriju attīstības plāno?anā un īsteno?anā, kā arī teritoriju attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.Minētā pieredze un citu valstu labā prakse tiek izmantota, definējot re?ionālās politikas atbalsta pasākumus pēc 2020. gada atbilsto?i Re?ionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam.Lai arī OECD piedāvājis veikt izvērtējumus re?ionālās attīstības jomā, tie netika izmantoti VARAM ierobe?oto finan?u resursu dē?. Būtu nepiecie?ams rast risinājumu izvērtējumu veik?anai, ?emot vērā Latvijas veiktās iemaksas.Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programma (LEED)Dalība LEED sanāksmēs Latvijai ir nodro?inājusi iespēju apmainīties ar labo praksi attiecībā uz ekonomikas veicinā?anu re?ionālajā un vietējā līmenī, iek?aujo?u izaugsmi, aktuālajām tendencēm nodarbinātībā un nodarbinātības stimulē?anu, prasmju attīstī?anu, kapacitātes stiprinā?anu, lai veicinātu uz?ēmējdarbības attīstību un nodarbinātības pieaugumu pa?valdībās.Minētā pieredze un citu valstu labā prakse tiek izmantota, izstrādājot re?ionālās politikas atbalsta pasākumus pēc 2020.?gada atbilsto?i Re?ionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam.Prioritārie virzieni Latvijas sadarbībai ar Re?ionālās attīstības politikas komiteju un LEED:ekonomiskās izaugsmes veicinā?ana vietējās pa?valdībās un re?ionos, tai skaitā inovatīvi pārvaldes risinājumi, atbalsta instrumenti;pakalpojumu pieejamības nodro?inā?ana, ?emot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, t.sk. viedās pa?valdības;darbaspēka piesaistes instrumenti re?ionos ārpus galvaspilsētas;re?ionālās inovāciju un zinā?anu platformas izveide un darbība;kapacitātes cel?ana vietējo pa?valdību un re?ionu speciālistiem ilgtspējīgā teritoriju attīstības plāno?anā un īsteno?anā; teritoriālās attīstības analīze, monitorings, datu pieejamība.Publiskās pārvaldības komiteja 2019. gada 14.–15. novembra 60. Publiskās pārvaldības komitejas sēde bija veltīta nākotnes kompetencēm darbam valsts pārvaldē un valsts pārvaldes spējai piesaistīt kompetentus speciālistus un labus vadītājus. Notika simpozijs “Kā atlasīt nākotnes civildienestu”. Diskusija bija par trīs risinājumiem labu speciālist piesaistei – veidot pievilcīgu valsts pārvaldes tēlu (brendings), apzināt prasmes un kompetences, kas ir vajadzīgas mūsdienu valsts pārvaldē, un prasmīga jauno speciālistu ievadī?ana valsts darbā. Publiskās pārvaldes komiteja uzsvēra pierādījumos balstītas pieejas nozīmi, tostarp nepiecie?amību vairāk dalīties labajā praksē un gūtajā pieredzē starp dalībvalstīm, tostarp par neveiksmēm. 60. Publiskās pārvaldības komitejas sēdē tika apspriesti publiskā sektora pārvaldības indikatori, kurus OECD apkopoja ikgadējā pārskatā Government at a Glance 2019. OECD ir vērtīgs un uzticams salīdzino?u datu avots, kurus var izmantot valsts institūcijas, pētnieki un pla?āka sabiedrība. Government at a Glance parāda publiskā sektora reformu tendences un sniedz iespēju vērtēt sasniegtos rezultātus kontekstā ar citām valstīm. 2019. gadā komiteja apstiprināja jauno OECD ietvara dokumentu Policy Framework for Sound Public Governance. Tas ir lietderīgs rīks publiskās pārvaldības reformu izstrādes un vērtē?anas procesā, kuru var izmantot gan valsts institūcijas, gan sabiedrība. 2020. gada 23. aprī?a 61. Publiskās pārvaldības komitejas sēdes uzmanība tika veltīta COVID-19 krīzes novēr?anai veiktajiem pasākumiem valsts pārvaldē. Dalībvalstis informēja par pasākumiem, kas veikti, lai nodro?inātu pakalpojumu un iestā?u darba nepārtrauktību un ieviestu attālināto darbu. Valdību uzmanības centrā ir digitalizācija un inovācija. Uz 61. Publiskās pārvaldības komitejas sēdi dalībvalstis tika lūgtas iesniegt prioritātes Publiskās pārvaldības komitejas Darba un bud?eta plāna projektam 2021.–2022. gadam. Latvijas ieskatā no komitejas darba virzieniem prioritāri ir publiskās pārvaldības standartu noteik?ana, atvērtā pārvaldība, dzimumu līdztiesība, inovācijas, pieeja publiskajiem pakalpojumiem un uz cilvēku vērsti pakalpojumi, publiskie iepirkumi, kā arī līderība un kompetences valsts pārvaldē. Pārskata periodā sniegtas atbildes uz divām apjomīgām OECD aptaujām – publiskās komunikācijas aptauja (Public Communication Survey) un aptauja par nodarbinātajiem publiskajā sektorā (Composition Survey). Publiskās pārvaldības komitejas Publiskā sektora inovāciju observatorija (OPSI) OPSI mēr?is ir apkopot un popularizēt labo praksi OECD dalībvalstīs, ievie?ot inovācijas un inovatīvas pieejas publiskajā sektorā. OPSI Latvijas nacionālais kontaktpunkts ir Valsts kanceleja, kas Latvijā pār?em OECD pieredzi un labo praksi, aktīvi ievie?ot inovāciju kultūru Latvijas publiskajā sektorā. Ikviens var iesaistīties OPSI, re?istrējoties OPSI tīmek?vietnē.OPSI ietvaros 2019. gadā tika izstrādāts OECD juridiskais instruments - OECD Publiskā sektora inovāciju deklarācija. Tās mēr?is ir veicināt inovāciju ievie?anu publiskajā sektorā OECD dalībvalstīs, nodro?inot tam nepiecie?amos resursus, attīstot prasmes, procesus un institucionālo atbalstu. Valsts kanceleja pārskata periodā turpināja aktīvi nodro?ināt OPSI kontaktpunkta funkcijas, turpinot veicināt Publiskā sektora inovācijas deklarācijas ievie?anu dzīvē.Valsts kanceleja veikusi OECD Publiskā sektora inovācijas deklarācijas tulkojumu latvie?u valodā (pieejams ?eit).Valsts kanceleja īpa?i popularizēja publiskā sektora inovāciju valsts pārvaldes augstākā līme?a vadītāju vidū. Balstoties uz OECD inovācijas deklarāciju 2019.gada nogalē kopradē ar augstākā līme?a vadītājiem tika radīts Inovācijas manifests - OPSI raksts par Latvijas inovācijas aktivitātēm pieejams ?eit, video atskats no augstākā līme?a vadītāju konferences 2019.?gada oktobrī (ar OECD OPSI līdzdalību) pieejams ?eit. Valsts kancelejas publiskā sektora inovācijas laboratorijas #GovLabLatvia ietvaros 2019. gadā tika īstenots projekts laboratorijas darba attīstībai un OECD OPSI inovācijas eksperti vadīja vairākas darbnīcas augstākā līme?a vadītājiem Latvijā, kā arī sniedza konsultācijas inovācijas attīstībai. Pateicoties ?ai siner?ijai, 2019. gada Valsts kancelejas projektā “Augstākā līme?a vadītāju attīstības programma” tika īstenotas arī vairākas aktivitātes ar mēr?i paaugstināt vadītāju izpratni par publiskā sektora inovācijas tēmu. 2020. gada maijā ir uzsākts otrais Valsts kancelejas inovācijas laboratorijas projekts, kura ietvaros OECD eksperti gatavo zi?ojumu Innovation Scan. Tas ieskicēs pa?reizējās publiskā sektora inovācijas ekosistēmas situāciju Latvijā, kā arī sniegs rekomendācijas tālākās sistēmas attīstībai (t.sk. #GovLabLatvia lomas stiprinā?anai). 2020. gada nogalē ar OECD OPSI ekspertiem tiks uzsākts darbs pie eksperimentē?anas vadlīniju izstrādes, lai radītu kopīgu publiskā sektora eksperimentē?anas ietvaru Latvijā. Vecāko digitālās valdības amatpersonu darba grupa (E-leaders) un tās atvērto valdības datu ekspertu grupa Darba grupa regulāri veic OECD dalībvalstu novērtējumu valsts pārvaldes atvērtībai un tās rīcībā eso?o datu un informācijas atkalizmanto?anai. OECD novērtējuma metodolo?ija ir kalpojusi kā ce?a karte Latvijai, attīstot atvērto datu politiku, kā rezultātā 2019.?gada OECD OurIndex vērtējumā ir būtiski uzlabojusi savus rezultātus, salīdzinot ar iepriek?ējiem gadiem. OurIndex rādītāji ?auj identificēt ar datu atvēr?anu saistītus izaicinājumus, virzoties uz atvērto pārvaldību.Publiskā sektora nodarbinātības un vadības darba grupa (PEM)2020. gadā OECD Padomes Rekomendācija par valsts dienesta līderību un kapacitāti tika izmantota, veidojot Valsts pārvaldē nodarbināto mācī?anās un attīstības stratē?iju 2021.–2027. gadam. Stratē?iju izstrādā Valsts kanceleja sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu. 2020. gada 2. jūnijā notika virtuālā diskusija - Returning to Work after the COVID-19: What Next for the Public Service Workforce? Piedalījās 165 dalībnieki no 40 valstīm, PEM un OECD’s Network of Schools of Government pārstāvji. Galvenie secinājumi: nekas nemaina kultūru tā, kā to dara krīze (“Nothing changes culture like a crisis.”), daudzviet valsts dienestā COVID-19 krīze ir veicinājumi dzi?as pārmai?as, izmai?as notiku?as darba vidē, mainīju?ās darbinieku un darba devēju gaidas un tādējādi visa valsts pārvaldes kultūra. 2020. gada rudenī Latvija piedalīsies OECD aptaujā Public Service Leadership and Capability survey. Tajā iek?autas ?ādas tēmas: 1) līderība un augstākās amatpersonas civildienestā; 2) valsts pārvaldē nodarbināto piesaiste un noturē?ana; 3) atlase. 2020. gada jūnijā tika pabeigts pētījums Working paper on the Senior Civil Service. Tajā ir apkopti piemēri no 9 OECD dalībvalstīm par vadītājiem valsts dienestā. Balstoties ?ajos piemēros, OECD identificē svarīgākās vadītāju kompetences valsts pārvaldē un piedāvā analītisku ietvaru civildienesta vadītāju attīstībai.Vecāko bud?eta amatpersonu darba grupa 2019. gada jūlijā Finan?u ministrijas pārstāvis piedalījās Centrālās, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropas valstu vecāko bud?eta amatpersonu darba grupas sanāksmē (15th Annual Meeting of Central, Eastern & South-Eastern European Senior Budget Officials) Baltkrievijā. Sanāksmē Latvija dalījās ar pieredzi par fiskālo risku identificē?anu un vadību, uz rezultātu orientēta bud?eta veido?anu un analīzi, rezultatīvo rādītāju nozīmi un izdevumu pārskatī?anu Latvijā. Secināts, ka Finan?u ministrijai darba procesā ir nepiecie?ama nepārtraukta sadarbība ar citām ministrijām un iesaistītajām pusēm, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu. Uzmanību nepiecie?ams vērst ne tikai uz īstermi?a mēr?iem, jautājumiem, bet arī ilgtermi?a, kas var ietekmēt rezultātu (dabas katastrofas, klimata pārmai?as u.tml.). 2019. gada septembrī Finan?u ministrijas pārstāvis piedalījās sanāksmē par dzimumu līdztiesības principa ievēro?anu bud?etā (Senior Budget Officials 3rd Experts Meeting on Gender Budgeting) Francijā. Sanāksmes ietvaros notika pieredzes apmai?a starp OECD dalībvalstīm, kuras dalījās informācijā par attiecīgās politikas ievie?anas veiksmes stāstiem, pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī turpmāko attīstību. Secināms, ka dzimumu līdztiesības principu ievēro?ana bud?eta veido?anā aktualizējas arvien lielākā skaitā OECD dalībvalstu, līdz ar to pārskatāmā nākotnē Latvijai ir jāpilnveido dzimumu līdztiesības aspekta iek?au?ana bud?eta veido?anas procesos (?obrīd tas tiek da?ēji piemērots bud?eta analīzes procesā). Kā norādīja starptautiskās organizācijas, ?is aspekts varētu būt jā?em vērā da?ādu projektu īsteno?anā nākotnē, piemēram, Eiropas Savienības fondu apguvē, kur diskusiju rezultātā 2020. gada laikā varētu tapt vadlīnijas un cita nepiecie?amā dokumentācija dzimumu līdztiesības principu ievēro?anā. Vienlaikus ir skaidrs, ka ?obrīd OECD dalībvalstīs nav vienotas metodikas konkrētā principa iek?au?anai bud?eta veido?anas procesā, jo lielākā da?a dalībvalstu ?o principu ievie? citādāk (atbilsto?i savai specifiskajai situācijai).2019. gada novembrī Finan?u ministrijas pārstāvis piedalījās sanāksmē par bud?eta izpildi un rezultātiem (15th Annual Meeting of the OECD Senior Budget Officials Performance & Results Network) Francijā. Sanāksmes ietvaros notika pieredzes un viedok?u apmai?a starp OECD dalībvalstīm par aktualitātēm un starptautiskajām tendencēm uz rezultātiem vērsta bud?eta vadībā, bud?eta plāno?anā, izpildes rādītāju izmanto?anā un izdevumu pārskatī?anā. Pēc sanāksmē sniegtās informācijas secināms, ka Latvija veiksmīgi turpina iesākto darbu gan sasaistes ar rezultātiem bud?eta nodro?inā?anā, gan arī izveidojot stabilu izdevumu pārskatī?anas procesa sistēmu. Secināts, ka Latvija ir to nedaudzo valstu skaitā, kurām izdevumu pārskatī?ana ir bud?eta procesa sastāvda?a un ir iek?auta bud?eta grafikā. Kā tika norādīts sanāksmē, daudzās valstīs sagatavotie izdevumu pārskatī?anas zi?ojumi ir informatīvi un par tiem netiek pie?emti valdības līme?a lēmumi. Kā labās prakses piemēri izdevumu pārskatī?anai tika minēti skaidri ikgadējie mēr?i, sasaiste ar vidēja termi?a bud?etu, iek?aujo?a pieeja (iesaistīt visas galvenās ieinteresētās puses), kapacitātes cel?ana, caurskatāmība, rezultātu publicē?ana, apstiprinā?ana politiskā līmenī, ministriju iesaiste un motivācija. Tie?i nozaru ministriju iesaiste un motivācija tika atzīti kā vieni no lielākajiem izaicinājumiem vairumā valstu – gan rādītāju definē?anā un to sasaistē ar finansējumu, gan izdevumu pārskatī?anā. Tāpat tika norādīts, ka tie?i rezultatīvo rādītāju kvalitāte k?ūs aizvien vitālāka gan finansējuma pie??ir?anai konkrētai programmai, gan izdevumu pārskatī?anai, jo ar sliktu rādītāju sistēmu – izdevumu pārskatī?ana var k?ūt vājāka. Vienlaikus tika atzīmēts, ka rezultatīvie rādītāji būtu jāpārskata ik pēc 3 gadiem un jāpilnveido, lai tie skaidri raksturotu izlietoto finansējumu. 2020. gada februārī Finan?u ministrijas pārstāvji piedalījās veselības un finan?u ministriju vecāko bud?eta amatpersonu veselības sistēmu fiskālās ilgstpējas sanāksmē (8th Meeting of the DELSA-GOV Joint Network on Fiscal Sustainability of Health Systems) Francijā. Pēc sanāksmes secināts, ka joprojām nepiecie?ams dialogs starp Finan?u un Veselības ministriju pārstāvjiem, lai sekmētu veiksmīgu veselības jomas attīstību. Tāpat tika runāts par to, ka nepiecie?ams novērtēt veselības jomai eso?os līdzek?us un spēt tos efektīvāk izmantot, kā arī, lai spētu nodro?ināt papildu finansējumu, jādomā par finansējuma palielinā?anas iespējām. Izdevumu pārskatī?ana sanāksmes ietvaros tika minēta kā viena no iespējām, lai apzinātu veselības jomas problēmjautājumus un turpmākos iespējamos risinājumus. Tika akcentēts, ka uzmanība jāpievēr? plāno?anai, it īpa?i darbaspēka plāno?anai, ?emot vērā tā vajadzības, ne tikai stimulējot un piesaistot ar lielāku atalgojumu.Publisko iepirkumu vado?o ekspertu darba grupa (LPP)LLP grupas ietvaros Finan?u ministrija gatavoja/apstiprināja Latvia country factsheet on public procurement response to COVID-19 crisis.Tika izskatīti Publiskās pārvaldības komitejas rekomendāciju projekti Recommendation on Governance of Infrastructure, Compendium of Good Practices for Quality Infrastructure Investments.Tika sniegta informācija LLP aptaujai Survey on Public Procurement and Responsible Business Conduct.Tika izskatīts Publiskās pārvaldības komitejas darba un bud?eta plāna projekts 2021.- 2022. gadam. Latvija sniedza viedokli attiecībā uz Publiskās pārvaldības komitejas noteiktajām prioritātēm publisko iepirkumu jomā.Pārskata periodā Finan?u ministrijas pārstāvji piedalījās OECD organizētajos vebināros par iepirkumiem un publisko un privāto partnerību (Management of ongoing infrastructure contracts, Public Procurement responses to the COVID-19: Lessons and experiences from countries) un apmeklēja OECD organizēto Public Procurement Week, kas notika 2019. gada oktobrī.Vecāko publiskā sektora amatpersonu godprātīguma jautājumos darba grupa 2020.gadā noslēdzās darbs pie godprātības rokasgrāmatas (Integrity Handbook), kas ir apjomīgs metodisks materiāls, kura mēr?is ir veicināt OECD Padomes Rekomendācijas par sabiedrības godprātīgumu ievie?anai dalībvalstīs. Rokasgrāmatas tēmas – līderība, atklātība, nopelnos balstīta pārvalde (merit-based), korupcijas risku vadība, kapacitātes cel?ana, visas sabiedrības iesaiste - atbilst OECD Padomes Rekomendācijai. Atvērtās pārvaldības darba grupa Darba grupas galvenie darba virzieni – atvērtā pārvaldība un atvērta valsts, inovatīva pilso?u līdzdalība, pilsoniskā telpa (civic space), atklātība un atbildība, publiskā komunikācija. Darba grupa ir publicējusi vairākus pētījumus, piemēram, par atvērtās pārvaldības indikatoriem, atvērtās pārvaldības stratē?iju izstrādi, inovatīvām līdzdalības metodēm un arī analītisku ietvaru (metodiku) pilsoniskās telpas novērtējumam dalībvalstīs. Atvērtās pārvaldības darbā var iesaistīties arī citas institūcijas un sabiedrības pārstāvji – proti, izveidotas neformālās ekspertu grupās par tādām tēmām kā publiskā komunikācija, atvērtās pārvaldības indikatori, inovatīva pilso?u līdzdalība. Izveidota arī inovatīvā pilso?u līdzdalības platforma. 2020. gada jūnijā One-on-One with the OECD Open Government Team – Latvia sarunā tika pārrunāta atvērtās pārvaldības un valsts pārvaldes reformu ietvars Latvijā, kā arī tendences sabiedrības līdzdalības un dialoga ar pilsonisko sabiedrību jomā. OECD piedāvāja stiprināt sadarbību, izmantojot OECD indikatorus un valstu novērtējumus. OECD Atvērtās pārvaldības darba grupā gūtā pieredze ir lietderīga Latvijas Atvērtās pārvaldības nacionālā rīcības plāna ievie?anā un tiek popularizēta atvērtās pārvaldības iniciatīvu virzītāju vidū.Dzimumu līdztiesības un pārvaldības darba grupaDarba grupas mēr?is ir vērsts uz OECD Padomes rekomendāciju dzimumu līdztiesības jomā (2013 Recommendation on Gender Equality in Education, Employment and Entrepreneurship un 2015 OECD Recommendation of the Council on Gender Equality in Public Life) ievie?anas uzraudzību un monitoringu.Darba grupa sniedz atbalstu vienotas pieejas (whole-of-government) dzimumu līdztiesības principu iedzīvinā?anā, apvienojot dzimumu līdztiesības jomas ekspertus un da?ādu nozaru politikas veidotājus. Darba grupa sniedz praktisku atbalstu citām OECD komitejām rīcībpolitiku izvērtējumu veik?anā piemērojot dzimumu līdztiesības skatījuma prizmu.Rea?ējot uz pandēmijas ietekmi vardarbības ?imenē izplatībai dalībvalstīs, tika organizēta ārkārtas attālinātā tik?anās 2020. gada 29. aprīlī. Tās laikā dalībvalstis dalījās ar situācijas eskalāciju attiecībā uz vardarbības ?imenē pieaugumu saistībā ar COVID-19?pandēmijas ietekmi un ieviestajiem ierobe?ojo?ajiem pasākumiem. Tāpat dalībvalstis informēja par papildus ieviestajiem atbalsta pasākumiem tiem, kuri cietu?i no vardarbības ?imenē. Dalībvalstu pieredze tiks apkopota OECD zi?ojumā un pozīcijas dokumentā par COVID-19 ietekmi uz sievietēm, kas tiek gatavots OECD Ministru Padomes sanāksmei 2020. gada oktobrī.Latvijas prioritātes darba grupāAtbilsto?i “Plāna sievie?u un vīrie?u vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicinā?anai 2018.-2020.gadam” – vienlīdzīgu iespēju nodro?inā?ana darba tirgū, uz dzimumu balstītas vardarbības samazinā?ana un izskau?ana, dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma stiprinā?ana. Latvijā ir panākts ievērojams progress nodarbinātības līmenī, ta?u ir izaicinājumi sievie?u un vīrie?u līdztiesībai vadības pozīcijās un aprūpes pienākuma sloga sadalē. ??ēr??i ir saistīti ar dzimumu stereotipiem un segregācijai darba tirgū, kas savukārt ietekmē darba samaksas un vēlāk arī pensiju at??irības starp vīrie?iem un sievietēm. Regulatīvās politikas komitejaOECD RPC turpina darbu starptautiskās sadarbības regulējuma jomā attiecībā uz starptautisku organizāciju izdotu tiesību aktu un starpvalstu līgumu izstrādi un piemēro?anu;OECD RPC turpina darbu saistībā ar informācijas tehnolo?iju attīstību un to ietekmi uz tiesiskā regulējuma izstrādi un pie?em?anu, tiek iezīmēti divi virzieni 1) regulējums, kas regulē informācijas tehnolo?ijas un inovācijas un 2) informācijas tehnolo?iju un inovāciju izmanto?ana valsts pārvaldē (t.sk. ietekmes novērtē?anā, konsultē?anā, informē?anā u.c.). Labās prakses piemērus un principus Latvija izmanto Vienotā tiesību aktu portāla projekta ievie?anā.Tūrisma komiteja OECD Tūrisma komitejas OECD 2019.–2020. gada prioritātesTūrisma politikas monitorings dalībvalstīs, kas tiks veikts publikācijā Tourism Trends & Policies, kur OECD analizēs dalībvalstu politikas stratē?ijas un izaicinājumus (digitalizācija, sadarbības ekonomika), apkopos tūrisma statistiku un veiks eso?o OECD instrumentu analīzes. Ilgtspējīga un līdzsvarota/iek?aujo?a izaugsme (inclusive growth) tūrisma attīstībā – pētījums fokusējas uz tehnolo?iju ietekmi uz tūrisma attīstību ilgtspējas kontekstā.Tūrisms un digitālā ekonomika – padzi?ināts pētījums par mazo un vidējo uz?ēmumu (MVU) iesaisti digitālajos globālajos procesos (tai skaitā sadarbības ekonomika).Latvijas prioritātes komitejas darbāInformācija par OECD dalībvalstīm un to COVID-19 pārvarē?anas stratē?ijām tūrismā.Tūrisma komitejā Latvija kā īpa?o prioritāti ir norādījusi MVU digitalizācija tūrismā.Dalība komitejas sanāksmēsEkonomikas ministrijas pārstāvji OECD Tūrisma komitejas rīkotajās sanāksmēs iepazīstināja ar Latvijas stratē?iju COVID-19 krīzes pārvarē?anai, sniedzot nepiecie?amo informāciju da?ādu pētniecības projektu īsteno?anai. 2020. gada 12. jūnijā Ekonomikas ministrijas pārstāve piedalījās OECD un Eiropas Komisijas kopīgi rīkotajā re?ionālajā seminārā “Atbalsts tūrisma nozarei COVID-19 apstāk?os”, kur pane?diskusijas laikā iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas pieredzi atbalstam tūrisma nozarei COVID-19 seku mazinā?anai un Baltijas modeli vienota atbalsta mehānisma īsteno?anai.?R?JO ATTIEC?BU KOMITEJA?rējo attiecību komitejas kompetencē ir OECD attiecības ar valstīm ārpus OECD, kā arī ar starptautiskajām organizācijām un forumiem (ANO, G20, G7 u. c.). OECD ārējo attiecību mēr?is ir izplatīt OECD standartus un politikas globālā mērogā, tādejādi veidojot vienādus noteikumus globālajā ekonomikā. OECD standartu un politiku izplatī?ana notiek, valstīm pievienojoties OECD juridiskajiem instrumentiem (rekomendācijām), kā arī iesaistoties OECD komiteju darbā. OECD sadarbībai ar valstīm ārpus OECD ir paredzēti vairāki? ārējo attiecību instrumenti, tajā skaitā valsts programmas, re?ionālās programmas, kā arī tiek īstenota sadarbība ar būtiskiem spēlētājiem globālajā ekonomikā (Key Partners). Tāpat OECD sniedz ieguldījumu savas kompetences jomās starptautisko organizāciju un forumu darbā, tai skaitā tādās jomās kā nodok?i, korporatīvā pārvaldība, investīcijas, klimats, digitālā ekonomika, dzimumu līdztiesība, tērauda rūpniecības jaudas pārpalikums u. c. No 2018. gada novembra līdz 2020. gada jūlijam OECD ?rējo attiecību komitejas priek?sēdētāja bija Latvijas vēstniece Ivita Burmistre. Būtiskākais no komitejā paveiktā 2019.–2020. gadā Komiteja ir uzsākusi darbu pie globālo attiecību stratē?ijas izstrādes, kas ir dalībvalstu iniciēts un vadīts process, lai vienuviet definētu OECD sadarbības ar ne-OECD valstīm principus, vērtības un mehānismus, kā arī apkopotu jau pastāvo?os OECD dokumentus, kas regulē OECD ārējās attiecības. COVID-19 krīzes kontekstā, sākot ar 2020. gada martu, komitejas ietvaros notika diskusijas par pandēmijas ietekmi uz partneru valstīm, pamatojoties uz sekretariāta sagatavoto analīzi, kas ir publicēta OECD digital hub. Neskatoties uz to, ka klātienes darbs ar partnervalstīm tika pārtraukts ce?ojumu ierobe?ojumu dē?, tomēr notika intensīva sadarbība, izmantojot attālinātā darba metodes.? Komitejā turpinājās darbs OECD valstu programmu ietvaros, kas ?auj padzi?ināt sadarbību ar atsevi??ām valstīm ārpus OECD, lai veicinātu ?o valstu reformu procesus atbilsto?i OECD standartiem un labajai praksei. OECD un Kazahstānas Sapra?anās memorands par sadarbību 2019.–2022. gadā sniedz ietvaru tālākai sadarbībai pēc Kazahstānas valsts programmas noslēg?anās (2015.–2018. gads). Būtiskākās prioritātes ietver produktivitāti un regulējumu, valsts uz?ēmumu pārvaldības reformu, privatizāciju, ilgtspējīgas attīstības mēr?u izpildi, tūrisma attīstību. Tāpat Kazahstāna veicina OECD pieeju un standartu izplatību pla?ākā re?ionā, piemēram, atbalstot daudzpusējās nodok?u iniciatīvas (BEPS, Globālais forums) un OECD darbu tirdzniecības un transporta savienojamības jomās Centrālāzijā. Turpinājās darbs pie prioritā?u identificē?anas OECD valstu programmām ar ??ipti un Vjetnamu, pamatojoties uz Padomes 2019. gada februārī pie?emto lēmumu.?? Turpinājās OECD un Taizemes valsts programmas (2018.–2020. gads) īsteno?ana, kura fokusējas uz pārvaldības un caurskatāmības, biznesa vides un konkurētspējas, digitālās transformācijas, iek?aujo?as izaugsmes jautājumiem. Programmas vidēja termi?a pārskats plānots 2020. gada beigās. Notika darbs pie OECD un Marokas valsts programmas otrās fāzes sagatavo?anas, koncentrējoties uz ?etriem pīlāriem – publiskā pārvaldība, integritāte un cī?a pret korupciju; ekonomiskā izaugsme, investīcijas un nodok?u sistēma; cilvēkkapitāls, ieskaitot izglītību un dzimumu līdztiesību; teritoriālā attīstība. Tāpat komitejas ietvaros norisinājās regulāras padzi?inātās diskusijas par OECD re?ionālo programmu īsteno?anu ar Dienvidaustrumāzijas, Eirāzijas, Dienvidaustrumeiropas, Latī?amerikas un Karību jūras re?iona, Tuvo? Austrumu un Zieme?āfrikas valstīm, lai veicinātu OECD standartu un politiku izplatī?anu ?ajos re?ionos. OECD kā stratē?isko prioritāti starp re?ionālajām programmām ir izvirzījusi Dienvidaustrumāziju, ?emot vērā ?ī re?iona izaugsmes tempus un pieaugo?o lomu globālajā ekonomikā. Re?ionālās programmas īsteno?anā noteiktie horizontālie jautājumi: savienojamība, dzimumu līdztiesība, cilvēkkapitāls.?? Eirāzijas nedē?a, OECD Eirāzijas konkurētspējas re?ionālās programmas, kura ietver Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstis, svarīgākais ikgadējais pasākums, tika pārcelta no 2020. gada uz 2021. gadu, ?emot vērā COVID-19 pandēmijas radītos ierobe?ojumus. ?is pasākums plānots Tbilisi, Gruzijā. Eirāzijas nedē?as norise re?ionā ir svarīga, lai sniegtu papildus stimulu sadarbības kāpinā?anai ar re?iona valstīm. Vienlaikus 2020. gadā Eirāzijas nedē?as vietā norisinājās vairāki vebināri ar re?iona valstu augsta līme?a pārstāvju dalību, diskutējot par COVID-19 ietekmi uz re?iona valstīm. Tāpat notiek darbs pie re?ionālās programmas mandāta pagarinā?anas 2021.–2025. gadam. Plānots arī turpmāk izmantot OECD ekspertīzi, standartus un principus, lai stiprinātu institūcijas un politikas Eirāzijas valstīs, ietverot tādus jautājumus kā godīga konkurence; atvērti, caurskatāmi un stabili investīciju ietvari; labāka tirdzniecības un transporta savienojamība; labāka nodok?u administrācija un regulējo?ie? ietvari u. c. OECD sadarbība ar Ukrainu notiek gan Eirāzijas konkurētspējas re?ionālās programmas ietvaros, gan īpa?a OECD un Ukrainas Sapra?anās memoranda un Rīcības plāna ietvaros. Sadarbības prioritā?u jomās (pretkorupcija, pārvaldība un likuma vara, kā arī investīciju un biznesa vides jautājumi) tiek īstenoti vairāki projekti, izmantojot tai skaitā Eiropas Komisijas un OECD dalībvalstu finansējumu un ekspertīzi.? Komitejas ietvaros notika padzi?inātas diskusijas par aktualitātēm OECD sadarbībā ar Key Partners jeb būtiskiem spēlētājiem globālajā ekonomikā – ?īnu, Indiju, Indonēziju, Brazīliju, Dienvidāfrikas Republiku. Tiek īstenota pēc kārtas tre?ā OECD un Indonēzijas kopējā darba programma. Sekojot OECD un Dienvidāfrikas Republikas nodomu deklarācijas parakstī?anai, kopējo darba programmu plānots parakstīt 2020.?gadā. Tiek sagaidīts, ka Indijas G20 prezidentūra 2022. gadā sniegs labvēlīgas iespējas stiprināt sadarbību ar OECD, tai skaitā parakstot kopēju darba programmu. Darbs ar Brazīliju notiek OECD papla?inā?anās sarunu kontekstā. Darbs pie OECD un ?īnas darba programmas norit lēnākā tempā, ?emot vērā nepietiekamo ap?em?anos no ?īnas puses strādāt tādos OECD pusei būtiskos jautājumos kā cī?a pret korupciju, eksporta kredīti un tērauda rūpniecības jaudas pārpalikums. Latvijas prioritātes komitejas darbā un ārējo attiecību jomā: Latvija turpina izmantot OECD platformu, lai veicinātu attīstību Latvijai prioritārajos re?ionos kā Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstis:Latvija 2019. gadā sniedza ieguldījumu OECD un Ukrainas Sapra?anās memoranda un Rīcības plāna īsteno?anā, atbalstot Ukrainas decentralizācijas reformu īsteno?anu. ?im mēr?im? Latvijas valdība pie??īra finansējumu 40 000 EUR apmērā, kā arī tika piesaistīta Latvijas ekspertīze projekta īsteno?anā.Tāpat Latvijas eksperti piedalās citu donoru finansētos OECD projektos partnervalstu atbalstam, nododot Latvijas pieredzi.? Būtiski arī turpmāk veicināt Latvijas ekspertu dalību OECD projektu īsteno?anā, daloties ar partnervalstīm Latvijas reformu pieredzē.? Latvija aktīvi piedalās OECD Eirāzijas konkurētspējas re?ionālās programmas darbā, nodro?inot pārstāvību re?ionālās programmas konsultatīvajā padomē. Latvijas vēstniecību un nozaru ministriju pārstāvji sniedza ieguldījumu OECD Eirāzijas konkurētspējas re?ionālās programmas mandāta pagarinā?anas (2021.-2025. gadam) procesā.? Latvijas interesēs ir strādāt pie tā, lai nākotnē tiktu veicināta strukturāla sadarbība, piemēram, izveidota OECD valsts programma ar kādu no Eirāzijas re?iona valstīm, veicinot tālāku re?iona attīstību un tuvo?anos OECD standartiem un labajai praksei. ?Latvija aktīvi iestājas, lai OECD darbā tiktu ievērota OECD kopējā pieeja, kas pamatojas OECD Padomes lēmumos par sadarbību ar Krievijas Federāciju (turpmāk – KF) tehniskā līmenī, izslēdzot sadarbību politiskā līmenī. Attiecīgie Padomes lēmumi tika pie?emti 2014. gadā, rea?ējot uz KF spertajiem so?iem Ukrainas krīzes kontekstā. Latvijas 2020. gadā izstrādātie grozījumi OECD Izglītības politikas komitejas (turpmāk – EDPC) Globālo attiecību stratē?ijā, kas uzsver sadarbību ar KF tehniskā līmenī, sekmēs OECD dalībvalstu interesēm atbilsto?u un principiālu EDPC ārējo attiecību veido?anu.? Latvija izmanto OECD ekspertīzi un resursus, tajā skaitā, statistikas datus divpusējo politisko attiecību veido?anā ar Dienvidaustrumāzijas, Eirāzijas, Dienvidaustrumeiropas, Latī?amerikas un Karību jūras re?iona, Tuvo? Austrumu un Zieme?āfrikas valstīm.?BUD?ETA KOMITEJABūtiskākais process Bud?eta komitejā pārskata perioda ietvaros bija darbs pie OECD darba un bud?eta programmas 2021.– 2022. gadam (OECD pirmās da?as bud?ets, kuru sedz dalībvalstu iemaksas). Uzsākot darbu pie bud?eta sagatavo?anas, 2020. gadā tika veikta dalībvalstu vidēja termi?a orientāciju aptauja (medium term orientations – MTO) ar mēr?i iegūt valstu viedok?us par nepiecie?amajām bud?eta izmai?ām nākamajam periodam. Tāpat norisinājās delegāciju vadītāju diskusijas, sagatavojot vēstnieku neformālo konver?ences dokumentu, kas ietver stratē?iskās prioritātes organizācijas darbam 2021.–2022. gadam. Dokumentā tiek uzsvērta OECD būtiskā loma, sniedzot palīdzību valstīm, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas, vadītu atvese?o?anās procesu, kā arī veicinātu sabiedrību un ekonomisko sistēmu izturētspēju. Dokumentā minētās tematiskās prioritātes – klimats; digitalizācija; ekonomiskā politika un strukturālās reformas, jo īpa?i izglītības, prasmju un nākotnes darba aspektos; nodok?i; tirdzniecība. Attiecībā uz horizontālo projektu jomām tika definētas tādas tēmas kā klimats, mājok?u jautājums, digitalizācija, sabiedrības noveco?anās, produktivitāte. Tāpat minēts, ka visas politikas jomas nepiecie?ams skatīt caur dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgās attīstības mēr?u prizmu.? Latvija aktīvi piedalījās visās ar bud?eta veido?anu saistītajās aptaujās un diskusijās, ministrijām identificējot Latvijai būtiskākos OECD darba jautājumus. Atbilsto?i OECD procedūrai vieno?anos par organizācijas bud?eta aploksni 2021.–2022.?gadam bija nepiecie?ams panākt jau ?ī gada jūlijā, tomēr dalībvalstis nespēja atbalstīt sekretariāta priek?likumu. Līdz ar to darbs turpinās, lai panāktu vieno?anos. No vienas puses, da?a dalībvalstu? atbalsta bud?eta apjomu, nepiemērojot indeksāciju atbilsto?i inflācijai, izvirzot ?ādus argumentus: aicinājums meklēt veidus efektīvāk un racionālāk izmantot pieejamos bud?eta līdzek?us; sare??ītā ekonomiskā situācija COVID-19 kontekstā. No otras puses, da?a valstu atbalsta nelielu bud?eta palielinājumu (proti, indeksāciju atbilsto?i inflācijai), kā arī uzsver OECD lomu, sniedzot ekspertīzi valstīm, lai palīdzētu veidot ilgtspējīgu atvese?o?anos no krīzes. Dalībvalstis ir vienisprātis attiecībā uz jomām,? kurās ir būtiski aktivizēt darbu: OECD nodarbinātības pakotne, pensiju sistēmas pārskats un reforma, organizācijas izmaksu efektivitātes veicinā?ana, organizācijas darbinieku nacionālās diversitātes veicinā?ana, diskusijas par brīvprātīgo maksājumu sistēmas efektivitāti. Aktīvs darbs pie ?iem jautājumiem ir sagaidāms jau 2020. gada rudenī. DZIMUMU L?DZTIES?BAS DRAUGU GRUPAOECD Dzimumu līdztiesības draugu grupas mēr?is ir sniegt platformu diskusijām par OECD direktorātu, kā arī dalībvalstu darbu, integrējot dzimumu līdztiesību kā horizontālo jautājumu da?ādās politikas jomās. Kop? 2018. gada septembra līdz 2020. gada martam Dzimumu līdztiesības draugu grupas līdzpriek?sēdētāja bija Latvijas vēstniece OECD I.?Burmistre.OECD pieeja, skatot dzimumu līdztiesības jautājumus, fokusējas ne tikai uz jautājuma ētisko un cilvēktiesību aspektu, bet arī uz ekonomisko aspektu, proti, cik ekonomikai “izmaksā” sievie?u diskriminācija. Piemēram, OECD sniegusi aprē?inu, ka sievie?u nodarbinātības līme?a palielinā?ana radītu vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu apjomā no aptuveni 0.05 līdz 0.40 procentpunktiem atkarībā no konkrētās valsts.2019.–2020. gadam Dzimumu līdztiesības draugu grupas ietvaros ir notiku?as diskusijas par ?ādām tēmām – dzimumu līdztiesība un tirdzniecība, dzimumu stereotipi reklāmā, sievietes uz?ēmējdarbībā, seksuālā ekspluatācija un aizskar?ana attīstības sadarbībā, dzimumu nevienlīdzības novēr?ana izglītībā (un sievie?u izcili profesionālie panākumi kā paraugs meitenēm karjeras izvēlē), dzimumu vardarbības novēr?ana, dzimumu līdztiesība un tieslietas, LGBTI jautājumu regulējums. ?o diskusiju secinājumi norāda, ka OECD ietvaros jāturpina darbs pie statistikas datiem, kuri ir sadalīti pēc dzimuma. ?ādi dati ?auj izdarīt secinājumus par sievie?u, vīrie?u un LGBT personu dzīves sociālajiem un ekonomiskajiem apstāk?iem, un tos ir būtiski izmantot politiku veido?anā. Tāpat svarīgi nodro?ināt sievie?u līdzdalību lēmumu pie?em?anā da?ādās politikas jomās, lai tiktu ?emti vērā sievietēm būtiskie jautājumi. Vienlīdz aktuāli ir turpināt darbu pie dzimumu stereotipu mazinā?anas sabiedrībā, jo stereotipi ierobe?o personu iespējas realizēt savu potenciālu un talantu, kā arī liedz sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā.?emot vērā COVID-19 krīzes izraisītās sekas, OECD sekretariāts izstrādāja politikas dokumentu par krīzes ietekmi uz sievietēm Women at the core of the fight against COVID-19 crisis, pamatojoties uz kuru notika diskusija Dzimumu līdztiesības draugu grupā. Pandēmija īpa?i skārusi sievietes, jo sievietes ir lielā mērā nodarbinātas veselības un sociālās aprūpes sektorā. Tāpat izglītības iestā?u slēg?ana palielināja sievie?u slodzi, ?emot vērā bērnu aprūpi un izglīto?anu mājās papildus attālinātā darba pienākumiem. Krīzes laikā būtiski palielinājās vardarbība pret sievietēm mājās. Tiek uzsvērts, ka, veicot ekonomikas atvese?o?anas pasākumus un atbalsta pasākumus sociālajām grupām, ir īpa?i būtiski ?emt vērā sievie?u situāciju. I.?Burmistre informēja grupu par Latvijas valdības īstenoto reakciju uz krīzi un veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē sievie?u situāciju.? I.?Burmistre kā OECD Dzimumu līdztiesības draugu grupas vadītāja iesaistījās Starptautiskajā dzimumu līdztiesības līderu iniciatīvā (International Gender Champions Initiative), kuras Parīzes filiāle tika atklāta 2019. gada novembrī Parīzes Miera foruma laikā ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona un vairāku starptautisko organizāciju līderu dalību. Iniciatīvas ietvaros līderi veic konkrētus pasākumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību savā profesionālajā darbībā. Minētajā laika posmā OECD darbs dzimumu līdztiesības jomā papla?inājās. 2020. gadā darbu uzsāka jauns OECD formāts Publiskās pārvaldības komitejas ietvaros – Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas un pārvaldības darba grupa (Working Party on Gender Mainstreaming and Governance), kuras mēr?is ir veicināt dzimumu līdztiesības kā horizontālā jautājuma iek?au?anu da?ādās politiku jomās. Darba grupas sanāksmēs aktīvi piedalījās Labklājības ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Tāpat sagatavojot OECD bud?etu 2021.–2022. gadam, vēstnieku neformālajā konver?ences dokumentā dzimumu līdztiesība tika iek?auta kā horizontālā prioritāte, kas norāda uz ?ī jautājuma būtisko nozīmi organizācijas darbā. ?emot vērā darba grupas ietvaros izskatīto pla?o tēmu loku, ieguldījumu sanāksmju sagatavo?anā attiecībā uz situāciju Latvijā sniedza nozaru ministrijas. Tāpat tika nodro?ināta atgriezeniskā saite, informējot ministrijas par sanāksmju rezultātiem, tajā skaitā, par OECD dalībvalstu labo praksi un izaicinājumiem, lai tos ?emtu vērā dzimumu iek?aujo?u nozaru politiku veido?anā Latvijā.? ?rlietu ministrs E.Rinkēvi?sVīza: valsts sekretārs A.Pel?s ................
................

In order to avoid copyright disputes, this page is only a partial summary.

Google Online Preview   Download